Citas ziņas

Aptauja: Piektā daļa iedzīvotāju apmeklēs Dziesmu un deju svētkus

,01.07.2008

Jaunākais izdevums

Market Data aptauja ir noskaidrojusi, ka 20% iedzīvotāju apmeklēs un drīzāk apmeklēs Dziesmu un deju svētku pasākumus, bet 75% drīzāk neapmeklēs un neapmeklēs svētku pasākumus, kamēr 6% vēl nav izlēmuši.

Svētku pasākumus apmeklēs latvieši, bet mazāk cilvēki no Kurzemes un Latgales reģiona, Db.lv informēja tirgus pētījumu aģentūras Market Data analītiķe Rūta Erenfrīde.

32% iedzīvotāju kopumā gaida svētkus ar nepacietību, starp kuriem vairāk raksturīgi cilvēki no Zemgales un Vidzemes, sievietes un cilvēki ar salīdzinoši mazākiem ienākumiem. Vismazāk svētkus gaida krievvalodīgie, Kurzemes un Latgales iedzīvotāji. Līdz ar to skaidri definējama Dziesmu un deju svētku vislojālākā grupa - tie, kuri paši kādreiz ir piedalījušies vismaz kādos Dziesmu un deju svētkos, bet pēc demogrāfiskajiem radītajiem - sieviete, cilvēki no 16 līdz 19 gadiem un tālāk no 30 gadiem un vecāki, Zemgales un Vidzemes iedzīvotāji, kā arī mazliet vairāk raksturīgi cilvēki ar zemākiem ienākumiem.

Tomēr atklājās arī negatīvas asociācijas, kas uzver svētku vērtības samazināšanos. 48% uzsver, ka Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši pārāk komerciāli un to noliedz tikai 22%, bet 30% iedzīvotājiem ir grūti teikt. Svētku komerciālismu vairāk uzsver svētku lojālākie iedzīvotāji un informētie jeb tie, kuri vispār neapmeklē šos svētkus, bet par tiem interesējas.

Tikmēr par svētku organizāciju domas dalās, 24% kopumā ir apmierināti ar pašreizējo organizāciju, 22% nav apmierināti, bet vairāk kā pusei respondentu nav viedokļa šajā jautājumā. Visneapmierinātākie iedzīvotāji ir vecumā no 30 līdz 59 gadiem, Zemgales iedzīvotāji, bet mazāk Latgales un Rīgas iedzīvotāji. Par galveno neapmierinātības iemeslu tiek minēta biļešu pārdošanas organizācija, kas ir veicinājusi to, ka nav bijis iespējams biļetes iegādāties, kā arī veicinājusi turpmākās spekulācijas ar biļešu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 44% ekonomiski aktīvo rīdzinieku - kā skatītāji Dziesmu un deju svētkus apmeklēs 35% iedzīvotāju, bet kā dalībnieki - 9%.

Kādos no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem ir piedalījušies vairāk nekā 80% no aptaujātajiem rīdziniekiem, kuri šogad svētkos piedalīsies gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Dziesmu un deju svētki īpaši lielu popularitāti ir izpelnījušies vecāku cilvēku vidū. Ap 60% iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 64 gadiem pasākumus noteikti apmeklēs gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki. Vislielākā iedzīvotāju daļa jeb vairāk nekā divas trešdaļas, kas plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ir vecumā pēc 65 gadiem. Aptaujāto jauniešu vidū tikai nepilni 40% plāno apmeklēt Dziesmu un deju svētkus gan kā skatītāji, gan kā dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā

LETA,08.04.2013

Cilvēki stāv rindā pie Latvijas Leļļu teātra, lai iegādātos biļetes uz Dziesmu un deju svētku koncertiem.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Reklāmisti saķeras cīņā par Dziesmu svētku pasūtījumu

Gunta Kursiša,15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Daugavas stadiona projekta aizkavēšanās nav pieļaujama

Dace Melbārde, kultūras ministre, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja,10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Noskaidroti labākie Latvijas deju kolektīvi

LETA,02.07.2013

Deju kolektīvs Vektors piedalās XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku deju kolektīvu konkursā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vislabāko deju kolektīvu finālu skatē starp 23 deju kolektīviem par labākajiem vidējās paaudzes grupā tika atzīts - Latvijas Universitātes biedrības Juventus vidējās paaudzes deju ansamblis Dancis, bet jauniešu grupā - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas Ave sol tautas deju ansamblis Teiksma.

Pirmdien notikusī skate tika sadalīta divās grupās - A grupā piedalījās 14 jauniešu deju kolektīvi, bet D grupā deviņi vidējās paaudzes deju kolektīvi.

Konkursam šie kolektīvi izvirzīti pēc svētku dalībnieku atlases skatēm visā Latvijā. Skatēs, kas norisinājās no februāra līdz aprīlim, savas prasmes žūrijas vērtējumam nodeva 603 deju kolektīvi septiņās vecuma un kvalitātes grupās un fināla skatē piedalījās tikai visaugstākās kvalitātes jauniešu deju kolektīvi.

Vidējās paaudzes grupā pirmo vietu ieguva VEF Kultūras pils deju kolektīvs Mana rotaļa un Mārupes novada kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs Mārupieši, tomēr Lielo balvu ieguva Dancis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un deju svētku biļetes nav saņēmuši teju 500 cilvēki

LETA,06.03.2018

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča (no kreisās) un Biļešu paradīzes direktors Ēriks Naļivaiko.

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dziesmu svētku virsdiriģents: Mēs paši esam palikuši bez biļetēm

Laura Mazbērziņa,16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dziesmu un Deju svētku biļešu tirdzniecības iepirkumā uzvarējusi Biļešu paradīze

Lelde Petrāne,10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā iepirkumā «XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums» uzvarējusi SIA «Biļešu paradīze», informē Kultūras ministrija. Iepirkumam par svētku biļešu tirdzniecību, kura piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija no 2017. gada 14. augusta līdz 7. septembrim, pieteicās trīs pretendenti. Iepirkuma mērķis bija izvēlēties pretendentu, kas nodrošina Svētku biļešu tirdzniecību, administrēšanu un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojumu.

Izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurš apliecina pretendenta pakalpojuma atbilstību galvenajām prasībām– nodrošināt ne mazāk kā 40 vienotā tiešsaistes datu apmaiņas tīklā saslēgtas biļešu tirdzniecības vietas Latvijas teritorijā, izbraukumu tirdzniecību, biļešu elektronisko kontroli svētku pasākumu norišu vietās.

«Jau šobrīd jūtam pastiprinātu sabiedrības interesi par biļešu iegādi uz gaidāmajiem 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mūsu kā rīkotāju pamatuzdevums bija izvēlēties pretendentu, kurš spēs sniegt pārskatāmu un kvalitatīvu pakalpojumu un ir gatavs rūpīgi strādāt gan pie rindu regulēšanas mehānisma tiešsaistē, gan rindu mazināšanas aktivitātēm tirdzniecības vietās. Pārskatāma un kvalitatīvi sagatavota biļešu tirdzniecība nodrošinās lielāku Dziesmu un deju svētku pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Tomēr jau tagad vēlamies uzsvērt, ka visiem interesentiem ir jārēķinās, ka pieprasījums daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, ņemot vērā pasākumu norišu infrastuktūru ietilpību, un visiem nebūs iespēja baudīt visus pasākumus klātienē.Programma ir ļoti krāšņa – Rīgā būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, un esam pārliecināti, ka ikvienam būs iespēja sajust Latvijas valsts simtgadei veltīto Dziesmu un deju svētku īpašo gaisotni,» skaidro svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežotas tiesības saukt pie atbildības dziesmu svētku biļešu pārpircējus

LETA,05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas izmaksas plānotas vismaz 49 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), šodien preses konferencē pavēstīja projekta arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis.

Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās - vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. «Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu,» sacīja arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izsludināts iepirkums par Mežaparka Lielās estrādes noslēdzošajiem pārbūves darbiem

Lelde Petrāne,21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Īpašuma departaments ir izsludinājis iepirkumu par Mežaparka Lielās estrādes (Ostas prospektā 11, Rīgā) noslēdzošiem pārbūves darbiem jeb projekta būvniecības kārtu B2.

Iepirkuma izsludināšana šajā laikā kļuva iespējama, pateicoties aizņēmumam Valsts kasē. Tādējādi Mežaparka lielās estrādes pārbūves darbus paredzēts pabeigt ātrāk nekā sākotnēji plānots.

Būvniecības noslēdzošā kārtā tiks uzbūvēta estrādes ēkas stiklotā fasāde, ieklāts estrādes kupola membrānas jumts, kā arī izbūvētas estrādes ēkas iekštelpas. Tāpat šajā būvniecības kārtā izbūvēs jaunas saimniecības pagalma būves un veiks katlumājas pārbūvi, kā arī demontēs būvprojektā norādītās līdzšinējās estrādes saimniecības ēkas. Atbilstoši B2 posma būvprojektam tiks izbūvēti lietotāja inženiertīkli, kā arī pabeigs atlikušās estrādes teritorijas daļas labiekārtojumu. Šajā būvniecības kārtā ir paredzēts atjaunot vēsturisko paviljonu un ierīkot informatīvu pastaigu taku, kā arī izveidot Dziesmu svētku ekspozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcas Rīgā īpašu klientu pieplūdumu Dziesmu un deju svētku dēļ neprognozē, bet ēdināšanas uzņēmumi ir cerīgāki .

Kā norāda DB aptaujātie Rīgas viesnīcu uzņēmumu pārstāvji, sevišķas ietekmes uz komercdarbību Dziesmu un deju svētkiem šogad nebūs, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados. Cits stāsts ir ēdināšanas uzņēmumam Lido, kas īpaši gatavojas šim pasākumam, cerot uz klientu skaita pieaugumu svētku norises laikā. Arī ātrās ēdināšanas uzņēmumi sagaida pircēju skaita palielināšanos svētku laikā.

Viesnīcas Hotel Bergs direktore Iveta Sprūdža norāda, ka šogad saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem nav novērojusi pastiprinātu pieprasījuma kāpumu datumos, kas sakrīt ar Dziesmu un deju svētku norisi Rīgā. Esot atsevišķi viesnīcas viesi, kuru ierašanās iemesls ir arī Dziesmu un deju svētku apmeklējums. Šajā vasarā kopumā viesnīcas noslogojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies, piebilst viesnīcas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTV Dziesmu svētkus vērojuši vairāk nekā miljons skatītāju

,24.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijas komanda, kurā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku laikā bija apvienojušies labākie radošie un tehniskie spēki, šajā projektā sevi apliecinājusi atkal jaunā kvalitātē, spējot ne tikai adekvāti pārraidīt emocijas, kas virmoja svētku norises vietās, bet papildus radīt iespaidīgus emocionālos stāstus arī ar televīzijas izteiksmes līdzekļu palīdzību.

Tāpat labus vārdus Latvijas Televīzija turpina saņemt arī no saviem skatītājiem, kas mīt ārpus Latvijas, jo Dziesmu svētku tiešraides bija skatāmas LTV Arhīva interneta mājas lapā (www.ltvarhivs.lv). Kopumā tās noskatījušies ap 40 000 skatītāju no 56 valstīm. Vēl joprojām bezmaksas režīmā LTV Arhīvā iespējams noskatīties svētku koncertu ierakstus, Db.lv informē Ieviņa Ancena,

VB SIA Latvijas televīzija Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Savukārt šodien kļuvuši pieejami mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati par to, cik skatītāju vērojuši Dziesmu un deju svētkus televizora ekrānā.

Vislielāko auditoriju pie ekrāniem pulcējis Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerts. Tiešraidē to vērojuši 10.7% jeb 235 900 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Iepazīstina ar Mežaparka jaunās estrādes būvniecības gaitu

Žanete Hāka,24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 24.jūlijā, ar Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darba gaitu iepazinās Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvji.

«Kopumā šobrīd ir paveikti jau vairāk nekā 40% no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigta estrādes ēkas slīpā pārseguma izbūve. Notiek ārējo metāla kāpņu un margu montāža, hidroizolācijas izveide uz slīpā pārseguma un estrādes pakāpienu saliekamo dzelzsbetona elementu montāžas darbi. Ir uzmontētas pirmās astoņas kupola metāla kolonnas un turpinās to piegāde no Ungārijas ražotnes uz objektu. Ik dienu objektā strādā 80 darbinieki,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Kopā ar Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvjiem ar jaunās estrādes būvniecības gaitu iepazinās amatpersonas, būvnieki, arhitekti un citi projektā iesaistītie institūciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Nākamā diena pēc Dziesmu un deju svētkiem dalībniekiem būs brīva

Dienas Bizness,13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš izskanējusī doma par oficiālas brīvdienas piešķiršanu pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma, nav guvusi atbalstu. Šodien galīgajā lasījumā Saeima pieņēmusi lēmumu piešķirt brīvdienu vienīgi svētku dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko aizvadītie XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV deju svētki izmaksājuši aptuveni 4 miljonus latu, taču precīzu naudas izlietojuma pārskatu Kultūras ministrija sola pēc mēneša, raksta Diena.

Lai arī iepriekš izskanējuši pretrunīgi viedokļi par izmaksātajiem honorāriem, kur aizgājuši vairāki desmiti tūkstoši latu, Dziesmu svētku biroja pārstāve un Rīgas domes kultūras departamenta direktore Diāna Čivle uzsver, ka "budžets tērēts apdomāti, saprātīgi un taupīgi". Tas attiecoties gan uz tehnikas izmaksām, gan mākslinieku honorāriem.

Paši Dziesmu svētku biroja vadošie cilvēki, kas ir Romāns Vanags, Zanda Ķergalve, Diāna Čivle un Brigita Rozenbrika, arī saņēmuši pamatīgus atalgojumus. Minēto cilvēku atalgojums sniedzies pāri 30 000 latu.

Dziesmu svētku algas un honorāri*

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile turpinās darbu, informēja viņas pārstāve Ilze Salna.

Notikumi skolēnu dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā pierādījuši, ka svētku organizatori nebija pilnībā gatavi šādai situācijai. «Mans uzdevums ir rīkoties, izvērtēt notikušo un turpināt darbu svētku organizācijas uzlabošanai. Ir jānotiek vērtību maiņai svētku rīkošanā. Premjeres un mans uzskats sakrīt - bērnu drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, dziesmu un deju svētkiem ir jābūt svētkiem bērniem,» norāda ministre.

«Bija krīze, un lēmums par svētku gājiena atcelšanu bija ārkārtas risinājums. Situācija Mežaparkā sestdienas vakarā bija ļoti nopietna un prasīja atbildīgu rīcību. Es uzņemos pilnu atbildību par pieņemto lēmumu. Apzinos, ka daudzi jutās sarūgtināti par atcelto gājienu, tomēr svarīgākais svētku organizācijā ir nodrošināt ikviena bērna veselību un drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru