Pasaulē populārā konstruktora Lego izklaides parkā Legoland Kalifornijā izveidota jaunievēlētā ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas pasākuma norise. Tā kļuvusi par parka galveno izklaidi, raksta Telegraph.co.uk.

Lego konstruktora meistari izveidojuši Baltā Nama modeli, autokolonnu, un cilvēku pūļus, kas vēro pēc kārtas 44. ASV prezidenta inaugurācijas pasākumu.

Neskaitot no Lego klucīšiem veidoto 4 collas garo B. Obamu, Legoland ASV prezidenta inaugurācijas atrakcijā var ievērot, ka pasākumā piedalās arī no Lego konstruktora veidoti B. Obamas ģimenes locekļi, jaunievēlētais viceprezidents Džozefs Bidens ar sievu, pašreizējais prezidents Džordž Bušs ar sievu, pašreizējais viceprezidents Diks Čeinijs ar sievu, kā arī bijušais ASV prezidents Džordž H. W. Bušs ar sievu.

Dažādos ASV reģionos ievērojami palielinājušies ieroču un munīcijas pārdošanas apjomi pēc tam, kad par ASV prezidentu ievēlēts Baraks Obama, kurš, pēc ieroču īpašnieku domām, varētu aizliegt atsevišķu ieroču nēsāšanu, ziņo aģentūra Reuters.

Kāds ASV ieroču veikala īpašnieks norādījis, ka nākamajā dienā pēc vēlēšanām viņš saņēmis neparasti daudz pasūtījumu un atsevišķi ieroči, piemēram, AR-15, pāris dienu laikā tikuši izpirkti pilnībā. "Laikam pastāv bažas, ka tie [atsevišķi ieroči] tiks aizliegti, un, visticamāk, ka tā arī būs," sacījis veikala īpašnieks, piebilstot, ka B. Obamas mērķis ir samazināt ieroču pielietojumu valstī.

ASV Nacionālais šaušanas sporta fonds norāda, ka industrija šogad augusi par 10%, turklāt vislielākais pieprasījums bijis tieši pirms prezidenta vēlēšanām. Savukārt uzreiz pēc Obamas ievēlēšanas atsevišķu reģionu ieroču veikalu pārdošanas apjomi vairāk nekā trīskāršojušies.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

ASV prezidenta Baraka Obamas izvēlētā ASV ekonomikas stimulēšanas metode ir neprātīga un tā novedīs pie milzīgiem un neefektīviem tēriņiem.

Šādu viedokli intervijā Fox Business Network paudis mediju magnāts Ruperts Medoks, kuram piederošie plašsaziņas līdzekļi aktīvi atbalstīja B. Obamu priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Mediju magnāts uzskata, ka, neraugoties uz to, ka B. Obamas darbība medijos vēl joprojām tiek atspoguļota pozitīvi, jau gada beigās iedzīvotāju domas par jauno ASV prezidentu var mainīties uz slikto pusi, ja situācija ekonomikā neuzlabosies.

Šomēnes B. Obamas administrācija cieta neveiksmi ASV kongresā, kur centās panākt likumdevēju atbalstu veselības aprūpes sistēmas reformai un klimata pārmaiņu samazināšanas programmai.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama ir atklājis informāciju par valsts 2012. gada budžetu, to raksturojot kā «pirmo daļu» no nākotnē paredzētajiem finansu samazinājumiem. 2012. gada budžets tiek veidots ar mērķi kopumā panākt 1,1 triljonu ASV dolāru lielu ietaupījumu nākošās desmitgades laikā, ziņo BBC.

Obama norādīja, ka valstij būs jārēķinās ar plašiem finansējuma griezumiem, tomēr arī piebilda, ka «mēs nevaram upurēt mūsu nākotni» ar pārāk drastiskiem samazinājumiem. Šie pasākumi ir paredzēti vairākās jomās, tostarp 50% liels griezums nabadzīgo cilvēku apkures apmaksas programmai un 25% samazinājums Lielo ezeru ekosistēmas atjaunošanas iniciatīvai.

Analītiķi gan ir pauduši šaubas, vai Obamas plāns ietaupīt 1,1 triljonu dolāru būs pietiekams līdzeklis cīņā ar smago ekonomisko situāciju.

Republikāņi, kas dominē Pārstāvju palātā, savukārt uzskata, ka paredzamie ietaupījumi nav pietiekoši, lai cīnītos ar budžeta deficītu. «Prezidenti tiek ievēlēti, lai vadītu un tiktu galā ar nopietniem izaicinājumiem,» norādīja republikāņu budžeta komisijas pārstāvis Pauls Raiens (Paul Ryan). «Lielākā problēma, ar ko saskaras mūsu ekonomika pašlaik un valsts tuvākā nākotnē, ir kredītu krīze. Viņš situāciju padara vēl sliktāku,» Raiens piebilda. Lai gan Obama ir tiesīgs ierosināt budžetu, tikai ASV kongress var to pieņemt un piešķirt tam līdzekļus.

Atkārtoti ievēlētā ASV prezidenta B. Obamas «tvīts» un fotoattēls, kurā viņš redzams, apskaujam savu sievu Mišelu Obamu, kļuvis par visvairāk «retvītoto» ziņojumu mikroblogošanas vietnes Twitter vēsturē, kā arī pārpējis sociālā tīkla Facebook rekordus.

ASV prezidents tvītoja fotoattēlu ar vārdiem «Vēl četri gadi» (Four more years) pirms aptuveni deviņām stundām, un pašlaik šo ziņojumu «retvītojis» vairāk nekā pusmiljons Twitter lietotāju.

Šis solis vēlreiz apliecināja sociālo mediju lomu potenciālo vēlētāju informēšanā un iespaidošanā.

Pēc ziņām, ka B. Obama atkārtoti ievēlēts ASV prezidenta amatā, saistībā ar to vietnē Twitter ik minūti tika ierakstīti vairāk nekā 327 tūkstoši ziņojumu, raksta BBC.

Fotoattēls, kurš pavadīja B. Obamas ierakstu Twitter, tika ievietots arī sociālajā tīklā Facebook un drīz vien saņēma visvairāk «patīk» novērtējumu pasaulē un lielākā sociālā portāla pastāvēšanas laikā.

To, ka obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) sistēmas ieviešana, saistot to ar nodokļu nomaksu, Latvijā varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem veselības aprūpes sakārtošanai, atzinuši gan veselības aprūpes nozares pārstāvji, gan apdrošinātāji. Tomēr, lai to ieviestu, ir kardināli jāmaina esošā sociālās apdrošināšanas sistēma, kam savukārt nepieciešams papildus finansējums, kā valstij patlaban nav. Tamdēļ vismaz šobrīd pieņemts lēmums uzlabot esošo sistēmu, kas paredz pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī skaidri definēt valsts nodrošināto pakalpojumu grozu (uz ko atbildīgās institūcijas tiek aicinātas jau gadiem).

Jācer, ka par spīti nozares ministru regulārajai rotācijai un faktam, ka valstī kopumā nav novērojama pieņemto lēmumu pēctecība un konsekvence, plānotie uzlabojumi sistēmā tiks reāli ieviesti. Tajā pašā laikā jājautā, vai vēlāk apstākļi OVA ieviešanai būs kļuvuši labvēlīgāki (finanšu līdzekļi, nodokļu iekasēšanas mehānisms u.tml.)? Vai arī nodzīvosimies tik tālu, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai būs nepieciešamas «Obamas reformas»?

Turpinot. Saskaņā ar Latvijas valsts Satversmi, valstij ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes minimumu. Šogad pirmo reizi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību ir noteikts veselības aprūpes minimums, kas pienākas ikvienam Latvijas iedzīvotājam - uz vienu Latvijas iedzīvotāju noteiktais veselības aprūpes budžets ir LVL 192,50.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

ASV nekustamo īpašumu magnāts un uzņēmuma Westgate Resorts īpašnieks un izpilddirektors, kurš solīja Baraka Obamas uzvaras gadījumā pēc prezidenta vēlēšanām atlaist darbiniekus, savu solījumu nav turējis un, gluži pretēji, palielinājis kompānijā strādājošo algas par 5%, raksta CNN Money.

Jau rakstīts, ka pirms vēlēšanām Westgate Resorts īpašnieks Deivids Sīgels (David Siegel) saviem darbiniekiem izsūtīja vēstuli, kurā teica, ka viņi var balsot par to prezidenta kandidātu, kurš viņiem labāk patīk, tomēr B. Obamas ievēlēšanas gadījumā kompānijai būs jāmaksā jauni nodokļi un tāpēc D. Sīgelam nāksies samazināt kompānijas izmērus - «griezt» darbinieku skaitu un pabalstus.

«Kad jūs izvēlēsieties, par ko balsot – uzdodiet sev jautājumu – kurš kandidāts saprot ekonomiku un uzņēmējdarbību, bet kurš nesaprot? Kura kandidāta politika apdraud jūsu darba vietu? Atbildiet uz šiem jautājumiem un jūs zināsiet, kurš kandidāts ir spējīgs aizsargāt un izglābt jūsu darbu,» D. Sīgels ieteica vēstulē savas kompānijas darbiniekiem. Saskaņā ar ASV mediju rakstīto, viņš pauda, ka B. Obamas otrā prezidentūras termiņa laikā ekonomikai tiks nodarīts liels kaitējums.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Par ASV prezidentu atkārtoti ievēlēts Baraks Obama, citējot provizoriskos datus, vēsta Washington Post. Obamam būs jāturpina strādāt pie valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanas un milzīgo parādsistību atrisināšanas, kas joprojām ir ASV lielākā problēma. Baraka Obamas uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības noskaņojumu Eiropā, pastiprinot nekustamā īpašuma īpašnieku un investoru pārliecību.

[Papildināta no 10. rindkopas]

Tiesa, oficiālie ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti pagaidām nav zināmi.

Premjers Valdis Dombrovskis šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka, neskatoties uz to, vai uzvar republikāņu vai demokrātu prezidenta kandidāts, kopumā ASV ārpolitiskais kurss attiecībā uz Latviju būtiski nemainīsies.

B. Obama saņēmis 303 elektoru balsis, bet viņa sāncensis – Mits Romnijs – 203 balsis. Zaudējumu vēlēšanās atzinis M. Romnijs, kurš Bostonā, uzrunājot savus atbalstītājus, novēlēja B. Obamam veiksmīgu prezidentūru.

«Šis mūsu nācijai ir lielu izaicinājumu laiks. Es ceru, ka prezidents būs veiksmīgs, vadot mūsu valsti,» uzrunājot savus atbalstītājus, sacīja M. Romnijs.

Prezidenta piedāvātie budžeta samazinājumi viņam nedos īpaši daudz draugu – raksta Bloomberg.

Kamēr ASV prezidents Baraks Obama vēl tikai gatavojas 14. februārī Kongresam iesniegt ASV 2012. gada budžeta projektu, atklātībā nonākušas vairākas strīdīgas tā daļas, tostarp valsts plāns par palīdzību bezdarba likvidēšanas programmām, sistēmas izveidošanu, kas ļautu pircējiem atgūt 7,500 dolāru lielu nodokli par elektrisko transportlīdzekļu iegādi, plānu par šoseju tīkla izbūvi 53 miljardu ASV dolāru vērtībā, sešu gadu laikā un jaunus ieguldījumus ātrgaitas bezvadu tīklu nodrošinājumos. Tagad gan Demokrātu, gan Republikāņu partijas gaida Obamas skaidrojumu kā valsts grasās nodrošināt līdzekļus šiem plāniem, raksta izdevums Bloomberg.

ASV fiskālās klints iestāšanās nākamā gada sākumā var pasaules lielākajā ekonomikā izraisīt recesiju.

ASV prezidenta vēlēšanās saspringtā cīņa ir uzvarējis līdzšinējais ASV prezidents Baraks Obama. Nozīmīgākie tuvākā laikā lēmumi ASV saistās ar tā saukto «fiskālo klinti». ASV līdz ar nākamā gada sākumu, ja netiek pārskatīts termiņš, beigsies nodokļu atvieglojumi un sāksies izdevumu samazināšana aptuveni 600 miljardu ASV dolāru vērtībā. Šobrīd lielākās daļas pasaules ekonomistu prognozes liecina, ka tas ASV varētu izraisīt recesiju. Līdzīgi uzskata arī SEB ekonomisti. «Pēc smagnējās izaugsmes otrajā ceturksnī, trešajā attīstības tempi nedaudz pieauga. Tomēr, ja vērtējam ceturtā ceturkšņa un nākamā gada sākuma izredzes, tad risku līmenis ir audzis. Pēc ievēlēšanas Obamas galvenais uzdevums būs panākt budžeta un valsts parāda pieauguma stabilizēšanas pasākumu īstenošanu. Tomēr demokrātu un republikāņu pieeja problēmas risinājumam krietni atšķiras. Lielākais izaicinājums prezidentam ir fiskālās klints izaicinājumi sākot ar nākamo gadu, kad automātiski tiktu atcelti Buša prezidēšanas laikā pieņemtie nodokļu atvieglojumi un spēkā stātos federālo izdevumu samazināšanas pasākumi, kuru fiskālais efekts būtu aptuveni 600 miljardu dolāri. Tas varētu radīt viļņošanos finanšu tirgos un ievilkt ekonomiku recesijā, kas atstātu būtisku ietekmi arī uz globālo ekonomiku, Eiropu tai skaitā,» risku izceļ SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar ekonomikas stimulēšanas plānu 447 miljardu ASV dolāru vērtībā, kam vajadzētu radīt jaunas darba vietas un likt miljoniem amerikāņu atgriezties darbā.

B. Obama arī aicinājis ASV Kongresu nekavējoties pieņemt viņa ekonomikas plānu, vēsta Fox News.

ASV prezidenta plānā paredzēts samazināt nodokļus gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem, kopējā nodokļu samazinājuma summa sasniegs 240 miljardus ASV dolāru.

25 miljardus ASV paredzēts tērēt skolu infrastruktūras uzlabošanai, lai modernizētu aptuveni 35 tūkstošus skolu. Vēl 35 miljardi dolāru paredzēti, lai novērstu 280 tūkstošu skolotāju un iespējamo atlaišanu.

50 miljardi dolāru tiks tērēti transporta infrastruktūras attīstīšanai un remontēšanai.

Tāpat līdzekļi tiks piešķirti Irākas un Afganistānas karu veterānu nodrošināšanai ar darba vietām, kā arī esošā policistu un ugunsdzēsēju skaita saglabāšanai.

ASV prezidents Baraks Obama plāno ieguldīt 300 miljardus ASV dolāru bezdarba problēmas risināšanā, atsaucoties uz ASV ziņojumu, vēsta Reuters, atsaucoties uz CNN izplatīto informāciju.

Lēmums ieguldīt 300 miljonus ASV dolārus, lai veicinātu darba vietu rašanos, pieņemts pēc tam, kad klajā nāca dati par ASV patērētāju pārliecības ievērojamu kritumu.

B. Obamas pārstāvji norādīja, ka prezidenta iztrādātajam atbalstam jāsniedz «ātrs un pozitīvs» efekts ASV bezdarba problēmas risināšanā.

«Mums ir jārīkojas tā, lai darbībām būtu tiešs īss iespaids ekonomikas «audzēšanā» un darba vietu radīšanā,» pavēstīja Baltā Nama runasvīrs Džejs Karnejs (Jay Carney).

Republikāņi jau kritizējuši to, ka B. Obama pirms lēmuma pieņemšanas šo jautājumu ar viņiem neapsprieda. «Esmu pārliecināts, ka B. Obamas pieeja šinī jautājumā būs tikpat neveiksmīga, kā iepriekšējos,» ASV prezidenta 300 ASV dolāru atbalstu bezdarba risināšanā kritizēja republikāņu pārstāvis.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar jaunu ierosinājumu, kuram vajadzētu novērst valstij draudošo tā sauktās «fiskālās klints» iestāšanos, kad no nākamā gada automātiski tiek atcelti vairāku nodokļu samazinājumi.

Saskaņā ar jaunāko B. Obamas piedāvājumu augstāki nodokļi tiks paredzēti mājsaimniecībām, kuras gada laikā nopelna vismaz 400 tūkstošus ASV dolāru. Iepriekš B. Obama vēlējās panākt augstākus nodokļus mājsaimniecībām ar gada ienākumiem 250 tūkstošu dolāru apmērā. Tāpat B. Obamas jaunajā piedāvājumā samazināts nākamo desmit gadu nodokļu iekasēšanas mērķis, vēsta ASV mediji.

B. Obamas jauno piedāvājumu republikāņi jau nodēvējuši par daudzsološu, norādot, ka prezidenta atkāpšanās no saviem iepriekšējiem ultimātiem ir solis pareizajā virzienā.

Par «fiskālo klinti» pieņemts apzīmēt ekonomiskos efektus, kuri ASV var rasties nākamgad, kad izbeidzas vairāku nodokļu samazinājumu darbības laiks, kā arī stājas spēkā valsts budžeta deficīta samazināšanas pasākumi. Paredzēts, ka ASV budžeta deficīts, saskaņā ar aizvadītā gada nogalē panākto vienošanos, nākamā gada sākumā tiks samazināts par 600 miljardiem dolāru, tādējādi valstī, iespējams, izsaucot recesiju, kas varētu ilgt līdz gada beigām.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Esošais ASV prezidents Baraks Obama ir oficiāli paziņojis par atkārtotu kandidēšanu ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas ir paredzētas 2012. gada 6. novembrī, vēsta AP.

Pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas ASV Federālajā vēlēšanu komisijā demokrātus pārstāvošais B. Obama var uzsākt līdzekļu vākšanu 2012. gada pirmsvēlēšanu kampaņai. 2008. gadā B. Obamas kampaņas organizētājiem izdevās savākt 750 miljonus ASV dolāru. Kā uzskata daži analītiķi, B. Obama kampaņas izdevumiem šoreiz var iegūt pat vienu miljardu ASV dolāru.

Prezidenta kampaņu vadīs Džims Mesina (Jim Messina) un tās galvenais štābs atradīsies Čikāgas One Prudential Plaza.

ASV prezidenta nodomi ir izskaidroti video uzrunā, kura tika nosūtīta atbalstītājiem. Arī B. Obamas interneta vietne ir nomainījusi savu izskatu un tajā ievietoti prezidenta pašreizējās darbības reklamējoši materiāli. Vietnes apmeklētājiem tiek piedāvāts ziedot prezidenta kampaņai, kā arī tie tiek aicināti piesaistīt pirmsvēlēšanu aģitācijai savus draugus, radiniekus un kaimiņus.

Prezidenta Baraka Obamas administrācija atcēlusi tehnoloģiju giganta Apple iPad un iPhone ierīču tirdzniecības aizliegumus ASV.

Jūnijā ASV Starptautiskā tirdzniecības komisija (ITC) secināja, ka Apple pārkāpj konkurējošās kompānijas Samsung patentētas tehnoloģijas. Komisijas lēmums nozīmēja, ka iPhone un iPad tirdzniecība varētu tikt aizliegta. Strīdīgais patents saistīts ar 3G bezvadu datu pārraides tehnoloģiju un ar iespēju vienlaicīgi darbināt vairākus informācijas pārraides pakalpojumus.

ASV prezidenta B. Obamas, kuram ir tiesības atcelt ITC lēmumus, administrācija paziņojusi, ka šāds lēmums pieņemts, jo pretējā gadījumā tiktu negatīvi ietekmēti ASV ekonomikas konkurētspējas nosacījumi. Komisijas lēmuma atcelšana gan ir visai rets notikums, norāda BBC.

Paredzams, ka demokrātu vadītā Baltā nama kurss negūs elektorāta apstiprinājumu , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kongresa un Senāta vēlēšanas paši amerikāņi sauc par «puslaika» vēlēšanām, galveno uzsvaru liekot uz ASV prezidenta vēlēšanām pēc diviem gadiem. Tomēr ir skaidrs, ka tieši neapmierinātība ar demokrātu prezidenta Baraka Obamas politiku Baltajā namā rīt notiekošajās vēlēšanās būs vadmotīvs, lai arī likumdevēja augšpalātā – Senātā – vairākumu gūtu republikāņi.

Spriežot pēc analītiķu komentāriem, Amerikas vēlētājiem nepatīk «dreifa sajūta» bez spējas kaut ko ietekmēt, kurā, šķiet, iekļuvusi pasaulē aizvien lielākā vienotā ekonomika. Pēdējie dati gan ir iepriecinoši, jo šā gada trešajā ceturksnī ASV ekonomika ir augusi pat necerēti strauji – par 3,5% salīdzinājumā ar šo laiku pērn.