Šodien Eiropas Parlamentā tika apstiprināta jaunā ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+, kas sāksies janvārī. Septiņu gadu programmas budžets ir 14,7 miljardi eiro — par 40 % vairāk nekā pašlaik, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Vairāk nekā 4 miljoni cilvēku saņems atbalstu, lai studētu, mācītos, strādātu vai veiktu brīvprātīgo darbu ārvalstīs, tostarp 2 miljoni augstākās izglītības studentu, 650 000 profesionālās izglītības studentu un mācekļu, kā arī vairāk nekā 500 000 cilvēku, kas pieteiksies jauniešu apmaiņas programmām vai brīvprātīgajam darbam ārzemēs.

Programmai Erasmus+ ir trīs galvenie mērķi: divas trešdaļas no budžeta tiek piešķirtas mācību iespējām ārzemēs gan ES, gan ārpus tās; atlikusī daļa tiks izmantota partnerību atbalstam starp izglītības iestādēm, jaunatnes organizācijām, uzņēmumiem, vietējām un reģionālām iestādēm un NVO, kā arī reformu atbalstam, lai modernizētu izglītību un apmācību un veicinātu inovāciju, uzņēmējdarbību un piemērotību darba tirgum.

Sakarā ar taupības pieprasījumu, ko februārī noteikusi Eiropas Padome, no sākotnējā budžeta izglītības un jaunatnes projektiem ES daudzgadu finanšu shēmā 2014-2020 varētu tikt samazināti miljardiem eiro.

Reaģējot uz Eiropas Padomes lēmumu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi lineāro samazinājumu par piecpadsmit procentiem Erasmus programmas budžetā. Augstākā un profesionālā izglītība turpmāk var ciest 150 -200 miljonu eiro lielus zaudējumus gadā, salīdzinot ar sākotnējo budžeta priekšlikumu 2011. gadā, informē Eiropas studentu apvienība (ESU).

Tomēr Eiropas Komisija konsekventi iestājas par studentu aizdevumu garantijas shēmas ieviešanu, kur tiktu piešķirti 111 miljoni eiro gadā. Erasmus programma kopumā saņemtu 13 miljardus eiro laikā no 2014. – 2020. gadam, nevis 15.2 miljardus, kā tika ierosināts sākotnēji, izvērtējot fiksētās cenas 2011. gadā.

2016. gadā Latvijai pieejamais finansējuma apjoms Erasmus+ programmas aktivitātēm ir palielināts, sasniedzot vairāk nekā 14 miljonus eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir izsludinājusi 2016. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ programmā izglītības un mācību jomā. Konkursā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes vai sporta jomā.

Sagaida lielu aktivitāti

Šogad programmas Erasmus+ konkurss izsludināts trešo reizi un, tāpat kā iepriekšējos konkursos, galvenās programmas aktivitātes ir personāla mobilitāte un stratēģiskās partnerības projekti visos izglītības sektoros – augstākajā, profesionālajā, skolu un pieaugušo izglītībā. «Augstākās izglītības sektorā aktuāla ir starptautiskā studentu un personāla mobilitāte ārpus ES. Līdzīgi kā iepriekšējos konkursos, arī šoreiz sagaidām lielu projektu iesniedzēju aktivitāti,» saka VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. 2014. gadā VIAA ir apstiprinājusi Erasmus+ projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu 12,6 miljoni eiro, bet 2015. gadā finansējums mācību mobilitātēm un stratēģiskajām partnerībām sasniedza 13,4 miljonus eiro. 2015. gada vasarā Erasmus+ paplašināja mobilitātes apvāršņus ārpus ES robežām, sniedzot iespēju doties uz Āzijas, Ziemeļamerikas, Latīņamerikas, Dienvidāfrikas un Rietumbalkānu reģionu valstīm. Šai aktivitātei tika piešķirti 1,3 miljoni eiro.

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pērn ir apstiprinājusi Erasmus+ programmas projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 27,97 miljoni eiro, kas ir turpat par 5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Šo summu veido Eiropas Komisijas finansējums mācību mobilitātei un stratēģiskajām partnerībām izglītības un mācību jomā 25,89 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums augstskolu studentu un personāla mobilitātei – 2,08 miljoni eiro. Pērn visos izglītības sektoros kopā apstiprināti 182 mobilitātes projekti par 18,77 miljoniem eiro. To ietvaros tiks īstenotas 6747 mobilitātes, kas sniegs iespēju dažādu izglītības sektoru pārstāvjiem doties gūt zināšanas un pieredzi ārvalstīs, piedaloties kursos, darba vērošanā vai pieredzes apmaiņā, kā arī docēt, stažēties, studēt vai iziet praksi citā valstī.

Apstiprināto projektu ietvaros mobilitātēs uz Erasmus+ programmas dalībvalstīm dosies 2487 studenti, 1574 augstskolu mācībspēki, 583 vispārizglītojošo un 172 profesionālo izglītības iestāžu pedagogi. 1028 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi dosies īstermiņa mobilitātēs, savukārt 63 īstenos ilgtermiņa mobilitātes (ErasmusPro), kuru ilgums ir no 3 līdz 12 mēnešiem. Profesionālās izglītības sektorā finansējums piešķirts arī 109 audzēkņu pavadošajām personām un 6 ilgtermiņa mobilitātes plānošanas vizītēm. Smelties pieredzi ārvalstīs ar Erasmus+ programmas atbalstu dosies arī 125 pieaugušo izglītotāji.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludina 2013. gada konkursu projektu iesniegumiem vairāk nekā 30 projektu veidos jeb aktivitātēs Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci, Grundtvig, Žana Monē un Caurviju apakšprogrammās. Tās aptver dažāda veida mācību un prakses mobilitātes iespējas, partnerību un sadarbības tīklu veidošanu, profesionālo pilnveidi, asistentūras un citus projektu veidus.

Comenius programmā konkurss ir atvērts astoņu veidu projektiem skolu izglītības attīstībai, Leonardo da Vinci – septiņu veidu sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības projektiem, Erasmus – sešu veidu projektiem augstākajā izglītībā, Grundtvig – desmit veidu projektiem pieaugušo izglītībā, Caurviju programmā – mācību braucieniem informācijas, pieredzes un ideju apmaiņai starp izglītības vadošajiem speciālistiem, kā arī Žana Monē programmā Eiropas integrācijas jautājumu risināšanai.

Eiropas Komisija (EK) līdzīgi kā iepriekšējos gados ir noteikusi dažādiem projektu veidiem atšķirīgus iesniegumu iesniegšanas termiņus – no 2012. gada decembra līdz pat 2013.gada oktobrim, turklāt vairāku veidu projektiem pieteikumi jāiesniedz VIAA, savukārt daļai projektu – EK.

Starptautiskajos reitingos daudzās pozīcijās Latvijas augstskolas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas māsām, cīņa par vietām ir spraiga, taču konkurence ir vērsta uz sadarbību.

Konkurence Baltijas mērogā ir veselīga, tā kalpo kā dzinulis un mudina turpināt investēt attīstībā un inovācijās, atzīst DB aptaujātie augstskolu vadītāji.

Times Higher Education reitingā augstāko novērtējumu starp Latvijas augstskolām ir guvusi Latvijas Universitāte (LU), ieņemot 801. līdz 1000. vietu, ierindojoties starp 5% pasaules labāko augstskolu. LU mērķis ir uzlabot vērtējumu reitingos par divsimt vietām. «Maksimālā programma varētu būt vieta TOP500, bet tā sasniegšanai nepieciešams palielināt zinātniskās publicēšanās intensitāti un kvalitāti, kā arī samazināt studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Lai to panāktu, nepieciešams finansējuma pieaugums gan studijām, gan zinātniskajai darbībai, gan starptautiskās sadarbības intensificēšana. Kopumā katru gadu LU rezultatīvie rādītāji reitingos uzlabojas, taču arī citas pasaules augstskolas uz vietas nestāv. It īpaši Ķīnā, kura Times Higher Education vērtējumā jau kļuvusi par zinātnes lielvalsti, līdzinoties ASV. Te vietā būtu atcerēties citātu no Lūisa Kerola Alises brīnumzemē: ja gribi palikt uz vietas, jāskrien ļoti ātri, ja gribi tikt uz priekšu – vēl ātrāk,» vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Borisa un Ināras Teterevu fonds parakstīja memorandu par sadarbību, kura vērsta uz stratēģiskā rīcības plāna izveidi LMA attīstībai un starptautiskās konkurētspējas nostiprināšanai.

Sadarbība paredzēta projekta «Borisa un Ināras Teterevu fonda programma izglītības izcilībai» ietvaros. Tās primārais mērķis ir veicināt augstvērtīgu mākslas izglītības stratēģisko attīstību Latvijā, kā arī celt un plānot mākslas izglītības konkurētspēju, kapacitāti un izcilību.

Atbalsts augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanā mākslā sekmēs mākslas nozares un radošā potenciāla attīstību, veicinās ekonomisko attīstību un cels labklājības līmeni valstī, uzskata abas puses.

Borisa un Ināras Teterevu fonds ir dibināts 2010. gadā ar mērķi veicināt kultūras, mākslas un izglītības attīstību Latvijā un ārpus tās robežām.

Lai veicinātu IT un tehnoloģiju nozares izaugsmi, Startupreneurs aicina jaunos uzņēmējus pieteikties praksei ārzemēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Startupreneurs ir Eiropas Savienības finansēts projekts programmā Erasmus for Young Entrepreneurs – Erasmus jaunajiem uzņēmējiem. «Kopā ar partneriem no Lietuvas, Spānijas, Beļģijas un Lielbritānijas esam izstrādājuši projektu Startupreneurs, kas paredzēts IT un tehnoloģiju uzņēmējiem, lai ilgtermiņā attīstītu šīs nozares,» stāsta Marija Ručevska, Startupreneurs projekta vadītāja Latvijā un tehnoloģiju jaunuzņēmumu kopā strādāšanas vietas TechHub Riga pasākumu un projektu vadītāja.

Ar stipendiju

Šo programmu divus gadus vada TechHub Riga. «Mums šo divu gadu laikā jāaizsūta un jāuzņem 30 cilvēki, kā arī jāpiesaista 20 uzņēmumi Latvijā, kuri uzņems praktikantus,» saka M. Ručevska. Šobrīd jau ir vienošanās ar vairākiem uzņēmumiem, kuri ir ar mieru uzņemt praktikantus – Single Speed, draugiem.lv grupa, Infinitum 8 u.c.

Latvijā ražoto preču īpatsvars korporatīvo dāvanu un suvenīru grozā palielinās, taču tas joprojām ir niecīgs, īpaši – valsts sektorā.

Valsts iestādes reprezentācijas mērķiem vietējos darinājumus izvēlas īpašos gadījumos, pārsvarā tiek apdrukāti salīdzinoši daudz lētākie darinājumi, kuri galvenokārt ir ražoti Ķīnā. Publisko iepirkumu jomu regulē Publisko iepirkumu likums, kas nepieļauj iespēju tajos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu vai noteiktas valsts preces. Pasūtītājs var iekļaut iepirkuma dokumentācijā nosacījumus attiecībā uz preču kvalitāti, izvēlētajiem materiāliem, kā arī citas prasības, un, ja ārpus mūsu valsts ražotās preces tām atbilst, pasūtītājs nav tiesīgs noraidīt pretendentu, ja tā izstrādājumi nav izgatavoti Latvijā.

«Pēdējos gados vērojama tendence, ka gan privātie, gan valsts un pašvaldības uzņēmumi cenšas dāvināt Latvijā ražotas preces – linu vai keramikas izstrādājumus, kā arī dažādus kārumus, piemēram, medu, konfektes un sukādes. Tāpat uz dažādiem importētiem priekšmetiem, piemēram, stikla šķīvjiem, tiek uzdrukāti latvju raksti,» stāsta SIA Parnass presentreklam valdes priekšsēdētājs Jānis Bankovičs, norādot, ka kopumā citviet ražoto suvenīru un dāvanu īpatsvars joprojām ir ievērojami lielāks. To nosaka gan zemāka cena, gan piedāvājuma daudzveidība, jo Latvijā vairums no priekšmetiem, kurus parasti izmanto klientu, sadarbības partneru un īpaši nozīmīgu personu apdāvināšanai, netiek izgatavoti. Tās valsts iestādes, kurām ir tas gods nest Latvijas vārdu pasaulē, rūpīgāk piedomā, kādas dāvanas sarūpēt. Tiek dāvinātas gan latviešu mākslinieku gleznas, gan dzintara aproču pogas, gan koka tauriņi.

RTU Rīgas Biznesa skola (RBS) izsludina studentu uzņemšanu jaunā 3 gadu, pilna laika pamatstudiju programmā – Vadīšana Starptautiskos uzņēmumos – 2012./2013. akadēmiskajā gadā.

Atvērto durvju dienā 30. martā pulksten 16:00, Rīgas Biznesa skolā, Rīgā, Skolas ielā 11. jaunieši un viņu vecāki ir aicināti iepazīties ar jauno studiju programmu, kā arī satikt pasniedzējus, RBS studentus un BI Norwegian Business School absolventus.

Norvēģijas un Latvijas pasniedzēju vadībā studenti apgūs prasmi analizēt starptautisku uzņēmumu un iestāžu vadības stūrakmeņus, uzņemties atbildību un iniciatīvu lēmumu pieņemšanā, veikt darbu individuāli, komandā, rast inovatīvus risinājumus mainīgas uzņēmējdarbības vides apstākļos. Pabeidzot studijas, absolventi būs gatavi darbam jebkurā tautsaimniecības nozarē (uzņēmumos, komercbankās, apdrošināšanas kompānijās, pensiju, ieguldījumu fondos), ieskaitot nevalstiskās organizācijas.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir laba komanda, domā Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs.

Uzņēmējam var būt vislabākā ideja, taču, ja viņam līdzās nebūs cilvēku, ar kuriem kopā to īstenot, tā, visticamāk, izgāzīsies, spriež K. Apalups, uzsverot, ka Latvija ir laba vieta, kur sākt savu biznesu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vietējiem uzņēmējiem ir jāskatās plašāk un jāmēģina atrast iespējas darboties arī globāli. Domāju, ka mums būtu jāseko jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra teiktajam – Brauciet, latvji, jūriņā, zeltu krājiet pūriņā! Tas gan neattiecas tikai uz kuģošanu, bet visu šodienas uzņēmējdarbības vidi kopumā, spriež ZEVS Security Consulting vadītājs.

Smeļas zināšanas

Bērnībā sapņoju kļūt par policijas speciālo uzdevumu bataljona komandieri, stāsta K. Apalups. “Tolaik skatījos daudz filmu un multfilmu, kas bija saistītas ar policijas darbu, tāpēc šī profesija man šķita aizraujoša. Protams, tajā vecumā vēl īsti nesapratu, ko šis darbs nozīmē, taču kino man radīja priekšstatu, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu uzaudzis un skolas gaitas sācis Vecpiebalgā. Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar jaunsardzi - vidusskolas noslēgumā piedalījos arī jaunsardzes ceturtā līmeņa nometnē, pēc kuras labākajiem, arī man, tika piedāvāts izmēģināt spēkus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pēc ilgām pārdomām es gan sapratu, ka dienests armijā nebūs mana dzīves izvēle, tā vietā piemērotāka opcija šķita karjeras veidošana drošības nozarē,” atzīmē K. Apalups. “Domājot par tālāko izglītības ceļu, atbilstošākā izvēle šķita Biznesa augstskola Turība, jo tā bija vienīgā, kas piedāvāja apgūt organizācijas drošības studijas. Studējot Turībā, uz četriem mēnešiem devos arī Erasmus+ apmaiņas programmā uz Somiju, kur ieguvu padziļinātas zināšanas drošības nozarē, bet pēc bakalaura grāda iegūšanas izvēlējos mācības turpināt un iestājos Banku augstskolā, kur studēju kiberdrošības pārvaldību,” stāsta K. Apalups, kurš, papildus tam, apguvis arī pedagoģijas tālākizglītības kursus, kas ļauj strādāt arī par skolotāju.

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Lai izstrādātu un šūtu pati savas lelles, Vita Meiere atteicās no piedāvājuma kļūt par leļļu dizaineri citā uzņēmumā.

Vita Meiere, zīmola Vimei radītāja, nodarbojas ar dizaina un mākslas preču izstrādi, no kurām pagaidām redzamākās ir lelles. Taču viņa nekoncentrējas tikai uz tām. «Izaugsme var būt dažādos virzienos,» Vita saka. Viņa iecerējusi izgatavot arī bērnu apģērbu, kas pieskaņots lellēm, gleznas ar leļļu tēliem un citus interjera dekorus.

No saknēm neaizbēgsi

Leļļu šūšana ir Vitas ģimenes vizītkarte. Viņas mamma gadiem ilgi ir šuvusi lelles un bērnībā meitai nācās palīdzēt, piemēram, pildīt leļļu kājiņas vai ķermenīšus. Toreiz tas viņai likās garlaicīgi un nepatika, taču, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, finansiālie apstākļi spieda atgriezties pie bērnībā apgūtā aroda. No sākuma Vita palīdzēja mammai, bet pēc tam sāka šūt pati savas lelles. Šoreiz viņai patika to darīt, jo varēja radoši izpausties – nevis darīt kaut ko, ko kāds cits ir izdomājis, bet realizēt savas idejas. «Tas nebija tikai tehnisks darbs kā agrāk, bet gan dizaina un krāsu izvēle. Es studēju funkcionālo dizainu, tāpēc forma, krāsa, variācijas, saskaņa starp šiem elementiem ir mana sirdslieta,» saka Vita. Viņa nebija domājusi, ka kādudien turpinās mammas iesākto un šūs lelles. «Es biju tāds bērns, kas darīja pretēji tam, ko vecāki vēlējās. Taču varbūt mammas piemēra dēļ es vispār sāku studijas «lietišķajos» un Mākslas akadēmijā,» viņa spriež. Mamma atbalsta meitas nodarbošanos un palēnām «atdod» savus klientus, jo ir nolēmusi uz laiku pārtraukt leļļu šūšanu. «Viņai ir prieks, ka viņas prasmes neizzūd,» saka Vita.

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Vienotas un stipras Eiropas Savienības (ES) universitātes, vienoti diplomi, nosacījumi un prasības augstākās izglītības iegūšanai - tik ambiciozi ir ES mērķi, kuru īstenošanā ir iesaistījusies Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), līdz ar citām septiņām augstskolām no dažādām Eiropas valstīm ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstu izstrādājot savu piedāvājumu vienotas Eiropas Tehnoloģijas universitātes (ETU) veidošanai.

Spēkus ETU modeļa izstrādāšanai apvienos RTU, Truā Tehnoloģiju universitāte no Francijas, Dublinas Tehnoloģiskā universitāte no Īrijas, Sofijas Tehniskā universitāte no Bulgārijas, Kipras Tehnoloģiju universitāte, Darmštates Lietišķo zinātņu universitāte no Vācijas, Kluža-Napokas Tehniskā universitāte no Rumānijas un Kartahenas Politehniskā universitāte no Spānijas.

Projekta īstenošanai atvēlēti 6,25 miljoni eiro.

Iniciatīvas iecere ir trīs gadu laikā izstrādāt un piedāvāt tehniskās un tehnoloģiju nišas vienotas un saliedētas Eiropas universitātes modeli jeb konfederāciju, kura būtu ievērojami konkurētspējīgāka starptautiskā līmenī nekā katra no augstskolām atsevišķi.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Dizainere Ieva Petkune radījusi interaktīvu Zvaigžņu segu bērniem, kas tiek vadīta ar mobilās lietotnes palīdzību, izmantojot bluetooth, teikts paziņojumā medijiem.

Tajā ir ietverti 10 dzejoļi par 10 zvaigznāju nosaukumiem, katrs zvaigznājs ir veltīts vienam dzīvniekam: lielajam sunim, gulbim, ķirzakai, lauvai, zaķim, vilkam, čūskai, lielajam lācim, mazajam lācim un lapsiņai. Vakarā, pirms gulētiešanas, bērns viens pats vai kopā ar vecākiem mobilajā lietotnē var izvēlēties vienu no segā attēlotajiem zvaigznājiem un iedegt zvaigznes, kuras iemirdzas segā. Bērnam šīs zvaigznes ir jāatrod un jāatver. Pēc dzejoļu lasīšanas, gaisma paliek arvien blāvāka, līdz automātiski 30 minūšu laikā izdziest pavisam.

«Ideja par šāda produkta izveidi radās, studējot Erasmus apmaiņas programmā Lielbritānijā, kur iepazinu emocionāli noturīga dizaina konceptu. Domājot, kam un kādu produktu izstrādāt, apstājos pie bērniem, kuriem pirmajos dzīves gados pieķeršanās lietām ir ļoti izteikta. Tā radās Zvaigžņu sega jeb iespējamais risinājums problēmai, ar kuru saskaras ļoti daudzi bērni, – bailēm no tumsas,» stāsta I.Petkune.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Mārketinga aģentūra SocialGuruLab fokusējas uz sadarbību ar ēdināšanas uzņēmumiem

«Kā jau nosaukums SocialGuruLab pasaka, tā ir laboratorija un cieši saistīta ar sociālajiem tīkliem un digitālajām tehnoloģijām. Man ir dažāda pieredze mārketingā, bet pēdējos gados mani īpaši saista ēdināšana. Esmu arī ieguvusi izglītību – esmu diplomēta pavāre, tāpēc īpaši plānoju strādāt ar ēdināšanas uzņēmumiem un palīdzēt tiem ar mārketingu,» saka Anda Daubure, SIA SocialGuruLab īpašniece. Viņa sadarbojas arī ar citu jomu uzņēmumiem, tomēr šobrīd ir vairāki klienti tieši no sabiedriskās ēdināšanas nozares.

Ar laiku Anda plāno piedāvāt jaunus risinājumus digitālajā vidē. «Man ir mērķis iegūt jaunas zināšanas ārpus Latvijas, tāpēc plānoju pieteikties Erasmus programmā jaunajiem uzņēmējiem, lai atrastu mentoru ārpus Latvijas un aizbrauktu pie viņa dažus mēnešus stažēties. Tā būtu iespēja pārbaudīt, kā mana ideja varētu strādāt starptautiski,» saka Anda. Uzņēmēja uzskata, ka arī mārketinga pakalpojumi ir eksportējami. «Dzīvojam digitālā vidē, tāpēc uzskatu, ka mārketingam ir eksporta potenciāls. Sākumā gribētu sākt ar Baltijas valstīm un Eiropu,» viņa norāda.

Par SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītāju ar šā gada jūliju kļuvis Viktors Bolbats, kurš līdz šim strādājis par SEB bankas vecāko korporatīvo darījumu vadītāju Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē. Paralēli jaunajam amatam V. Bolbats turpinās pildīt savus līdzšinējos amata pienākumus, stiprinot SEB bankas sadarbību ar lielākajiem uzņēmumiem Latvijā.

SEB bankas valdes loceklis Indreks Julge norādīja: «Viktoram ir liela pieredze nekustamo īpašumu jomā, kas gūta, gadu strādājot SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļā, kā arī nekustamo īpašumu uzņēmumā Colliers International. Profesionālās karjeras laikā iegūtā pieredze un zināšanas Viktoram palīdzēs sekmīgi vadīt pārvaldes darbu un veicināt sadarbību ar nekustamo īpašumu biznesā strādājošajiem uzņēmumiem Latvijā.»

V. Bolbats ieguvis bakalaura grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā, šobrīd savas zināšanas turpina papildināt apgūstot MBA grādu Rīgas Biznesa skolā. Gadu mācījies Erasmus apmaiņas programmā Zviedrijas Ekonomikas un biznesa administrēšanas skolā Somijā.

Līdzīgi kā galvaspilsētas augstskolas, arī reģionālās mācību iestādes sagaida studējošo skaita pieaugumu

Tas lielā mērā ir saistīts ar vidusskolas absolventu skaita pieaugumu valstī par 3-4%, jaunu studiju programmu ieviešanu, esošo pārveidošanu angļu valodā, kas ļaus piesaistīt vairāk ārvalstu studentu.

Papildu iespējas

Ventspils augstskola (VeA) uzlabo studiju programmu, veic mārketinga aktivitātes, īpaši fokusējoties uz ārvalstniekiem, tāpēc uzņemtajam studentu skaitam vajadzētu pieaugt, pauž VeA rektors Kārlis Krēsliņš. Turklāt VeA būs par 50 budžeta vietām vairāk nekā pērn. Nākamajā akadēmiskajā gadā VeA piedāvās jaunu profesionālā bakalaura studiju programmu Uzņēmējdarbības akadēmija, kuras studiju modelis ir pārņemts no Somijas un būtiski atšķirsies no ierastā apmācību veida. Šajā programmā nebūs klasisko lekciju, tā ir balstīta uz praktiskas pieredzes gūšanu – mācīšanos darot, kā arī pilnveido studenta domāšanas veidu un attīsta nepieciešamās kompetences, kas palīdzēs pielāgoties nākotnes prasībām un mainīgajai darba videi. K. Krēsliņš lēš, ka lielākā interese būs par IKT nozares studiju programmām. Viņaprāt, Kurzemes reģiona jaunieši iedalās divās grupās – viena daļa dodas studēt uz galvaspilsētu, jo vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, bet otra daļa izvēlas reģionālās augstskolas, jo tajās ir lielākas iespējas tikt pie budžeta vietām, ir interesēm atbilstoši studiju virzieni, kā arī ikdienas izdevumi reģionos nav tik lieli kā galvaspilsētā. K. Krēsliņš ir pārliecināts, ka VeA studentiem ir plašākas iespējas studēt vai iziet praksi ārvalstīs, saņemot Erasmus+ programmas stipendiju, kā arī pretendēt uz dažādām publiskajām un privātajām stipendijām. Turklāt, būdama reģionāla augstskola, tā var piedāvāt studentiem plašas bezmaksas sportošanas iespējas, dalību bezmaksas interešu pulciņos un dažādos VeA organizētos pasākumos. «Augstskolā studenti iegūst individuālu pieeju no pasniedzējiem, vērtīgus kontaktus un labus darba piedāvājumus jau studiju laikā,» viņš klāsta.