AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Turpinot jau ilggadējo sadarbību, DNB banka piešķīrusi finansējumu Rīgas galvenajam siltumenerģijas piegādātājam – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji. 15 miljonus eiro lielais finansējums tiks izmantots uzņēmuma sezonālo nepieciešamību nodrošināšanai.

«Jau vairāk nekā 10 gadu veiksmīgi sadarbojamies ar AS Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam apgrozāmos līdzekļus, kā arī finansējot investīciju projektus. Tādēļ esam īpaši gandarīti, ka arī šogad uzņēmums iepirkuma procedūras rezultātā izvēlējies DNB banku kā savu partneri. AS Rīgas siltums plāno kredītu izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas siltumapgādes aktuālajā sezonā nodrošinās uzņēmuma veiksmīgu darbību,» vēsta Lauris Macijevskis, DNB bankas viceprezidents.

AS Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze: «Mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar DNB banku. Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Par piegādāto enerģiju AS Rīgas siltums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu jānorēķinās līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, tādējādi piešķirtie līdzekļi ir svarīgi finanšu plūsmas stabilizēšanai. Šādu praksi uzņēmums īsteno nu jau vairākus gadus.»

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Siltumapgādes uzņēmuma AS "Rīgas siltums" klienti par piegādāto siltumu uzņēmumam parādā 3,5 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Neskatoties uz to, ka siltumenerģijas tarifs ir salīdzinoši zems, klienti par siltumu šobrīd samaksājuši 3,5 miljonus eiro. Minētā parāda summa ir par laika posmu no 2020.gada oktobra līdz 2021.gada martam piegādāto siltumenerģiju un nomaksas procents ir līdzīgs iepriekšējam gadam," norāda "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

2021.gada aprīlī piegādāto siltumenerģiju klientiem ir izrakstīti rēķini par kopējo summu 14,7 miljoni eiro.

"Vasaras sezonā aicinu apsaimniekotājus, kuriem ar parādu piedziņas jautājumiem neklājas viegli, sākt rūpīgu darbu. Iespējas ir vairākas - veidot speciālo uzkrājumu fondu šādiem gadījumiem, sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, lai iesaistītu iedzīvotājus mājas pārvaldīšanā un aktīvāk risinātu jautājumus. Mēs redzam, ka ir apsaimniekotāji, kas bez sarežģījumiem norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt citiem šie jautājumi vēl nav līdz galam sakārtoti," teic N.Talcis.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo apkures gada sezonu ir pa 10% lielāks, līdz ar to arī maksājumu pieaugums ir lielāks, noslēdzot apkures sezonu secinājusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity.

Tas šogad skaidrojams ar sliktākiem laika apstākļiem -gan ilgāku aukstuma periodu un kopumā zemāku vidējo gaisa temperatūru, gan mitruma daudzumu apkures sezonas laikā.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem plānot un sadalīt savu finanšu plūsmu attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksājumiem, Civinity grupas uzņēmumos tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem veikt apkures avansa maksājumus, tādā veidā nodrošinot pārskatāmāku finanšu plūsmu un izvairīties no lieliem maksājumiem apkures sezonā. Iepriekšējā sezonā apkures avansa iemaksas iespēju pirms apkures sezonas ir izmantojuši vairāk kā 60% klientu. Daļa ēku iedzīvotāji avansus uzkrājuši 80 % līdz pat 100 % apmēram, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi plānot savas ēkas finanšu plūsmu.

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

AS «Rīgas Siltums» gūtā peļņa no siltumenerģijas pārdošanas, elektroenerģijas pārdošanas un citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā ir 1,82 miljoni eiro.

Papildu ir gūta peļņa 5,94 miljoni eiro, kas ir izveidojusies saistībā ar to, ka ar 2018.gadu Latvijā ir ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, kuras rezultātā AS «Rīgas Siltums» vairāk nekā 10 gadu periodā uzkrātā atliktā nodokļa apmērs tika atzīts 2016. un 2017. gadā finanšu gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumi.

AS «Rīgas Siltums» akcionāru 17. aprīlī notikušajā kārtējā sapulcē nolemts 3,7 miljonus eiro jeb 48% peļņas novirzīt projektiem, kas samazinās siltuma zudumus siltumapgādē un ļaus efektīvāk ražot siltumenerģiju, attīstot Rīgas centralizēto siltumapgādes sistēmu. Savukārt 4 miljonus eiro jeb 52% nolemts izmaksāt dividendēs.

Privātais namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā “Civinity Mājas” ir uzsācis apkures sezonu un prognozē, ka šī sezona iedzīvotājiem būs smaga un parādnieku skaits, visticamāk, pieaugs.

Siltumenerģijas padeve ir jau pieslēgta pirmajām mājām , kā arī pārējās mājas ir tehniski sagatavotas siltumenerģijas padevei tikko iedzīvotāji par to lems, vai iestājoties vēsākiem laikapstākļiem.

Uzņēmums akcentē, ka, salīdzinot ar pagājušā gada apkures sezonas sākumu, šajā sezonā (uzsākot apkures sezonu) siltumenerģijas tarifs Rīgā ir pieaudzis par 49%. Tāpat siltumenerģijas piegādātājs "Rīgas Siltums" regulatoram ir iesniedzis jauno tarifu – 170.59 eur par vienu megavatstundu, kas ir 198% pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada apkures sezonas uzsākšanu.

Jau šobrīd ir skaidri redzams, ka gaidāmā apkures sezona Rīgā būs vismaz divas reizes dārgāka kā pagājušā un tas ir ņemot vērā gaidāmo valsts atbalstu. Ja tāda nebūtu, tad izmaksas būtu gandrīz trīs reizes lielākas. Ja skatāmies arī ārpus Rīgas robežām, tad sadārdzinājums būs pat 5 reizes lielāks. Piemēram, Mārupē siltuma tarifs ir 320 eiro par megavatstundu.

Šajā apkures sezonā tarifi būs zemāki nekā iepriekšējā, lēš siltumapgādes uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājusī apkures sezona bija viena no pēdējos gados garākajām un siltākajām ar vidējo gaisa temperatūru plus trīs grādi. Savukārt to, kāda būs šī apkures sezona, pie mūsu mainīgajiem laika apstākļiem,prognozēt ir grūti. Tomēr siltumapgādes uzņēmumi DB norāda, ka aktīvajai apkures sezonai ir gatavi, proti, ir pārbaudītas siltumtrases un katlumājas, veikti nepieciešamie remonti, tiek risināta parādu problēma. Runājot par iespējamiem rēķinu apjomiem par patērēto siltumu, uzņēmumi norāda, ka, samazinoties dabasgāzes cenai, attiecīgi mainās arī siltuma tarifi, vismaz apkures sezonas sākumā tie tiek solīti zemāki nekā pērn.

Darbs turpinās

Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

AS Rīgas siltums reģistrētas izmaiņas padomes dalībnieku vidū, liecina Lursoft dati.

No AS Rīgas siltums padomes aizgājis Jurijs Spironovs, bet viņa vietā nākusi Rota Šņuka un Ilze Oša. Padomē kopā ar viņām darbojas Jānis Ločmelis, Juris Radzevičs, Vjačeslavs Stepaņenko.

Lursoft pieejamā informācija norāda, ka aizvadītajā gadā AS Rīgas siltums palielināja gan savu neto apgrozījumu, gan peļņu. Apgrozījums 2013. gadā bija 217,3 miljoni eiro un tā pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ir 14,7%. Savukārt uzņēmuma peļņa 2013. gadā bija mērojama ar 7,3 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas.

Valdības ziņojumā ir redzams, ka AS Rīgas siltums valde iesaka iegūto peļņu novirzīt tā tālākai attīstībai, attīstot Rīgas centralizēto siltumapgādes sistēmu.

Izmaiņas reģistrētas AS Rīgas Siltums padomē, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieka amata atcelts Valdis Vītoliņš, kurš vietu AS Rīgas Siltums padomē ieņēma kopš pagājušā gada janvāra. Līdz ar izmaiņu reģistrāciju AS Rīgas Siltums padome turpina darbu četru amatpersonu sastāvā: padomes priekšsēdētājs ir Vjačeslavs Stepaņenko un padomes locekļi Jānis Ločmelis, Juris Radzēvičas un Jurija Spiridonova.

Savulaik Valdis Vītoliņš bijis gan SIA Metops un SIA Eletto kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņēmis amatus vairākos uzņēmumos, tostarp bijis gan SIA Jūrmalas ūdens, gan arī nu jau likvidētās SIA Halcrow Baltica valdes loceklis. Lursoft datu bāzēs atrodamā informācija rāda, ka patlaban, pēc aiziešanas no AS Rīgas Siltums padomes, V. Vītoliņš neieņem amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos, kā arī nav neviena uzņēmuma kapitāldaļu turētājs.

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.