Jaunākais izdevums

«Tirgus tur būs. Tur nebūs ne lielveikals, ne citas tirdzniecības vietas. Mums plānos ir, ka tur būs tirgus. Jautājums ir, kā mēs pie šī mērķa nonākam. Domāju, ka mums ir jābūt izsoles veidā atrastam privātam partnerim, kurš uz 30 vai cik gadiem nomā viņu ar nosacījumu, ka viņš apsaimnieko, saglabā un izremontē to tirgu,» Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāds, viņaprāt, būs Āgenskalna tirgus liktenis.

Viņš apgalvoja, ka Āgenskalnā tirgus vēl joprojām būs, tomēr paies laiks, kamēr tas tiks izremontēts. «Līdzīgi kā mēs remontējām, piemēram, Ziemeļblāzmas kultūras namu vai VEF Kultūras pili, vai Krievu teātri – ir zināms periods, kurā tā iestāde pārtrauc darbību vai pārbrauc uz citu vietu. Šis posms ir 1,5-2 gadi,» norādīja Ameriks. Viņš gan norādīja, ka remonta finansēšana, visticamāk, nenotiks par Rīgas domes līdzekļiem: «Vai to darīs šobrīd par Rīgas domes budžeta naudu – to es stipri apšaubu.»

Rīgas domes opozīcijas pārstāvis Juris Pūce («Latvijas attīstībai») raidījumā «Pilsētas pulss» sacīja, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai varētu veikt vismaz ārkārtas remontdarbus. «Esmu konsultējies ar būvniecības jomas ekspertiem, tas izmaksātu dažus desmitus tūkstošu eiro. Tas būtu jādara nekavējoties, jo Āgenskalna tirgus ēka pakāpeniski tiek bojāta. Ir pietiekami daudz naudas, lai to izdarītu uzreiz decembrī, negaidot janvāri, februāri vai ko citu,» ir pārliecināts Pūce.

Pūce arī apgalvoja, ka, veicot ārkārtas remontdarbus, jau drīzumā, tirgus varētu turpināt darboties vēl kādu gadu, pirms būtu jāuzsāk rekonstrukcija. «Ēka ir jākonstruē un jāatjauno. Lai rekonstrukciju vispār veiktu, jāsāk ar ēkas projektēšanu. Šo darbu būtu iespējams gada laikā noslēgt. Ja avārijas remontdarbi būtu veikti, tad tirgus varētu turpināt funkcionēt paralēli šī projekta īstenošanai,» norādīja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Rīgas domes Īpašumu departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā, aģentūra LETA noskaidroja domē.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles noteikumos un nekustamā īpašuma nomas līgumā departaments paredz iekļaut noteikumus, ka, piesakoties izsolei, pretendentam jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums par kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā, un ka nomniekam ir pienākums atjaunot Āgenskalna tirgu, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tehniskās apsekošanas atzinuma norādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

LETA,18.05.2018

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis (no kreisās) un Mārtiņš Dambergi

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela, paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Burovs žurnālistus informēja, ka izsoles komisijas locekļi šādu rezultātu apstiprinājuši vienbalsīgi.

Līdz īpašuma nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.novembrim uzņēmumam par īpašuma nomu ik mēnesi būs jāmaksā 0,21 eiro kvadrātmetrā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt pēc īpašuma nodošanas ekspluatācijā, kam jānotiek ne vēlāk kā 2021.gada 1.decembrī, par īpašuma nomu uzņēmumam ik mēnesi būs jāmaksā 1,20 eiro kvadrātmetrā bez PVN. Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 11. maija plkst. 13.00 pretendenti var pieteikties Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas (Nometņu ielā 64) nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem.

Par izsoles dalībnieku var kļūt juridiska persona, personālsabiedrība, komersants (individuālais komersants vai komercsabiedrība). Piesakoties izsolei, pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz 5 miljonu eiro apmērā, Āgenskalna tirgus attīstības plāns, kā arī citi nolikumā minētie dokumenti.

Topošajam nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī īstenot dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem, kas akcentē apkaimes identitāti. Tāpat nomniekam būs jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo un pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, piemēram, mājražotājiem un amatniekiem, kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zināms viens pretendents, kurš pieteicies Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei

LETA,11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa,09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja ir akceptējusi SIA «Kalnciema iela» sagatavoto Āgenskalna tirgus teritorijas atjaunošanas projektu, kas paredz tirgū ierīkot arī lasītavu un konferenču zāli.

SIA «Kalnciema iela» pārstāvis Kārlis Dambergs sēdes sākumā pateicās pašvaldībai un visām iesaistītajām institūcijām par darbu, kas jau līdz šim ieguldīts tirgus sakārtošanā. «Kalnciema kvartāla teritorijas sakārtošana mums prasīja 18 gadus un pieļauju, ka ar Āgenskalnu varētu būt līdzīgi, jo līdzās ir spēļu zāles, lombardi, tādēļ palīdzība mums noderēs. Taču man ir pārliecība, ka ar savu uzdevumu mēs tiksim galā un Āgenskalna tirgus būs ne tikai lieliska vieta rīdziniekiem, bet ar to mēs spēsim nest Rīgas vārdu arī ārpus pilsētas robežām,» sacīja Dambergs.

Tirgus atjaunošanas projekta vadītājs Roberts Valdmanis klātesošajiem pastāstīja, ka izstrādātais plāns paredz novērst esošās Āgenskalna tirgus ēkas administratīvās daļas avārijas stāvokli, izstrādāt risinājumus šīs zonas visu stāvu un pagraba pārsegumu rekonstrukcijai, un, ja nepieciešams - nomaiņai, kā arī projekta dokumentāciju sagatavot tā, lai šos darbus varētu veikt un nodot ekspluatācijā neatkarīgi no kopējā apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro

LETA,26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdaugavas vecākais un lielākais tirgus – Āgenskalna tirgus – tiks gatavots visaptverošai rekonstrukcijai. Šādu vēsti medijiem dienu pirms Lāčplēša dienas izplatīja tirgus apsaimniekotāja – Rīgas Centrāltirgus – pārstāvji. Ņemot vērā darbu apjomu, tirdzniecības process tiks pārtraukts jau drīzumā – no nākamā gada 1. janvāra. Iemesls – vēsturiskās celtnes tehniskais stāvoklis un sarūkošie tirdzniecības apjomi.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, iemesli tirgus slēgšanai radušies ilgākā laika posmā. Proti, vasaras nogalē Āgenskalna tirgus pagrabā nelielā platībā nobrukusi daļa griestu, tāpēc slēgta centrālā ieeja. Tirgū strādājošie teic, ka iepriekšējais tirgus nomnieks, ar kuru nomas līgums lauzts, par seno celtni nav rūpējies un tā nolaista tiktāl, ka tagad tirgus jāslēdz. Jāatgādina, ka tikai šā gada pavasarī Rīgas Centrāltirgus lauza līgumu ar ilggadējo tirgus nomnieku, jo tas nepildīja savas saistības, proti, neveica nekādus ieguldījumus. To intervijā Dienas Biznesam pirms mēneša apgalvoja arī jaunais Rīgas Centrāltirgus vadītājs Artis Druvinieks. Viņš gan neņēmās komentēt to, kādi bijuši viņa priekšgājēju argumenti par labu līguma slēgšanai. Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka tehniskais stāvoklis Āgenskalna tirgū nav iepriecinošs un tirgus vadība esot nopietnu pārdomu periodā par tālākajiem soļiem. Druvinieks arī atgādināja, ka Āgenskalna tirgus ir kultūrvēsturisks piemineklis, līdz ar to jāveic jebkuru darbu saskaņošana. Lai kopumā veiktu Āgenskalna tirgus renovāciju, būtu nepieciešami 3 – 4,5 miljoni eiro, viņš lēsa. Šādas naudas neesot, un šobrīd jau kļuvis skaidrs, ka arī konkrēta plāna par tirgus atjaunošanu vēl nav. Pēc 1. janvāra ēka tikšot iekonservēta un tikai tad taps projekts remontiem. Te nu gribas jautāt, kur jūs, tirgus saimnieki, bijāt agrāk? Vai tiešām tirgus kapitāldaļu turētāja – Rīgas Domes – amatpersonas neredzēja, ka tirgus pamazām iet postā, ka tirgotājiem apstākļi ar katru gadu pasliktinās? Ar neapbruņotu aci katram apmeklētājam bija redzams gan brūkošais apmetums, gan novecojušās tirdzniecības vietas, kas atsauc atmiņā dziļus padomju laikus. Un kā var šādā situācijā runāt par sarūkošajiem tirdzniecības apjomiem, ja ilgstoši nekas netiek darīts tirgotāju darba apstākļu uzlabošanai un apmeklētāju piesaistei. To var nosaukt vienā vārdā – nesaimnieciskums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Āgenskalna tirgu valdījumā pārņems Īpašuma departaments

Zane Atlāce - Bistere,02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Īpašuma departaments no Rīgas Centrāltirgus pirmdien, 5. februārī savā valdījumā pārņēma Āgenskalna tirgus paviljonu un pieguļošo teritoriju, kas atrodas Nometņu ielā 64, Rīgā.

No rīta teritorijā teritorijā notika sanāksmē un nekustamā īpašuma apskate, kurā piedalījās Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks un Rīgas domes Īpašuma departamenta atbildīgie speciālisti.

24. janvārī Rīgas dome apstiprināja Īpašuma departamenta izstrādāto lēmumu par Āgenskalna tirgus pārņemšanu departamenta valdījumā un jaunas nomas tiesību izsoles rīkošanu uz 30 gadiem.

Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīga galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Paviljona celtniecības darbi tika uzsākti 1911. gadā, bet pabeigti 1925. gadā. Tirgus paviljona platība ir gandrīz 4160 kvadrātmetri, bet pieguļošā teritorija aizņem 8433 kvadrātmetrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1. janvāra tirdzniecība Āgenskalna tirgū tiks pārtraukta, jo, izvērtējot vēsturiskā paviljona tehnisko stāvokli un sarūkošās tirdzniecības tendences tajā, AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) valde nolēmusi gatavot Pārdaugavas vecāko un lielāko tirgu visaptverošai rekonstrukcijai, informē RCT pārstāvis Ivars Jakovels.

Šobrīd veikti tehniskie priekšdarbi, lai esošo tirdzniecības procesu varētu saglabāt līdz šā gada nogalei. Rekonstrukcijas laikā visiem tirgotājiem un tirgus darbiniekiem tiks piedāvātas darba un tirdzniecības vietas Centrāltirgū.

Rekonstrukcijas ietvaros plānota pilnvērtīga renovācija, sakņu paviljona piebūves demontāža un tirgus atklātās teritorijas pārbūve. Rekonstrukcijas rezultātā tiks nodrošināta Āgenskalna tirgus atbilstība 21. gadsimta tirdzniecības prasībām, sniedzot iespēju vecākajai Pārdaugavas tirgus vietai pārdzimt par Rīgas pilsētas iespējams populārāko tirdzniecības vietu Daugavas kreisajā krastā.

«Mēs esam ieinteresēti ne vien saglabāt, bet arī attīstīt tirgus tradīcijas Pārdaugavā. Šobrīd esam guvuši dokumentāru apstiprinājumu tam, ka Āgenskalna tirgus rekonstrukcija vairāk nav atliekama, bet tās realizācijai tirdzniecība šajā vietā uz laiku apturama. Jau šobrīd aktīvi strādājam kopā gan ar mūsu uzņēmuma akcionāru, gan arī ar Rīgas domes Attīstības departamentu un Īpašuma departamentu, meklējot labāko variantu lielā darba paveikšanai,» precīzs ir RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas domes deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Kā sarunā ar Db apstiprināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska, policijā uzsākta resoriskā pārbaude. Pārbaudes laikā tiks izvērtēta Rīgas Domes amatpersonu atbildība par Valsts nozīmes kultūras pieminekļa Āgenskalna tirgus novešana līdz avārijas stāvoklim.

Kā jau vēstīts, sliktā tehniskā stāvokļa dēļ Āgenskalna tirgus ir slēgts no šī gada 1. janvāra. Pirmdien Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejā deputāti nolēma pārtraukt nomas līgumu ar AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu un rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem. Jaunajā nomas līgumā paredzēts iekļaut vairākus nosacījumus, tostarp, trīs mēnešu laikā tirgus projektēšanas darbi nomniekam būtu jāsaskaņo ar departamentu, gada un sešu mēnešu laikā būtu jāizstrādā un jāakceptē tirgus būvprojekts, kas paredzētu izveidot telpas arī dažādu kultūras aktivitāšu īstenošanai, un 3,6 gadu laikā būvniecības darbi būtu jāpabeidz un tirgus būtu jānodod ekspluatācijā. Nomniekam plānots noteikt par pienākumu saglabāt Āgenskalna tirgus kā tirgus statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vai Āgenskalna tirgus projektētājs, Latvijas kultūras kanonā iekļautais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings varēja iedomāties, ka reiz pienāks šāds brīdis un greznā jūgendstila ēka būs novesta līdz kliņķim, un to nāksies slēgt?

Rīgas domes deputātiem šodien būs jālemj par Āgenskalna tirgus nodošanu nomā uz 30 gadiem. Pie šāda lēmuma Pilsētas īpašumu komiteja nonāca pirms nedēļas. Tikmēr lielākais un senākais Pārdaugavas tirgus kopš šā gada sākuma ir slēgts, cik zināms, pagaidām uz nenoteiktu laiku.

Vai Āgenskalna tirgus projektētājs, Latvijas kultūras kanonā iekļautais arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings varēja iedomāties, ka reiz pienāks šāds brīdis un greznā jūgendstila ēka būs novesta līdz kliņķim, un to nāksies slēgt? Jāatgādina, ka Āgenskalna tirgu aizvēra, jo ēka nonākusi bīstamā situācijā. Tas noticis ilgstošā laikaposmā un faktiski visu rīdzinieku acu priekšā, jo gadiem katram tirgus apmeklētājam bija redzamas neremontētās telpas un sliktie tirgošanās apstākļi. Kā uz delnas bija skatāma nomnieka bezatbildība, lai situāciju uzlabotu vai kardināli mainītu. Un ilgstoši tas bija redzams arī tirgus īpašniekam – Rīgas domei un tās deputātiem. Jājautā – kāda bijusi domes amatpersonu un Rīgas Centrāltirgus bijušo vadītāju atbildība, lai šādu iznākumu nepieļautu? Atbildes uz jautājumiem, vai nav notikusi apzināta Valsts nozīmes kultūras pieminekļa novešana līdz avārijas stāvoklim, meklēs Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kas uzsākusi resorisko pārbaudi. Jāatgādina, ka tirgus tika iznomāts uzņēmumam Roveks, ar kuru pērn tika lauzts līgums saistību neizpildes dēļ. Roveks īpašnieks iepriekš bija ziedojis līdzekļus partijai Saskaņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies biedrības “Āgenskalna apkaimes biedrība” iesniegtais Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projekts “Āgenskalna laukums”, kura rezultātā tika labiekārtots Āgenskalna tirgus priekšlaukums Nometņu ielā 64.

Laukums ekspluatācijā nodots februārī, bet līdz aprīlim tikuši risināti jautājumi par tā turpmāko apsaimniekošanu.

Projekta rezultātā laukums pie Āgenskalna tirgus no automašīnu stāvvietas pārtapis par gājēju zonu un labiekārtots, izvietojot kastes ar apstādījumiem, kā arī atpūtas solus. Izveidotajā laukumā uzlabota pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie apmalēm veidojot slīpas uzbrauktuves.

Uzlabota gājēju drošība, laukumu ar puķu kastēm norobežojot no satiksmes uz Nometņu ielas, un mainīts velonovietņu izvietojums. Izvietots brīvpieejas ūdenskrāns ar pogām – tas uz ziemas sezonu bija ticis atslēgts, lai aukstumā ūdens nesasaltu un iekārtu nesabojātu, taču, iestājoties siltākam laikam, atsācis darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa,08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), ņemot vērā Āgenskalna tirgus ēkas apsekojumu, noteicis ēkas īpašniekiem pienākumu līdz 2018. gada 1. jūlijam veikt detalizētu tehnisko izpēti tās pamatiem un nesošajām konstrukcijām.

Par to DB.lv informē BVKB sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Korba. Tāpat noteikts līdz 2018. gada 1. janvārim novērst patvaļīgās būvniecības radītās sekas ēkā, uzliekot par pienākumu izstrādāt atbilstošu būvniecības ieceres dokumentāciju patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem, iesniegt to būvvaldē un atbilstoši konkrētajai būvniecības iecerei nodot to ekspluatācijā. Par iecerētajiem pasākumiem un patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu ēkā uzdots informēt BVKB.

Jāatgādina, ka BVKB Āgenskalna tirgus ēku apmeklēja 2017. gada jūlijā. Pēc ēkas apskates tika secināts, ka ēkas pamati, nesošās sienas un pagrabstāva pārsegumi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tāpat konstatēti ēkas ugunsdrošības pārkāpumi, patvaļīga būvniecība un citas nepilnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Db.lv piedalās neformālajā diskusijā par Āgenskalna tirgus nākotni

Laura Mazbērziņa,13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.aprīļa vakarā Kalnciema kvartālā notika neformāla tikšanās, kurā tika apspriestas Āgenskalna tirgus nākotnes attīstības iespējas. Sanākušo viedokļi bija dažādi un arī krasi atšķirīgi. Tā, piemēram, izvērtās diskusija par to, vai Āgenskalna tirgum jākļūst par dārgu un ekskluzīvu preču tirdzniecības vietu, vai tomēr jāsaglabā tradicionālā tirgus funkcija, kur var aiziet un iegādāties lētās reņģes.

Šobrīd Kalnciema kvartāls gatavo pieteikumu Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajai izsolei par Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesībām. Uz diskusiju bija ieradušies gan vietējie iedzīvotāji, gan dažādu nozaru pārstāvji, gan Rīgas domes pārstāvis.

Izsole par nomas līgumu notiks 18.maijā. Tas būs nomas līgums uz 30 gadiem. Nomas līgums paredz dažādus ierobežojumus, kas rada iespēju tikai tiem, kuri vēlas saglabāt Āgenskalna tirgus funkciju, kā arī nomas līgums paredz konkrētu termiņu.

Nomas līgumā iestrādātie noteikumi paredz, ka tam ir jābūt tirgum ar kultūras aktivitātēm, iedzīvotāju līdzdalību un dažādu apkaimes organizāciju iesaisti, akcentējot vietējo zemnieku produkciju un vietējās izcelsmes pārtiku, amatniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna sirds pēdējos trīs gados sākusi sisties straujāk; savu biznesa vietu tur atrod aizvien jauni komersanti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms diviem gadiem Āgenskalna tirgus rajonā atklāts jauns tirdzniecības centrs Arcada, kura izveidē investēti aptuveni trīs miljoni eiro, bet šoruden līdzās Āgenskalna tirgum tika atvērts tirdzniecības nams Mellene. Tāpat šajā apkaimē savus veikalus nobāzējuši abi spēcīgākie pārtikas veikalu mazumtirgotāji Latvijā – Rimi un Maxima. Pēdējās nedēļās Āgenskalna vārds medijos parādās biežāk nekā ierasts.

Vaininieks pastiprinātajai interesei par šo Pārdaugavas rajonu ir saistīts ar tās simbolu – Āgenskalna tirgu, kuru sliktā tehniskā stāvokļa dēļ Rīgas dome uz nenoteiktu laiku ir nolēmusi slēgt. Pagaidām pašvaldībai gan nav vīzija nedz par to, kad 20.gadsimta sākuma racionālā jūgendstila paraugu sākt rekonstruēt, kur tam tā ņems līdzekļus un kāds galu galā pēc vēsturiskās celtnes atjaunošanas būs tās saturs. Rīgas domes vadība sola, ka tirgošanas funkcija tiks saglabāta un izsaka aplēses, ka Āgenskalna tirgus sakārtošanai nepieciešami apmēram desmit milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kārlis Dambergs: Svarīgi, ko no Āgenskalna tirgus sagaida tā galvenie atbalstītāji – iedzīvotāji

Kristīne Stepiņa,06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, ka Kalnciema kvartāla attīstītāji, brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi, apsver iespēju kļūt par Āgenskalna tirgus nomniekiem. K. Dambergs intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta par iecerēm.

Fragments no intervijas:

Kādas investīcijas esat veikuši Kalnciema kvartāla attīstībā?

Līdz šim brīdim esam aizņēmušies vairākus miljonus eiro, vēl jāatdod kredīti aptuveni 1,7 miljonu eiro apjomā.

Vai tirgus organizēšana ir ienesīga?

Tirgus ar vienu roku dod, ar otru ņem. Tas prasa lielus ieguldījumus – gan līdzekļus, gan radošas idejas. Tirgotāju dalības maksa uz Eiropas fona nav liela, tāpat kā mūsu algas. Protams, tirgus ir bizness, taču tā galvenais ieguldījums – padara vietu dzīvu. Tirgus ir arī rūpes par apkārtni. Un ne tikai. Gribam, lai te ir rīdzinieku kopā sanākšanas vieta, ko apmeklē ar labu prātu. Gribam noturēt līdzsvaru starp prieku par šo vietu un uzņēmējdarbību. Turpinām ieguldīt un radīt iespējas – te notiek gan koka arhitektūras semināri, gan radošās darbnīcas bērniem. Ikvienam, kas nācis konsultēties par koka ēkām, esam snieguši pašu apgūtās praktiskās zināšanas. Cilvēki nāk un interesējas par dažādiem jautājumiem. Koka arhitektūras centrs ir vieta, kur savas zināšanas un pieredzi nododam tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kalnciema kvartāla īpašnieki plāno piedalīties Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē

LETA,05.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi - plāno piedalīties Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē, apliecināja Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga.

Kā skaidroja Meiberga, piedalīties izsolē Kalnciema kvartāla pārstāvjus motivē līdzšinējā pieredze sadarbībā ar zemniekiem dažādu tirdziņu organizēšanā un dažādu pasākumu rīkošanā.

Āgenskalna tirgus noma dotu iespēju šo pieredzi izmantot jaunu iespēju radīšanā.

Pēc Meibergas teiktā, projektam Āgenskalna tirgus attīstībai varētu tikt piesaistīti investoru līdzekļi.

Meiberga atzina, ka patlaban nav iespējams prognozēt izredzes izsolē iegūt nomas tiesības.

Kā ziņots, šā gada janvārī sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts Āgenskalna tirgus. Tā apsaimniekotājs vairākus gadus bija «Rīgas centrāltirgus», taču kopš februāra to savā pārziņā atkārtoti pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, kas plāno rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Āgenskalna tirgus teritorijā esošo veco kiosku demontāžas darbi

Dienas Bizness,22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākti Āgenskalna tirgus teritorijā esošo veco kiosku demontāžas darbi, informē Rīgas dome.

Kā jau vēstīts, sliktā tehniskā stāvokļa dēļ Āgenskalna tirgus ir slēgts no šī gada 1. janvāra. Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejā deputāti nolēma pārtraukt nomas līgumu ar AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu un rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Jaunajā nomas līgumā paredzēts iekļaut vairākus nosacījumus, tostarp, trīs mēnešu laikā tirgus projektēšanas darbi nomniekam būtu jāsaskaņo ar departamentu, gada un sešu mēnešu laikā būtu jāizstrādā un jāakceptē tirgus būvprojekts, kas paredzētu izveidot telpas arī dažādu kultūras aktivitāšu īstenošanai, un 3,6 gadu laikā būvniecības darbi būtu jāpabeidz un tirgus būtu jānodod ekspluatācijā. Nomniekam plānots noteikt par pienākumu saglabāt Āgenskalna tirgus kā tirgus statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalna tirgus ēkai sākti betonēšanas darbi, kurus plānots veikt desmit kārtās un noslēgt šī gada septembrī.

Kopējais plānotais betona apjoms ir ap 600 m3. Rekonstrukcijas ietvaros plānota visu ieejas mezglu seguma, lielā paviljona pirmā un otrā stāva grīdu, pagraba stāva noliktavas telpu, pārtikas uzglabāšanas kameru un saldētavu betonēšana.

Betonu piegādā viens no Āgenskalna tirgus atbalstītājiem - būvmateriālu ražotājs Schwenk Latvija. “Šis ir vērienīgs un tehnoloģiski sarežģīts betonēšanas darbu projekts un esam gandarīti būt partneris vēsturiskā un pilsētai būtiska projekta īstenošanā, saka Schwenk Latvija valdes loceklis, materiālu biznesa direktors Jegors Golubevs. Betonējot tiks izmantoti divi dažādi betona veidi, pielāgojot tehnoloģisko specifiku katrai ēkas daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Roveks, ar kuru saistību neizpildes dēļ pērn lauzts līgums par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu, jau oktobra beigās izteicis gatavību piedalīties šī paša tirgus privatizācijas procesā.

Par to liecina Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara publiskotā informācija par SIA Roveks vēlmi iesaistīties šī procesa realizēšanā. SIA Roveks valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Šeļeņins 30. oktobrī ar iesniegumu vērsies Rīgas domes Īpašuma departamentā, norādot, ka uzņēmums gatavs aktīvi piedalīties un palīdzēt tirgus privatizācijas procesa realizēšanā, ja tāds tiks īstenots. J.Šeļeņins vairākkārt ziedojis prāvus līdzekļus partijai Saskaņa, liecina KNAB informācija.

Rīgas domes opozīcijas deputāts Juris Pūce Db.lv norāda, ka ar SIA Roveks līgums par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu tika noslēgts 1998. gadā un 18 gadu laikā, kopš firma saimniekoja tirgū, tas faktiski novests līdz sabrukumam. Tirgū nav veikti darbi, kas to uzturētu kārtībā, bet pat pieļauta situācija, ka šo gadu laikā ūdens izskalojis ēkas pamatus. Tagad šis uzņēmums, kas baudījis lielu Rīgas domes pretimnākšanu Āgenskalna tirgus apsaimniekošanā, jau oktobra beigās runā par tirgus privatizāciju, kad publiski par to informācija izskan tikai novembra vidū, un tas nozīmē, ka privāts investors jau zina par šo faktu un tas raisa bažas par apzinātu afēru, pauda J.Pūce. Deputāti gatavojas vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, jo, pēc J. Pūces teiktā, šajā gadījumā saskatāmi divi pārkāpumi, par ko var draudēt kriminālatbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru