"Dienas Biznesa" (DB) rīcībā ir nonākusi informācija, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs AS “Balticom” cenšas uzspiest klientiem tās pakalpojuma “modernizāciju”, bet, ja piekrišana netiek saņemta vai netiek atbildēts uz telefonu zvaniem, AS “Balticom” negaidīti atslēdz iepriekš jau apmaksātu pakalpojumu.
Šķita, ka tamlīdzīgas komercprakses izpausmes ir deviņdesmito gadu pagātne, tāpēc DB nolēma izpētīt, vai tiešām AS “Balticom” bezbailīgi uzskata, ka viņiem ir imunitāte pret patērētāju tiesībām.
Informāciju par šādu atgadījumu sniedza kāds DB lasītājs, kurš pastāstīja, ka šaubas par AS “Balticom” profesionalitāti viņam radušās jau īsi pēc līguma noslēgšanas, kad AS “Balticom” darbinieki uzstādot pakalpojumu nodarījuši kaitējumu īpašumam – izurbuši caurumus grīdās un sienās, krustām šķērsām izlaiduši kabeļus cauri visai mājai un beigās atstājuši uz zemes mētājamies dažādus vadus, kas galu galā ar internetu apgādā arī kaimiņu īpašumu. Samierinājies ar nepatīkamo pieredzi, viņš līgumu nelauza un tālākā sadarbībā nekas neliecināja, ka radīsies problēmas – AS “Balticom” internets bijis labs, vienīgi nav bijis patīkami, ka TV kanālu klāstā bijuši daudzi Krievijas propagandas kanāli, piebilda DB lasītājs, nu jau bijušais AS “Balticom” klients.
Problēmas sākušās pagājušā gada nogalē, kad zvanījis AS “Balticom” darbinieks, kurš norādījis, ka vēlas piedāvāt sniegto pakalpojumu “modernizāciju”. Kas tieši ar to saprotams AS “Balticom” darbinieks nemācēja paskaidrot, bet pats galvenais esot iekļūt klienta mājā, lai pārliecinātos par modernizācijas iespējām. Ņemot vērā, ka AS “Balticom” klientam jebkāda modernizācija neinteresēja un arī nebija laika darba dienas vidū par to iesaistīties garās sarunās, viņš sarunu pārtraucis. Tas bijis sākums vēl nepieredzētai agresijai no pakalpojuma sniedzēja: AS “Balticom” sākusi regulāri zvanīt, izteikt pārmetumus par sarunas pārtraukšanu vai telefona necelšanu, kā arī prasīt AS “Balticom” darbinieku ielaišanu īpašumā “modernizācijas” veikšanai. Skaidrojumu, kas ir šī “modernizācija”, AS “Balticom” joprojām nesniedza un, visticamāk, nemaz nespēja sniegt valodas barjeras dēļ – tobrīd bija kļuvis skaidrs, ka latviešu valoda nav AS “Balticom” darbinieku stiprā puse, pastāstīja DB lasītājs. Savukārt viņa lūgumi turpmāku saziņu veikt e-pastā tika ignorēti, tā vietā AS “Balticom” darbiniekiem turpinot zvanīt uz telefonu un pat sākot sūtīt ziņas WhatsApp lietotnē no dažādiem numuriem, kurās ar izsaukuma zīmēm atgādināts, ka viņš ir AS “Balticom” klients, un ka esot jāvienojas par pieslēguma “modernizāciju” – pretējā gadījumā pakalpojums tikšot atslēgts. Beigās tā arī noticis – neskatoties uz to, ka janvāra sākumā tika apmaksāts janvāra mēneša rēķins, AS “Balticom” darba dienas pēcpusdienā negaidīti atslēgusi internetu, parādot paziņojumu, ka pakalpojums nav apmaksāts.
Iemesls šādai rīcībai kļuvis skaidrs vēlāk. Pēc tam, kad AS “Balticom” klients nākamajā dienā nosūtījis e-pastu ar pierādījumiem par pakalpojuma apmaksu un lūgumu atjaunot interneta pieslēgumu, AS “Balticom” pieslēgumu atjaunojusi, sazvanot klientu un paskaidrojot, ka pakalpojums patiešām ir apmaksāts, taču tas ticis atslēgts, jo klients ievietots “sarakstā”ar cilvēkiem, kas “neatbild uz zvaniem par modernizācijas jautājumu” – savukārt, tiklīdz klients “noreaģē”, tā pakalpojums viņam tiek atjaunots. Citiem vārdiem, AS “Balticom” uztur sistēmu, kurā tiek ievietoti visi “nedraudzīgie” klienti, kuriem AS “Balticom” var jebkurā brīdī atslēgt pakalpojumu, lai viņi rīkotos tā, kā vēlas AS “Balticom” – runātu pa telefonu (nevis e-pastā), ielaistu savās mājās, neuzdotu daudz jautājumus. Minētais DB lasītājs pēc šīs pieredzes lauza līgumu ar AS “Balticom”, lai gan sadarbības laikā bija samaksājis rēķinos vairāk kā 2000 EUR – kas bija domāts ar pakalpojuma “modernizāciju” viņam tā arī nekad neizdevās noskaidrot. Savukārt AS “Balticom” nevēlēšanās komunicēt e-pastā, kā vēlāk noskaidrojās, visticamāk, arī bija saistīta ar AS “Balticom” darbinieku īpašajām attiecībām ar latviešu valodu – savās e-pasta vēstulēs AS “Balticom” pieļauj rupjas gramatikas kļūdas.
Iespējams, par šādiem gadījumiem runā reti, jo nekaunīgai pakalpojuma sniedzēja rīcībai parasti nesaglabājas pierādījumi. Tomēr šis gadījums ir izņēmums, kas arī ļāva tapt šai publikācijai – telefona saruna ar AS “Balticom”, kurā viņi atklāj savu “sistēmu”, ir ierakstīta, un tā apstiprina, ka AS “Balticom” patiešām izrēķinās ar klientiem, kas nerīkojas pēc viņu prāta, un šim nolūkam, kā dzirdams sarunas ierakstā, ir pat izveidota speciāla sistēma, kurā tiek ievietoti visi klienti, kas, pēc AS “Balticom” darbinieces vārdiem, – “mūsu projekta ietvaros mums neatbild”.
DB vaicāja par šādu praksi AS “Balticom”, kura, acīmredzot nenojaušot par ierakstīto sarunu, šādas prakses esamību kategoriski noliedza, tā vietā norādot, ka pakalpojuma atslēgšana notiekot tikai divos gadījumos: tehniskas avārijas gadījumā vai tad, ja tiek lauzts līgums. Ar to arī pietiek, lai secinātu, ka AS “Balticom” pati apzinās savas rīcības pretlikumību un tāpēc ir pat gatava sniegt nepatiesu informāciju uz žurnālistu jautājumiem.
Acīmredzams, ka AS “Balticom” rīcība ir ne tikai neētiska, bet tajā saskatāma virkne dažādu likuma pārkāpumu – sākot ar dažādiem patērētāja tiesību pārkāpumiem un beidzot ar negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu. Kā norādīja DB lasītājs, par šo AS “Balticom” rīcību viņš ir vērsies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kurš šobrīd vēl izvērtē AS “Balticom” darbības. Atliek cerēt, ka likums šajā situācijā gūs virsroku un nevienam vairāk nebūs jāpiedzīvo līdzīgas deviņdesmito gadu metodes no sava interneta pakalpojuma sniedzēja.
