Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits skeptiski raugās uz ieceri no skolu ēdināšanas vietu ēdienkartēm izslēgt frī kartupeļus, sardeles, cīsiņus, kečupu un majonēzi. Viņaprāt, būtu jānosaka standarti attiecībā uz produktu kvalitāti un to lietošanas biežumu, nevis jāaizliedz konkrēti produkti.
Šmits pauda viedokli, ka filozofiski iecerētās izmaiņas ir absolūti pareizas, jo šajā gadījumā bērni un viņu vecāki nevar izdarīt izvēli - jāēd to, kas tiek dots. Taču, viņaprāt, konkrētu minēto produktu izslēgšana no ēdienkartes nerezultēsies ar to, ka skolēni ēdīs veselīgāk. Kā sacīja LPUF padomes priekšsēdētājs, vēl ir 1000 veidu, kā pabarot bērnu neveselīgi. «Sanāks, ka katru dienu bērnam var dot eļļainas pankūkas,» bet frī kartupeļus dot nevarēs. Viņš arī kā piemēru minēja ūdeni, kas pēc būtības ir ļoti veselīgs, bet pārāk daudz lietots tas var arī kaitēt veselībai. Tāpat esot ar cīsiņiem, pirmkārt, tos nevar dot katru dienu, otrkārt, tiem jābūt kvalitatīviem.
Viņaprāt, tā vietā, lai aizliegtu konkrētus produktus, būtu nepieciešams noteikt standartus, kādam jābūt produktam un cik bieži un daudz tas tiek lietots. Piemēram, varētu noteikt, cik daudz gaļas jābūt cīsiņā. Turklāt tas būtu jādara ne vien skolās, bet arī citviet, kur ēdināmo vietā izvēli veic valsts un pašvaldības.
Vaicāts, vai konkrēto produktu izņemšana no skolu ēdienkartes radītu zaudējumus Latvijas ražotājiem, Šmits atbildēja: «Diemžēl mēs īpaši lielus zaudējumus necietīsim, jo diemžēl mēs neesam īpaši pārstāvēti šajā procesā.» Parasti šādos iepirkumos uzvarot ēdinātājs, kurš iepērk lētākos produktus, kā rezultātā uz galda lielākoties nonāk nevis Latvijā ražotie produkti, bet, piemēram, Polijā ražotie. Arī šajā ziņā esot nepieciešamas būtiskas izmaiņas, lai tiktu pirkti vietējie produkti.
Par to, ka frī kartupeļus, sardeles, cīsiņus, kečupu un majonēzi jau nākamajā mācību gadā varētu izslēgt no skolu ēdināšanas vietu ēdienkartēm, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem no skolu kafejnīcām «padzina» pārsaldinātos dzērienus un čipsus, šodien vēsta laikraksts Diena.
Jaunu valdības noteikumu projektu izstrādā Veselības ministrija (VM) un septembra beigās to plāno iesniegt valsts sekretāru sanāksmē. Patlaban tikai pirmklasniekiem, kas saņem brīvpusdienas, noteikts šāds «aizliegto ēdienu» saraksts un uzturvērtību normas. Jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi attiektos uz ēdināšanu bērnudārzos, skolās, slimnīcās un sociālajās institūcijās. «Noteikumos vēlamies noteikt uztura normas. Proti, kāda ir ēdiena uztura vērtība - cik kalorijām, taukiem, olbaltumvielām, ogļhidrātiem jābūt,» stāstījusi Ilze Straume, VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja. Noteikumos arī būs rakstīts, kādus ēdienus nevarēs celt skolēniem galdā. VM rekomendēs ieteicamos produktus skolu ēdināšanā, piemēram, graudaugu produktus, dārzeņus, augļus.
Kā vēstīts, šā gada augusta beigās tematam par citu valstu produktu dominēšanu pievērsās arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas izplatīja paziņojumu, kurā norādīja - Valsts asinsdonoru centra donoram izsniedzamajā paciņā pārsvarā ir ārvalstu ražojumi.
«Tātad Latvijā, nododot asinis, mēs saņemam ārzemju preci, un tikai viens no produktiem nāk no mūsu pašu ražotāja. Vai tiešām, ziedojot latviešu asinis, mums ir jāsaņem ievestu produktu paciņa?» veicāja padome.
Tā akcentēja, ka «būtu jāņem piemērs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras iepirkumu procedūrās nepieļauj citu valstu produkcijas ienākšanu savā tirgus telpā, arī Latvijai beidzot jāiemācās aizstāvēt savus ražotājus. Lai gan iesaistītās ministrijas solīt sola, ka dara visu iespējamo, lai iepirkumos spētu pieteikties un uzvarēt vairāk vietējās izcelsmes produktu, tomēr līdz šim iepirkumu proporcijās joprojām uzvaras gājienu svin ievestā produkcija».
Tomēr, kā Db.lv pastāstīja Valsts asinsdonoru centra direktore Gita Ņemceva, tad centram ir jāiekļaujas piešķirtajā finansējumā.