Latvijas Darba devēju konfederācija izsaka gandarījumu par šodien, 13.decembrī, apstiprināto politisko vienošanos - Lisabonas līgumu, ko parakstīja ES valstu un valdību vadītāji ES līderu sanāksmē. Līgumam ir būtiska loma, lai palīdzētu stāties pretī nākotnes izaicinājumiem paplašinātajā Eiropā, akcentē konfederācija.
LDDK pievienojas arī nozīmīgākajam darba devēju un uzņēmēju interešu pārstāvja ES institūcijās - BUSINESSEUROPE (Eiropas Biznesa Konfederācijas) - paustajam viedoklim par Līguma nozīmi, un uzskata, ka tā parakstīšana pēc gandrīz sešu gadu ilgām debatēm par ES nākotnes institucionālo veidolu, ir vēsturisks brīdis un uzlabos uzņēmējdarbības vides attīstību.
Lisabonas līguma svarīgākie aspekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vides attīstību, ir šādi:
1) Ekonomikas konkurētspējas iekļaušanu ES vispārīgajos darbības virzienos, nosakot to, ka ES darbība ir vērsta uz stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Lisabonas līgumam pievienotais protokols nosaka, ka ES iekšējais tirgus, kā tas noteikts sistēmu, kurā konkurence ir brīva un netraucēta;
2) Nostiprināta Eiropas Savienības ārējo darbību saskaņotība, uzlabojot Eiropas Savienības lomu un redzamību pasaulē, savienojot dažādas ES ārējās politikas dimensijas. Līgums paplašina ES tirdzniecības politikas jomu, iekļaujot tiešās ārvalstu investīcijas.
3) Subsidiaritātes un proporcionalitātes principu nostiprināšanu.
4) Demokratizēts ES lēmumu pieņemšanas process, lielāku lomu piešķirot dalībvalstu parlamentiem.
5) Noteikta lielāka skaidrība par ES un dalībvalstu kompetencēm, nosakot ES kompetenču klasifikācija trīs kategorijās: a) Ekskluzīva kompetence, b) dalīta kompetence un c) jomas, kurās darbība var būt atbalstam, koordinācijai vai kā papildu darbība.
6) Elastīguma saglabāšanu nodokļu (un sociālās) politikas jomā, arī turpmāk visi lēmumi šajā jomā tiks pieņemti vienbalsīgi. Tādējādi saglabāsies iespēja izmantot nodokļu politiku kā instrumentu tautsaimniecības sekmīgai vadīšanai;
7) Iekļauts regulējums, kas paredz pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaisti ES procesos, Eiropas iestādēm izvirzot prasību veikt apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, nodrošināt caurskatāmību un piekļuvi dokumentiem.
8) Noteikta ir sociālo partneru autonomija un to loma sociālā dialoga nostiprināšanā ES līmenī, kas ir būtiski, lai nodrošinātu saskaņojot darba tirgus dalībnieku ekonomisko un sociālo vajadzību saskaņošanu.
9) Līgumā ieviesta jauna sadaļa par enerģētiku, paskaidrojot un papildinot līgumos esošos noteikumus par enerģētiku. ES politikas mērķis šajā jomā ir nodrošināt enerģijas tirgus pareizu darbību, sevišķi attiecībā uz energoapgādi un energoefektivitātes veicināšanu, kā arī jaunu un atjaunojamo enerģijas veidu attīstību. Izveidots solidaritātes princips, ja kāda dalībvalsts vai dalībvalstis saskaras ar energoapgādes grūtībām, tad pārējās dalībvalstis sniegs palīdzību.
Lai ieviestu visas augstāk minētās izmaiņas, Lisabonas līgumu jāratificē ES valstīm. LDDK tāpat, kā BUSINESSEUROPE uzskata, ka Lisabonas līguma sekmīga ratifikācija ir būtiska, lai panāktu stiprāku Eiropu (ES), kas ir spējīga sasniegt Lisabonas stratēģijā „Izaugsmei un nodarbinātībai” uzstādītos mērķus un spētu stāties pretī tādiem izaicinājumiem kā iedzīvotāju novecošanās, tehnoloģiju attīstības un globalizācija.
Uzziņai:
Pēc Eiropadomes pieprasījuma 2007. gada jūnijā Starpvaldību konference (SVK) sagatavoja jaunu Reformas līgumu. 2007. gada 19. oktobrī neformālā Eiropadomes sanāksmē Lisabonā tika pieņemts Līguma galīgais teksts atbilstoši SVK konferencē apstiprinātajai redakcijai. ES līderi vienojās par Reformu līguma pārdēvēšanu par Lisabonas līgumu un nosakot, ka šī līguma parakstīšana notiks 13.decembrī Lisabonas samita laikā.
Līgums groza divus pašreiz spēkā esošos ES pamatlīgumus – Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu. Līgums par Eiropas Savienību saglabā tā pašreizējo nosaukumu, bet Eiropas Kopienu dibināšanas līgums tiek pārdēvēts par Līgumu par Eiropas Savienības darbību.
Līgums ir izstrādāts, ņemot vērā vajadzību modernizēt un reformēt Eiropas Savienību. Kā galvenie mērķi tika izvirzīti šādi:
- uzlabot demokrātiju ES, attaisnot Eiropas iedzīvotāju cerības - panākt augstu atbildību, atklātību, pārredzamību un līdzdalību;
- padarīt ES efektīvāku un spējīgu risināt mūsdienu globālos jautājumus, kā klimata pārmaiņas, drošība un ilgtspējīga attīstība.
Pēc līguma parakstīšanas visās 27 ES dalībvalstīs valstīs sāksies tā ratificēšana. Cerams, ka jaunais līgums stāsies spēkā pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā, tādejādi noslēdzot ES līgumu reformu procesu.
Papildu informācija:
