Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") šodien paziņoja, ka nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, tomēr būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, vēsta Leta.

Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Anrijs Lembergs par internetā publicētajām viņa konta izdrukām nav pārsteigts un šobrīd konsultējas ar juristiem par iespējām noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos. “Spriežot pēc lapu numerācijas un dažās vietās ar pildspalvu veiktajiem precizējumiem, secināju, ka konta izdrukas ir ņemtas no krimināllietas,” saka A. Lembergs, kurš neslēpj arī sašutumu par to, ka informācijas publiskotāji nav visur nosvītrojuši viņa personas kodu un dzīvesvietu.

Spriežot pēc tā, ka krimināllietas materiāli pieejami tiesai, prokuroriem, advokātiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, kopā ar tēvu [Aivaru Lembergu] viņš secinājis, ka informācija noplūdusi no cietušajiem. “Nedomāju, ka to darītu tiesa, prokurori vai advokāti. Arī mēs ar tēvu [Aivaru Lembergu] un Ansi Sormuli neesam ieinteresēti šīs informācijas publiskošanā,” potālam diena.lv aizdomas pauž A. Lembergs.

Viņš gan neprecizē, kurš no četriem cietušajiem atzītiem uzņēmējiem – Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, Jūlijs Krūmiņš – būtu ieinteresēts publiskot A. Lemberga kontu izdrukas, taču neslēpj – tas darīts politisko un ekonomisko mērķu labad, lai nomelnotu viņa tēvu un Aivara Lemberga pārstāvēto partiju.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Valdība šodien nolēma ar nākamā gada 1.janvāri no amata atbrīvot Datu valsts inspekcijas (DVI) vadītāju Signi Plūmiņu saistībā ar amata pilnvaru beigšanos.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka līdz ar jauno direktīvu par personas datu aizsardzību DVI būs jāstrādā jauna laikmeta apstākļos un, lai direktīvu ieviestu, ir vajadzīgas arī kardinālas izmaiņas iestādes darbā.

Uz amatu tiks izsludināts publisks konkurss, un arī Plūmiņai būšot iespēja piedalīties konkursā un pierādīt, ka viņa var strādāt labāk par saviem konkurentiem. Rasnačs arī atzina, ka ar Plūmiņu viņam neesot izveidojusies cieša sadarbība.

Ministriem nebija iebildumu par līguma nepagarināšanu ar Plūmiņu.

Plūmiņa aģentūrai LETA norādīja, ka šodienas valdības lēmumu «pieņem kā faktu», tomēr viņai esot bijuši savi pretargumenti ministra argumentiem. Pašreizējā DVI vadītāja pauda, ka noteikti atbalsta sabiedrības informēšanas nepieciešamību, tomēr ir noteikts, ka par DVI darbu komunikāciju nodrošina tieši Tieslietu ministrija. Viņa piebilda, ka jau iepriekš DVI vērsās ministrijā ar rosinājumu nodrošināt iestādei personu komunikācijai ar medijiem.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka ir izbrīnīts par Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu un netiešajiem pārmetumiem viņam. Lembergs neslēpj, ka ir gatavs arestam jebkurā brīdī un pat pēdējās dienās nēsājot līdzi gan attiecīgas drēbes, gan citas lietas.

«Man šī bēdīgā pieredze ir. Es esmu gatavs arestam jebkurā brīdī,» sacīja Lembergs.

Viņš ir pārliecināts, ka netiks pieļauts viņa starts ārkārtas vēlēšanās. «Kā to izdarīt? Ir divi virzieni. Pirmais, Lembergu fiziski iznīcināt, jo kapu kalniņā Lembergs ir vislabākais puisis. Varbūt pat kādu asaru nobirdināt. Otrs variants, ielikt Lembergu cietumā. Nav svarīgi par ko, galvenais neļaut viņam startēt,» sacīja mērs. Pēc Zatlera sestdienas uzstāšanās Lembergam esot pilnīgi skaidrs, ka tas ir vienas ķēdes posms ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kratīšanām.

Lembergs sarunā norādīja, ka pirms divām nedēļām ticies ar Zatleru, draudzīgā gaisotnē «ēdis pusdienas un dzēris vīnu», pārrunājot situāciju valstī. «Pirms divām nedēļām šogad jau trešo reizi pēc Zatlera ielūguma mēs tikāmies neoficiālās pusdienās. Tad nebija neviena vārda par oligarhu Lembergu. Mēs runājām par Latvijas aktuālitātēm un prezidenta vēlēšanām. Es teicu, ka pozitīvi vērtēju viņa darbību, taču norādīju, ka viņa aparāts darbojas slikti, ka par viņa komandas cilvēkiem ir sliktas atsauksmes. Mēs šķīrāmies kā draugi. Viņš nevienā brīdī man neteica, ka esmu oligarhs, ka kaut ko nepareizi daru.. Nebija nekādu indikāciju,» viņš teica.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

Datu valsts inspekcija (DVI) pērn saņēmusi 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā – 296), informē DVI.

Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros.

2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes).

Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos – 22 naudas sodi (kopumā par 20,9 tūkstošiem latu 2012.gadā un 18,9 tūkstoši latu pērn) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 lati, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Tirgotāju ziņkārībai par personas datiem dažādās lojalitātes karšu programmās seko līdzi Datu valsts inspekcija (DVI), kas šogad turpinās veikt pirmsreģistrācijas pārbaudes.

DB jau rakstīja, ka iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) pauda sašutumu par to, ka tirgotāji dažādu lojalitātes karšu iegūšanai no iedzīvotājiem prasa ļoti detalizētu informāciju. «Kāda gan tirgotājam atšķirība, kāds ir mans ģimenes stāvoklis,» klāstīja I. Čepāne, aicinot arī DVI pievērst lielāku uzmanību šim jautājumam.

Tirgotājiem papildus Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajām personas datu apstrādes prasībām ir jāievēro arī citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības. Turklāt katrs tirgotājs ir atbildīgs par personas datu apstrādi, tādējādi jābūt tiesiskajam pamatam, prasot jebkādus datus, DB uzsver DVI.

Līdzšinējā Datu valsts inspekcijas vadītāja no nākamā gada varētu aizrotēt uz citu amatu

Tā intervijā DB norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš skaidro, ka turpmākos nepilnus divus gadus Datu valsts inspekcijai (DVI) būs milzīgs darba apjoms. Tas saistīts ar jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas un direktīvas ieviešanu, bet ministram nav pārliecības, ka līdzšinējā DVI vadība tiks ar to galā. Lēmums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar DVI vadītāju Signi Plūmiņu pieņemts jau šā gada maijā, bet tas parakstīts un nosūtīts S. Plūmiņai 1. jūlijā. Līdz ar to esot ievēroti visi likumā noteiktie termiņi. Savukārt nemierā ar Dz. Rasnača lēmumu ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas lūdza jautājuma skatīšanu valdībā atkal atlikt uz divām nedēļām.

Ne Aivars Lembergs, ne ZZS līderi, kuri viņu izvirzījuši premjera amatam, nesaskata pret Ventspils mēru izvirzītās apsūdzības kā šķērsli, lai viņš varētu vadīt valdību. «Sabiedrība Lembergu ir attaisnojusi,» paziņoja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš atsaucās uz iedzīvotāju aptaujām, kur A. Lembergs atzīts par piemērotāko premjera amatam. Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis norādīja, ka «pie mums, paldies Dievam, ir tiesiska valsts un, kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš nav vainīgs».

Ventspils mērs uz šo jautājumu atbildēja ar jau daudzkārt atkārtoto atgādinājumu, ka viņš ir ne tikai smagos noziegumos apsūdzēts, bet arī trīs reizes smagos noziegumos attaisnots. «Es esmu trīs reizes attaisnots. Cik jums vēl vajag pierādījumus?» trešdien sasauktajā preses konferencē retoriski vaicāja Ventspils mērs.

Latvijai starptautisko aizdevumu nevajadzētu atdot, jo ar šo naudu Latvija izglāba Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacījis Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Viņš arī piebilda, ka aizdevējiem Latvijai piešķirtie 7,5 miljardi eiro ir sīknauda.

«7,5 miljardi eiro Latvijai ir liela nauda, bet pasaules lielvalstīm tā ir sīknauda. Ticiet man - starptautiskajiem aizdevējiem 7,5 miljardi ir tas pats, kas vienkāršam cilvēkam trīs lati,» teica Lembergs un atgādināja, ka pasaulē ir bijis daudz gadījumu, kad vienas vai otras valsts ārējie parādi tiek norakstīti, redzot, ka šīs valstis naudu vienalga nespēj atdot, piemēram, nesen Krievija Irākai norakstīja vairāku miljardu ASV dolāru parādu.

Viņaprāt, Latvijai starptautiskais aizdevums nebūtu jāatdod. «Protams, ka to var neatdot. Būtībā šo aizņēmumu arī nevajadzētu atdot, jo ar to mēs izglābām Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha,» uzsvēra Lembergs.

Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts Aivars Lembergs noliedz, ka stāv aiz laikraksta Diena pirkuma. Dienu iepriekš to noliedza arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. A. Lembergs trešdien uz žurnālistu lūgumu komentēt šīs aizdomas, skaidroja, ka tās ir tikai publiski tiražētas baumas, jo, ja jau jau esot aizdomas par A. Šķēli un A. Šleseru, tad kā vienmēr tiekot piesaukts arī viņš, «lai ir visi trīs ļaunuma centri kopā». «Nu kā bez Lemberga...» retoriski izteicās Ventspils mērs. A. Lembergs arī ironiski, līdzībās runājot, izteicās, ka ik gadu Latvijā vientuļajām mātēm dzimst desmitiem bērnu, kuriem nav tēva un viņš varot pieteikties par to tēvu.

Uz jautājumu, vai pazīst Dienas mediju uzņēmumu jauno padomes priekšsēdētāju Jāni Ogstu un valdes locekli Mārtiņu Dukātu, A. Lembergs atjautāja: «A kas tas tāds – Ogsts?» Jautāts, vai abas šīs personas kādreiz ir līdzējušas Lembergu ģimenei finanšu darījumu kārtošanā, Ventspils mērs uzsāka garu skaidrojumu, kas, viņaprāt, ir ģimene Civillikuma izpratnē.

Portāls Diena.lv otrdien rakstīja, ka apvienības Par labu Latviju līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers preses konferencē apgalvoja, ka nekādā veidā neesot saistīti ar laikrakstu Diena un Dienas medijiem, kad žurnālisti lūdza viņiem izteikties par šīm pēdējā laika neoficiālajām ziņām. «Man nav nekāda sakara ar Dienu,» teica A. Šlesers. Savukārt A. Šķēle uzsvēra, ka viņš pat neesot laikraksta Diena abonents.