Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Eiropas parādsaistību krīze ir sasniegusi kritisku punktu, dienu pirms paredzētās Ķīnas līderu un Eiropas Savienības (ES) pārstāvju tikšanās, pavēstījusi Pekina.

«Ķīna ir satraukta [par krīzi]. Parādu jautājums sasniedzis kritisku pagrieziena punktu,» norādīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Liu Veimins (Liu Weimin), ziņo AFP.

«Mēs ticam, ka Eiropas Savienībai, kā Ķīnas lielākajam tirdzniecības parnerim un nozīmīgai pasaules ekonomika, ir svarīgi atrisināt šo jautājumu,» sacīja L. Veimins. «Papildus ārkārtas pasākumiem, viņiem vajadzētu virzīt uz priekšu arī strukturālas un ilgtermiņa reformas,» uzsvēra Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Eiropas līderi jau vairākkārt aicinājuši Ķīnu veikt investīcijas ES glābšanas fondā, lai tādējādi sniegtu atbalstu parādu krīzes nomocītajām valstīm. Līdz šim Ķīna nav paudusi stingru apņemšanos sniegt Eiropai finanšu palīdzību, taču valsts premjers Vens Dzjabao janvārī pieļāva, ka Pekina varētu piedāvāt palīdzību izmantojot Starptautiskā Valūtas fonda starpniecību.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai.

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Londonas Olimpiskajās spēlēs Latvija neatkārtos iepriekšējo Vasaras Olimpisko spēļu scenāriju, kad valsts sportisti izcīnīja pilnu medaļu komplektu un šogad izdosies tikt tikai pie vienas medaļas, prognozē kompānijas Betsafe bukmeikeri.

Kompānija norāda, ka kopš Latvijas sportisti Olimpiskajās spēlēs pārstāv Latviju uz dzimteni no katrām spēlēm ir pārvesta vismaz viena medaļa, tādēļ šai tradīcijai vajadzētu turpināties arī Londonā.

«Latvijas delegācija uz spēlēm devusies 46 sportistu sastāvā, pārstāvot 12 dažādus sporta veidus, un vairākos no tiem ir pretendenti uz augstu vietu vai pat medaļu. Lai arī Pekinā mūsējie izcīnīja pilnu medaļu komplektu un Atēnās pat četras godalgas, tomēr, ņemot vērā Latvijas censoņu pašreizējo veikumu spēcīgajā konkurencē uz Olimpiskās skatuves, jādomā, ka šogad Rīgas lidostā, visticamāk, varēsim sagaidīt vienu medaļas ieguvēju,» prognozē bukmeikers Robets Egle.

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Klātesot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, Ķīnas galvaspilsētas Pekinas lielveikalā Sogo svinīgi atklātas Latvijas dienas Pekinā Taste Latvia.

Viss lielveikala pirmais stāvs tika piepildīts ne tikai ar Latvijā ražotiem produktiem, ko pircēji varēja degustēt un arī iegādāties, bet arī ar īpašu atmosfēru - uzstājās gan vijoles virtuozs Raimonds Ozols, gan iluzionisti Dace un Enriko Pecolli, gan arī BMX riteņbraucēji Green Trials, kas sniedza sportiski akrobātisku priekšnesumu.

Vietējie ar interesi vēroja dažādas meistarklases - gan to, kā tiek austs, gan to, kā pīts. Ar Latvijas virtuvi ķīniešus iepazīstināja pazīstamie nozares profesionāļi Juris Dukaļskis un Ērikas Dreibants. Īpaši tika izcelta arī Latvijas mode un dizains. Tam visam paralēli arī Latvijas uzņēmēji izmantoja iespēju gan iepazīties, gan izcelt savus produktus un pakalpojumus.

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Ķīnas pasta dienests ir devis rīkojumu saviem darbiniekiem dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus un aicinājis sabiedrību samazināt pasūtījumus no ārvalstīm pēc varas iestāžu apgalvojuma, ka pasts var būt jaunu Covid-19 uzliesmojumu avots.

Ķīna, kur jaunais koronavīruss pirmoreiz parādījās 2019.gada beigās, īsteno stingru Covid-19 nulles gadījumu politiku laikā, kad pārējā pasaule ir atkalatvērusi pandēmijas laikā slēgto sabiedrību.

Ķīna tagad cīnās pret daudziem nelieliem uzliesmojumiem, tostarp vienu galvaspilsētā Pekinā, divas nedēļas pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Ķīnas amatpersonas pēdējās dienās ir izteikušas pieņēmumu, ka daži cilvēki var būt inficējušies ar pastu no ārvalstīm. Starp šiem cilvēkiem ir sieviete Pekinā, kurai neesot bijuši kontakti ar citiem inficētajiem, tomēr viņai bija pozitīvs tests attiecībā uz Covid-19 paveidu, kas līdzīgs Ziemeļamerikā konstatētajiem.

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.

Pagājušajā mēnesī Ķīna no Krievijas importēja gandrīz 8,42 miljonus tonnu naftas, apsteidzot importu no Saūda Arābijas.

Pērnā gada maijā Ķīnas naftas imports no Krievijas veidoja 5,44 miljonus tonnu.

Ķīna palielinājusi naftas importu no Krievijas laikā, kad rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas naftai.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Pekina atbalstīs Maskavas "suverenitāti un drošību". Vienlaikus Pekina tiek apsūdzēta par diplomātiskā aizsega nodrošināšanu Maskavai, nosodot rietumvalstu noteiktās sankcijas un bruņojuma piegādes Kijivai.

Ķīnas valsts mediji šomēnes ziņoja, ka Pekina ir gatava pastiprināt stratēģisko koordināciju starp abām valstīm.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Ķīnā – World of Food Beijing 2014, kas notiek Pekinā no 26. līdz 28.novembrim. Tā ir lielākā pārtikas izstāde Ķīnas ziemeļu reģionā, kas ir visstraujāk augošais un vispievilcīgākais reģions pārtikas produktu importam ar 200 miljonu iedzīvotāju tirgu, informē uzņēmums.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu, galvenokārt piena pulvera, importa tirgus. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Tādēļ īpaša nozīme ir kontaktu nodibināšanai ar lokālajiem partneriem – tirdzniecības ķēdēm, izplatītājiem. Līdz šim esam veiksmīgi nodibinājuši kontaktus Šanhajas reģionā, taču, pateicoties dalībai World of Food Beijing, plānojam kontaktu loku paplašināt arī Ķīnas ziemeļu reģionā – Pekinā, Tiandžinā, Hebejā un citās pilsētās, kā arī iegūt atsauksmes par mūsu produktiem no potenciālajiem pircējiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt ceļotājiem no Covid-19 pandēmijas smagi skartajām Eiropas valstīm Lielbritānijas un Beļģijas, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatības riskus pašu valstī.

Covid-19 pandēmija sākās Ķīnā pagājušā gada nogalē, tomēr Pekinai to lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei, ieviešot būtiskus ierobežojumus ceļošanai, kā arī nosakot stingrus veselības kritērijus visiem, kas ieceļo valstī.

Martā, kad vīruss jau bija izpleties pa visu pasauli, Ķīna slēdza robežas ārzemniekiem.

Pekina vēlāk pakāpeniski ierobežojumus mazināja, ļaujot ārzemēs iestrēgušajiem atgriezties ar īpašām vēstniecību atļaujām un ar nosacījumu, ka Covid-19 testa rezultāts bijis negatīvs, turklāt ierodoties jāievēro divu nedēļu karantīna.

Eiropā nerimstot otrajam Covid-19 uzliesmojuma vilnim, Pekina šo politiku pārskatījusi, un Ķīnas vēstniecība Lielbritānijā jau paziņojusi, ka Pekina "uz laiku aptur cilvēku, kas nav Ķīnas pilsoņi, ieceļošanu Ķīnā".

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Olimpiskajai liesmai nodziestot, Londonā svētdien noslēdzās četrgades lielākais sporta pasākums. 34 sacensību norises vietās, kur divas nedēļas ik dienu ieradās tūkstošiem apmeklētāju, nu vairs sastopami pārsvarā tikai darbinieki. Lai izvairītos no priekšgājēju kļūdām, kad pēc sacensību finiša apjomīgās sporta celtnes netiek pilnībā noslogotas un prasa lielus uzturēšanas līdzekļus, atbildīgās varasiestādes ir nolēmušas atsevišķos Londonas olimpiskajos objektos samazināt apmeklētāju ietilpību, bet daļu vispār nojaukt, raksta laikraksts Diena.

Laikraksts norāda, ka pirms četriem gadiem Pekinā notikušās olimpiskās spēles bija Ķīnas lielā iespēja visai pasaulei parādīt, ka tā vairs nav nabadzīga komunistu pārvaldīta valsts, bet uzlecoša globāla lielvara. Ķīnieši iztērēja miljardus elpu aizraujošu sporta celtņu radīšanā. Iespaidīgākā no tām bija olimpiskais stadions, kas dizaina dēļ tika iesaukts par Putna ligzdu.

Tomēr pēc spēlēm ligzda palika tukša. Vairāk nekā 400 miljonu dolāru (230 miljardi latu) izmaksājusī arhitektūras megapērle pēdējos četros gados ir izmantota tika retu reizi. Par stadiona apsaimniekotāju izmisīgajiem centieniem piesaistīt tam apmeklētājus liecinot kaut vai fakts, ka pirms dažām ziemām tur tika ierīkoti slidkalniņi šļūkšanai ar ragaviņām.

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs otrdien paziņoja par sportista karjeras beigām.

Pašlaik 31 gadu vecais Štrombergs par karjeras beigām paziņoja savos sociālajos tīklos.

«Nav viegli atvadīties no tā, ko esi darījis jau kopš piecu gadu vecuma. Tomēr būt tēvam ir ļoti svarīgi. Esmu pateicīgs par to, ko man ir devis sports. Manī nav nekādas nožēlas, ar nepacietību gaidu, kas notiks tālāk,» pavēstīja Štrombergs.

«Vēl pavasarī domāju, ka būšu atpakaļ un centīšos tikt uz 2020.gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet kopš dēla piedzimšanas vairāk skatījos uz to, kur šobrīd atrodas BMX riteņbraukšana. Negribēju, lai šis sporta veids man kļūtu vienkārši par pilna laika hobiju,» uz BMX riteņbraukšanas finansiālajām problēmām sarunā ar «BMXWeekly.com» teica Štrombergs.

Ar krāšņu ceremoniju un priekšnesumiem noslēgušās XXX vasaras Olimpiskās spēles Londonā. Tajās Latvija tika pie divām godalgām - zelta medaļu BMX riteņbraukšanā izcīnīja Pekinas Olimpiādes čempions Māris Štrombergs, bet bronzas tika pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš.

Medaļu kopvērtējumā uzvarējusi ASV, kas Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva 104. godalgas, no tām 46. zelta, bet sudraba un bronzas – pa 29 medaļām. Otrajā vietā palika Ķīna ar 87 medaļām (38 zelta, 27 sudraba un 22 bronzas), bet trešajā – Lielbritānija ar 65 godalgām (29 zelta, 17 sudraba un 19 bronzas).

Noslēguma ceremonijā uzstājās Lielbritānijā un pazīstami mūziķi un notika sportistu gājiens. Ceremonijas laikā Olimpiskais karogs tika nodots nākamās vasaras Olimpiādes rīkotājiem – Riodežaneiro Brazīlijā. Paredzēts, ka Olimpiskās spēles Riodežaneiro notiks 2016. gadā.

Eiropas biržu indeksi un vairums ASV biržu indeksu trešdien pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības tirdzniecības karam starp ASV un Ķīnu.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Pekina noraidīja Trampa apgalvojumu, ka tā atbild ar muitas tarifu noteikšanu ASV precēm, lai kaitētu viņam gaidāmajās ASV Kongresa starpvēlēšanās, un aicināja ASV izrādīt «respektu» pret Ķīnu.

Analītiķi gan atzina, ka ASV un Ķīnas veiktie pasākumi nav tik skarbi, kā tie varētu būt.

«Tagad, kad Vašingtona un Pekina ir kāpinājušas savu taktiku, tirgos ir sajūta, ka ir noņemts slogs, jo mēs esam pārvarējuši grūtības,» sacīja «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pozitīvi reaģējot uz progresa pazīmēm ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās.

Eiropas biržu indeksiem bija solīds kāpums, savukārt Volstrītas indeksi palielinājās trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pekinā trešdien turpināsies tirdzniecības sarunas, kas ir ASV un Ķīnas amatpersonu pirmās tiešās tikšanās kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina 1.decembra vienošanās par pamieru muitas tarifu karā.

Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka abas puses samazina savas viedokļu atšķirības, Ķīnas amatpersonām piedāvājot ASV preču un pakalpojumu iepirkšanu lielākos apmēros, un šomēnes ir gaidāmas arī tikšanās valdību līmenī.

«Pēc 2018.gada šausmīgajām beigām, kad bija pieredzēta globālo akciju cenu krišanās, tirgi beidzot redz zaļās krāsas atgriešanos uz saviem ekrāniem,» sacīja FXTM galvenais tirgus stratēģis Huseins Sajeds.

Pekinā piektdien sākta jaunās plašās starptautiskās pasažieru lidostas būvniecība, vēstīja valsts plašsaziņas līdzekļi.

Lidostas būvniecība tiek pamatota ar pieaugošo pieprasījumu pēc gaisa satiksmes pakalpojumiem Ķīnā.

Pekinas pašreizējā starptautiskā lidosta ir pasaulē otra noslogotākā, tomēr tajā ir viens no pasaulē augstākajiem reisu kavēšanās līmeņiem - 2013.gadā mazāk nekā 20% komerciālo pasažieru reisu ceļā devās paredzētajā laikā.

Jaunā lidosta atrodas Pekinas dienvidos un ir paredzēta 72 miljonus pasažieru gadā apkalpošanai, vēstīja Ķīnas valsts ziņu aģentūra Sjiņhua.

Lidostas izmaksas tiek lēstas ap 80 miljardiem juaņu (10,5 miljardiem eiro) un to pabeigt plānots piecu gadu laikā, Sjiņhua vēstīja un piebilda, ka lidosta gadā varēs apkalpot 620 tūkstošus reisu.

27. oktobrī Ķīnā papildus jau esošajiem četriem vīzu centriem Pekinā, Šanhajā, Guandžou un Čengdu darbu uzsāka vēl vienpadsmit vīzu centri sekojošās pilsētās: Čanša, Čuncjina, Fudžou, Handžou, Dzjiņaņa, Kuņmina, Šeņjana, Naņdzjina, Šeņdžeņa, Uhaņa, Sjiaņa, informē Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu pieņemšanu un nosūtīšanu uz vēstniecību kopumā jau 15 vīzu centros Ķīnā nodrošina uzņēmums VFS Global. Vīzu centru atvēršana atvieglo ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ceļošanai uz Latviju, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīvesvietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji var iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiek pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros ir pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Rīga kļūst par vienu no Pasaules tūrisma pilsētu federācijas (PTPD) dibinātājām. Par to panākta vienošanās Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) tikšanās laikā Pasaules tūrisma pilsētu federācijas vadību un Ķīnas tūrisma firmu pārstāvjiem.

Federācija apvieno 26 pasaules pilsētas un 17 Ķīnas pilsētas. Federācijas mērķis ir veicināt sadarbību starp pasaules pilsētām, pieredzes apmaiņu tūrisma jomā, attīstot šo nozari.

Ķīnas tūrisma firmu pārstāvji norādījuši, ka Ķīnā pagaidām trūkst informācijas par Latviju, taču, ņemot vērā, ka ķīniešu tūristi ir aktīvi ceļotāji un vēlas apskatīt arvien jaunus galamērķus, Rīga tiem varētu būt ļoti interesanta. Viņi arī norādīja, ka nepieciešams attīstīt tiešos lidojumus un čarterlidojumus.

Tūrisma kompāniju pārstāvjus ieinteresēja iespēja apmeklēt Rīgu vienlaicīgi ar citām pilsētām Baltijā, Skandināvijā un Krievijā, līdz kurām no Rīgas ir tiešie lidojumi vai cita veida satiksme.