Projekta iesniedzējs, virzītājs un realizētājs būs Ventspils pašvaldības SIA Ventspils siltums. Realizējot šo projektu, Ventspils pilsētā ar rūpnieciski izolētām caurulēm tiks rekonstruēti 7,4 kilometri siltumtrašu, kas ļaus samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, kurināmā patēriņu, emisijas atmosfērā, kā arī avārijas riskus, norāda Ventspils siltums.
Šobrīd siltumtīklu kopējais garums Ventspils pilsētā Ventas labajā krastā ir 17,22 km, no kuriem 66,2% ir rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Ventas kreisajā krastā siltumtīklu kopējais garums ir 25,6 km, no kuriem 92,6% ir rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Pārējie siltumtīkli pārsniedz savu normatīvo kalpošanas ilgumu un ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pašreiz tiek izmantotas siltumtrases, kuras būvētas pat 1970. gadā un vairs nav drošas ekspluatācijā.
Projekta kopējās izmaksas plānotas Ls 2 945 531 bez PVN, tai skaitā Ls 1 178 212 Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kas ir 40% no projekta attiecināmām izmaksām. Projektu plānots realizēt laika periodā 2012.-2014.gadam.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
