Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pirmdien parakstīts līgums ar darbu veicējiem par Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšanas un fasādes atjaunošanas darbiem.

Tos turpmāko četru gadu laikā atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem veiks pilnsabiedrība PST un ARM 4,957 miljonu eiro vērtībā.

Līgumu parakstīja LLU rektore Irina Pilvere un pilnsabiedrības PST un ARMS pārstāvji – AB Panevežio statybos trestas ģenerāldirektors Dalius Gesevičius un SIA ARMS Group valdes priekšsēdētājs Artūrs Sprudzāns.

Šodien Jelgavas pilij ir vēsturisks brīdis, jo vienojamies ar būvdarbu veicējiem par pils energoefektivitātes paaugstināšanas un fasādes atjaunošanas pasākumiem. Tik nozīmīgi ieguldījumi pilī nav bijuši kopš pagājušā gadsimta, kad tai tika mainīts jumts. Sagaidām, ka uz Latvijas valsts simtgades jubileju un Jelgavas pils 280. jubileju varēsim parādīt jau pirmos renovētos pils spārnus – dienvidu un austrumu fasādes, līguma parakstīšanas brīdī teica I. Pilvere.

Pirms 22 gadiem izveidoto Jelgavas Pils aptieku nebiedē lielo aptieku tīklu konkurence, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd uzņēmumam ir sešas aptiekas: divas Jelgavā – Jelgavas Pils aptieka un Jelgavas Pils Zaļā aptieka, divas Jelgavas novadā – Valgundē un Līvbērzē, un divas Rīgā, kas pazīstamas kā Pils Baltā un Pils Oranžā aptieka. Vislabāk bizness sokas tieši Jelgavas Pils aptiekā.

Strādāt aptiekā bijis uzņēmuma īpašnieces Dinas Kurzemnieces bērnības sapnis. «Bērnībā dzīvoju laukos, kad vecmamma brauca uz Jelgavas aptieku pēc zālēm, mani iekšā līdzi neņēma, vajadzēja stāvēt pie loga un gaidīt. Aptieka man šķita kā templis, kurā iekšā mīt priesterienes,» viņa stāsta. Pēc tam, kad piecus gadus nostrādājusi par aptiekas vadītāju, viņai radusies iespēja privatizēt Galvenās aptieku pārvaldes Jelgavas aptieku. «Pirmā iemaksa bija 5% no aptiekas vērtības jeb 960 rubļu, kas tajos laikos bija ļoti liela nauda. Šobrīd šī summa šķiet smieklīga, bet tolaik man tā likās astronomiska. Tā kā palīgā nāca ģimene un visi radi, izdevās ieceri realizēt un tikt pie savas aptiekas,» atceras D. Kurzemniece. Pēc viņas teiktā, Jelgavas Pils aptieka ir bijusi pirmā privātā aptieka Latvijā. «Tolaik man visi teica – trakā, ko tu dari, kur tu zāles ņemsi, jo to nebija, tās bija liels deficīts. Esmu pārdzīvojusi arī reketa laikus un lielas bailes, bet, tā kā pirmsākumos mēs bijām tik nabagi, ka no mums nebija ko ņemt, mūs lika mierā,» stāsta D. Kurzemniece.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Šonedēļ Jelgavā darbību uzsākusi pirmā Benu franšīzes aptieka Latvijā - Jelgavas Pils aptieka, kas darbojas jau kopš 1994. gada, informē uzņēmums.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» šobrīd ir divas aptiekas Rīgā un trīs aptiekas Jelgavas novadā. Kopā uzņēmumā strādā 30 darbinieki, tā apgrozījums 2016. gadā bija 2,6 miljoni eiro.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» vadītāja un īpašniece Dina Kurzemniece, kura uzņēmumā darbojas kopš tā pirmsākumiem, uzsver: «Sadarbība ar Benu Aptiekām, ar ko mums sakrīt nākotnes attīstības vīzija, nozīmē plašāku produktu un preču klāstu, dažādas akcijas un lojalitātes programmu, klientu apkalpošanas un biroju tehnikas aprīkojumu un programmatūru mūsu darbiniekiem.»

«BENU Aptiekas» Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna: «Benu franšīze dod neatkarīgām aptiekām iespēju attīstīties un nodrošina papildu iespējas aptiekām. Esam izveidojuši biznesa un loģistikas modeli, kas palīdz uzlabot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.»

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

EfTEN Capital uzņēmums SIA Auras Centrs pārstāvji Jelgavas pilsētas būvvaldei piektdien, 25.novembrī iesniedza būvniecības ieceri tirdzniecības centra projektam Cukura ielā. Paredzētais objekta nomnieks ir DEPO, informē EfTEN pārstāve Renāta Kaupasa.

«Būvniecības iecere pilnībā atbilst visām likuma prasībām un nodrošinās tieši Jelgavas pilsētai veidotu un arhitektoniski augstvērtīgu objektu,» uzskata SIA Auras Centrs valdes loceklis Uldis Sproga.

Izstrādājot būvniecības ieceri, esot ņemtas vērā pašvaldības prasības, radot speciālu projektu ar mērķi pienācīgi nodrošināt tā iekļaušanos pilsētvidē un infrastruktūrā.

Jelgavas projekta kopējās investīcijas pārsniegs 15 miljonus eiro.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Būvfirma SIA Re&Re pērn strādāja ar 9,81 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% mazāks nekā 2016.gadā un cieta 468 976 eiro zaudējumus pretstatā 2016.gadā gūtajai peļņai, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma samazinājums saistīts ar jaunu būvniecības līgumu nepietiekamību. Lielākie Re&Re pagājušā gada objekti bija Siguldas pils kompleksa ēku pārbūve, Nacionālo bruņoto spēku ēku, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija, renovācija un palīgēku jaunbūve, ēkas atjaunošana Rīgas Franču liceja izvietošanai un būvdarbi Liepājas universitātē.

Tāpat pērn ir pabeigti tādi objekti kā Stradiņa universitātes slimnīcas jaunā korpusa izbūve un Rīgas Doma vitrāžas rekonstrukcija Ar domu par barikādēm.

Šogad īstenojamo projektu portfelī ir tādi celtniecības un rekonstrukcijas projekti kā Rīgas Franču liceja atjaunošana, Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve, Siguldas Jaunās pils pārbūve un restaurācija, Lietuvas Universitātes fakultātes jaunbūve Kauņā.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas pils kapelas mūru restaurācijas un pārbūves darbi, kuros investēti 2,5 miljoni eiro, tuvojas noslēgumam, un 3.decembrī tur nosvinēti spāru svētki.

Šobrīd ir izbūvēts jumta pārsegums - betona klājums un izvietotas spāres tehniskajai telpai. Jumta segums, maksimāli saglabājot vēsturisko mūru apjomus un nenosedzot tās autentiskās detaļas, dos iespēju ikvienam apmeklētājam apskatīt Dobeli no augšas. Ir veikti mūru daļas saglabāšanai galvenokārt konservējoša rakstura darbi un uzsākti darbi pie iekšējās apdares un komunikācijas izbūves.

Restaurācija dos iespēju iepazīt pils vēsturi, pilsētas pirmsākumus, informatīvi un izglītojoši iepazīt kapelas ēku, tās būvvēsturi, likteņus un artefaktus. No jumta terases varēs apskatīt Dobeli no skatpunktiem, kādos atradās kādreizējie pils aizstāvji.

Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.

Arhitektūras skatē 2016.gada balva Rīgas arhitektūrā atzīmēto būvju autoriem, kas devuši nozīmīgu pienesumu pilsētas arhitektūrā pirmdien, 20.februārī Rātsnamā tika pasniegti pašvaldības apbalvojumi, informē pašvaldībā.

«Pateicoties Jūsu darbam, pilsēta ir kļuvusi krietni skaistāka. Arhitektu profesionālais ieguldījums pilsētas tēla veidošanā ir acīmredzams,» trica Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Balvas tika piešķirtas arhitektei Vitai Polkovņikovai - par inovatīviem tehniskiem risinājumiem un mūsdienīgu iekštelpu vidi Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūvē (Jelgavas ielā 1), arhitektam Arnim Kleinbergam - par veiksmīgu vides savienojumu ar mūsdienīgiem inženiertehniskajiem risinājumiem rekonstruētajā Rīgas Motormuzejā un jaunbūvētajā CSDD klientu apkalpošanas centrā (S.Eizenšteina ielā 6) un arhitektam Vītautam Biekšam – par prasmi projektēšanas un būvniecības procesā apvienot māksliniecisko redzējumu ar praktiskām pasūtītāja vajadzībām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā (K.Valdemāra ielā 10a).

DB turpina pētīt, ko sola pašvaldību vēlēšanās uz Latvijas lielāko pilsētu domēm kandidējošās partijas, un kas pieder šo partiju sarakstu pirmajiem cilvēkiem.

Šoreiz kārta Jelgavai, kurā jau 16 gadus pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Andris Rāviņš. Viņš, tāpat kā pārējie kolēģi, kandidē arī šajās vēlēšanās. Pilsētas pamatbudžets šogad paredzēts 61,7 milj. eiro liels. Tiesa, ieņēmumi no nodokļiem, nodevām, transferiem un maksas pakalpojumiem paredzēti 56,4 milj. eiro, pārējo pamatā paredzēts finansēt no naudas līdzekļu atlikuma, plānotie aizņēmumi ir salīdzinoši nelieli – 321,6 tūkst. eiro -, izriet no šā gada budžeta. Pērn plānotais kopējais pamatbudžets bija nedaudz lielāks – 62,1 milj. eiro.

Vēlēšanu gadā pašvaldība lepojas ar lieliem projektiem, piemēram, aprīļa beigās parakstīts līgums ar būvsabiedrību ReRe būve 1 par Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju; pārbūves izmaksas tiek lēstas 8,2 milj. eiro. Sākta Jelgavas pils fasādes atjaunošana energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros, ko līdzfinansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6,7 milj. eiro. Ieplānoti arī vairāki satiksmes infrastruktūras darbi, tajā skaitā tādi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību degradētā teritorijā. Projekti ir arī uzņēmējiem, no kuriem lielāko sabiedrības uzmanību sev piesaistījusi cīņa par iespēju būvēt veikalu Depo Lielupes krastā netālu no Jelgavas pils.

Ceļoties ūdenim upēs pēc nedēļas sākumā piedzīvotajām lietavām, būtiski postījumi infrastruktūrai Zemgalē nodarīti nav, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Jelgavā pēc lietus fiksēts izskalojums Jāņa Čakstes bulvārī, taču, ceļoties ūdens līmenim Lielupē, postījumi nodarīti nav, aģentūru LETA informēja Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons.

Ūdens apjoms upē samazinās, taču nav sasniedzis to līmeni, kas bija pims pirmdienas lietus. Pirmdien upes līmenis bija 49 centimetri virs jūras līmeņa, bet šodien - 76 centimetri.

«Protams, Jelgavas ūdens sūknētavām bija lielāka slodze, bet ārkārtas situāciju nav bijis,» par lietus ūdens novadīšanu piebilda Reinsons.

Situācija pilsētā novērota gan videonovērošanas kamerās, gan, apsekojot pilsētu klātienē, jo visas kritiskākās vietas ir apzinātas iepriekš un kartētas.

Pēc vairāk nekā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU aula un pils dienvidaustrumu spārna telpu grupa, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles un hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai, stāstījusi augstskolas pārstāve Lana Janmere.

Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs darbosies kā starpdisciplināru pētījumu ierosmes un pētniecības rezultātu popularizēšanas centrs Latvijā un starptautiskā līmenī. Sagaidāms, ka tā darbība veicinās pastāvošo zinātnisko institūciju atpazīstamību starptautiskajā pētniecības vidē un starptautisko sadarbību.

Aizvadītā gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam, kurā noteikts, ka LLU kā vadošajai bioekonomikas augstākās izglītības un pētniecības iestādei Latvijā ir jāīsteno ieguldījumi izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā un jāvairo atpazīstamība un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un Skandināvijas reģionā. Šim nolūkam Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā papildus plānots izveidot arī divas jaunas darba vietas.

Konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2016 saņemti 88 pieteikumi, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī Zviedriju, Igauniju un Krieviju, kur Latvijas pilsoņi piedalījušies objektu tapšanā, informē konkursa organizatori.

Konkursam pieteiktas skolas un baznīcas, poligona infrastruktūra un pirts, betona un koka tilti, lielas sabiedriskas ēkas un privātmājas, daudzdzīvokļu ēkas un infrastruktūras risinājumi, sporta halles un cietums, lidostas terminālis un bērnudārzs, koka ēkas un publiskās ārtelpas objekti, ražotnes un muzeju ēkas, pils un slimnīca. Tie ir objekti no Latvijas – Rīgas, Rīgas rajona, Mārupes, Embūtes, Kuldīgas, Bauskas, Ķekavas, Kocēnu novada, Jūrmalas, Jelgavas un Jelgavas rajona, Ādažiem, Olaines, Nīcas, Dundagas, Madonas novada, Turaidas, Tadenavas, Tukuma, Ventspils, Alūksnes, Kazdangas, Ludzas, kā arī Latvijas pilsoņu būvēti vai pasūtīti objekti Zviedrijā, Igaunijā, Krievijā.

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Pēc pērnā gada uzrāviena 2015. gads būvniecībā Zemgales reģionā ir bālāks

Iepriekš Bauska lepojās ar vairākiem infrastruktūras projektiem un iespaidīgo pils rekonstrukciju un restaurāciju, bet šogad pilsēta kautrīgi klusē, nepiesakot nevienu jaunbūvi. Tomēr vairāki vērā ņemami projekti bijuši arī Zemgalē. Ievērojamākais noteikti ir sakārtotās sešas ielas dzelzceļa stacijas apkārtnē Jelgavā. Pārējo starpā grūti izcelt vienu, jo reģionu raksturo daudzveidība – tapuši infrastruktūras objekti, kultūras, izglītības un lauksaimniecības ēkas.

Projekta «Satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanas gaitā ir sakārtotas brauktuves ap dzelzceļa staciju 1900 m kopgarumā, aptverot sešus ielu posmus. Darbi notika 96 tūkst. m2 lielā platībā. Tas ne vien uzlabojis satiksmes drošību un ērtību šajā pilsētas daļā, bet arī sakārtota teritorija, kur perspektīvā paredzēts jauns satiksmes termināls. Ir atjaunots brauktuves un ietvju segums, izbūvēti stāvlaukumi, sabiedriskā transporta galapunkts, labiekārtots Stacijas parks. Šo darbu kopējās izmaksas ir 6,92 miljoni eiro. Projektu pašvaldība realizēja, piesaistot ERAF līdzfinansējumu, un tā īstenošanai bija nepieciešami nepilni divi gadi. Būvdarbus veica SIA Binders.

Pie jaunām telpām Strazdu ielā 1 tikusi LLU Agronomisko analīžu zinātniskā laboratorija, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Laboratorijas darbības sfēra ir dzīvnieku barības fizikālā un fizikāli ķīmiskā testēšana un kvalitātes noteikšana. Līdz šim laboratorija atradās ēkā aiz Jelgavas pils.

Laboratorijas pakalpojumi galvenokārt paredzēti zinātniskiem pētījumiem, lai sniegtu atbalstu pētniekiem lopbarības kvalitātes novērtēšanā. Iespēju robežās laboratorija sadarbosies arī ar uzņēmējiem, nodrošinot tehnoloģiju pārnesi no zinātnes praksē.

Telpas Strazdu ielas kompleksā renovētas projektā «Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas valsts nozīmes pētniecības centrs», ko no 2012. līdz 2015. gadam īstenoja LLU kopā ar Latvijas Valsts augļkopības institūtu, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu, Latvijas Universitāti, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtu un Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu.

Šis ir pārmaiņu gads ēku renovācijas kontekstā. Galvenokārt tāpēc, ka Eiropas Savienības piešķirtā līdzfinansējuma termiņi tuvojas beigām. Tomēr tas nenozīmē, ka ēku renovācijā un jaunu ēku būvniecībā viss apstāsies.

Mainīsies fokuss – valsts sektora pasūtījumiem mazinoties, intensīvāki kļūs privātā sektora finansētie projekti, kas ierobežotās darbaspēka pieejamības apstākļos šobrīd nereti spiesti gaidīt savu kārtu.

Nenoliedzami, pēdējās piecgades vērienīgākie projekti lielākoties bijuši valsts sektora finansēti – Rīgas Franču licejs, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Valdorfskola, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, VEF Kultūras pils, tikko Ventspilī atklātā koncertzāle «Latvija» u.c. Tagad to skaits sarucis par vismaz 70%, tomēr kopējais darba apjoms būvniecības sektorā strādājošajiem nesamazinās. Ekonomikai turpinot augt, top jaunas ēkas, cilvēkiem nemainīgi nepieciešamas jaunas mājas un darba vietas. Tāpat privātajā sektorā rodas iespējas un resursi koncentrēties uz eksporta tirgiem.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.novembra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas par spīti realitātei

Enerģētika

Liepāja zaļās enerģētikas projektu virsotnē

Tēma

Iespiestie mediji ir svarīgs valsts drošības elements

Aktuāli

Simt eiro kabatā, četri simti izkusuši

Kafijas bizness

Caur biržu uz Eiropu. AS Kalve Coffee jeb KALVE līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis

Ilgtspēja

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Portrets

Dina Kurzemniece, SIA Jelgavas Pils aptieka īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Ksenija Adrijanova, MSL Baltics vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.