Vienna Insurance Group AG (VIG) nostabilizē savas pozīcijas Baltijas tirgū, pievienojot InterRisk Vienna Insurance Group AAS (InterRisk) AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA).

(InterRisk Vienna Insurance Group AAS vēsturiski - AAS Baltikums un Baltikums Vienna Insurance Group AAS.)

«BTA būs Baltijas tirgus līderis ar plašāko partneru un klientu apkalpošanas centru tīklu visā Baltijā, nodarbinot vairāk nekā 1300 darbinieku,» stāsta Eduards Reinicāns, InterRisk valdes priekšsēdētājs.

InterRisk pievienošana paredz, ka BTA Latvijā tiks pievienots InterRisk Latvijas bizness un infrastruktūra, savukārt InterRisk Lietuvas filiāle tiks pievienota BTA Lietuvas filiālei.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

OP Finanšu grupa ir nolēmusi pārdot visas savas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības «Seesam Insurance AS» (Seesam) akcijas «Vienna Insurance Group» (VIG). Puses parakstīja pārdošanas līgumu 2017. gada 18. decembrī. VIG šodien jau ir sniegusi paziņojumu par šo iegādi.

«Seesam», kas tika dibināts 1991. gadā, kļuva par OP Finanšu grupas sastāvdaļu 2006. gadā. Baltijas valstīs «Seesam» ir 23 filiāles un tiek apkalpoti vairāk nekā 200 000 klientu, no kuriem privātpersonas veido 86 procentus. Šis darījums nekādi neietekmēs «Seesam» klientu apdrošināšanas līgumus vai apdrošināšanas noteikumus, informē darījumā iesaistītie. Šī darījuma pabeigšanai būs vēl nepieciešams varas iestāžu apstiprinājums.

«Seesam» bruto parakstītās prēmijas 2016. gadā veidoja aptuveni 60 miljoni eiro, un uzņēmuma tirgus daļa veidoja aptuveni 5,7 procentus no Baltijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus. Baltijas valstīs «Seesam» tiek nodarbināti 335 darbinieki, no kuriem 150 ir Igaunijā, 90 Latvijā un 95 Lietuvā. Šis darījums neietekmēs «Seesam» darbinieku darba līgumus vai viņu darba tiesisko attiecību nosacījumus.

Paziņots par būtisku darījumu Latvijas apdrošināšanas nozarē - AAS BTA Baltic Insurance Company tiek pievienota AAS InterRisk Vienna Insurance Group.

Izmaiņas apdrošināšanas tirgū komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins:

«Tiek apvienotas viena īpašnieka (Vienna Insurance Group) kompānijas nolūkā celt efektivitāti – gan Latvijā, gan Lietuvā.

Apdrošinātāju klientiem tā ir laba ziņa, īpaši InterRisk (iepriekš – Baltikums) klientiem, kuriem, visticamāk, tiks paplašināts pakalpojumu klāsts, bez ierastajiem produktiem piedāvājot dažādotākus un netipiskākus produktus. Bez tam, pakalpojumi klientiem būs arī ģeogrāfiski pieejamāki, kombinējot un apvienojot abu kompāniju filiāļu tīklus.

Apdrošināšanas tirgū pastiprināsies konkurence, jo jaunais, apvienotais spēlētājs iegūs nopietnu tirgus daļu, tādējādi var būt sagaidāmas cenu izmaiņas piedāvājumā klientiem par labu.»

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 81 komercķīla, bet 53 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 237,7 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 168,6 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 69,1 miljards eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi SIA Topos pārvaldība – 3 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AAS InterRisk Vienna Insurance Group

Otras lielākās komercķīlas devējs bijusi Straģa Jāņa Brunavas pagasta zemnieku saimniecība Krišjāņi – 1,995 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Jaunais Baltikums Bank zīmols turpmāk būs BlueOrange, informē bankas pārstāvji.

Baltikums Bank galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs skaidro, ka banka plāno palielināt pakalpojumu klāstu, piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, apgūt jaunus tirgus un stiprināt pozīcijas Latvijā.

Bankas juridiskais nosaukums pagaidām netiks mainīts.

Banka ir dibināta 2001. gadā. Bankā strādā vairāk nekā 300 darbinieku.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, šā gada trešā ceturkšņa beigās AS Baltikums Bank bija 9.lielākā banka Latvijā, vērtējot pēc aktīvu apjoma. Bankas peļņa sasniedza 3,607 miljonus eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

"BlueOrange Bank" mainījusi nosaukumu uz "BluOr Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Bankas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 21.martā.

"Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi uzsvērt bankas statusu un stiprināt bankas pozicionējumu gan Latvijas un Baltijas, gan citu valstu tirgos, vienādojot zīmolu un bankas juridisko nosaukumu. Bankas zīmola attīstība notiek, sekojot modernākajām pasaules tendencēm, kas virzās uz vienkāršību un lakonismu digitālajā vidē," skaidrots bankas publiskotajā informācijā.

Zīmola un bankas juridiskā nosaukuma maiņas dēļ klientiem un partneriem nav nepieciešams pārslēgt spēkā esošos līgumus.

Bankas pārstāvji arī atzīmē, ka šobrīd Latvijas, Baltijas un Eiropas valstu klienti veido 98% no "BluOr Bank" klientiem.

SIA ExpressCredit (strādā ar zīmoliem Banknote un Rīgas pilsētas lombards) izsniegto patēriņa aizdevumu apjoms 3. ceturksnī sasniedza 8,33 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Palielinoties patēriņa aizdevumu izsniegšanas apjomiem, ieņēmumu apjoms 3. ceturksnī sasniedza 3 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2015. gada attiecīgā periodā un par 25% vairāk kā šī gada 1. ceturksnī.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis rezultātus skaidro: «2016. gada darbības rezultāti atbilst uzņēmuma plānotajam.Šogad plānojam izsniegt 400 tūkstošus aizdevumu par kopējo summu 33 miljoni eiro.»

AS Latvijas Centrālais Depozitārijs 17. oktobrī ir iegrāmatojis 5000 sabiedrības ExpressCredit 14% 2021 Notes Issuenobligācijas ar katras obligācijas nominālvērtību 1000 eiro un kopējo emisijas apjomu 5 000 000 eiro. Obligāciju kupona maksājumi 14% apmērā tiks veikti katra mēneša 25. datumā. Obligāciju izvietošanu organizē AS Baltikums Bank.

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies SEB banka, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir Swedbank - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - ABLV Bank - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt SEB bankas, kura pirmajā ceturksnī apsteigusi Rietumu banku, aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Rietumu bankas aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet Nordea Bank Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) oktobrī darbu sākusi jauna atbalsta iniciatīva – RTU IdeaLAB jeb ideju laboratorija. Tā apvieno talantīgus uzņēmējus, mentorus, mācībspēkus un investorus, lai kopīgiem spēkiem radītu biznesa idejas un produktus.

RTU Studentu biznesa inkubators darbojas kopš 2009.gada. Taču pērn secināts, ka tā sākotnējais modelis nav mainījies kopš izstrādes brīža, lai gan ārējā vide, start up kultūra Latvijā ir strauji attīstījusies. «Tādēļ izveidojām jaunu konceptu - RTU IdeaLAB jeb ideju laboratoriju, kas sniedz drošu vidi ideju testēšanai, radīšanai, komandu veidošanai un citām atbalsta formām,» stāsta Liene Rubina, RTU IdeaLAB vadītāja.

Līdz šim RTU IdeaLAB ir uzņemtas 60 komandas, kopā 149 jaunieši. Viņi uzsākuši savas biznesa idejas attīstību, apmeklējot tematiskās darbnīcas, tiekoties ar mentoriem, kā arī saņemot atbalstu no RTU Dizaina fabrikas darbiniekiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) salīdzinājis dažādos OCTA agregatoros jeb kalkulatoros pieejamās cenas un secinājis, ka pērkot OCTA starpnieku mājaslapās, autoīpašnieki katru reizi pārmaksā vidēji 11-14%.

Turklāt nereti starpnieka norādītā polises cena ir būtiski augstāka par tās cenu, pērkot to pa tiešo apdrošinātāju mājaslapā.

Šobrīd Latvijā ir vairāki apdrošināšanas starpnieku interneta portāli, kuros var iegādāties OCTA. Ievadot transportlīdzekļa datus, katrā no tiem var redzēt cenu piedāvājumu no dažādām apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr, neraugoties uz šajos portālu sludināto informāciju par it kā visizdevīgākajām OCTA cenām, patiesībā autoīpašniekam tās tiek uzrādītas jau ar iekļautu apdrošināšanas starpnieka atlīdzību. Tādējādi autoīpašnieki iegādājas OCTA, pārmaksājot par polisi, nenojaušot, ka, pērkot polisi pa tiešo apdrošinātāja mājaslapā, tās cena būtu par vidēji 11-14% zemāka.

AS Lauma International, kurai pieder LSEZ Lauma Fabrics SIA, ir iegādājusies Vācijas sieviešu apakšveļas ražošanas un tirdzniecības grupu Felina, informē uzņēmumā. Darījuma summa netiek atklāta.

1885. gadā dibinātā Felina ražo un izplata sieviešu apakšveļu ar zīmoliem Felina un Conturelle. Felina grupai pieder ražotne Ungārijā un vairumtirdzniecības uzņēmumi Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, ASV, Portugālē, Polijā un Čehijā. Grupas galvenā mītne atrodas Manheimā, Vācijā. AS Lauma International iegādājusies 100% Felina International AG akciju no privātā kapitāla fonda palero.

AS Lauma International ir tekstilmateriālu, mežģīņu un citu sieviešu apakšveļas šūšanai paredzētu materiālu vadošā Eiropas ražotāja LSEZ Lauma Fabrics SIA mātes uzņēmums. Lauma Fabrics pieder ražotnes Latvijā un Vācijā. Uzņēmums izgatavo un tirgo arī medicīnas tekstilpreces ar zīmolu Lauma Medical. AS Lauma International īpašnieki ir Indreks Rahumā (Indrek Rahumaa) un Džons Bonfīlds (John Bonfield).

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

BlueOrange (AS Baltikums Bank) aizvadīto gadu noslēgusi ar 7,8 miljonu eiro lielu peļņu, liecina bankas paziņojums.

Kā liecina auditētie dati, bankas ienākumi pārskata periodā ir palielinājušies par 21%, sasniedzot 44,6 miljonus eiro. Bankas kapitāla (kopā ar subordinēto kapitālu) apjoms ir sasniedzis 84 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Noslēdzot 2016. gadu, bankas kopējais aktīvu apjoms (t.sk. aktīvi pārvaldīšanā) bija 674 miljoni eiro.

Bankas likviditāte pārskata perioda beigās bija 70,03%, kapitāla pietiekamība – 21,04%, kapitāla atdeve (ROE) – 13,7% un aktīvu atdeve (ROA) – 1,1%.

Aizvadītajā gadā ievērojami audzis kreditēšanas apjoms – klientiem ir piešķirti kredīti 63,1 milj. eiro apmērā. Tādējādi bankas kopējais kredītu portfelis un piešķirtās saistības par kredītu izsniegšanu gada beigās sasniedza 170 miljonus eiro, uzrādot 56% pieaugumu. Gandrīz puse no izsniegtā apjoma (46%) ir ieguldīta Latvijas ekonomikā, savukārt 54% ir ieguldīti klientu starptautiskajos projektos.

Zivju pārstrādātājam a/s Ventspils zivju konservu kombināts nodokļu parāda dēļ piektdien, 3.novembrī, reģistrēts nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. Šis ir vienīgais šobrīd uzņēmumam piemērotais nodrošinājums.

Lursoft izziņa liecina, ka šā gada 7.oktobrī a/s Ventspils zivju konservu kombināta nodokļu parāds sasniedza gandrīz 96 tūkstošus eiro. Uzņēmumam šobrīd ir divas aktuālas komercķīlas, kuras nodrošina tā saistības pret AS Baltikums Bank.

A/s Ventspils zivju konservu kombināts dibināts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2 835 127,40 eiro. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,267 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 261 tūkstoša eiro apmērā. Tas nodarbināja 192 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 174 tūkstošus eiro.