Saistībā ar izmeklēšanu par Jēkabpils pretplūdu dambja būvniecību aizturētās piecas personas ir atbrīvotas un pret tām sākts kriminālprocess, noskaidroja aģentūra LETA.

Nevienai no šīm personām patlaban drošības līdzekļi nav noteikti.

Starp aizturētajiem bija Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP). Viņš aģentūrai LETA pēc atbrīvošanas sacīja, ka ir procesā iesaistītā persona, taču viņam nav uzrādītās apsūdzības vai noteikti kādi liegumi.

Tāpat aizturēts bija Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs (LZP), aģentūrai LETA apstiprināja viņa aizstāvis, advokāts Juris Močuļskis. Viņš atturējās sniegt plašākus komentārus.

Saistībā ar 16,9 miljonus eiro vērtu dambja būvniecību aizturēta Jēkabpils pašvaldības vadība

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien...

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Nitišs vada vienu no dambja pārbūvē iesaistītajiem apakšuzņēmumiem SIA "Ošukalns". Uzņēmumā aģentūrai LETA norādīja, ka Nitišs ir sniedzis iestādei visu nepieciešamo informāciju un šobrīd bez jebkādiem ierobežojumiem ir atgriezies Jēkabpilī, lai turpinātu strādāt.

Pagaidām nav zināms, kas ir pārējie aizturētie, tomēr aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazvanīt dambja pārbūves veicēju SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku, Jēkabpils domes deputātu Māri Dimantu (Jēkabpils reģionālā partija), kā arī valdes locekli un līdzīpašnieku Arni Putniņu, jo viņu telefoni bija atslēgti. "Jēkabpils PMK" pārstāvji aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka projektu no pašvaldības puses uzrauga Ragaiņa vietnieks, domes deputāts Kārlis Stars (NA). Arī Staru aģentūrai LETA ceturtdien sazvanīt neizdevās.

LETA jau vēstīja, ka personas ceturtdien aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas tika darīts Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā. Tāpat KNAB veica kratīšanas.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien veica kriminālprocesuālās darbības Jēkabpilī, un skaidroja, ka tās noris kriminālprocesā, kuru EPPO sāka šogad 3.martā un kuru nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.

EPPO paziņojuma presei tika uzsvērts, ka Ragainis, citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvji aizturēti saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību.

Kā vēstīja EPPO, Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā.

EPPO ziņoja, ka iesaistīts ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji.

Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.

Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.

EPPO uzskata, ka valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli, manipulējušas ar publisko iepirkumu, lai publiskā iepirkuma procedūrā nostādītu priviliģētā stāvoklī iepriekš atlasītus būvniecības uzņēmumus.

EPPO arī ir aizdomas, ka pārkāpti citi noteikumi, tostarp būvnormatīvi un tehnoloģiskās prasības. Pamatojoties uz pierādījumiem, iespējams, ir izmantoti nepietiekami kvalitatīvi būvmateriāli un būvmateriāli ir pārāk dārgi.

2023.gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.

2023.gada rudenī Jēkabpils novada pašvaldība par Daugavas aizsargdambja pārbūvi parakstīja aptuveni 17 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Jēkabpils PMK".

2023.gada nogalē, valdībai skatot ziņojumu par pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, izskanēja informācija, ka Daugavas aizsargdambja pārbūvē Jēkabpilī 2023.gadā netika paveikti visi sākotnēji plānotie darbi.

Bija plānots veikt labā un kreisā krasta aizsargdambju lietus kanalizācijas izlaides pārbūvi un pretplūdu draudu sistēmas izbūvi, kreisā krasta aizsargdambja nostiprināšanu ar akmeņu bēruma nepilnu divu kilometru posmā. Tāpat bija plānota hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim un hidrobetona atbalstsienas izbūve dambja piekājē 700 metrus garā posmā.

Ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ būvdarbus nebija iespējams uzsākt 2023.gada jūlijā, kā sākotnēji tika plānots, visi iecerētie pasākumi netika īstenoti.

Pašvaldība ceturtdien informēja, ka pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma plānots 7.aprīlī atsākt Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pārbūves darbus. Saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu darbus paredzēts pabeigt oktobrī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Jēkabpils PMK" pieder Arnim Putniņam (50%), Diānai Skačko (25%) un Mārim Dimantam (25%). 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 24,23 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni 92 550 eiro peļņu, nodarbinot ap 230 darbinieku. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav pieejami.

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien veicis kratīšanas un aizturējis piecas personas, tostarp Jēkabpils novada mēru Raivi Ragaini (LZP), citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvjus saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību, izriet no EPPO paziņojuma presei.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā, vēsta EPPO.

Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.

Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.

Aizdomās turēto vidū ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji.