Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 6.aprīlī, noslēdza darbu pie likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz.

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot Rail Baltica dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.novembrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz.

Jūrmalas pilsētas dome uzsākusi pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu izvērtēšanu, lai lemtu par to racionālāko izmantošanas veidu, kas var ietvert nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu izvērtēšana nodrošinās nekustamo īpašumu labas pārvaldības principus, sekmēs Jūrmalas pilsētas teritorijas sakārtošanu, kā arī apbūves racionālāku un efektīvāku izmantošanu, norāda Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Arturs Grants.

Jūrmalas pilsētas domes 26. marta sēdē tika apstiprināts atsavināšanai paredzēto pašvaldības īpašumā esošo nekustamo īpašumu saraksts, kurā iekļauti tie īpašumi, kuri nav nepieciešami pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības Īpašumu nodaļai un domes izveidotai komisijai uzdots veikt nepieciešamās darbības nekustamo īpašumu izvērtēšanai un nodošanai atsavināšanai vai iznomāšanai.

Lai paātrinātu būvniecības, īpaši ceļu būves procesu, Satiksmes ministrija rosina vairākus likumprojektus, kas šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā paredz noteikt, ka divu mēnešu laikā no likuma par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu spēkā stāšanās dienas īpašniekam būs jānoslēdz līgums par institūcijas noteiktās atlīdzības pieņemšanu un atlīdzības kompensācijas veidu. Savukārt grozījumi Satversmes tiesas likumā paredz noteikt divu mēnešu termiņu līdzšinējo sešu vietā par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas likumu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai.

Šobrīd spēkā esošās normas, kas regulē nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību sabiedrības vajadzībām, faktiski rada situāciju, kad būvniecību uzsākt uz piespiedu kārtā atsavinātā nekustamā īpašuma var ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Šī termiņa samazināšana nepieciešama sabiedrības vajadzībām, lai nodrošinātu efektīvu un ātru atsavināšanas procesa kārtību un tautsaimniecības attīstību, norāda Satiksmes ministrija (SM).

Otrdien, 6. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, kas paredz papildināt pastāvošo regulējumu, ieviešot mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, vienlaikus to sabalansējot ar nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm, lai nodrošinātu tiesisku nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, informē Tieslietu ministrijā.

Ņemot vērā ne tikai nekustamā īpašuma īpašnieka, bet arī nodrošinātā kreditora Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā garantētās pamattiesības uz īpašumu, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku, likumprojekts paredz hipotekāro kreditoru iesaistes kārtību nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā gadījumos, kad uz sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.

Minētais likumprojekts risina jautājumus, kas attiecas uz hipotekāro kreditoru informēšanu par nekustamā īpašuma atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un citiem ar to saistītajiem procesiem, paredzot arī vairākus grozījumus, ar kuriem tiek panākta hipotekārā kreditora iesaiste institūcijas noteiktās atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu sadales procesā. Tiesiskajā regulējumā joprojām saglabāts princips, ka persona, kurai ir tiesības uz institūcijas noteikto taisnīgo atlīdzību, ir nekustamā īpašuma īpašnieks, vienlaikus nodrošinot to, lai nekustamā īpašuma atsavināšana pēc iespējas mazāk ietekmētu starp nekustamā īpašuma īpašnieku un hipotekāro kreditoru pastāvošās saistības.

Līdz 15.jūlijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā un 2.ceturksnī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Fiziskajām personām līdz 2015.gada 15.jūlijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 2015.gada 15.jūlijam deklarācija jāiesniedz arī gadījumos, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 2.ceturkšņa mēnešiem (aprīlis līdz jūnijs ieskaitot) ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Turpmāk maksātājam, kurš ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas būs jāiemaksā budžetā 50 eiro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro, paredz grozījumi IIN likumā.

Cenšoties novērst situāciju, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēts daudz maksātāju, kuri neveic saimniecisko darbību vai arī to samaksātais nodoklis nesedz nodokļa administrēšanas izdevumus, vēlas pieņemt grozījumus Idzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likumā. Tie paredz no likuma izslēgt normas attiecībā uz fiksēto ienākuma nodokļa režīmu un noteikt divus gadus ilgu pārejas periodu. Šajā laika posmā fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji varēs turpināt šā režīma piemērošanu, taču netiks reģistrēti jauni šī nodokļa maksātāji, skaidro Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Likumā plānots ieviest arī nodokļu pretizvairīšanās normu, nodrošinot, ka maksātājs – saimnieciskās darbības veicējs – var reģistrēties tikai vienā statusā – reģistrēt saimniecisko darbību vispārējā kārtībā vai izņemt patentu, vai reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.

Skriešanas un sportošanas laikā ir svarīgi justies ērti piemērotos sporta apavos. Sieviešu sporta apavi veikalos ir plašā klāstā, tāpēc izvēle ne vienmēr ir vienkārša. Aplūkosim, kam noteikti ir jāpievērš uzmanība, ja meklējat sev jaunus skriešanas apavus.

Kur jūs plānojat skriet?

Lai saprastu, kuri būs labākie skriešanas apavi sievietēm, ir jāzina, pa kādu virsmu jūs plānojat visbiežāk skriet. Tas ir svarīgi, jo dažādiem segumiem būs piemēroti atšķirīgi sporta apavi.

Klasisks skriešanas veids ir skriešana pa asfaltu, ja dzīvojat pilsētā. Vai skrienat pa pilsētas ielām, vai pa parku, jūs noteikti skriesiet pa asfaltētu ceļu. Tā kā šis segums ir ciets, tad ir nepieciešami elastīgi skriešanas apavi, kuriem ir pietiekami laba pēdas amortizācija, kā arī tie pietiekami balsta pēdu. Jo cietāks segums, jo mīkstāki un elastīgāki apavi jāizvēlas, lai izvairītos no traumām.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis atklātu konkursu, lai tā rezultātā atrastu 3-7 nekustamo īpašumu vērtētājus vai to apvienības, kas kopā ar īpašnieku noteiks Rail Baltica būvniecības vajadzībām atsavināmo īpašumu tirgus vērtību un radušos zaudējumu kompensāciju apmēru par tiem īpašumiem, kuri nepieciešami projekta Rail Baltica realizācijai.

Pakalpojuma veikšana nepieciešama atsavināšanas procesa īstenošanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors, skaidro: «Šis ir viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā. Pierīgā: Mārupe, Baldone, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils, Stopiņi atsavināšana turpināsies līdz pat 2019. gada beigām.

Atsavināšanas laikā būs nepieciešama aktīva īpašnieka līdzdalība, jo mūsu mērķis ir īpašnieka mantiskās vērtības saglabāšana. Par atsavināšanas procesa uzsākšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas katru īpašnieku informēs personīgi. Īpašums tiks atsavināts pēc tirgus vērtības un konkursa kārtībā izvēlētie neatkarīgie vērtētāji kompensācijas aprēķinās sadarbībā ar pašu īpašnieku.»

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Izvērtējot VAS Privatizācijas aģentūra (PA) līdzšinējo darbību un pašreiz veicamos uzdevumus, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā Privatizācijas aģentūra un tās vispārējo stratēģisko mērķi, informē PA.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākā PA darbība jāfokusē divu galveno mērķu sasniegšanai – maksimāli īsos termiņos jāpabeidz privatizācijas process un PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju.

Līdz ar to ministrija definējusi sekojošu PA turpmākās darbības stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valstij nevajadzīgo aktīvu pārvaldību un realizāciju vienas kapitālsabiedrības ietvaros, kas nodrošinās efektīvāku valsts aktīvu pārvaldību un realizāciju. PA ir visas nepieciešamās kompetences un materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumus. Līdz ar to EM atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu PA un rosina noteikt, ka papildus jau noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā valstī tiek veikta centralizēti.

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā, informē VP.

Visām smaržām ir nozīmēta ekspertīze. Ja ekspertīzes rezultāti apstiprinās, ka tika realizētas viltotas smaržas, individuālajam komersantam var tikt uzlikts naudas sods līdz pat 14 000 eiro.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas 11. janvārī veica pārbaudi kāda individuālā komersanta tirdzniecības vietā Daugavpilī, ar mērķi apkarot preču zīmju nelikumīgu izmantošanu. Likumsargi pārbaudes laikā izņēma 99 vienības ar pasaulē zināmu smaržu viltojumiem – Versace, Boss, Armani, Chanel, Davidoff u.c. Ja visas šīs smaržu vienības tiktu realizētas, tad noziedznieku guvums būtu aptuveni 5 000 eiro. Jāpiemin, ka tirdzniecības vietā tika pārdotas ne tikai smaržas, bet arī citas sadzīves mantas.

Līdz 15.aprīlim ieskaitot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan par šā gada martā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 711,44 eiro, gan par pirmajā ceturksnī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, atgādina VID.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15%.

Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Savukārt tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Lai gan pēc “Dzintars” zīmola atdzīvināšanas jaunā uzņēmuma “H.A. Brieger” līdzīpašniece Anastasija Udalova noliedza nodomu ražot parfimērijas izstrādājumus, plāni mainījušies un “Dzintars” laidis klajā sieviešu aromātu “Rīgas Ceriņi”.

Smaržas ir ražotas uz 1957. gada “Rīgas Ceriņi” aromāta bāzes, piešķirot tam mūsdienīgu pieskaņu, kā arī izstrādājot jaunu iepakojuma dizainu.

Smaržām “Rīgas Ceriņi” ir teju 70 gadu senā vēsture. Aromāts radās 1952. gadā fabrikā "Sarkanā ausma", kur pudelītēs pildīja nedaudz saldāku variāciju, ko panāca ar kanēļa smaržas piejaukumu. Šīs bija vienīgās smaržas, kas ne reizi netika izņemtas no ražošanas, un arī to formula nav krasi mainījusies kā notika ar citām smaržām.

1958. gadā Smaržas “Rīgas Ceriņi” ieguva balvu Pasaules izstādē Briselē, šis aromāts bija pirmais, kas no Dzintars kolekcijas guva starptautisku atzinību, kļūstot par zīmola vizītkarti.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Latvijas iespēja apavu ražošanā varētu būt unikāls dizains un roku darbs; tieši pēdējā laikā vērojams jaunu apavu zīmolu uzplaukums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 90. gadiem Latvijā apavu izgatavošana notika rūpnieciskos apjomos, bet līdz ar tautsaimniecības transformāciju viss mainījās, nozare faktiski izzuda. Pēdējos gados vērojams jauns tās uzplaukums, bet to drīzāk var saukt par amatniecību. Tirgū ir pārstāvēti vairāki vietējie apavu zīmoli – Elīna Dobele, SAZ, June9, Woolfers, Woolings, Žaime Sandals, Inch2, Del Gardi u.c. Sava zīmola apavus piedāvā arī tirgotāji, piemēram, pērn oktobrī dāmu modes salons Madam Bonbon atklāja savu pirmo apavu līniju. «Pēc astoņiem gadiem emocionāli šķita, ka esam gatavi savam apavu modelim, un bija piedāvājums to ražot, izdarīt to ātri un bez šķēršļiem. Piedāvājums sakrita ar tā brīža pieprasījumu un nekavējoties pieņēmām lēmumu,» saka J. Ezeriņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šis bija arī solis sabiedrisko attiecību labā, veidojot uzņēmuma publicitāti un tēlu. «Viena apavu līnija nekādā veidā nevar ietekmēt biznesu,» saka Jana Ezeriņa, SIA Madam Bonbon vadītāja.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā tiek izgatavoti apavi uzņēmumā SIA ALD Grupa!

Darbu ALD Grupa kā privātuzņēmums sāka 1991. gadā, bet pirms trim gadiem tas tika pārdots Igaunijas īpašniekiem, stāsta uzņēmuma vadītājs Aldonis Timermanis, kurš apavus izgatavo jau kopš 1974. gada, sākot strādāt rūpnīcā 1. maijs.

Uzņēmuma speciālisti lielākoties izgatavo apavus dažādiem Latvijas teātriem un filmām. Mūsdienu izrādēm apavus izgatavot lūdz diezgan reti, jo tos var iegādāties veikalā vai teātriem ir krājumi ar šiem apaviem. Savukārt neparastākām izrādēm vai uzvedumiem, kuros attēlots specifisks laika periods apavi tiek pasūtīti.

Pēdējos gados kompānija cieši sadarbojas ar Krievu teātri – pēdējā izrāde, kur bija jāizgatavo sarežģīti apavi, bija Kņaza meita, stāsta A. Timermanis. Grūtāk ar šo teātri ir strādāt tādēļ, ka tēlu teātrī veido kostīmu mākslinieks, taču šī teātra kostīmu mākslinieks atrodas Krievijā. Ja kostīmu mākslinieks ir uz vietas, ir lielāka iespēja atrast kompromisu, sabalansējot vēlmes ar iespējām.

SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, kura lielākais īpašnieks ir Andra Šķēles ģimenes uzņēmums INPO 1, pagājušā gada novembrī paklusām un «pa lēto» ticis pie vēl viena zemesgabala Andrejostas ielā. Savukārt VAS Privatizācijas aģentūra (PA) uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu.

Saskaņā ar portāla pietiek.com vēstīto, uzņēmumam 3384 kvadrātmetri zemes izmaksājuši tikai 180 tūkstošus latu: tātad kvadrātmetrs vērtīgās zemes Šķēļu uzņēmumam izmaksājis 53 latus. Privatizācijas aģentūra uzsver, ka nav pārdevusi zemes gabalu un nav slēgusi pirkuma līgumu par šī zemes gabala pārdošanu ne ar SIA INPO 1, ne ar SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta, ne arī ar jebkuru citu juridisku vai fizisku personu.

Portāls norāda, ka Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata uzrāda, ka, jau 2006. gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprināta nomas tiesība līdz 2021. gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, Rīgas jahtu centrs Andrejosta un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010. gada 16. decembrī – ar šo dienu datēts aģentūras un Šķēļu uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums.

Ventspils dome apstiprinājusi pašvaldības šā gada budžeta grozījumus, palielinot ieņēmumus par 2,38 milj. latu, izdevumus - par 1,54 milj.Ls, savukārt piesaistāmā kredīta apmēru plānots samazināt par 0,37 milj.latu.

Pēc veiktajiem grozījumiem pašvaldības budžeta ieņēmumu apjoms kopā ar iepriekšējā gada naudas līdzekļu atlikumu plānots 45,53 milj. latu apmērā. Pašvaldības izdevumi 2012. gadā noteikti 42,49 milj.latu apmērā. Līdzekļu atlikumu uz gada beigām grozījumu rezultātā plānots palielināt par 1,21 milj.latu, to prognozējot 5,4 milj.latu apmērā.

Būtiskākie grozījumi pašvaldības budžeta ieņēmumos saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī ienākumu no pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas palielinājumu.

Pašvaldības 2012. gada budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi plānoti 15,25 milj.latu apmērā. Šā gada 9 mēnešos iekasēti 12,2 milj.latu, kas ir 80,1% no gada plāna. Pamatojoties uz gada gaidāmo izpildi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi palielināti par 0,83 milj.latu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 30.jūnijā pasludināja saīsināto spriedumu prasības lietā pret Latvijas valsti LR Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS Starptautiskā lidosta Rīga par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas Rīga vajadzībām atsavināto zemesgabalu, informē AT pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 158 268,20 eiro, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.jūnijam 158 268,20 eiro, tiesas izdevumus 3159,48 eiro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5326,79 eiro, bet pavisam kopā 325 022,67 eiro. Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 14.jūlijā un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, divreiz tika apturēta tiesvedība. Vienreiz - lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā, un otrreiz, līdz spēkā stātos spriedums līdzīgā lietā par kompensācijas piedziņu, kurā kasācijas instances tiesa jau bija norādījusi, ka izskatot lietu, tiesai jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami līdzīga rakstura strīdos. Minētajā ECT Lielās palātas spriedumā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu.