Norvēģijā top 49 metrus augsta 14 stāvu koka ēka, bet Latvijas novecojušie būvnormatīvi nepieļauj pārsniegt astoņus metrus, izmantojot tradicionālāko starp būvmateriāliem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne tikai koka arhitektūras bagātajā Skandināvijā, bet arī citviet Eiropā un pasaulē koka daudzstāvu ēku būvniecība notiek, bet Latvijas būvniekiem tā ir liegta. Attīstoties koka karkasu un koka moduļu namu ražotājiem, kas darbību pavērsuši uz Ziemeļvalstīm un Rietumiem, izgaismojies robs būvnormatīvos, kas aizliedz būvēt koka daudzstāvu namus, ja tie pārsniedz 8 metru augstumu no pirmās grīdas. Tikmēr Bergenā, Norvēģijā no Igaunijas uzņēmumā Kodumaja ražotiem moduļiem top augstākā koka ēka pasaulē, apsteidzot līdzšinējo līderi - namu Melburnā, Austrālijā, kas lepojās ar 32 metru augstumu.

Cer uz vismaz pieciem

«Vietējie ražotāji izrāda interesei koka daudzstāvu namus būvēt ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Lielākie tirgi pašlaik ir ārpus Latvijas, līdz ar to uzņēmumu enerģija ir koncentrēta tur, bet, skatoties nākotnē, plānojam kaut ko sākt darīt arī Latvijā. Līdz tam brīdim ir jāsakārto vide, lai ieceres varētu īstenoties. Pagaidām viss aizķeras pie ugunsdzēsējiem, kas šo traucējošo normu ir noteikuši, bet pati norma balstās uz ļoti veciem noteikumiem, minēšu – no padomju laikiem,» viņš paskaidro. Tam, ka būvniecības jomai nepieciešama mūsdienīgāka pieeja, piekrīt arī koka konstrukciju māju ražotāja Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš. «Es ceru sākotnēji uz atļautiem vismaz pieciem sešiem stāviem,» norāda Nordic Homes vadītājs. Uzņēmuma ražotnē Ozolnieku novada Ānē izgatavoti moduļi studentu kopmītnei Liverpūlē, Lielbritānijā. Astoņi no topošās ēkas deviņiem stāviem pilnībā veidoti no koka.

Virs ieslēgta elektriskā dvieļu žāvētāja atstāti kosmētiskie līdzekļi, tostarp nagu lakas noņemšanas šķidrums (acetons), izraisījuši ugunsgrēku kādā Pierīgas privātmājā. Uguns nelaime izcēlās saimnieku prombūtnē, tomēr nepārņēma visu māju.

Īpašums bijis apdrošināts, un aprēķinātā kompensācija mājas saimniekiem ir aptuveni 16 tūkstoši eiro, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc īsas prombūtnes atgriezušies mājās Garkalnes novadā, kādas rindu mājas īpašnieki atklāja, ka mājoklī bijis ugunsgrēks. Izsauktie ugunsdzēsēji konstatēja, ka ugunsgrēks 2 kvadrātmetru platībā izcēlies vannasistabā un pats apdzisis, pirms kāds to pamanīja. Lai gan degšana nepārsviedās uz citām mājas telpām, mājoklim nodarīti lieli zaudējumi – pilnībā izdegusi vannasistaba un visas tajā esošās iekārtas, kā arī pamatīgi nokvēpušas pārējās mājokļa telpas un sabojāts grīdas segums.

Nesen Rīgas pilsētas arhitekta birojā notika diskusija par koka kā pamatbūvmateriāla izmantošanas iespējām sabiedrisko un dzīvojamo ēku būvniecībā – to ekonomiskajiem, arhitektoniskajiem un vides ieguvumiem. Diskusijas nepieciešamību noteica vairāki aspekti – nepieciešamība saglabāt un attīstīt Koka Rīgas mantojumu un aktualizēt jautājumu par laikmetīgu koka konstrukciju ēku būvniecību Rīgā un Latvijā.

Diskusijas mērķis nebija mācīties projektēt, ražot vai būvēt koka ēkas, bet apspriest iespējamo sadarbības modeli, lai mūsu valstī vairāk ēku būvētu no koka – vietējā ekoloģiskā būvmateriāla. Būtu tikai loģiski, ja kvalitatīvas koka ēkas, ko Latvijā ražo, tiktu arī šeit būvētas un lietotas.

Koka apbūvei Rīgā un Latvijā ir sena un tradīcijām bagāta vēsture. Pēdējos gados, pat desmitgadēs, šim aspektam nav pievērsta pienācīga vērība, un daudzviet koka apbūve kā kultūrvēsturiska vērtība iet bojā un tiek neatgriezeniski zaudēta. Lai gan jāteic, ka pēdējos gados ir vērojama situācijas uzlabošanās – koka arhitektūras renesanse, kas nereti turas uz fanātiķu un entuziastu pleciem. Ja pastaigājam pa Rīgas ielām, brīžiem redzam, ka dažviet iezīmējas tendence jaunbūvējamās ēkās koku izmantot kā risinājumu dažādos fasādes elementos vai tradicionāli iekšējā apdarē, tomēr, ja jānosauc kāds veiksmīgs piemērs, kur sabiedriskas nozīmes ēka būtu pilnībā būvēta no koka konstrukcijām, šādu piemēru neatrast ne Rīgā, ne Latvijā. Un kā atzīst gan kokrūpniecības nozares, gan būvniecības un arhitektūras nozares pārstāvji, pat privātmāju apbūvē visā valstī šādi uzskatāmi labi piemēri būtu vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi.

Pērn par trešdaļu augusi cilvēku interese par savas privātmājas būvniecību, izsniegto aizdevumu apjomam privātmāju iegādei vai celtniecībai sasniedzot 60 miljonus eiro, liecina Swedbank dati.

Šī tendence turpinās arī šogad – pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma sava mājokļa būvniecībai audzis vēl par 35%, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada un tas arvien turpina augt, apliecinot, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju šobrīd steidz īstenot sapni par savu privātmāju, arvien biežāk izvēloties to būvēt paši.

«Gan banku sektorā kopumā, gan Swedbank, iepriekšējā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu dinamika, bija ar izteiktu izaugsmi. Pozitīvi ir tas, ka, saglabājoties šādam pieprasījumam, pavisam drīz varēsim redzēt arī kopējo mājokļa kredītportfeļa pieaugumu un tas ir labs indikators veselīgai ekonomikai. Pozitīvo dinamiku ir stimulējuši vairāki faktori, taču, galvenokārt tie ir: gan vajadzība pēc mājokļa, gan zemās procentu likmes, gan tas, ka bankas kļūst ar vien elastīgākas ar pirmās iemaksas apmēru. Piemēram, noformējot mājokļa kredītu ALTUM Valsts atbalsta programmas ietvaros, pirmās iemaksas apmērs ir sākot no 5%. Standarta gadījumos pirmās iemaksas apmērs pārsvarā ir 15%-20% apmērā no mājokļa vērtības. Latvijā, mājokļu piedāvājums Jaunajos projektos ir diezgan ierobežots, tāpēc arī lielākoties tiek pirkti dzīvokļi tipveida projektos Rīgā, tomēr pozitīvi ir arī tas, ka pieaug interese arī pēc savas privātmājas iegādes vai celtniecības. Piemēram Swedbank 2016.gadā privātmājas iegādei vai celtniecībai esam parakstījuši aizdevuma līgumus par aptuveni 60 miljoniem eiro,» norāda Ainars Balcers, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaudzis izsniegto būvatļauju skaits dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šogad pirmajā pusgadā tas sasniedzis teju pusotru tūkstoti. Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija vērš uzmanību, ka līdz ar ēku būvniecību un renovāciju skaita pieaugumu aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad būvniecības darbi veikti nekvalitatīvi un neatbilstoši būvnormatīviem.

“Izsniegto būvatļauju skaits ir tikai daļa no reālajiem būvdarbiem, kas norisinās dzīvojamo ēku segmentā, jo daļa darbu tiek veikti, apejot likumu. Diemžēl, šādi rīkojoties, iedzīvotāji pakļauj sevi lielam riskam,” skaidro Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.

Viņš norāda, ka visbiežākais iemesls mājokļa būvnormatīvu neatbilstībai ir nozīmīgi inženierkomunikācijas jeb tehnisko sistēmu normu pārkāpumi - ūdensapgāde un kanalizācija, elektroapgāde, apkure un ventilācija. Šīs sistēmas nodrošina ēkas normālu funkcionēšanu un tajā mītošo cilvēku vajadzības un drošību, uz kā rēķina taupīt nevajadzētu.

Ministru kabinetā apstiprināts būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21, kurā apvienoti vairāki būvnormatīvi ar mērķi noteikt prasības dažādu būvju – ēku, stadionu, arēnu, brīvdabas izklaides būvju projektēšanai, būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai vienā normatīvajā regulējumā.

Jaunais būvnormatīvs izstrādāts sadarbībā ar nozares ekspertiem veidojot jēgpilnu regulējumu un izslēdzot novecojušās normas, nodrošinot iespēju būvspeciālistiem projektēšanā izmantot mūsdienu prasībām atbilstošākos risinājumus, informē Ekonomikas ministrijā.

Ar jauno regulējumu vienkopus ir ietvertas prasības ēku galvenajiem raksturlielumiem – telpu augstumiem, stāvu skaitam, apbūves laukumam, ēkas kopējai platībai, stāvu platībai, telpas platībai un ārtelpu platībai.

Tāpat ir pilnveidotas prasības ēku lietošanas drošībai, pilnveidotas higiēnas prasības, nekaitīguma prasības būvēm, pilnveidotas vides pieejamības prasības.

Vienlaikus precizēta arī virkne speciālo būvnormatīvu, viena veida prasības iekļaujot vienā normatīvā, tādējādi mazinot regulējuma sadrumstalotību.

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.