No beznodokļu valstu saraksta tiks izslēgta Angiljas teritorija, Barbadosa un Seišelas, otrdien nolēma valdība.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi pārņemt aktualizēto Eiropas Savienības (ES) nesadarbojošos jurisdikciju sarakstu nodokļu jomā.

Līdz šim Ministru kabineta noteikumos iekļautais jurisdikciju saraksts bija balstīts uz ES Padomes 2020.gada 6.oktobrī aktualizēto ES sarakstu un iekļāva 12 jurisdikcijas - Angiljas teritorija, ASV Guamas teritorija, ASV Samoa teritorija, ASV Virdžīnu salu teritorija, Barbadosa, Fidži, Palau, Panama, Samoa, Seišelas, Trinidāda un Tobāgo, Vanuatu.

2021.gadā ES saraksts tika pārskatīts divas reizes. Saskaņā ar ES Padomes 2021.gada 22.februāra secinājumiem ES sarakstam tika pievienota Dominikāna un izslēgta Barbadosa.

Saskaņā ar ES Padomes 2021.gada 5.oktobra secinājumiem no ES saraksta tika izslēgtas Angiljas teritorija, Dominikāna un Seišelas.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, šī gada pirmajā ceturksnī uzrādījis stabilu izaugsmi, reģistrējot to kā vienu no labākajiem ceturkšņiem uzņēmuma vēsturē.

Reģionā daudzveidīgā un plašākā galamērķa programma, kā arī efektīva izmaksu vadība ļauj aktualizēt finanšu prognozi 2023. gadam. Gada sākumā paziņotā sagaidāmā EBITDA 3 - 5 miljonu eiro apmērā ir mainīta uz 4 - 6 miljoniem eiro.

Pirmajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi bija 39,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Kopējais apkalpoto ceļotāju skaits bija 38,1 tūkstotis, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2022. gadā. Uzņēmuma EBITDA bija pozitīva 2,6 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar negatīvu EBITDA -96 tūkstošu eiro apmērā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

"Stabilie pirmā ceturkšņa rezultāti nodrošina drošu pamatu turpmāko rezultātu prognozēšanai. Šobrīd mēs esam pārdevuši vairāk nekā 56% no šī gada kopējās programmas, un agrīnās rezervācijas ziemas sezonai ir gandrīz trīs reizes lielākas par pagājušā gada līmeni. Ņemot vērā pirmo trīs mēnešu panākumus, mēs esam pārskatījuši un uzlabojuši grupas gada finanšu prognozi. Mēs sagaidām, ka EBITDA būs 4–6 miljoni EUR un tīrā peļņa būs 2–4 miljoni EUR. Mēs plānojam nodrošināt šo pieaugumu, piedāvājot saviem klientiem sabalansētu programmu, plašu galamērķu klāstu un turpinot efektīvi pārvaldīt izmaksas, kā mēs to esam darījuši pirmajā ceturksnī,” stāsta “Novaturas” grupas izpilddirektors Vitālijs Rakovskis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šovasar uzsākusi 8 Latvijas tūrisma galamērķu kampaņu Nīderlandē. Rudenī šī kampaņa turpināsies arī Latvijā.

Nīderlandes tūristiem tiek piedāvāts iepazīt 8 Latvijas tūrisma galamērķus, kuri iepriekšējos gados ir uzvarējuši Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN konkursos. Šie galamērķi ietver gan pilsētas, vietas un iespējas, gan tradīcijas, amatniecību un kultūru. To starpā ir: Cēsis - kultūras galvaspilsēta, Latgales kulinārā mantojuma centrs, Liepāja, Līgatnes papīrfabrikas ciems, Jūrmala, Tērvetes dabas parks, Latgales podnieki un Kuldīga.

Kampaņas mērķis ir Latvijā esošo Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu atpazīstamības kampaņas koncepcijas izstrāde un realizācija Nīderlandē un Latvijā, kā arī informēt Nīderlandē dzīvojošus ceļotājus par tūrisma iespējām Latvijas reģionos.

Abās lielākajās Austrālijas pilsētās paliek spēkā karantīnas ierobežojumi, jo Melburna uz piecām dienām noteikto karantīnas režīmu pirmdien pagarinājusi.

"Ierobežojumus nevar vienkārši pārtraukt rītdienas vakarā," norādījis Viktorijas štata premjerministrs Deniels Endrū, nesniedzot informāciju, uz cik ilgu laiku karantīnas režīms ir pagarināts.

Melburnā un Sidnejā karantīnas režīmam kopumā pakļauti 12 miljoni cilvēku, jo mēnesi ilgie ierobežojumi nav nobremzējuši koronavīrusa Indijas jeb delta paveida izplatību.

Infekcijas uzliesmojums sākās jūnija vidū, kad kādu vietējo autovadītāju Sidnejā inficēja ārvalstu lidmašīnas apkalpe.

Pēc tam vīrus tika pārnēsāts arī uz Melburnu, kur līdz otrdienas vakaram tika izsludināts karantīnas režīms.

Tomēr infekciju nav izdevies apturēt, un pirmdien Viktorijas štatā tiek ziņots par 13 jauniem inficēšanās gadījumiem.

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem, kas atspoguļojies stāvos cenu kāpumos. Pērn ekonomiskā izaugsme paātrinājās 120 valstīs, kas veido trīs ceturtdaļas no pasaules IKP.

Tendences liecina, ka māju cenu sinhronizācija dažādās valstīs un lielākajās pilsētās ir pastiprinājusies. Turklāt tā ir izteikta attīstītajās valstīs, īpaši tas bija vērojams lielajās pilsētās globālās recesijas laikā. Pēckrīzes laikā stimulējoša monetārā politika un peļņas meklējumi izraisīja vēl nebijušu institucionālo un individuālo investīciju kapitāla plūsmas nekustamajā īpašumā, ieskaitot pārrobežu, kas koncentrējusies megapolēs. Tas ir nošķīris īpašumu vērtības pieaugumu no tendencēm ekonomikā, tai skaitā iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām. Saskaņā ar SVF 30% no nekustamā īpašuma cenu svārstībām mūsdienās var attiecināt uz globāliem, nevis vietējiem faktoriem, salīdzinot ar tikai 10% pirms divdesmit gadiem.

Latviešos mīt ceļotkāre, atpūsties un iepazīt jaunas vietas viņi vēlas arvien vairāk. Arī Latvija ir gana populāra tūristu vidū. To ir veicinājusi mierīgā politiskā, kā arī labvēlīga ekonomiskā situācija.

Tā DB atzīst aptaujātie komersanti. To apliecina arī, piemēram, atpūtas braucienu organizatoru-tūroperatoru darbības rādītāji – 2017. gadā iespaidīgu uzrāvienu rāda lielākie šī tirgus dalībnieki Novatours un Tez Tour. Šo kompāniju apgrozījums gada laikā palielinājies par vairāk nekā trešdaļu. Gana sekmīgi attīstījies arī darījumu un t.s. ienākošais tūrisms.

2018. gads varētu būt līdzīgs iepriekšējam, lēš tūrisma profesionāļi. Šis gads ir zīmīgs arī ar jauniem spēles noteikumiem tūrisma tirgus dalībniekiem, kam jāgarantē lielāka drošība ceļotājiem. Tiesa, tie ir stājušies spēkā pavisam nesen, vasarā, tāpēc noteikumu darbību praksē varēs novērtēt nedaudz vēlāk.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sola turpināt paplašināšanos Viļņā un palielināt gan tur bāzēto lidmašīnu skaitu, gan piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, paziņoja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Mēs paplašināmies Viļņā. Katru gadu mēs palielinām galamērķu no Viļņas skaitu. Tāpēc mēs turpinām paplašināt savu klātbūtni šeit, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu un turpināt paplašināties Viļņā," Gauss sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja, ka "airBaltic" ir tirgus līderis Rīgā, Igaunijā, Somijas Tamperes lidostā, taču Viļņas lidostā Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir trešā lielākā tirgus daļa. Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" mērķis ir paplašināties Viļņā un ieņemt arvien lielāku tirgus daļu.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums plāno līdz 2030.gadam dubultot lidmašīnu floti, tādēļ "airBaltic" var arī vairāk nekā dubultot floti Viļņā. Pašlaik "airBaltic" Lietuvas galvaspilsētā pastāvīgi uztur divas lidmašīnas, lai gan Tallinā, kas ir mazāka nekā Viļņa, tai ir četras.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Šogad rudenī plānots atklāt lidojumus no starptautiskās lidostas «Rīga» uz Ķīnu, piektdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

«Mēs strādājam pie tālo galamērķu piesaistes. Darbs pie Ķīnas virziena norit ļoti sparīgi un es prognozēju, ka rudenī mēs varēsim iepriecināt ceļotājus,» teica lidostas vadītāja.

Vienlaikus viņa neatklāja, uz kuru Ķīnas pilsētu plānots organizēt lidojumus, atzīmējot, ka šāda informācija pagaidām nav atklājama.

Tāpat Līce atgādināja, ka šogad starptautiskajā lidostā «Rīga» plānots apkalpot apmēram 6,5 miljonus pasažieru.

Viņa arī atzina, ka šogad vasaras sezonā lidosta «Rīga» sasniegusi vēsturiski lielāko galamērķu skaitu, proti, šovasar no lidostas ir iespējams aizlidot uz 100 galamērķiem.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. 2017.gadā lidostā «Rīga» apkalpoja 6,097 miljonus pasažieru, kas ir par 12,9% vairāk nekā 2016.gadā.

Eiropas kopbraukšanas pakalpojumu platforma Taxify šodien uzsākusi darbību arī Sidnejā, Austrālijā. Platformā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 4000 vadītāji. Uzņēmums jau tuvākajā laikā plāno uzsākt darbību arī Melburnā, informē uzņēmums.

Ieskaitot Austrāliju, Taxify šobrīd darbojas jau 21 valstī Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Centrālamerikā. Tuvākajā nākotnē Igaunijā radītā kopbraukšanas platforma plāno attīstīties arī Ziemeļamerikas kontinentā, uzsākot darbību Toronto, Kanādā. Taxify platforma no vadītājiem iekasē komisiju 15% apmērā.

«Sidneja ir liela un dinamiska pilsēta, tāpēc esam priecīgi uzsākt darbību Austrālijā kā pirmajā tirgū šajā reģionā. Esam uzmanīgi ieklausījušies gan autovadītāju, gan pasažieru vēlmēs, un esam pārliecināti, ka vietējo iedzīvotāju vidū ir liels pieprasījums pēc alternatīvas pašlaik esošajiem kopbraukšanas pakalpojumiem,» uzsver Taxify dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs (Markus Villig).«

Austrālija var izraidīt tūristus, kas Ziemassvētku dienā pievienojās masveida ballītei pretēji Covid-19 noteikumiem vienā no Sidnejas pludmalēm, otrdien paziņoja imigrācijas ministrs Alekss Hoks.

Migrācijas iestādes veic izmeklēšanu pret simtiem jauniešu, kas drūzmējās Sidnejas Brontes pludmalē par spīti noteiktajiem ierobežojumiem, un vērsīsies pret tiem, kurus atzīs par atbildīgajiem noteikumu pārkāpšanā, ministrs pavēstīja radiostacijai 2GB.

Hoks sacīja, ka ir "šokēts" par sociālās distancēšanās noteikumu pārkāpšanu šajā pludmalē. Ir ziņots, ka vairums šo pārkāpēju bija ārvalstu tūristi un darba vīzu saņēmēji no Lielbritānijas un Īrijas.

"Saskaņā ar Migrācijas likumu, ja kāds apdraud sabiedrības drošību vai veselību, viņa vīza var tikt atcelta un anulēta," teica ministrs.

"Federālā valdība skata šo jautājumu. Mēs labprāt izraidīsim cilvēkus, ja viņi rupji neievēro sabiedrības veselības rīkojumus," sacīja Hoks.

Austrālijas aviokompānija Qantas ceturtdien uzsākusi vienreizēju izmēģinājuma lidojumu, kas ir līdz šim ilgākais pasažieru komerciālais lidojums bez nosēšanās, raksta CNN Travel.

Kopējais lidojuma ilgums sasniedz 19 stundas, veicot 17 800 kilometrus. Izmēģinājuma lidojumā piedalās 50 cilvēki.

Lidmašīna no Londonas Hītrovas lidostas pacēlās plkst.6 pēc vietējā laika.

Šis izmēģinājums ir daļa no Qantas «Project Sunrise», kura mērķis ir līdz 2022.gadam ieviest tiešus reisus Sidneja-Londona un Sidneja-Ņujorka reisus.

Šis ir otrais izmēģinājuma lidojums no trim plānotajiem. Pirmais notika oktobrī, kad tika veikts lidojums no Ņujorkas uz Sidneju. Šis lidojums ilga aptuveni 19 stundas, mērojot 16 000 kilometru.

Londonas maršruts, neskatoties uz to, ka attālums ir tālāks nekā Ņujorkai, būs mērojams ātrāk, pateicoties dominējošajam vēja virzienam un optimizētajam maršrutam, kas šķērso Krievijas, Kazahstānas un Ķīnas gaisa telpas. Lidojumā izmantots Boeing 787-9 Dreamliner. Kaut arī potenciāli lidmašīna var uzņemt 300 pasažieru, šajā lidojumā devās 50 pasažieri, ieskaitot 4 pilotus. Kā norāda Qantas, lidmašīna netika piekrauta, lai gūtu pārliecību, ka ar iepildīto degvielu tā spēs mērot visu maršrutu.

Austrālijas lielākā pilsēta Sidneja piektdien pagarināja pirms diviem mēnešiem noteikto karantīnas režīmu līdz septembra beigām, kā arī daļēji ieviesa komandantstundu, mēģinot ierobežot Covid-19 uzliesmojumu, kas strauji izplatās.

Jaundienvidvelsas štata premjerministre Gledisa Beredžikljana paziņoja Sidnejas pieciem miljoniem iedzīvotāju par "grūto" lēmumu.

"Diemžēl [Covid-19] gadījumu skaits turpina augt," sacīja premjere. "Lielākajai daļai no mums dzīve izskatīsies šādi līdz septembra beigām."

Sidnejā tagad tiek reģistrēti vairāk nekā 600 jauni Covid-19 gadījumi dienā, kas apgrūtina kontaktu izsekošanu, un ir maz pazīmju, ka šis skaitlis samazinātos.

Sidnejas un tās piepilsētu iedzīvotājiem karantīnas laikā jāuzturas ne tālāk kā piecus kilometrus no savām mājām. Covid-19 karstajos punktos iedzīvotājiem arī būs jāievēro nakts komandantstunda, un viņi drīkstēs sportot ārā ne ilgāk par vienu stundu dienā.

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Organizācija "European Best Destinations" (Eiropas labākie galamērķi - EDB) publicējusi ikgadējo sarakstu ar 20 aktuālākajām tūristu apmeklējuma vietām, kas izraudzītas starp vairāk nekā 500 citiem ceļotāju galamērķiem un ieguvušas 2024.gada labāko Eiropas galamērķu goda nosaukumu.

Starp 20 šī gada labākajiem tūrisma galamērķiem, kuru sarakstu publicējusi arī žurnāla "Forbes" tīmekļa vietne, ierindojusies arī Rīga.

Šī gada labākie tūrisma galamērķi izraudzīti, pamatojoties uz vairāk nekā miljonu ceļotāju balsojumu 172 valstīs.

Ar rekordlielu balsu skaitu pirmajā vietā izvirzījusies Marvelja Spānijas dienvidos, kuru par sava šī gada atvaļinājuma vietu izraudzījuši īpaši liels skaits amerikāņu un britu, norāda EBD.

Marveljai seko Monako, Malta, Ženēva un Batumi Gruzijā.

Savukārt sestajā vietā ierindojusies Rīga, kas atzīta par ideālu galamērķi neilgai atpūtai cilvēcīga mēroga pilsētā. Kā apgalvo EDB, Rīgā cauru gadu notiek dažādi kultūras pasākumi un iespējams baudīt iepirkšanos, gastronomiju, dabu, mākslu un jūgendstila arhitektūru.

Tūroperators Join UP! Baltic, sākot ar 2025. gada septembri, uzsāks tiešos čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Šarm eš Šeihas starptautisko lidostu Ēģiptē.

Šī būs pirmā reize, kad no Palangas lidostas tiks nodrošināti čarterlidojumi šajā maršrutā, tādējādi padarot pieejamākas ceļošanas iespējas Lietuvas un Latvijas rietumu daļas iedzīvotājiem.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā no 2025. gada 26. septembra līdz 14. novembrim. Ceļotāji lidos ar 180 sēdvietu Airbus A320 lidmašīnu, lidojumus veiks aviokompānija SkyUp Airlines.

"Pirmo čarterlidojumu uzsākšana no Palangas lidostas ir vēsturisks notikums, un tas atspoguļo Join UP! Baltic apņemšanos piedāvāt ērtākas un pieejamākas ceļojumu iespējas mūsu klientiem. Ieklausīšanās ceļotāju vajadzībās ir mūsu biznesa filozofijas pamatā. Mēs novērojam, ka ceļošana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā Lietuvas, tā Latvijas iedzīvotājiem, un daudzi meklē iespējas ceļot ne tikai vienu vai divas reizes gadā, bet pat biežāk," stāsta Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada pirmajā pusgadā guvis ieņēmumus 91,3 miljonu eiro apmērā. Tas atspoguļo kritumu par 9,9% salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgajā periodu, kad ieņēmumi bija 101,4 miljonu apmērā.

Neskatoties uz to, stratēģiskais mērķis saglabāt reģionālo vadību dinamiskā vidē ir sasniegts.

“Novaturas” grupa laika periodā no janvāra līdz martam visās trijās Baltijas valstīs kopumā apkalpoja 112 tūkstošus klientu kas ir samazinājums par 9,4%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā. Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) pirmajā pusgadā bija negatīva, sastādot 1,6 miljonus, savukārt neto zaudējumi bija 2,3 miljoni eiro.

Turklāt lielu daļu no 2023. gada pirmā ceturkšņa peļņas noteica “Novaturas” efektīva aviācijas degvielas cenas krituma izmantošana. Tikmēr šā gada janvārī - martā tik labvēlīgu apstākļu tirgū nebija, kas raisīja peļņas kritumu.

Ar tālu un eksotisku galamērķi sevi pieteicis tūroperators Itaka, kas atpūtniekus vedīs no Rīgas uz Madagaskaru, otrs jaunpienācējs TUI pagaidām ir bez īpašiem pārsteigumiem

2019. gada vasaras sezonā Itaka Latvija no Rīgas lidostas piedāvās sešus galamērķus – Turcijas pilsētas Izmiru un Bodrumu, Zakintas salu un Krētas rietumu daļas pilsētu Hanju Grieķijā, kā arī čarterreisus uz Albāniju un Madagaskaru (Nosy Be). Savukārt SIA TT Baltics, kas uz franšīzes līguma pamata izmanto TUI zīmolu, Baltijas tirgū ir ienākusi ar ceļojumiem uz trim valstīm – Spāniju, Kipru un Turciju.

Uzņēmuma Novatours vadītājs Leonīds Močeņovs ir atturīgs, vērtējot, kādu ietekmi uz atpūtas ceļojumu tirgu Latvijā atstās Itaka Latvija un TUI zīmola pārstāvju darbības uzsākšana. «Vēl ir pāragri spriest, jaunpienācējus varēsim vērtēt pēc kāda laika – pēc rezultātiem un padarītā darba,» viņš nosaka.

“Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, 2024. gada trešajā ceturksnī guvis ieņēmumus 61,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā.

Uzņēmuma EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) bija negatīva un bija 2,6 miljoni eiro, savukārt tīrie zaudējumi bija 2,9 miljoni eiro. Tomēr negatīvos ceturkšņa rezultātus mazināja ienesīgais septembris.

“Trešajā ceturksnī joprojām jutām iepriekš minēto iemeslu negatīvo ietekmi, proti, ceļojumu pārpalikumu un aso cenu konkurenci tirgū, īpaši ceļojumiem uz Turciju un Grieķijas salām. Lai nodrošinātu klientu apmierinātību un saglabātu viņu uzticību pat pārprodukcijas apstākļos, esam veikuši diezgan mērenu optimizāciju. Turklāt ceļojumu programmas optimizācijas iespējas bija ierobežotas arī mūsu saistību ar aviokompānijām dēļ. Tomēr, izmantojot mūsu plašo galamērķu klāstu, mēs spējām mazināt ceturkšņa zaudējumus un septembrī gūt peļņu. Ņemot vērā tūrisma tirgus dinamiku šogad, to vērtējam pozitīvi,” stāsta “Novaturas” grupas vadītājs Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris).

Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā

To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours klientu vidū tālāko darījumu braucienu populārākie galamērķi ir Ņujorka un Vašingtona ASV, Pekina Ķīnā, kā arī Dubaija AAE, informē Latvia Tours pārstāve Alīna Kozlovska.

«Biežākie darījumu braucienu komandējumu mērķi šogad bijušas starptautiskas izstādes un konferences. Pārsvarā klienti šīs iespējas izmanto, lai tiktos ar ārzemju partneriem, kā arī lai stiprinātu zināšanas konkrētajā nozarē,» skaidro Latvia Tours Korporatīvās apkalpošanas vadītāja Karina Bezzubova.

Tikmēr populārākais darījumu braucienu galamērķis šogad pārliecinoši ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele, kurp darba darīšanās 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāji devušies 816 reizes. Otrajā vietā pēc darījumu brauciena biežuma ierindojas Polijas galvaspilsēta Varšava, kur iedzīvotāji devušies 390 reizes, bet trešajā – kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina ar 342 reizēm.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".