Vācijas specdienesti atraduši dokumentus ar starptautiskā teroristu tīkla al Qaeda uzbrukumu plāniem, kas bijuši paslēpti pornogrāfiska satura videofailos. Dokumenti nonākuši CNN un Vācijas laikraksta Die Zeit rīcībā.

Dokumenti atrasti, kādam Austrijas iedzīvotājam, kas tika aizturēts aizdomās par teroristu atbalstīšanu, piederošā datu nesējā. Teroristu tīkla dokumenti bija iekodēti pornofilmās ar nosaukumiem Sexy Tanja un Kick Ass. Vācijas specdienestu uzmanību piesaistīja tas, ka faili aizņēma pārāk daudz vietas.

Kopumā Vācijas dienestiem izdevies iegūt vairāk nekā 100 dokumentu, kuros pārspriesti plāni nolaupīt kruīza kuģi un veikt uzbrukumu lielai viesnīcai, kā arī apmācību rokasgrāmata dažādās valodās.

Al Qaeda pārstāvji plānojuši nolaupīt kruīza kuģi, lai izdarītu spiedienu uz sabiedrību, vēsta Vācijas laikraksts Die Zeit. Kuģa pasažierus bijis paredzēts ietērpt oranžos kostīmos, kas simbolizētu Gvantanamo ieslodzītos, un sistemātiski nogalināt, bet nogalināšanas procesu filmēt.

Jemenas nemiernieku uzbrukums Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem bija brīdinājums par plašāku karu, atbildot uz ASV atbalstīto Saūda Arābijas militāro intervenci Jemenā, trešdien sacīja Irānas prezidents Hasans Ruhani.

«Jemenieši nav trāpījuši slimnīcai, viņi nav trāpījuši skolai, viņi nav trāpījuši Sanas tirgum. Viņi ir tikai trāpījuši industriālam centram, lai jūs brīdinātu,» pēc valdības sēdes sacīja Ruhani.

«Gūstiet mācību no šī brīdinājuma un ņemiet vērā, ka šajā reģionā var būt karš,» sacīja prezidents, kā noprotams, vēršoties pie Saūda Arābijas līderiem, kas iztērējuši miljardiem dolāru ASV bruņojuma iegādei.

Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki uzņēmušies atbildību par sestdienas triecienu Saūda Arābijā. Tas, kā sākotnēji apgalvoja Rijādas amatpersonas, veikts ar droniem. Kā otrdien sacīja ASV amatpersona, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uzskata, ka uzbrukumā tikušas izmantotas arī spārnotās raķetes no Irānas.

Pēc Al-Qaeda līdera Osama bin Ladena nogalināšanas Pakistānā viņa mirstīgās atliekas nogādātas Afganistānā un vēlāk apglabātas jūrā, vēsta New York Times.

ASV prezidents Baraks Obama informējis, ka pēc nogalināšanas teroristu līdera mirstīgās atliekas pārņēmuši ASV spēki. Musulmaņu tradīcija pieprasot apbedīšanu 24 stundu laikā, bet, darot to jūrā, Amerikas varas iestādes, iespējams, centušās izvairīties no svētnīcas radīšanas viņa sekotājiem, norāda laikraksts.

Ārvalstu medijos arī parādījies video, kurā redzams, kā deg māja, kur tika nogalināts bin Ladens un daži viņa sabiedrotie. Pagaidām neesot zināms, kas izraisījis ugunsgrēku.

Tikmēr Guardian vēsta, ka attēls, kurā it kā redzams bin Ladena līķis un kas rādīts gan Pakistānas televīzijā, gan tiek publicēts interneta vietnēs, ir viltojums.Bilde, kurā redzama asiņaina vīrieša seja, esot cirkulējusi internetā jau divus gadus. Viltus attēlu, visticamāk, pirmais publicējis Tuvo Austrumu tiešsaistes laikraksts hemedialine.org un tas darīts 2009.gada 29.aprīlī, brīdinot, ka nav pārbaudīts, vai fotogrāfija atbilst īstenībai. Kopš tā laika attēls pasniegts kā patiess dažādos forumos un izmantots kā pierādījums tam, ka teroristu līderis ir miris.

Jemenas eksprezidents Ali Abdulla Salehs 33 gadus ilgās valdīšanas laikā uzkrājis bagātību 32 līdz 60 miljardu dolāru apmērā, teikts trešdien publiskotajā ANO Drošības padomes ekspertu ziņojumā.

Eksperti secinājuši, ka Salehs lielāko daļu savu līdzekļu pārskaitījis uz aptuveni 20 ārvalstīm, noguldot uz fiktīva vārda vai citu viņam lojālu personu kontos.

Ziņojumā norādīts, ka bagātības avots, visticamāk, ir prezidentūras laikā piekoptā korupcija, sevišķi naftas un gāzes sektorā, kur Salehs prasījis uzņēmumiem kukuļus par ekskluzīvām tiesībām pētīt gāzes un naftas ieguves vietas Jemenā.

Salehs, kurš demisionēja 2012.gada sākumā pēc gadu ilgas tautas sacelšanās, vairāk nekā 30 gadus nopelnīja vidēji gandrīz divus miljardus dolāru gadā, uzskata eksperti, piebilstot, ka Jemenas eksprezidents savu bagātību uzkrājis skaidrā naudā, īpašumos, akcijās, zeltā un citās vērtīgās lietās.

ASV spēki Pakistānā ir nogalinājuši Al-Qaeda līderi Osamu bin Ladenu, atsaucoties uz ASV prezidenta Baraka Obamas sacīto, vēsta BBC. Kā liecina fotoaģentūru materiāli, ASV šis paziņojums devis iemeslu svinībām.

Al-Qaeda līderis nogalināts operācijā ārpus Pakistānas galvaspilsētas Islāmābādas. Saskaņā ar ASV prezidenta sacīto nogalinātā teroristu līdera ķermenis atrodas pie ASV spēkiem.

Bin Ladens atbilstoši apsūdzībām ir saistīts ar daudziem terora aktiem, tai skaitā uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai 2001.gada 11. septembrī.

Viņš ierindojās ASV visvairāk meklēto cilvēku saraksta līderpozīcijā.

B. Obama norādījis, ka bin Ladena nogalināšana ir «nozīmīgākais sasniegums valsts centienos sakaut al-Qaeda».

ASV brīdinājusi savas vēstniecības visā pasaulē par iespējamiem atriebības aktiem saistībā ar teroristu līdera nāvi.

ASV prezidents Baraks Obama ir mudinājis amerikāņus saglabāt modrību, neskatoties uz pacilāto gaisotni valstī pēc al Qaeda līdera Osama bin Ladena nāves, vēsta Reuters.

Lai gan ASV Tēvzemes drošības departaments (DHS) un FIB nav izsludinājuši nekādu brīdinājumu par uzbrukumu ASV, tomēr saglabājas augsta iespēja, ka bin Ladena atbalstītāji, atriebjoties par līdera nāvi, varētu vērsties pret ASV.

«Nav nemazāko šaubu, ka al Qaeda turpinās mums uzbrukt. Mums vajag palikt modriem,» paziņoja ASV prezidents televīzijas uzrunā. Lai gan bin Ladens tika uzskatīts par al Qaeda līderi, tomēr viņš organizācijā pildīja lielākoties tikai garīga līdera lomu, jo bija spiests slēpties no ASV un tās sabiedrotajiem. Teroristiskos uzbrukumus plānoja un vadīja citi organizācijas locekļi.

Pirms dažām dienām plašu ievērību ieguva ziņa, ka ASV izmeklētāji, pratinot Gvantanamo ieslodzītos, noskaidrojuši, ka al Qaeda bin Ladena nāves gadījumā Eiropā varētu uzspridzināt paslēptu atombumbu.

Piektdien naftas cenas saruka par aptuveni 2%, jo daļa investoru slēdza pozīcijas, taču melnā zelta cenu aizvien balsta augošais konflikts Jemenā, raksta MarketWatch.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena maija piegādēm saruka par 2,08% līdz 50,28 dolāriem par barelu. Savukārt Ziemeļjūras markas naftas Brent cena maija piegādēm samazinājās par 1,93% līdz 58,04 dolāriem par barelu.

Iepriekšējā tirdzniecības sesijā naftas cena pieauga pēc tam, kad Saūda Arābija un t[ās sabiedrotie apšaudīja ar Irānu saistītos kaujiniekus Jemenā.

Navitas Resources eksperts Toms Džeimss gan uzsvēris, ja jēlnaftas piegādi konflikts vēl neietekmē. «Tas, kas notiek Jemenā, ir pēdējo gadu laikā augušā Saūda Arābijas un Irānas konflikta paplašināšanās. Pastāv milzīgs konflikts par to, kurš dominē Tuvajos Austrumos,» saka eksperts.

Centrālā izlūkošanas pārvalde meklēja O. bin Ladenu vairāk nekā 10 gadus. Al Qaeda līderi atrada, pateicoties kādam kurjeram. Aptuveni pirms diviem gadiem izlūkošanas pārvalde pārmeklēja zonas, kurās strādāja kāds kurjers un viņa brālis, līdz tika atrasts al Qaeda līdera slēpnis. Šī ir bijusi viena no vērienīgākajām cilvēka meklēšanām vēsturē, vēsta The Wall Street Journal.

«Mēs bijām šokēti, kad ieraudzījām slēpni,» stāsta izlūkošanas pārvaldes pārstāvis.

Māja, kurā slēpās O. bin Ladens bija astoņas reizes lielāka, nekā citas netālu esošās ēkas. To apjoza 12 pēdas augstu drāšu žogs, un tai bija divas apsargātas ieejas.

Īpašums novērtēts aptuveni viena miljona ASV dolāru vērtībā, bet tajā neesot bijis telefona un interneta. Māja būvēta 2005. gadā Islamabadas piepilsētā. ASV oficiālie pārstāvji uzskata, ka māja celta speciāli O. bin Ladena vajadzībām, tomēr viņu rīcībā nav informācijas, kad al Qaeda līderis mājā esot ievācies.

Operācijā piedalījās neliela kaujas grupa. Tā atradās ēkā mazāk nekā 40 minūtes.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien piedzīvojušas kritumu, taču tas bijis ierobežots, ņemot vērā militāro konfliktu Jemenā, kas veicina bažas par enerģijas piegādēm Tuvajos Austrumos.

ASV vieglās jēlnaftas West Texas Intermediate (WTI) cena jūnija piegādēm pirmdien dienas vidus tirdzniecības sesijā samazinājusies par 0,33 dolāriem - līdz 56,82 dolāriem (52,49 eiro) par barelu.

Savukārt Londonas "Brent" jēlnaftas cena sarukusi par 0,35 dolāriem - līdz 64,93 dolāriem (59,98 eiro) par barelu.

Naftas cenu kritums galvenokārt skaidrojams ar investoru vēlmi gūt peļņu no pagājušajā nedēļā reģistrētā kāpuma.

Saūda Arābija un tās sabiedrotās arābu valstis sāka uzlidojumus 26.martā ar mērķi atjaunot amatā Jemenas prezidentu Abedrabo Mansuru Hadi, kurš bija spiests bēgt uz Saūda Arābiju.

Lai arī Jemena nav īpaši svarīga naftas ražotājvalsts, tirgus novērotāji satraukušies par valstī notiekošo nemieru iespējamo ietekmi uz naftas rezervju bagāto reģionu, jo sevišķi Irānu.

Kopš 2011. gada sākuma Tuvie austrumi ir piedzīvojuši vairākus protestu viļņus. Tunisijā un Ēģiptē tika gāzti autoritārie valstu līderi, turklāt tagad pieaug spēkā arī nemieri Alžīrijā, Bahreinā, Irānā un Jemenā. Šie notikumi atstāj lielu iespaidu uz valstu ekonomisko situāciju, pasaules akciju tirgiem, liek baidīties par islāma fundamentālistu ietekmes palielināšanos un atsaucas uz naftas cenām.

Nemieru vilni aizsāka Tunisija, kur iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto korupcijas līmeni, vārda brīvības ierobežojumiem, bezdarbu un prezidenta Bena Ali autoritāro valdīšanas stilu. Pēc vairāku nedēļu (2010. gada decembris – 2011. gada janvāris) ilgiem protestiem prezidents bija spiests atkāpties. Notikumus Tunisijā dažkārt arī dēvē par Wikileaks revolūciju, jo tieši no tās tunisieši uzzināja par augsto korupcijas līmeni valstī.

Visdramatiskākie notikumi risinājās Ēģiptē, kur ielās izgāja pat miljons cilvēku, lai pieprasītu 30 gadus valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka tūlītēju atkāpšanos un ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ēģipte tiek uzskatīta par ietekmīgāko arābu valsti, tāpēc šeit notiekošajam sekoja līdzi visa pasaule. Protesti iesākās 2011. gada 25. janvārī un ilga 18 dienas. Tie beidzās ar Hosni Mubaraka atkāpšanos un varas nodošanu armijai. Protestu laikā pasaules akciju tirgi piedzīvoja kritumus, palielinājās naftas cena un spēcīgi tika ietekmēta Ēģiptes ekonomika, liekot baidīties par investīciju aizplūšanu no valsts. Valsts varas transformācijas apstākļos rodas arī pamatotas bažas, ka pie varas varētu nonākt radikālā Musulmaņu Brālība.

Dokumenti, kas atrasti Osama bin Ladena slēpnī Pakistānā, liek domāt, ka al-Qaeda esot plānojusi jaunus uzbrukumus ASV, ieskaitot 11. septembra «gadadienas» teroraktu, atsaucoties uz ASV oficiālo pārstāvju sniegto liecību, raksta BBC.

ASV pārstāvji šobrīd pārbauda datorus, DVD ierakstus un dokumentus, kas tika atrasti O. bin Ladena slēpnī netālu no Islamabadas, kur teroristu grupējuma līderis, pēc ASV specdienesta domām, slēpās sešus gadus.

Drīzumā ASV prezidents Baraks Obama plāno tikties ar O. bin Ladena notveršanas operācijā iesaistītajām militārajām grupām. Ceturtdien B. Obama apmeklēja 11. septembra terorakta piemiņas vietu Ņujorkā un uzrunāja trīs tūkstošu teroraktā bojāgājušo piederīgos. Tagad esot veikta taisna tiesa par O. bin Ladena noziegumiem, bet Amerika «šos noziegumus nekad neaizmirsīs», uzrunā norādīja ASV prezidents.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Teroristiskais grupējums Al Qaeda plāno uzbrukumus Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklam.

Grupa plānojot sarīkot uzbrukumus vilcieniem, dzelzceļa tuneļiem, dzelzceļu sliedēm un elektrības piegādes sistēmām, atsaucoties uz ASV izlūkdienesta NSA informāciju, vēsta Vācijas laikraksts Bild. Uzbrukuma plānošana Eiropas dzelzceļam tikusi pārrunāta NSA pārtvertā «konferences zvanā» starp Al Qaeda līderiem.

Reaģējot uz apdraudējumu, Vācijas varasiestādes atbildējušas ar «neredzētiem pasākumiem» kā, piemēram, dzelzceļa tīklu lielākajās stacijās izvietojot civilās drēbēs tērptus policistus.

NSA augusta sākumā pārtvēra Al Qaeda līdera Ajmana az Zavahiri telefonkonferenci, kas tika sarīkota ar vairākiem grupējuma līderiem visā pasaulē. Tajā pārrunātas uzbrukuma veikšanas iespējas ASV un tās sabiedrotajiem. Informācijas rezultātā ASV un citas valstis uz laiku slēdza vēstniecības Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs.

Sabiedroto spēki ir uzsākuši jaunus uzlidojumus M. Kadafi spēkiem Lībijas rietumu pilsētas Misrātas tuvumā, vēsta BBC. Misrātā jau vairākas dienas noris niknas un asiņainas kaujas starp nemierniekiem un valdības karaspēku.

M. Kadafi lojālās vienības ir piespiestas atkāpties no pilsētas, tomēr tās iedzīvotāji apgalvo, ka tā joprojām tiek apšaudīta. Tikmēr vairāku NATO valstu flotes ir sākušas Lībijas jūras blokādi, lai nepieļautu ieroču piegādi diktatora armijai. Pastāv aizdomas, ka Sīrija ir piegādājusi ieroču kravas M. Kadafi spēkiem.

Pats M. Kadafi, uzstājoties savu atbalstītāju priekšā, zvērēja, ka viņam pievienosies «visas islāma armijas un mēs uzvarēsim iebrucējus».

Līdz šim sabiedroto lidmašīnas Lībijā ir veikušas 300 uzlidojumus un pret režīma militārajiem mērķiem ir izšautas 162 Tomahawk spārnotās raķetes. Katras raķetes cena ir ap vienu miljonu ASV dolāru.

Al Qaeda līderis Aimans az Zavahiri (Ayman al-Zawahiri) aicinājis musulmaņus nolaupīt rietumniekus, ziņo ASV ekstrēmistu grupējumu uzraudzības organizācija SITE Intelligence.

Savā aicinājumā viņš piesauc amerikāņa Varena Vainšteina (Warren Weinstein) nolaupīšanas Pakistānā «veiksmes stāstu».

«Visvarenais dievs apbalvoja mūs ar veiksmi sagūstīt amerikāņu ebreju Varenu Vainšteinu,» pagājušajā nedēļā video norādīja teroristu grupējuma Al Qaeda vadītājs, informē SITE Intelligence. A. az Zavihiri pauda, ka dievs palīdzēs nolaupīt arī citus to valstu pilsoņus, kas ir pret musulmaņiem.

Aptuveni divus stundu garajā video A. az Zavahiri arī kritizē Ēģiptes valdību, paužot, ka prezidents no musulmaņu brālības ir korumpēts un Ēģiptē musulmaņi cīnās ar laicīgo minoritāti, kas vēlas vadītāja likumu ieviešanu. Al Qaeda vadītājs pauž, ka «ikviena musulmaņa pienākums» ir atbrīvot no ieslodzījuma ēģiptiešu šeihu Omaru Abdelrahamnu, kas atrodas cietumā saistībā ar Ņujorkā notikušo sprādzienu 1993. gadā. Tāpat musulmaņiem jāpanāk Gvantanamo cietumnieku atbrīvošana.

Al Qaeda piektdien islama radikāļu interneta vietnēs ir izplatījusi paziņojumu, ar kuru tā apstiprina, ka organizācijas līderis Osama bin Ladens ir nogalināts, vēsta CNN.

Bin Ladena nāve būs kā lāsts, kas «sekos amerikāņiem un to aģentiem. Drīz to prieks pārvērtīsies bēdās un to asinis tiks sajauktas ar asarām.» Paziņojumā Al Qaeda apsolās turpināt «džihāda ceļu, ko ir iesākuši mūsu līderi».

Jau rakstīts, ka pēc bin Ladena nāves atrastie dokumenti, liek domāt, ka al-Qaeda esot plānojusi jaunus uzbrukumus ASV, ieskaitot 11. septembra «gadadienas» teroraktu.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien brīdināja Krieviju, ka Ankarai bez Maskavas ir citas alternatīvas Turcijas pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecībai un gāzes piegādēm.

Krievija šobrīd Akuju, Vidusjūras piekrastē, būvē Turcijas pirmo AES. Projekts, kura mērķis ir nostiprināt Turcijas enerģētisko neatkarību, izraisījis strīdīgus vērtējumus un izmaksās 20 miljardus dolāru.

Turcija arī ir viena no lielākajām Krievijas gāzes importētājām un apvienojusi spēkus ar Maskavu vērienīgā projektā, lai pa Melnās jūras dibenu uzbūvētu gāzesvadu.

Runājot ar žurnālistiem ceļā uz Japānu, Erdogans brīdināja, ka sadarbība ir apdraudēta, jo Krievija iesaistījusies Sīrijas konfliktā un tās kara aviācijas lidmašīnas ielidojušas Turcijas gaisa telpā.

«Turcijas zaudēšana Krievijai nozīmēs lielus zaudējumus,» sacīja Erdogans. «Citi var uzbūvēt Akuju spēkstaciju, ja krievi to nedarīs.»

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Lībijas līderis Muamars Kadāfi atzinis, ka bijušie Eiropas sabiedrotie, piemēram, Itālijas Silvio Berluskoni, ir viņu nodevuši, jo nostājušies pret viņu, kā arī norādījis, ka biznesa saitēm ar Eiropu, iespējams, nodarīts ilgstošs kaitējums, vēsta CNBC.

Lībijas līderis sacījis, ka Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš oficiāli atzinis Lībijas nemiernieku izveidoto Nacionālo padomi un aicinājis veikt gaisa uzlidojumus, ir «garīgi traucējumi».

«Es biju patiesi satriekts par manu Eiropas draugu attieksmi,» teicis Kadāfi, piebilstot, ka tādējādi esot sagandēta arī ekonomiskā sadarbība.

Vaicāts par savām attiecībām ar Berluskoni, kurš iepriekš bija Kadāfi tuvākais draugs Eiropā, viņš sacījis: «Es esmu tik satriekts, es jūtos nodots, es pat nezinu, ko Berluskoni pateikt.»

Jāatgādina, ka ES vadītāji samitā, kas norisinājās pagājušajā nedēļā, pieprasīja Kadāfi atkāpties no amata.

Viktorija Jarkina

Foto: no personīgā arhīva

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":

Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.

Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Lai izvairītos no eirozonas sabrukšanas, ir jāpastiprina taupības pasākumi, uzskata Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Oli Rēns (Olli Rehn). Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi (Mario Draghi) uzsver, ka pašreizējā eirozonas uzbūve nav ilgtspējīga.

«Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu fiskālās izaugsmes veicināšanā? Atbilde ir nē. Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu strukturālo problēmu risināšanā? Atbilde ir nē,» sacījis M. Dragi.

Viņš uzsver nepieciešamību pēc skaidras nākotnes vīzijas. «Nākamais solis ir noskaidrot, kāda ir [eirozonas] vīzija nākamajos gados. Jo drīzāk tas tiks noskaidrots, jo labāk,» tā ECB prezidents.

Viņš arī noraidīja ideju par kopīgām Eiropas valstu obligācijām, sakot, ka problēmu risināšanā patlaban ir nepieciešama ciešāka sadarbība un tālāki taupības pasākumi.

Kanādā apcietināti divi ārzemnieki, kas plānojuši veikt teroristisku uzbrukumu pasažieru vilcienam. Aizturētie tiek saistīti ar starptautisko teroristu grupējumu al-Qaeda, vēsta BBC.

Vietējās varasiestādes norāda, ka 30 gadus vecais Čihebs Esegaiers un 35 gadus vecais Raeds Džasers plānojuši no sliedēm nolaist kompānijas Via Rail pasažieru vilcienu Toronto apkaimē. Gadījumā, ja noziedzīgais plāns būtu izdevies, bojā būtu gājuši un ievainojumus guvuši daudzi cilvēki, norāda Karaliskā Kanādas jātnieku policija.

Iespējamos teroristus palīdzējušas aizturēt no vietējās musulmaņu kopienas saņemtās norādes, vēsta Reuters. Plašāku informāciju par aizturēšanas operāciju Kanādas policija nesniedz. Zināms arī, ka varasiestāžu uzmanības lokā ārzemnieki, viens no kuriem studējis Monreālas universitātē, nonākuši jau pirms gada.