Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien svārstījās, jo tās nomāca bažas par Ķīnas ekonomikas problēmām un jaunām ASV procentlikmju paaugstināšanām.

"Apple" akcijas cena kritās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas pēc laikraksta "Wall Street Journal" ziņas, ka Ķīna aizliedz viedtālruņu "iPhone" lietošanu centrālās valdības iestādēs.

Pēdējā laikā publiskotie ASV ekonomikas dati ir vairojuši bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās paaugstināt procentlikmes. Ceturtdien publiskoti dati liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts negaidīts kritums.

"Tās ir tiešām labas ziņas, runājot par ekonomiku, bet tās ir arī ziņas, kas, runājot par monetāro politiku, liks FRS ilgāt saglabāt ierobežojošas politikas pozīciju," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) ceturtdienas lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi vairāk par iepriekš plānoto ceturtdien pieauga eiro kurss.

ECB padomes sēdē tika nolemts galveno bāzes procentlikmi palielināt no 0% līdz 0,5%. Tā bija pirmā reize 11 gados, kad ECB paaugstināja bāzes procentlikmi.

Pēc iepriekšējās ECB padomes sēdes jūnijā izplatītajā paziņojumā bija teikts, ka bāzes procentlikme nākamajā sēdē tiks palielināta par ceturtdaļu procentpunkta, taču ceturtdien tā tika paaugstināta par pusi procentpunkta.

"City Index" analītiķis Favads Razakzada norādīja, ka ECB bijusi spiesta palielināt bāzes procentlikmi vairāk par iecerēto, lai noturētu eiro kursu.

"ECB bija jāpārsteidz, citādi būtu eiro [kursa] kritums, un ar to viņi nevarēja riskēt," konstatēja Razakzada.

ASV Federālajai rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publiskošanu un turpinot bažīties par Ķīnas ekonomiku.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 1,0%, mazinoties optimismam par lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, un saruka arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500".

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

"Apple" akcijas cena kritās par vairāk nekā 1,7%, un samazinājās arī "Amazon" un "Alphabet" akciju cenas.

ASV inflācijas datu publiskošana trešdien dos investoriem svarīgu norādi par to, vai Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ paaugstinās procentlikmes.

FRS kopš pagājušā gada marta ir 11 reizes pacēlusi procentlikmes, mēģinot kontrolēt augošo inflāciju. Jūlijā tās galvenā procentlikme tika pacelta līdz augstākajam līmenim 22 gadu laikā.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Pēdējā pusgada laikā mājokļu tirgū Latvijā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kas būtiski mainījušas spēles noteikumus un padarījušas mājokļu iegādi pieejamāku lielai daļai iedzīvotāju. Euribor likmes samazinājums no 4,1% pīķa pagājušajā rudenī līdz 2,7% šoruden ir radījis būtisku atvieglojumu kredītņēmējiem, mazinot gan finansiālo slogu, gan ļaujot pārkāpt psiholoģisko barjeru, kas iepriekš daudzus ir atturējusi no lēmuma iegādāties mājokli.

Pozitīvās pārmaiņas it īpaši ir skārušas gatavo mājokļu tirgu, kā arī radījušas lielāku interesi par projektiem būvniecības stadijā.

Euribor kritums – zemākas izmaksas un lielāka pārliecība

Euribor procentlikme sešu mēnešu laikā samazinājusies par procentu un ir atbalss izmaiņām, kas skar inflāciju un ekonomiku. Likmes kritums nozīmē, ka mājokļu kredītu maksājumi ir kļuvuši ievērojami zemāki. Vēl pirms pusgada lielāko daļu ikmēneša maksājumu kopsummas veidoja procenti, taču tagad situācija ir uzlabojusies – procentu maksājumi ir kļuvuši mazāki par pamatsummu.

Minētās izmaiņas ievērojami atvieglo izdevumu slogu, piemēram, ikmēneša maksājums mājokļa kredītam 150 000 eiro vērtībā tagad ir par aptuveni 100 eiro mazāks nekā pirms pusgada. Euribor likmju kritums stiprina arī pircēju pārliecību par ieguldījuma ilgtermiņa vērtību, palīdzot vieglāk pieņemt lēmumu par mājokļa iegādi tagad, nevis atlikt to. Ir redzams, ka pārmaiņas labvēlīgi iespaido jauno ģimeņu lēmumu pārcelties uz plašāku vai modernāku mājokli. Esam novērojuši arī pirmspensijas vecuma cilvēku interesi: tiek pārdoti lielie dzīvokļi vai privātmājas pēc bērnu došanās dzīvē un pieņemts lēmums pārcelties uz mazākiem energoefektīviem mājokļiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma palielināt bāzes procentlikmi, tādējādi īstenojot pirmo paaugstinājumu pēdējos 11 gados.

ECB padomes sēdē Frankfurtēt galveno bāzes procentlikmi nolemts palielināt par 0,5 procentpunktiem - līdz 0,5%.

Padome arī nolēma palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75%. Abas šīs likmes arī palielinātas par 0,5 procentpunktiem.

Bāzes procentlikme un aizdevumu iespējas uz nakti likme bija spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Banka norādīja, ka procentu likmju palielināšana palīdzēs cīnīties ar augsto inflāciju un nodrošinās to, ka pieprasījuma apstākļi atbildīs bankas inflācijas mērķu sasniegšanai vidējā termiņā.

ECB arī pavēstīja, ka procentu likmes turpmāk varētu tikt palielinātas atkārtoti atkarībā no situācijas attīstības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.decembrī.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentlikmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024.gadā vidēji būs 2,4%, 2025 gadā - 2,1%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā, kad sāks darboties paplašinātā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, - 2,1%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024.gadā vidēji būs 2,9%, 2025.gadā - 2,3% un gan 2026.gadā, gan 2027.gadā - 1,9%.

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 17.oktobrī pieņemtais lēmums pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,65%, teikts ECB paziņojumā.

"Padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saņemtā informācija par inflāciju liecina, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas perspektīvu ietekmē arī nesenā pārsteidzošā ekonomiskās aktivitātes rādītāju pasliktināšanās. Vienlaikus finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši," teikts pēc 17.oktobra ECB padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 12.decembrī pieņemtais lēmums pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%, teikts ECB paziņojumā.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā teikts, ka padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentlikmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Padome norāda, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024.gadā vidēji būs 2,4%, 2025 gadā - 2,1%, 2026.gadā - 1,9% un 2027.gadā, kad sāks darboties paplašinātā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, - 2,1%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024.gadā vidēji būs 2,9%, 2025.gadā - 2,3% un gan 2026.gadā, gan 2027.gadā - 1,9%.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 2,8%, nevis 3,7%, kā tika lēsts martā.

Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,8% līdz 2,1%.

ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Ukrainas karš negatīvi ietekmē tirdzniecību, izraisot izejmateriālu deficītu, kā arī veicina enerģijas un preču cenu kāpumu, norāda banka.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 6,8%, nevis 5,1%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 3,5% un 2,1%, liecina ECB aplēses.

Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenā bāzes procentlikme no šodienas pieaug par 0,75 procentpunktiem - līdz 2%.

ECB padomes sēdē 2022.gada 27.oktobrī tika nolemts no 2.novembra palielināt arī noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,25%. Abas šīs likmes palielinātas arī par 0,75 procentpunktiem.

Līdz ar to ECB padome nolēma paaugstināt attiecīgās likmes par 0,75 procentpunktiem otro sanāksmi pēc kārtas. Iepriekšējo reizi šāds lēmums tika pieņemts sēdē 8.septembrī. Savukārt pirms tam sēdē 21.jūlijā padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā, likmes paaugstinot par 0,5 procentpunktiem.

"Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentlikmju paaugstināšanu pēc kārtas, padome panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu," norādīts pēc sanāksmes publiskotajā padomes paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 17.oktobrī nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,4% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,65%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 23.oktobrī.

"Padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Saņemtā informācija par inflāciju liecina, ka inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas perspektīvu ietekmē arī nesenā pārsteidzošā ekonomiskās aktivitātes rādītāju pasliktināšanās. Vienlaikus finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmes varētu samazināt atkārtoti, ja inflācija turpinās samazināties un ekonomikas izaugsme saglabāsies vāja, pirmdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas vadītājs un ECB padomes loceklis Ģedimins Šimkus.

Norādot uz prognozēm, ka inflācija eirozonā nākamgad veidos 2%, Šimkus žurnālistiem Viļņā sacīja, ka monetārās politikas virziens ir skaidrs.

Šimkus gan atteicās prognozēt ECB gaidāmo rīcību decembrī paredzētajā sanāksmē.

Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks arī sacīja, ka ECB procentu likmes turpinās samazināties, inflācijai pakāpeniski atgriežoties pie bankas noteiktā 2% mērķa.

"Inflācijas kritums un vāja ekonomika ļauj papildus pakāpeniski samazināt procentu likmes," blogā raksta Kazāks.

Kā ziņots, ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3,25%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Krievijas centrālā banka piektdien atkārtoti samazināja bāzes procentlikmi, šādu lēmumu skaidrojot ar inflācijas samazināšanos.

Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja no 9,5% līdz 8%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikme Krievijā tika samazināta jūnijā, kad tā tika pazemināta par 4,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka gada inflācija Krievijā līdz gada beigām samazināsies līdz 12%-15%, nākamgad tā saruks līdz 5%-7%, bet 2024.gadā atgriezīsies 4% līmenī.

Krievijas centrālā banka februāra izskaņā bāzes procentlikmi paaugstināja no 9,5% līdz 20%, tādējādi cenšoties atbalstīt rubļa vērtību un novērst strauju naudas izņemšanu no valsts bankām pēc Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentlikmes, ja inflācija turpinās tuvoties tās noteiktajam 2% mērķrādītājam, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"Ja ienākošie dati turpinās apstiprināt mūsu prognozes, tad turpmākā virzība ir skaidra un mēs sagaidām turpmāku procentlikmju samazināšanu," uztājoties ar runu Lietuvas centrālajā bankā, sacīja Lagarda.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%.

Lagarda pirmdien norādīja, ka ECB ir tuvu, lai tiktu sasniegts tās noteiktais mērķrādītājs.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

ASV pastiprinās stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, veidojot ciešāku ekonomisko sadarbību ar Kazahstānu un pārējām Centrālāzijas reģiona valstīm, savas pirmās oficiālās vizītes laikā Kazahstānā paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

“Vēlos uzsvērt, ka stratēģiskā partnerība starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kazahstānu piedzīvo ļoti strauju attīstību. Kopš 1991. gada decembra, kad ASV kā pirmā valsts atzina Kazahstānas neatkarību, ASV ir stingri apņēmušās atbalstīt Kazahstānas un visa reģiona valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību” pauda E. Blinkens.

Viņš arī uzsvēra, ka ASV uzņēmēji jau sākotnēji bija vieni no pirmajiem, kas investēja Kazahstānā, ieguldījumiem kopš 1991. gada pārsniedzot 50 miljardus ASV dolāru. Tāpat vizītes laikā E. Blinkens paziņoja par papildus 25 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Vidusāzijas valstu Ekonomiskās noturības iniciatīvai, kas kopumā tagad veidos 50 miljonus ASV dolāru. Šīs palīdzības uzdevums ir plašāka reģionālās ekonomikas attīstīšana, jaunu eksporta tirgu izveide un privātā sektora investīciju piesaiste.

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus – būvnieku sentimenta un pircēju aktivitātes ziņā sasniedzis līmeņus, kas nav pieredzēti kopš pandēmijas sākuma. Kādi tam iemesli, un vai notikumi ASV var ietekmēt mājokļu tirgu Latvijā?

ASV nekustamā īpašuma tirgu var uzskatīt par zināmu kanārijputniņu ASV ekonomikā. Augot pircēju aktivitātei, aug arī investīcijas būvniecības sektorā un tēriņi jauno mājokļu iekārtošanai – iekšzemes kopprodukta apjoms palielinās, tiek radītas jaunas darba vietas, ekonomikā viss ir labi. Mājokļi ir arī viens no svarīgākajiem mājsaimniecību aktīviem – augstākas mājokļu cenas palielina iedzīvotāju labklājību un mudina tērēt.

Nekustamā īpašuma segments pēdējos divos gados piedzīvojis strauju uzplaukumu daudzās valstīs, un, it sevišķi, ASV. Masīvie fiskālie un monetārie stimuli pandēmijas laikā būtiski kāpināja ASV mājsaimniecību pieprasījumu pēc it visa, ko neskāra vīrusa ierobežojumi, arī pēc jauniem mājokļiem. Veidojoties pārdošanai pieejamo mājokļu deficītam, strauji auga arī mājokļu cenas. Šā gada aprīlī jauno mājokļu vidējās cenas ASV bija par 50 % augstākas nekā pirms pandēmijas, lietotiem mājokļiem – par 30 %.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.