Turpmāk Opel Zafira jeb, precīzāk, Opel Zafira Life nosaukums tiks izmantots ērta mikroautobusa vajadzībām, savukārt kravas versija izmantos Opel Vivaro vārdu

Kompakto minivenu ēras noriets liek ražotājiem pārgrupēties un piedāvāt tirgū pieprasītus produktus, tādējādi Opel Zafira vārds, kas iepriekš tika izmantots populārā minivena vajadzībām, tagad piešķirts minibusam, kas tiks piedāvāts trīs dažādos izmēros un būs paredzēts līdz pat deviņu pasažieru vizināšanai. Jaunā Opel Zafira Life pamatā ir pārbaudīta tehnika jeb tas, ko jau pazīstam citos franču PSA uzņēmuma veiksmīgajos modeļos – Peugeot Traveller, Citroen Space Tourer un ārlaulības bērnam Toyota Proace Verso.

Kopumā Opel Zafira Life būs vairāki jaunākās paaudzes 1,5 un divu litru dīzeļdzinēji, kuru jauda ir no 102 līdz 177 zirgspēkiem. Būtiski piebilst, ka visi dīzeļi atbildīs jaunākajiem un bargākajiem Euro 6d-TEMP standartiem. Pārsvarā gadījumu dīzeļi tiks saprecināti ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Tikai prestižākais un dārgākais 177 ZS jaudīgais divu litru dīzelis sešpakāpju rokas kārbas vietā būs tiesīgs saņemt modernu astoņpakāpju automātu. Pēdējā versija būs ikvienas ģimenes sapņu auto. Tam ir viss, ko dakters izrakstījis: jauda, dinamika un komfortabla braukšana, kas nenogurdinās arī pilotu. 1,5 litru dīzeļiem ar 102 un 120 ZS lielu jaudu būs tikai sešpakāpju rokas kārba, tāpat arī divu litru 150 ZS versijai. Opel Zafira Life salonu varēs iekārtot, sākot no 5 līdz 9 vietām, tam ir trīs dažādi virsbūves garuma modeļi, proti, 4,60 metru jeb S modelis, tālāk seko 4,95 metru garais M modelis un maksimālajā izpildījumā jeb L modelis būs 5.30 metrus garš. Neatkarīgi no garuma visi Zafira Life modeļi būs 1,90 metru augsti. Šī informācija lieti noderēs un iepriecinās tos, kas bieži brauc uz lielveikaliem un atstāj savus auto daudzstāvu autostāvvietās, kam pašiem pie mājas auto glabājas daudzstāvu stāvvietā vai kuri arī bieži dodas ceļojumos.

Pēc nonākšanas franču autogiganta PSA apskāvienos vācu Opel strauji ir palielinājis SUV modeļu gammu. Jaunākais no tiem – Opel Grandland X – cēlies no labi pazīstamā Peugeot 3008

4,47 metrus garais Opel Grandland X vācu ražotājam ir akūti nepieciešams papildinājums tik plaukstošajā SUV segmentā. Šajā klasē jau aktīvi rosās ne tikai radniecīgais Peugeot 3008, bet, piemēram, arī Nissan Qashqai, VW Tiguan, Hyundai Tucson, KIA Sportage, citiem vārdiem sakot, automobiļi, kas šobrīd ļoti tiek mīlēti visā Eiropā, un Opel modelim ir plāni vismaz daļu klientu no tiešajiem konkurentiem pievākt sev. Viegli tas nebūs, taču potenciāls ir.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Lieliskas garuma, platuma un augstuma proporcijas, kā arī augsta sēdvieta ar labu pārredzamību ir tas, kas šodien vajadzīgs. Konservatīvāku uzskatu pircēji jauno Opel Grandland X pieminētā Peugeot 3008 vietā varētu izvēlēties kaut vai tikai tāpēc, ka tam būs klasiska izmēra stūres rats, ko var pieregulēt tā, lai redzētu gan ceļu, gan mērinstrumentu paneli, turklāt stūres ratam nav jāatrodas klēpī. Pati salona arhitektūra Grandland X nebūs tik stilīga kā Peugeot 3008, taču noteikti būs pircēji, kas par to neskums. Ar ergonomiku tam viss ir kārtībā. Vēl viena Grandland X priekšrocība ir tā, ka ir pircēji, kas joprojām šķībi skatās uz franču ražojumiem, toties fano par vācu zīmoliem. Tādējādi, neraugoties uz to, ka Grandland X ir franču izcelsmes un arī tiek ražots Francijā, būs cilvēki, kas to labprātāk izvēlēsies Peugeot 3008 vietā.

Vācijas autobūves uzņēmums «Opel» prezentējis plānu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, kas paredz 2020.gadā atgriezties pie peļņas gūšanas, pateicoties ietaupījumiem, kurus jaunais īpašnieks - Francijas autoražotājs «Groupe PSA» - palīdzēs sasniegt bez nepieciešamības slēgt rūpnīcas vai likvidēt darba vietas.

PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, ar cerībām atdzīvināt uzņēmumu, kas peļņu nav guvis jau kopš 1999.gada.

Ceturtdien prezentētais plāns ievērojami balstās uz PSA tehnoloģiju izmantošanu un atsevišķu darbību apvienošanu, lai sasniegtu ietaupījumus, kas līdz 2020.gadam veidos 1,1 miljardu eiro, bet līdz 2026.gadam - 1,7 miljardus eiro.

Divas PSA automašīnu platformas paredzēts drīzumā ieviest «Opel» un «Vauxhall» ražotnēs, lai paātrinātu pāreju uz PSA dzinēju un transmisiju izmantošanu. Kopumā «Opel» plāno līdz 2024.gadam samazināt vieglajiem automobiļiem izmantoto platformu skaitu no šobrīd deviņām līdz divām.

Nav šaubu, ka Opel Insignia GSi limuzīns un universālis brauc daudz azartiskāk un precīzāk par parasto Insignia. Žēl, ka modelim pietrūkst sportiskās mežonības un jauneklīgās trakulības

Asāka un precīzāka stūre, atlētiskāka piekare, jaudīgākas bremzes, divi ņipri motori un perfekts pilota krēsls. Gribētos cerēt, ka Insignia, kura aizmuguri rotā GSi burti, arī uz koplietošanas ceļiem vai slēgtā trasē būs trakulīgāks un izaicinošāks. Šoreiz – ne! Auto ir iznācis pārāk pareizs un nosvērts. Pat automašīnas skaņa gaitā ir pieklusināta, un tikai pie maksimāliem apgriezieniem pilota ausis glāsta tā melodija, ko būtu pelnījis Insignia GSi. Savā ziņā Insignia GSi raksturo kompānijas Opel pašreizējo dvēseles stāvokli. Pēc tās iekļaušanās franču PSA sastāvā jaunie saimnieki aktīvi ķērušies pie optimizācijas darbiem, atrotītām piedurknēm griežot visus nevajadzīgos izdevumus. Kā zināms, Opel vairāku gadu garumā strādā ar milzu zaudējumiem, piemēram, pēc 2017. gada aprēķiniem tie pārsniedza miljardu eiro. Loģiski, ka PSA finansisti turpmāk kaut ko tādu nevēlas pieļaut, tāpēc nav brīnums, ka Opel jaunie īpašnieki finansiālu apsvērumu dēļ šogad liedza Opel piedalīties Ženēvas autoizstādē.

Francijas autobūves kompānija Groupe PSA pirmdien paziņoja, ka iegādājas ASV autoražotāja General Motors Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst Opel un Vauxhall zīmoli.

Darījuma summa veido 1,3 miljardus eiro.

Tāpat PSA norādīja, ka kopīgi ar Francijas banku BNP Paribas iegādāsies GM Eiropas finanšu pakalpojumu biznesu par 900 miljoniem eiro, tādējādi šī darījuma summai kopumā sasniedzot 2,2 miljardus eiro.

Pārņemšanas darījums aptver sešas montāžas rūpnīcas un piecas automašīnu detaļu ražotnes, kā arī aptuveni 40 000 darbinieku.

PSA jau februāra sākumā paziņoja, ka uzņēmums ir ieinteresēts pārņemt GM ar zaudējumiem strādājošo Eiropas struktūrvienību Opel.

Lielbritānijā Opel automašīnas tiek tirgotas ar Vauxhall zīmolu.

PSA vadītājs Karloss Tavaress pirmdien norādīja, ka uzņēmums apņēmies turpināt īstenot Opel attīstību un paātrināt tā atlabšanu.

Jaunais krosovers Škoda Karoq ir kārtējais čehu modelis, kas ir lemts panākumiem visā Eiropā, tostarp arī Latvijā

Škoda Karoq fascinēs ar savu izmēru. Ārēji kompakts, bet pēc iekšējiem izmēriem tas būs tikpat ērts kā KIA Sportage, Nissan Qashqai vai Hyundai Tucson, savukārt pēc bagāžas ietilpības šo trijotni un citus konkurentus Karoq pārspēs. Milzīga priekšrocība – Karoq tīkotāji var tikt pie versijām ar priekšējiem velkošajiem riteņiem vai arī piejaucēt automobilim pilnpiedziņu.

Karoq ir būvēts uz Volkswagen MQB platformas, ko izmanto arī tā dvīņubrālis no Spānijas – Seat Ateca. Abi auto izmantos līdzīgus tehniskos risinājumus, tostarp tie tiek ražoti vienā rūpnīcā Čehijā. Pircējiem svarīgākais jautājums – cik tad Škoda Karoq maksās? Tā cena būs, sākot no 18 600 eiro, un tas būs mazāk, nekā tiek prasīts par Seat Ateca. Arī, virzoties pa aprīkojuma un tehnikas variāciju kāpnēm, cenas zibenīgi nekļūs pārāk «karstas». Piemēram, izvēloties otro labāko aprīkojuma līmeņa Ambition ar 150 ZS jaudīgo 1,5 litru turbomotoru un septiņpakāpju DSG, Karoq maksās joprojām gana vilinošus 23 500 eiro. Savukārt, iesaiņojot šo pašu Karoq augstākajā Elegance mundierī un piešaujot klāt vēl pāris ekstras, summa aizlēks jau aiz 30 tūkst. eiro robežas. Lai tiktu pie pilnpiedziņas Karoq, kam komplektā tiek dots līdzi jaudīgākais 190 ZS divu litru dīzelis, jārēķinās vismaz ar 31 300 eiro.

Valsts policija satiksmes drošības uzraudzībā saņēmusi ne tikai jaunas netrafaretās Škoda un Subaru markas automašīnas, bet arī trafarētus busiņus Renault.

Valsts policijas vadība šodien automašīnu prezentācijas pasākumā skaidroja, ka ir iegādāti ne tikai 40 jaunas tumšas krāsas netrafarēti Subaru Forester apvidus automobiļi un Škoda Superb markas spēkrati, bet arī trafaretās automašīnas - 45 Opel Mokka, 46 Škoda Octavia un 15 mikroautobusi Renault Traffic.

Visas iepriekšminētās automašīnas ir aprīkotas ar nepieciešamo aparatūru, lai konstatētu ātruma pārkāpējus.

Viens no būtiskākajiem akcentiem automašīnas parka papildināšanai ir tieši Subaru Forester un mikroautobusi Renault Traffic. Policijas vadība nenoliedz, ka šādas markas izvēlētas, lai sajauktu kārtis un satiksmes noteikumu pārkāpēji nedomātu, ka ceļu policija pārvietojas tikai ar pāris konkrētu marku spēkratiem. Tāpat sabiedrība uzskatot, ka ar Opel Mokka automašīnām pārvietojas vien iecirkņu inspektori, taču tagad ar tiem kontrolēs arī satiksmes noteikumu pārkāpējus.

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" ceturtdien paziņoja, ka Eiropā no 2028.gada vairs neražos ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus.

Autoražotāji visā pasaulē sākuši noteikt termiņus attiecībā uz benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu ražošanas pārtraukšanu, ņemot vērā aizvien stingrākus vides piesārņojuma novēršanas standartus, kas ieviesti cīņā pret klimata izmaiņām.

Preses konferencē ceturtdien "Opel" vadītājs Mihaels Lohšellers sacīja, ka uzņēmums plāno arī elektrisko automobiļu modeļu piedāvājumu Ķīnas tirgū, kur līdz šim nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas.

Tāpat līdz desmitgades vidum paredzēts izstrādāt 20.gadsimta 70.gadu sporta kupejas "Manta" elektrisko versiju.

"Opel" ietilpst autobūves grupā "Stellantis", kas izveidota pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Vācijas federālā motorizēto transportlīdzekļu aģentūra KBA piektdien paziņoja, ka izdevusi rīkojumu pasaulē atsaukt 73 000 «Opel» dīzeļautomobiļu, kuriem uzstādītas kaitīgo izmešu manipulēšanas programmatūras.

KBA norāda, ka tā likusi atsaukt «Opel Insignia», «Cascada» un «Zafira» ar dīzeļdzinējiem aprīkotos modeļus, kas ražoti laika periodā no 2013.gada līdz 2016.gadam.

Aģentūra skaidro, ka šiem automobiļiem tikusi uzstādīta programmatūra, kas ļāvusi tiem regulatoru veiktajos testos uzrādīt mazāku kaitīgo izmešu apjomu, nekā reālos braukšanas apstākļos.

Jau ziņots, ka Vācijas policija pirmdien veica kratīšanu Vācijas autobūves uzņēmumā «Opel» saistībā ar apsūdzībām par dīzeļautomašīnu kaitīgo izmešu datu falsificēšanu.

Vācijas «Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad kompānija atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Ziemeļamerikā un Ķīnā populārais Lexus ES limuzīns tiek ražots jau kopš 1989. gada, bet tikai ar septītās paaudzes modeļa parādīšanos tas tiks piedāvāts arī Eiropā.

Tas nomainīs Lexus GS modeli, kas pārlieku augstās cenas dēļ nespēja pat izpildīt kompānijas pesimistiskākās tirdzniecības prognozes. Aptuveni seši tūkstoši pārdotu jaunu Lexus GS modeļu gadā ir tiešām smieklīgs skaitlis. Visticamāk, ka tik lielu skaitu VW Golf modeļu Vācijā notirgo dažās dienās. Lai vai kā, ar jauno Lexus ES modeli japāņu premium zīmols vēlas trīskāršot pārdošanas apjomus biznesa klases limuzīnu klasē. Iepazīstoties ar jauno Lexus ES Malagā, Spānijā, ir jāatzīst, ka tas ir pamatots un izpildāms solījums. Jāpiebilst, ka Rietumeiropas, tostarp Baltijas, tirgus iekarošana pagaidām ir uzticēta tikai hibrīdversijai Lexus ES 300h.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" līdz 2022.gada sākumam slēgs vienu no savām ražotnēm Vācijā, ņemot vērā pusvadītāju deficītu pasaulē, teikts ceturtdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Autoražošanas nozare "nonākusi vēl nepieredzētā situācijā, ņemot vērā pandēmiju un pusvadītāju deficītu pasaulē," norāda "Opel" preses pārstāvis.

Rūpnīca Eizenahā ražošanu pārtrauks no nākamās nedēļas un to atsāks vien nākamgad, ja to ļaus situācija ar piegāžu tīkliem," skaidro uzņēmums.

Šīs rūpnīcas darbinieki uz laiku, kamēr tā nedarbosies, tiks atlaisti.

Pusvadītāju deficītu izraisījis ievērojamais pieprasījuma kāpums pēc sadzīves elektronikas precēm koronavīrusa pandēmijas laikā, radot grūtības pusvadītāju ražotājiem saražot nepieciešamo apjomu.

Tāpat šo deficītu veicina autoražošanas nozares aizvien plašāka pievēršanās elektrisko automobiļu ražošanai.

Francijas autobūves uzņēmums «Groupe PSA», kam pieder «Peugeot», «Citroen», «Opel», «Vauxhall» un DS zīmoli, brīdinājis par iespēju slēgt rūpnīcu Anglijas ziemeļrietumos, ja šī ražotne breksita dēļ kļūs nerentabla, pirmdien vēsta laikraksts «Financial Times».

PSA vadītājs Karloss Tavaress norāda, ka uzņēmumam ir alternatīva Elsmīrportas rūpnīcai, kas ražo «Vauxhall Astra» un «Opel Astra» automobiļus, nodarbinot 1000 cilvēku.

«Ja apstākļi ir slikti un es nevaru to padarīt rentablu, tad man ir jāaizsargā pārējā kompānija,» «Financial Times» citē Tavaresa teikto.

Laikraksts vēsta, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz Eiropas dienvidiem.

Aptuveni 80% no PSA Elsmīrportas rūpnīcā saražotajiem automobiļiem tiek eksportēti uz Eiropas Savienību.

Vācijas policija pirmdien paziņoja, ka veikuši kratīšanu Vācijas autobūves uzņēmumā «Opel» saistībā ar apsūdzībām par dīzeļautomašīnu kaitīgo izmešu datu falsificēšanu.

Atsaucoties uz Vācijas federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA informāciju, izdevums «Bild» norāda, ka šī kratīšana veikta saistībā ar aptuveni 95 000 ar dīzeļdzinējiem aprīkotu automobiļu, kas ražoti laika periodā no 2012.gada līdz 2017.gadam un kuriem varētu būt uzstādīta kaitīgo izmešu manipulēšanas programmatūra.

«Opel» atzīst, ka tiek veiktas sākotnējas procedūras attiecībā uz kaitīgajiem izmešiem, un kratīšanas veiktas Riselsheimas un Kaizerslauternas rūpnīcās.

Kā ziņots, Vācijas «Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad kompānija atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

2019. gadā "Amserv Grupa" Baltijā kopumā pārdevusi 4928 jaunas un 1900 lietotas automašīnas. Savukārt Latvijā jauno auto segmentā "Amserv" pārdeva 1365 "Toyota" zīmola automašīnas, 489 "Peugeot", 266 "Opel" markas automašīnas un 82 jaunus "Lexus" modeļus.

Mazlietoto auto tirgū "Amserv" Latvijā pārdeva 693 automašīnas.

Kā liecina CSDD statistikas dati, 2019. gadā jaunu auto tirgus Latvijā pieauga par 9%, kas ir lielākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Kopumā mūsu valstī 2019. gadā piereģistrēti 20 939 jauni un 52 411 lietoti auto.

"Amserv Grupai" Latvijā saskaņā ar tās sniegto informāciju ir vairāk nekā 10% liela jauno auto tirgus daļa.

"Amserv Krasta" informē, ka Latvijā pieaug pircēju interese par elektromobiļiem. "Peugeot" abi jaunākie modeļi ir pieejami ar trīs dzinēju izvēles iespēju – visiem jaunākajiem vides standartiem atbilstošu BlueHDi dīzeļdzinēju, PureTech turbo benzīna dzinēju un elektromotoru. Jaunais "Peugeot 208" pēc pasūtījuma pieejams kā elektromobilis "e-208". Tam ir 100 kilovatu (136 Zs) kompakts elektromotors. Tā izvēlnē ir trīs braukšanas režīmi: Eco nobrauktā attāluma optimizēšanai, Normal ikdienas izmantošanai un Sport, ar kuru sasniegt maksimālo jaudu un ātrumu līdz 100 kilometriem stundā 8,1 sekundē.

Francijas automašīnu ražotājam Peugeot jau atkal ir iemesls svinēt, jo tā jaunais krosovers 3008 ir ieguvis Eiropas gada automašīnas titulu.

Gada auto uzvarētājs tika paziņots tai pašā dienā, kad auto pasauli pāršalca ziņa par to, ka PSA Peugeot Citroen no GM pārpircis Opel - Vauxall. PSA grupa ar šo darījumu ir apsteigusi Renault, kļūstot par otro lielāko auto ražotāju Eiropā uzreiz pēc Volkswagen.

Peugeot 3008 modelis konkurēja ar tādām automašīnām, kā Alfa Romeo Giulia, Citroën C3, Mercedes-Benz E-klasi, Nissan Micra, Toyota C-HR un Volvo S90/V90.

TOP3 Eiropas automašīnu rezultāti:

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro.

Lai arī kopējie dati iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā attīstās lēni. Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, vērtējot iespēju atrast labu darbu Latvijā, pozitīvu atbildi sniedz tikai 9% respondentu, bet negatīvu - 50% pētījuma dalībnieku. Lai arī dati norāda, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki nav apmierināti ar darba iespējām Latvijā, kam par cēloni varētu būt arī nepietiekams atalgojums, ir jāatzīst, ka atalgojuma pieaugums vērojams visās nozarēs un 2018.gada 3. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī pārsniedza 1000 eiro slieksni.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas