Ziemeļamerikā arktiskā gaisa vilnis neatstājas un turpina saldēt iedzīvotājus, uzstādot arvien jaunus aukstuma rekordus. Latviete Lita Juberte, kas šobrīd dzīvo Mērilendas štata Rokvilā, netālu no Vašingtonas pilsētas, stāsta, ka vietējie iedzīvotāji esot nosaluši, bet viņu glābj Latvijas ziemu rūdījums.

«Lasot ziņas un runājot ar vietējiem, kļūst skaidrs, ka šajā kontinentā iestājusies tāda nedaudz ārkārtas situācija,» raksturo L. Juberte. Vietējie, kas šajā apkaimē dzīvo jau ilgi, visi kā viens, saka, ka šāds laiks šajā gada periodā nav bijis aptuveni divdesmit gadus, Db.lv stāstīja L. Juberte. Par to liecinot arī meteoroloģiskie dati, kas apstiprina – Vašingtonā piedzīvots aukstākais rīts pēdējo 18 gadu laikā. Temperatūras stabiņš noslīdējis līdz mīnus 17 - 18 grādiem, savukārt ierasta temperatūra šajā gada laikā ir aptuveni nulle vai nedaudz virs tās.

«Cilvēku uz ielām un veikalos ir ļoti maz un tie, kas ir, ir ģērbušies piecās jakās un ir aizseguši sejas. Protams, ka daudz mazāk darbojas ielu bodītes un viss pārējais, kas saistīts ar atrašanos ārā,» stāsta L. Juberte.

Februāris ASV akcijām izrādījies izcils mēnesis – tiek sasniegts viens rekords pēc otra, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka lielu daļu ASV teritorijas februārī bija apņēmis aukstums, kāda veida frigiditāte, šķiet, nav skārusi Ņujorku un konkrētāk – Volstrītu. Pagājušā mēneša skatījumā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par veseliem 5,5%. Tāpat par 5,6% pieaugusi lielas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average (DJIA) indeksa vērtība; vēl straujāk – par 7,1% – februāra ietvaros pieaugsi ar tehnoloģiju sektora uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite indeksa vērtība. Tāpat augstāk devās ASV obligāciju ienesīgums, un palielinājās arī naftas cena. Par zaudētāju iepriekšējā mēneša ietvaros varētu nosaukt zeltu, kura cena samazinājās vairāk nekā par 5% un ASV preču biržā atkal pietuvojās 1200 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Nodarbinātība būvniecības nozarē ir kritusies aukstās ziemas dēļ, tāpat arī autonozare varētu būt kļuvusi par upuri nemīlīgajam laikam, uzskata Goldman Sachs ekonomists Kriss Davsijs (Kris Dawsey), raksta Business Insider.

Iespējams ir arī tas, ka nesenās salīdzinoši siltākās ziemas izjaukušas sezonālos faktorus ekonomikā, un no laikapstākļiem atkarīgās jomas tagad sagaida mazāku kritumu biznesā un ir kļuvušas optimistiskākas, iestājoties gada aukstajam laikam. Ja šāds apgalvojums ir patiess, tad jebkura «normāla» ziema radītu sarūgtinājumu sezonāli ietekmējamu nozaru uzņēmējiem, uzskata ekonomists. Viņš gan piebilst, ka šoziem, visticamāk, šis nebūs tāds gadījums.

Šogad ASV piemeklējusi sevišķi barga ziema, kas ietekmējusi arī ekonomiku. Piemēram, auto nozarē strādājošie decembrī novērojuši kritumu auto pārdošanas apjomos. Tāpat Goldman Sachs ekonomists pieļauj, ka aukstums vainīgs pie tā, ka no līdzšinējā kursa uz leju novirzījusies nodarbinātības izaugsme.

Kanādas daļās un ASV ziemeļaustrumos sniega segas biezums sasniedzis 60 centimetrus, bet temperatūras prognozes liecina, ka aukstums varētu sasniegt mīnus 51 grāda pēc Celsija skalas atzīmi, vēsta BBC.

Skarbie laikapstākļi Ziemeļamerikā prasījuši jau 16 cilvēku dzīvības. Tāpat aizvadītajā nedēļas nogalē apledojuma dēļ atcelti aptuveni 3,7 tūkstoši lidojumu. Ņujorkas Kenedija lidostā svētdien no skrejceļa noslīdēja lidmašīna, kas ielidoja no Toronto. Negadījumā cietušo nav.

ASV pilsētā Čikāgā slēgtas skolas, un amatpersonas iesaka cilvēkiem pirmdienu pavadīt mājās, lai samazinātu satiksmi uz ceļiem, kas tiek intensīvi tīrīti no sniega, kā arī pašiem savas drošības dēļ.

Tikmēr Kanādā, Ņūfaundlendas salā, tūkstošiem cilvēku palikuši bez elektrības.

Gaisa temperatūra Toronto noslīdējusi līdz mīnus 29 grādiem pēc Celsija skalas, bet Kvebekā – līdz 38 grādiem pēc Celsija skalas.

Džona Kenedija starptautiskajā lidostā Ņujorkā svētdien turpinājās haoss, applūstot vienam terminālim, kas vēl vairāk saniknoja pasažierus, kuri spiesti gaidīt nelabvēlīgo laikapstākļu rezultātā aizkavējušos reisus.

Lidostas ceturtajā terminālī pārplīsušas caurules dēļ gaidīšanas zonu klāj astoņus centimetrus bieza ūdens kārta.

«Kenedija lidostā notiekošais ir nepieļaujams,» paziņoja Ņujorkas un Ņūdžersijas lidostu pārvaldes izpilddirektors Riks Kotons. «Mēs sauksim pie atbildības visus, kas būs vainojami par ikvienu kļūmi, ko mēs konstatēsim,» viņš piebilda.

Caurules pārplīšana tiek saistīta ar laikapstākļiem, tomēr amatpersonas sola izmeklēšanu par to, kāpēc tā nav bijusi izturīgāka pret bargiem laikapstākļiem, un to, vai citas kļūmes nav veicinājušas tās pārplīšanu.

Pēc caurules pārplīšanas skartās teritorijas drošības apsvērumu dēļ tika slēgtas, pavēstīja amatpersonas.

Pēc analoģijas ar politiķu cītīgi reklamētajiem valsts pārvaldes veco apkalpošanas principu pārmaiņu vējiem, kas pūš ar saukli «konsultē vispirms», arī nodokļu izmaiņas vajadzētu virzīt ar lielāku apdomu, nevis pat netipiskā vienprātībā, lai tikai nekādā ziņā ar kādu asu cinīti nesašūpotu reformas ratus un, pasarg dies, nesatrauktu ratos dusošās sagaidāmās nodokļu reformācijas trauslās miesas. Nav pareizi, ja sasteigtas nodokļu pārbīdes un valsts budžeta gremošanas sistēmas pāraprūpe prevalē pār jautājumiem par sabiedrības eksistences «minimumu», tajā skaitā tādām nepopulārām tēmām kā valsts kaktu tukšošanās no cilvēkiem, kas tiek apzīmēta ar tik nemīlīgu un nepopulāru jēdzienu kā depopulācija.

Atkal un atkal kā bites pie nektāra bagāta zieda politiķi atgriežas pie saldi lipīgā un reizē staignā jautājuma par sociālā nodokļa izmaiņām. Sociālās iemaksas skrūvspīles ir darba gatavībā jau ilgāku laiku. Pagājušā gada nogalē ar šo nodokļu jomas ķirurģisko instrumentu tika pabiedēti mikrouzņēmēji, tad draudi tika atcelti, bet nu tie atkal virmo starta gatavībā, tikai jau plašākā formā. Reformas bīdītāju vidū joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Proti, grābstīšanās zem sociālā nodokļa segas, lai uzlabotu valsts veselības nozares budžetu, vairs nav tikai nedroša, izmisuma vadīta ideja kā karstgalvīgs risinājums krīzei, bet nu jau sāk izklausīties pēc «plāna» daļas. Tomēr no medicīnas viedokļa tas neliekas sevišķi profesionāli, drīzāk piegājiens ir profāns, tāpat kā ar basu kāju taustīt ūdeni – būs peldams, vai tomēr aukstums kodīs kaulos. Pēdējā laikā par normu kļūst paņēmiens piegriezt skābekli vienam, tādējādi sniedzot iespēju uzelpot citam. Tad jau slimnīcās medicīnas personālam vajadzētu vismaz divus roku pārus, lai tie spētu apkalpot visus, kas, tavu brīnumu, ik pa laikam grib piepildīt krūšu dobumu ar plaušu gaistošo barību. Iespēja uzelpot tiktu piedāvāta rindas kārtībā. Nevar jau teikt, ka kāds paliktu bešā.