Pārdaugavas vecākais un lielākais tirgus – Āgenskalna tirgus – tiks gatavots visaptverošai rekonstrukcijai. Šādu vēsti medijiem dienu pirms Lāčplēša dienas izplatīja tirgus apsaimniekotāja – Rīgas Centrāltirgus – pārstāvji. Ņemot vērā darbu apjomu, tirdzniecības process tiks pārtraukts jau drīzumā – no nākamā gada 1. janvāra. Iemesls – vēsturiskās celtnes tehniskais stāvoklis un sarūkošie tirdzniecības apjomi.
FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas
Spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, iemesli tirgus slēgšanai radušies ilgākā laika posmā. Proti, vasaras nogalē Āgenskalna tirgus pagrabā nelielā platībā nobrukusi daļa griestu, tāpēc slēgta centrālā ieeja. Tirgū strādājošie teic, ka iepriekšējais tirgus nomnieks, ar kuru nomas līgums lauzts, par seno celtni nav rūpējies un tā nolaista tiktāl, ka tagad tirgus jāslēdz. Jāatgādina, ka tikai šā gada pavasarī Rīgas Centrāltirgus lauza līgumu ar ilggadējo tirgus nomnieku, jo tas nepildīja savas saistības, proti, neveica nekādus ieguldījumus. To intervijā Dienas Biznesam pirms mēneša apgalvoja arī jaunais Rīgas Centrāltirgus vadītājs Artis Druvinieks. Viņš gan neņēmās komentēt to, kādi bijuši viņa priekšgājēju argumenti par labu līguma slēgšanai. Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka tehniskais stāvoklis Āgenskalna tirgū nav iepriecinošs un tirgus vadība esot nopietnu pārdomu periodā par tālākajiem soļiem. Druvinieks arī atgādināja, ka Āgenskalna tirgus ir kultūrvēsturisks piemineklis, līdz ar to jāveic jebkuru darbu saskaņošana. Lai kopumā veiktu Āgenskalna tirgus renovāciju, būtu nepieciešami 3 – 4,5 miljoni eiro, viņš lēsa. Šādas naudas neesot, un šobrīd jau kļuvis skaidrs, ka arī konkrēta plāna par tirgus atjaunošanu vēl nav. Pēc 1. janvāra ēka tikšot iekonservēta un tikai tad taps projekts remontiem. Te nu gribas jautāt, kur jūs, tirgus saimnieki, bijāt agrāk? Vai tiešām tirgus kapitāldaļu turētāja – Rīgas Domes – amatpersonas neredzēja, ka tirgus pamazām iet postā, ka tirgotājiem apstākļi ar katru gadu pasliktinās? Ar neapbruņotu aci katram apmeklētājam bija redzams gan brūkošais apmetums, gan novecojušās tirdzniecības vietas, kas atsauc atmiņā dziļus padomju laikus. Un kā var šādā situācijā runāt par sarūkošajiem tirdzniecības apjomiem, ja ilgstoši nekas netiek darīts tirgotāju darba apstākļu uzlabošanai un apmeklētāju piesaistei. To var nosaukt vienā vārdā – nesaimnieciskums.
Paši tirgotāji ir šokā arī par komunikāciju – to, ka Āgenskalna tirgus tiks slēgts no 1. janvāra, viņi uzzinājuši publiskajā telpā, neviena amatpersona nav ieradusies un izskaidrojusi situāciju. Neesot arī neviena dokumenta par to, ka Āgenskalna tirgū konstatēts avārijas stāvoklis. Paziņojums par tirgus aizvēršanu uz rekonstrukcijas laiku parādījies vien pirms dažām dienām, kad par to sākuši interesēties žurnālisti. Esam nostādīti fakta priekšā un neko vairs darīt nevar, teic viena no tirgū sastaptajām saimniecēm, kura taisās pārcelties no Pārdaugavas uz tālāku Rīgas apkaimi. Šobrīd tirgotāji vāc parakstus, lai iebilstu pret tirgus slēgšanu. Vai tas dos rezultātu, laiks rādīs. Tikmēr piektdien grupa Āgenskalna aktīvistu aicinājuši nepieļaut zibens ātrumā plānoto Āgenskalna tirgus likvidāciju, marodieriskām metodēm iespļaujot sejā kultūrvēsturiskam mantojumam un daudzu tūristu iecienītam objektam. Āgenskalnieši pamatoti jautā – kāpēc šī objekta sakārtošana novilcināta tik ilgi un kurš ir vainīgs, ka nevarēja vai negribēja atrast līdzekļus elementāram remontam.
