Latvijā pirmais licencētais kredītbirojs – AS Kredītinformācijas Birojs ir izveidojis pakalpojumu, kas jebkurai privātpersonai dod iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju.

Speciālus informatīvos pakalpojumus kredītbirojs piedāvā arī uzņēmumiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Šobrīd AS Kredītinformācijas Birojs apkopo privātpersonu datus no sešām lielākajām Latvijas komercbankām – ABLV Bank, Citadele banka, DNB banka, Nordea, SEB banka, Swedbank, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārējām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, kur veidojas nenomaksāto rēķinu slogs, kā piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēju (ūdens, siltums, apsaimniekošana), parādu piedziņas, apsardzes uzņēmumus, degvielas mazumtirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem.

Kredītbirojs piedāvā jebkurai privātpersonai iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju. Kredītbiroja sistēmā pieejami dati arī no publiskajiem informācijas avotiem, kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs. Kredītbirojs katrai privātpersonai nodrošina divas bezmaksas Kredītvēstures atskaites gadā par pašas personas datiem. Kredītbirojs, ievērojot privātpersonu intereses, nodrošina katra pieprasījuma uzskaiti par katras privātpersonas Kredītvēsturi, ko veikuši esošie vai potenciālie kreditētāji. Šī ir iespēja kontrolēt personas datu izmantošanas likumību.

Kredītinformācijas birojs (KIB) datu bāzei kopš 19.maija tiek pievienota arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem.

.

Pašlaik KIB datu bāzē ir atspoguļota informācija par vairāk nekā 46 000 uzņēmumu un 4 000 privātpersonu parādsaistībām pret VID ar kopējo nodokļu parādu valstij virs 1,2 miljardiem eiro. «Datu apmaiņas par parādniekiem mērķis ir, no vienas puses, palīdzēt dažādu nozaru uzņēmumiem izvērtēt klientu maksātspējas riskus, bet, no otras, - kopumā mainīt privātpersonu un uzņēmumu attieksmi pret savu kredītvēsturi un finanšu saistībām,»uzsver KIB komercdirektors Intars Miķelsons.

Vienotā kredītvēsturu datu bāze atspoguļo ne tikai negatīvo, bet arī pozitīvo informāciju - saistību dzēšanu, kas nozīmē, ka katrai juridiskai un fiziskai personai ir iespēja uzlabot savu kredītreitingu, kas, savukārt, uzlabo turpmākās izredzes, sadarbojoties ar finanšu institūcijām vai, slēdzot jaunus sadarbības līgumus.

Uzņēmumu skaits, kuri ir parādā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpina pieaugt, liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) datu arhīvs.

Kopš maija palielinājies arī fizisko personu, kas veikušas saimniecisko darbību, parādnieku skaits VID.

Pašlaik KIB datu bāzē ir atspoguļota informācija par 44 tūkstošu uzņēmumu un vairāk nekā 6 tūkstošu privātpersonu parādsaistībām pret VID ar kopējo nodokļu parādu valstij virs 1,1 miljarda eiro.

«Kopš maija nodrošinām VID nodokļu parādu monitoringu, kas nozīmē, ka tagad arī mūsu datu bāzē ir iespējams pārbaudīt to, vai uzņēmums vai privātpersona ir parādā valstij. Vasarā krasi pieaudzis fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību parādnieku skaits - ja maijā tādas bija 6 tūkstoši, tad pēc jūlija datiem ir jau 7 tūkstoši. Tāpat ceturkšņa griezumā turpina palielināties juridisko personu – parādnieku skaits VID, kas šajā periodā pieaudzis par nepilnu tūkstoti uzņēmumu,» uzsver KIB komercdirektors Intars Miķelsons.

Pamazām tirgus dalībnieku skaits, kuri ar saviem datiem pievienojas birojiem, palielinās, tādējādi ļaujot aizdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem saņemt plašāku informāciju par iedzīvotāju parādsaistībām.

Šogad kredītinformācijas birojiem un kredītinformācijas apritei tika pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība no likumdevēja puses gan saistībā ar darba grupas uzdevumiem patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma uzlabošanai, dažādām diskusijām Saeimas komisijās, gan arī ar centrālās bankas mēģinājumiem īsi pirms vēlēšanām radīt paralēlu un pretrunīgu regulējumu, ignorējot kredītinformācijas aprites mērķus, kurus likumdevējs jau pirms četriem gadiem ir nostiprinājis Kredītinformācijas biroju likumā, gadu raksturo AS Crefo birojs valdes locekle Inga Veide.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sākot ar decembri Latvijas kredītu devējiem būs pieejams virtuālais kredītbirojs – tiešsaistes risinājums, kurš vienā kredītvēstures izziņā apvieno ziņas par visām personas kredītsaistībām un ienākumiem. Ziņu avoti ir abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji – “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) un “CREFO Birojs”, kā arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tiešsaistes risinājums apkopo informāciju par personu no trim datu bāzēm, reāla laika režīmā veic kredītsaistību ziņu analīzi, izslēdzot dublikātus, gadījumos, ja parāda informācija ir noziņota abiem kredītbirojiem, kā arī uzreiz aprēķina personas kredītmaksājumu un ienākumu attiecību, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijām patērētāju kreditēšanas jomā.

Tas nozīmē, ka Latvijas kredītu devējiem tagad ir vienkopus un uzreiz pieejami personas dati, kas nepieciešami atbilstoši maksātspējas izvērtēšanas prasībām. “Tagad informācija par personas ienākumiem un kredītsaistībām, kas glabājas abos kredītinformācijas birojos, tiek apkopota vienā atskaitē un tas notiek uzreiz - reālā laika režīmā. Aprēķinos iestrādāti PTAC noteiktie rādītāji patērētāju kreditēšanas nozarei, kas ierobežo personai izsniedzamo kredītu maksimālo summu, atkarībā no ienākumiem. Šis risinājums ir radīts, lai samazinātu laiku kredīta izsniegšanas lēmuma pieņemšanai, vienlaicīgi izpildot PTAC prasības attiecībā uz patērētāja maksātspējas izvērtēšanu,” skaidro KIB valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Pērn licenci ieguvušais kredītbirojs jau sācis darboties un piedāvā vērtēt gan patērētāju, gan uzņēmumu kredītrisku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pakalpojumu sniedzēji gan uzsver, ka tam vēl tāls ceļš ejams, lai spētu piedāvāt pilna spektra informāciju un jo vairāk uzņēmumu sniegtā informācija tiks apkopota, jo nozīmīgāka būs kredītbiroja loma.

Kredītbirojam informāciju par privātpersonu kredītinformāciju patlaban sniedz dažādi avoti un tajā tiek apkopota informācija, piešķirot klientam konkrētu riska pakāpi, vadoties no esošo saistību apmēru un to pildīšanas disciplīnas.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 22.marta, laikrakstā Dienas Bizness!