Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau šī gada septembrī 52 valstis, tostarp - Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par finanšu iestāžu kontiem, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja .

VID ieskatā tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt nodokļu maksātāja ārvalstīs glabāto naudu, tostarp arī to, kad nodokļu maksātājs gūst ienākumus kā juridiskās personas patiesais labuma guvējs un tādējādi mazinātu iespējas slēpt ienākumus ārzonās.

Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi pārrobežu krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Ieņēmumi, kas netiek deklarēti un no kuriem netiek nomaksāti nodokļi, ievērojami samazina valsts budžeta ieņēmumus, norāda VID.

Turpmāk reizi gadā iesaistīto valstu nodokļu administrācijas informāciju VID par Latvijas rezidentu finanšu kontiem un ienākumiem iesaistīto valstu finanšu iestādēs. Informācija tiks sniegta gan par fiziskajām, gan arī juridiskajām personām (iekļaujot informāciju par trastiem un nodibinājumiem).

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Eiropas Savienības (ES) Pretkorupcijas birojs (OLAF) atklājis plaša mēroga importa krāpšanas shēmu, kurā izkrāpti 107 miljoni eiro.

Krāpšana bija saistīta ar preču importu no Ķīnas un skāra 11 ES dalībvalstis.

Iespējamie zaudējumi Eiropas nodokļu maksātājam ietver 93 miljonus eiro nesamaksātos PVN, kā arī 14 miljonus eiro nesamaksātās muitas nodevās, aplēsis OLAF.

OLAF rekomendējis Ungārijas ģenerālprokuroram sākt izmeklēšanu pret aizdomās turamajiem, kas identificēti Ungārijā.

Birojs arī sniedzis finanšu rekomendācijas 11 ES valstīm, kuras skārusi krāpšana, tostarp Slovākijai un Slovēnijai, lai tās varētu atgūt zaudētos ieņēmumus.

OLAF ģenerāldirektors Ville Itele sacīja, ka nelegālā preču pārdošana par viszemākajām cenām sagrozījusi ES vienoto tirgu, kaitējot uzņēmumiem un ES nodokļu maksātājiem.

Nodokļu plānošanas jomā pēdējo gadu laikā vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš, tomēr aizvien pastāv dažādi izaicinājumi, ar ko jāsaskaras uzņēmējiem, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» atzina eksperti.

Pērn Latvijas nodokļu sistēma piedzīvoja revolucionāras pārmaiņas, kuras vienus priecēja, bet citus apbēdināja. Būtiski satricinājumi skāra banku sektoru, ko izjuta arī uzņēmēji. Kopumā gan nodokļi iekasēti tādā apmērā kā plānots.

Arī nākotnē gaidāmas izmaiņas, līdz ar to uzņēmējiem jātur roka uz pulsa, lai nenokavētu to ieviešanu savā darbībā.

Galerijā augstāk - ieskats konferences norisē!

Ziņas no konferences:

FOTO: Kā Baltijas valstīs atšķiras netiešie nodokļi?

Publisko pakalpojumu sektors būtiski kavē investīcijas digitālajās tehnoloģijās

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Ja ēnu ekonomikas pētnieki rēķina, ka, no fiziskās ekonomikas izskaužot ēnas, papildus valsts budžetā varētu iegūt apmēram 3,6 miljardus eiro, tad neviens īsti nezina, cik papildu līdzekļu varētu iegūt no digitālās ekonomikas darījumiem, ja par tiem tiktu maksāti attiecīgi nodokļi, — visticamāk, tās būtu miljardos eiro mērāmas summas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne. Viņa atzīst, ka pelēkās ekonomikas mazināšanā savu artavu varētu dot e- rēķini, taču sistēmas iedarbināšana no pašlaik normatīvos paredzētā 2025. gada, visticamāk, nenotiks.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku?

Ēnu ekonomika pastāv visās valstīs, jo neviena valsts pasaulē nepretendē un arī nav sasniegusi tādu līmeni, kad būtu iekasēti 100% iekasējamo nodokļu apjoma. Tāpēc nodokļu iekasēšana un ēnu ekonomika ir problēma visā pasaulē, nevis tikai Latvijā. Ēnu ekonomikas pētnieki ir novērojuši kādu interesantu sakarību — jo mazāks valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo lielāka ēnu ekonomika un otrādi - jo augstāks šis IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis. Ir pat skatījums, ka ēnu ekonomika ir sava veida protests pret pastāvošo varu vai arī ka tā ir dabiska aizsargreakcija, kas palīdz pārvarēt sarežģītas problēmas. Tas nav attaisnojums, jo ēnu ekonomika kropļo konkurenci, rada nepamatotas konkurētspējas tiem, kuri izvairās no adekvātas nodokļu nomaksas, un samazina sabiedrības iespējas saņemt veselības, izglītības, drošības pakalpojumus nepieciešamā apmērā, jo vienkārši valsts makā nav pietiekami daudz naudas. Nenoliedzami, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 19,9% ir pārāk augsts, jo īpaši, raugoties uz tādām ES dalībvalstīm kā Ungārija, Grieķija, kur ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25% līmenī. Vienlaikus ēnu ekonomikas līmenis Čehijā 5,6% ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā Latvijā, kas tikai apliecina nepieciešamību valsts mērogā strādāt pie ēnu ekonomikas samazināšanas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā veikusi plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

VID informē, ka īstenotā krāpšana radījusi PVN zaudējumus vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu budžetos kopumā aptuveni 297 miljonu eiro apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie ir dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos.

Pircēji nomaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, iespējams, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības. Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits turpina sarukt, nodokļu administrācijai būs lielākas tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra vairākos gadījumos

Saeima pirmajā lasījumā vakar akceptēja piedāvātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz lielākas tiesības Valsts ieņēmumu dienestam. Piedāvāto izmaiņu redakcijas gan vēl tikšot slīpētas Saeimas atbildīgajā komisijā.

Riska zona

Grozījumi paredz, ka nodokļu administrācija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu; ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt pienākumu sadarboties ar VID, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Ceturtdien, 26. aprīlī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, jaunizveidotā komiteja TAX3* organizē publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā». Tā notiks no pulksten 10:00 līdz 13:30 (Latvijas laiks), un to varēs vērot arī tiešraidē, informē EP.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotā komiteja TAX3* organizēja publisku uzklausīšanu «Cīņa ar naudas atmazgāšanu ES banku sistēmā».

Uzklausīšanas sanāksmes ierakstu iespējams apskatīt zemāk.

Sanāksmes pirmais panelis - «Naudas atmazgāšanas riski ES banku sektorā, izmantojot konkrētus piemērus» - veltīts neseniem notikumiem saistībā ar četrām konkrētām bankām:

1. ABLV. Latvijas gadījums. Klātienē no Latvijas publiskā uzklausīšanā piedalīsies Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

2. Pilatus Bank. Maltas gadījums.

3. Danske Bank un Versobank AS. Igaunijas gadījums.

Otrs sanāksmes panelis - «Gūtās mācības Eiropas Savienībai: kā stiprināt pārbaudes un uzraudzību naudas atmazgāšanas risku mazināšanai».

Par TAX3: EP īpašajā komitejā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos TAX3 strādā divi Latvijas eiroparlamentārieši - Krišjānis Kariņš (EPP) un Roberts Zīle (ECR), un R.Zīle ir pirmais priekšsēdētāja vietnieks.Komitejas darba fokusā ir finanšu noziegumu jautājumu izpēte, t.sk., naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas («dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas»), krāpšana PVN jomā, nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē u.c. Jaunizveidotā komiteja turpinās iepriekšējo komiteju (TAXE 1* un TAXE 2**, kā arī PANA*** dokumentu izpētes) darbu - visās šajās komitejās strādājuši K.Kariņš un R.Zīle.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pievērsīsies arī korupcijas, nodokļu noziegumu, krāpšanas un kontrabandas izpētei, intervijā sacīja FID vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka FID ir definējis, ka iestādei ir divi riska profili.

"Pirmais, par kuru mūs "sodīja" arī "Moneyval", ir tas, ka valsts finanšu sistēmai ātri izskrien cauri miljardi un mēs nenoķeram šo netīro naudu. Mūsu lielākais uzsvars joprojām ir šī vēsturiskā mantojuma apstrāde un šo finanšu plūsmu caur valsti analīze ar sekojošu iesaldēšanu, ja mēs konstatējam, ka ir aizdomas par noziedzīgiem līdzekļiem. Savukārt otrs profils, par ko mēs esam pārliecināti un tagad tas ir apstiprināts arī jaunajā nacionālajā riska profilā, ir noziegumi, kas tiek veikti šeit un ģenerē noziedzīgus līdzekļus Latvijā vai Eiropas Savienībā. Lielākie noziegumi ir korupcija, nodokļu noziegumi, krāpšana un kontrabanda," teica Znotiņa.

No šodienas līdz 31.augustam Latviju apmeklēs Eiropas Parlamenta (EP) Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas delegācija (TAX3), lai ar politiskajiem partneriem un ekspertiem apspriestu «ABLV Bank» likvidācijas apstākļus, liecina EP informācija.

Delegācija apmeklēs arī Rīgas Brīvostu un rīkos tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai labāk izprastu Latvijas finanšu un muitas politiku.

Paredzēts, ka delegācija tiksies ar parlamenta atbildīgo komiteju pārstāvjiem, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), iestādēm, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu, un Latvijas Komercbanku asociāciju.

Komitejas sastāvā ir arī EP deputāti no Latvijas - Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) un Krišjānis Kariņš (V).

Izveidojot īpašo komiteju, EP reaģēja uz pērn publiskotajos «paradīzes dokumentos» atklātajiem faktiem. Komitejas sastāvā apstiprināti 45 locekļi un tai ir 12 mēnešu pilnvaru termiņš.

Komitejas uzmanības lokā ir «dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas», krāpšana pievienotās vērtības nodokļa jomā un nodokļu saistību izpilde digitālajā nozarē, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

PVN krāpšana, runājot par preču kustību, vēl ir 50 miljardu eiro jautājums visā Eiropas Savienībā, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja BDO Latvia vecākais nodokļu konsultants Valts Stūrmanis.

«Pēdējā laikā plaši izskan jau sen aktuālais fakts, ka PVN jomā ir problēmas un tiek izkrāpti nozīmīgi līdzekļi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka problēma jau pastāv no 1993.gada, un 26 gadus Eiropas līmenī neviens nebija saņēmies to risināt, tomēr 2022.gadā šī problēma daļēji tiks atrisināta,» skaidro eksperts.

Mērķis ir aizsargāt nodokļu maksātājus pret ļaunprātīgiem komersantiem.

Izmaiņas 2022.gadā paredz vairākus jaunumus. Viens no tiem ir lielāka brīvība institūcijām samazināto PVN likmju samazināšanā (0% un no 5% līdz standartlikmei). Tādējādi Finanšu ministrija ar nodokļu administrāciju varēs izvēlēties plašāku nozaru klāstu, kam samazināt likmes.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu - 345,98 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, liecina dienesta sniegtā informācija.

Pērn iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un 4 bankas seifi.

FID 2019. gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018. gadā.

Pamatojoties uz FID sniegtajiem materiāliem, atbildīgās institūcijas gan uzsākušas kriminālprocesus, gan FID sniegto informāciju pievienojušas jau uzsāktos kriminālprocesos.

No uzsāktajiem 113 kriminālprocesiem 97 ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizāciju bez skaidri zināma predikatīvā nozieguma (Krimināllikuma 195. pants), savukārt 2 gadījumos kriminālprocess ierosināts par starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu (Krimināllikuma 84. pants). Citi kriminālprocesi uzsākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur līdzekļu izcelsme saistīta ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšana, u.c.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad sešos mēnešos izdevis 227 rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 327,56 miljonu eiro apmērā, informēja FID.

FID skatījumā, 2020.gada pirmo pusgadu lielā mērā raksturo Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi un izmaiņas gan pasaules, gan nacionālā mērogā. Pandēmija esot izgaismojusi jaunas tendences un tipoloģijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī piespiedusi pielāgot darba specifiku tās radītajiem apstākļiem.

FID vadība uzskata, ka iestādei izdevies saglabāt ierasto darba tempu, kā arī nodrošināt darbības rezultātus, kas līdzvērtīgi iepriekšējiem periodiem, ko demonstrējot tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu un analizēto lietu skaits, kā arī apturētais jeb iesaldētais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apjoms.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušajā gadā ir saņēmis 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Tāpat 2022.gadā FID ir iesaldējis 357 miljonus eiro, tostarp 98% jeb 351 miljons eiro iesaldēts likvidējamajās kredītiestādēs.

FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāstīja, ka līdz 2020.gadam saņemto ziņojumu skaits samazinājās, bet kopš 2021.gada atkal ir vērojams kāpums. Pēdējos gados aptuveni tūkstoti šajā kāpumā veido ziņojumi no likvidējamajām kredītiestādēm.

"Attiecīgi tur nav runa par aktuālām transakcijām un riskiem, bet par tiem riskiem, kas ir saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, kāds mēs bijām līdz 2019.gada sākumam. Tagad lielākais izaicinājums ir strādāt ar lietām, kuras rodas tepat un noziedzīgie līdzekļi tiek ģenerēti Latvijā. Te galvenie riski ir saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, akcīzes preču nelikumīgu apriti, krāpšanu un tagad arī sankciju jautājumiem," stāstīja Platacis.Viņš norādīja, ka par 99% FID atzinumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc tam tiek ierosināti kriminālprocesi. "No 357 miljoniem eiro, ko mēs pagājušajā gadā iesaldējām, 342 miljoni pēc tam jau ir tikuši arestēti. Par pārējo apjomu informācija vēl nav apkopota laika nobīdes dēļ," sacīja Platacis.

Aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpšanu Igaunijas policija aizturējusi kongojiešu uzņēmēju Kevinu Zibilameni, kuram Tallinā pieder restorāns un bārs Fontana, ziņo nedēļas izdevums Eesti Ekspress.

Policija uzskata, ka 31 gadu vecais Zibilamene ir saistīts ar krāpšanas shēmu, kurā hakeri uzlauž ārvalstu kompāniju datorsistēmas, piekļūstot līgumiem un vēl nenosūtītiem rēķiniem, un pēc tam nosūta šajos dokumentos minētajiem uzņēmumiem e-pasta vēstules, lūdzot pārskaitīt naudu uz citu bankas kontu, kas atvērts uz krāpnieku vārda.

Policija Zibilameni aizturējusi februārī, un tiesa viņam noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka naudas saņemšanai un pārskaitīšanai tālāk izmantoti divi bankas konti, kas pieder uzņēmumiem Cheese un Comorex, kuru īpašnieks ir Zibilamene. Kompānijai Cheese pieder restorāns Fontana.

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma maksājumus Rīgas satiksmes (RS) Skanstes tramvaja līnijas projektā, kā arī divos Daugavpils domes īstenotajos infrastruktūras uzlabošanas projektos.

Lai novērstu iespējamos ES fondu finanšu riskus, CFLA ir pieņēmusi lēmumus apturēt ES fondu projektu maksājumus, kas ir tiešā saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajiem kriminālprocesiem par veiktajiem iepirkumiem RS un Daugavpils domē.

Tāpat kā RS projekta gadījumā CFLA lēmumi attiecas arī uz Daugavpils domes īstenoto infrastruktūras uzlabošanas projektu vispārējās izglītības iestādēs, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projektu Daugavpils pilsētas izglītības iestādes sporta zālē.

Visiem ir jāzina šī pamata patiesība – ja fondu projektā tiek atklāta krāpšana vai saistība ar koruptīvām darbībām, fondu finansējums tam tiek atņemts. Pret krāpšanu un korupciju ir nulles tolerance. Un jāapzinās arī sekas - ja projektam atņem ES fondu finansējumu, tā izdevumi paliek uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, uzsver CFLA direktors Mārtiņš Brencis.