Nevalstisko bezpeļņas organizāciju TechChill, kas plašākai sabiedrībai pazīstama kā jaunuzņēmumu konferences organizatoru komanda, turpmāk vadīs izpilddirektore Kristīne Korņilova.

Līdzšinējā vadītāja Marija Ručevska paliks organizācijas valdē.

Konference TechChill ir Latvijas jaunuzņēmumu kopienas pārstāvju iniciatīva, kas aizsākās pirms 7 gadiem līdz ar Latvijas pirmās un lielākās jaunuzņēmumu kopienas TechHub Riga dibināšanu. Pasākuma mērķis bija piesaistīt Latvijai ārvalstu investoru interesi, iedvesmot jaunuzņēmumu dibinātājus ar pieredzējušu uzņēmēju un ekspertu pieredzes stāstiem un reizi gadā pulcēt kopienas pārstāvjus.

No dažiem simtiem apmeklētāju pasākums audzis līdz Baltijas līmeņa pasākumam divu dienu garumā, kas šā gada februārī pulcēja teju divus tūkstošus dalībnieku, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko atpazīstamību.

Katru gadu notiek daudzi tehnoloģijām un jaunuzņēmumu kultūrai veltīti pasākumi – lai izdotos labs pasākums, nepieciešams vērtīgs saturs

Vaicāta, kā noorganizēt labu tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferenci, šonedēļ Tallinā notiekošās konferences Latitude59 vadītāja Kadri Sundja norāda, ka pats svarīgākais ir koncentrēties uz vērtības radīšanu jaunuzņēmumiem un investoriem – viss pārējais dabiski sekos. Digital Freedom Festival organizators Juris Šleiers norāda, ka būtiska sastāvdaļa ir saturs un izdzīvos tas pasākums, kuram ir visspēcīgākais, visinteresantākais, visnoderīgākais saturs, jo cilvēki apmeklē konferenci tieši tādēļ. «Nepieciešams kokteilis no zvaigznēm, kas iedvesmo festivāla apmeklētājus, kuras cilvēki vēlas redzēt klātienē, un kaut kā ļoti praktiska, lai, atgriežoties no festivāla, atmiņā paliktu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī «sausais atlikums», ko var izmantot sevis un sava biznesa izaugsmei,» viņš teic. J. Šleiers Digital Freedom Festival dēvē par «festivālu», nevis vienkārši par konferenci, jo tā ir daudznotikumu platforma, kur ir lielās un paralēlās mazās skatuves, meistarklases, dzīvā mūzika un telpas, kurās cilvēki var tīklot, jo, lai rastos bizness, būtiska ir tikšanās un kontaktu veidošana. «Cilvēki, kuri rīko festivālu, ir pipars, kas piedod asumu kopējai sajūtai. Konference ir dzīvesveids. Nevar noorganizēt festivālu, kurā ir «draivs», ja neesi tajā līdz ausīm,» uzskata J. Šleiers.

Septiņu gadu laikā inovāciju un tehnoloģiju konference TechChill no pārsimt entuziastu apmeklēta pasākuma aug līdz starptautiskai konferencei, kur nākamgad februārī plāno sagaidīt 2000 apmeklētājus

«TechChill ir audzis gan pēc apjoma, gan arī pēc satura. Sākumā tā vairāk bija tāda savējo dzimšanas dienas ballīte. Līdz ar to arī atmosfēra un saturs bija personīgāks. Tagad pasākums ir izaudzis un kļuvis, ja tā var teikt, profesionālāks. Pamata ideja gan nav mainījusies, TechChill ir vieta, kur satikties jaunajiem uzņēmējiem ar citiem uzņēmējiem un investoriem. Katras stadijas uzņēmējs var atrast, ko savu. Neskatoties uz to, ka startup bieži vien tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri dzīvo internetā, realitātē biznesu veido cilvēku personīgais kontakts. Saturiski tas turpinās būt par cilvēkiem un viņu pieredzi. Mēs vienmēr esam centušies dalīties ar konkrētiem cilvēku stāstiem un pieredzi, no kā citi var mācīties. Mūsu vēlme ir ne tikai redzēt, bet arī palīdzēt veidot Latvijas veiksmes stāstus. Nekas tā nesilda sirdi kā ziņa, ka kāds ir noslēdzis darījumu pēc dalības TechChill,» stāsta Ernests Štāls, TechHub Riga līdzdibinātājs.

SIA Kaltenes krasti atjaunoto plakātu kolekcija izceļ pagājušā gadsimta 20.-30. gadu izcilākos Latvijas vēsturiskā dizaina piemērus un nākotnē plāno piedāvāt arī mākslas darbu reprodukcijas.

«Mēs ar Mariju jau vairākus gadus strādājam kopā – pie TechChill konferences un citiem projektiem, kas saistīti ar stratēģiju, komunikāciju un projektu vadību. Tie ir lieliski procesi, bet pēc trešā kopīgā TechChill, kad mazliet atkāpāmies no ikdienas organizēšanas, radās vēlme pārmaiņas pēc īstenot kaut ko taustāmu un rokās paturamu,» stāsta Līva Pērkone, SIA Kaltenes krasti (zīmols Kaltene) līdzīpašniece. Tajā mirklī bija iespēja mazliet atpūsties, bet nemiera gars turpināja urdīt. «Mētājāmies ar dažādām idejām, pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam – kas būtu tāds, ko mēs varētu radīt, pēc iespējas atšķirīgu no tā, ko darām ikdienā? Līva atcerējās par reklāmas plakātiem no Latvijas pirmās neatkarības gadiem, ko bija pētījusi pirms gadiem desmit, un kādi tie ir populāri suvenīri citās Eiropas valstīs. Man plakāti iepatikās, un jau nākamajā rītā satikāmies bibliotēkā, lai noskaidrotu tālākos soļus,» atminas otra uzņēmuma līdzīpašniece Marija Ručevska. Laikā, kad Līva studēja vēsturi un jau bija sākusi strādāt komunikācijas nozarē, reklāmas plakāti viņu ieinteresēja, jo bija kā vienojošais elements starp komunikāciju, vēsturi un ekonomiku. «Ja tā padomā, tad arī ar šo hobiju nekur tālu neesam aizgājušas no tā, ko darām ikdienā. Periodikas arhīvs un plakāti bija viena no pirmajām lietām, kas tika digitalizēta un bija pieejama tiešsaistē, neejot uz bibliotēku. Tā bija mana pirmā īstā saskare ar digitalizāciju un tās iespējām,» atzīst Līva.

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Inovāciju stratēģiju uzņēmums Helve kopā ar Citadele banku atklājis Future Hub akseleratora otro programmu, veicinot ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām.

Akseleratora otrās programmas laikā no 2021. gada septembra līdz decembrim jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Akseleratora otrās programmas mērķis ir veicināt kopradi arī starp tirgū vadošajiem uzņēmumiem un nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību starp industrijām.

Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas.

Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Helve 2020. gada nogalē izveidoja pirmo atvērto inovāciju akseleratoru Baltijā Future Hub. Akselerators saved kopā Eiropas līmeņa jaunuzņēmums ar Baltijas uzņēmumiem, lai radītu praktiskus risinājumi uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumiem.

Latvijas nozīmīgākā ikgadējā startup un tehnoloģiju konference TechChill šovasar sadarbosies ar leģendāro mūzikas festivālu Positivus un tā laikā notiks konferences vasaras sesija

Tās laikā dalībniekiem būs iespēja atpūsties un smelties iedvesmu TechChill Summer Hub teltī, apvienojot mūzikas, mākslas un tehnoloģiju pieredzi vienā pasākumā. TechChill vasaras teltī būs iespēja iepazīties ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem no Baltijas valstīm, dzirdēt iedvesmojošas runas un diskusijas, kā arī notiks prezentēšanas skola un ideju sacensības.

«Festivāls ir kļuvis par nozīmīgu notikumu, kas spēj pulcēt progresīvāko Baltijas sabiedrības daļu un, ja runājam par saturu, jau sen ir izaudzis ārpus mūzikas robežām un kalpo kā laba platforma, lai iepazīstinātu cilvēkus klātienē ar jaunumiem dažādās jomās, jo festivāla apmeklētāji ir atvērti un gatavi veltīt laiku un uzmanību, lai uzzinātu ko jaunu. Startup kompānijām tā ir izcila iespēja satikt klātienē savus esošos un nākotnes klientus, lai uzrunātu šo milzīgo auditoriju – pārliecinātu un testētu idejas klātienē,» teic Andis Zusts, viens no Positivus festivāla organizatoriem.

Tehnoloģiju uzņēmums “ATOM Mobility” ciešā sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve” radījis akceleratoru “ATOM Mobility Hub”, lai atbalstītu uzņēmējus pirmajos soļos mobilitātes jaunuzņēmumu izveidē.

“ATOM Mobility Hub” ir pirmais un pašlaik vienīgais akcelerators, kas paredzēts tieši uzņēmējiem bez pieredzes IT jomā vai iepriekš apgūtām tehnoloģiju prasmēm. Pieteikšanās akceleratora programmai atvērta jebkuram mērķtiecīgam jaunajam uzņēmējam līdz 13. septembrim.

“ATOM Mobility Hub” deviņu nedēļu tiešsaistes programma radīta ar mērķi atbalstīt uzņēmējus, kas gatavi veidot jaunuzņēmumus vienā no programmas trīs vertikālēm - transportlīdzekļu koplietošanas, braucienu vai piegādes jomās. Programma norisināsies no šī gada oktobra līdz decembrim. Tās ietvaros dalībnieki starptautisku mentoru vadībā no tādiem uzņēmumiem kā “Adyen”, “Funderbeam”, “Movmi” un “EIT Urban Mobility” strādās pie savas idejas, veiks tirgus izpēti, definēs produktu, uzsāks sadarbību veidošanu un pārdošanas aktivitāšu plānošanu. “ATOM Mobility Hub” dalībnieki programmas rezultātā būs izstrādājuši savu minimālo darbspējīgo produktu (MVP), būs gatavi sākt investīciju piesaisti un uzsākt savu mobilitātes biznesu.

Latvija ir viena no dinamiskākajām vietām jaunuzņēmumu, globālu tehnoloģiju uzņēmumu dibināšanai un attīstībai, šodien starptautiskās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences TechChill atklāšanā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kā informēja prezidenta Preses dienestā, Vējonis norādīja, ka, neskatoties uz ciešo globālo konkurenci, Latvijai ir ievērojamas priekšrocības citu valstu vidū.

«Internets Latvijā ir viens no ātrākajiem pasaulē. Lieliskas gaisa satiksmes iespējas ar galamērķiem gandrīz katrā pasaules valstī, pieņemamas dzīvošanas izmaksas, dinamiska jaunuzņēmumu kopiena - tās ir tikai dažas no priekšrocībām,» uzskaitīja Vējonis.

Viņš norādīja, ka arī Latvijas valdība ir uzsākusi virkni iniciatīvu, lai atbalstītu jaundibinātus uzņēmumus un jaunuzņēmumus, tostarp ir pieņemts vienkāršots nodokļu regulējums, kā arī uzsākta jaunuzņēmumu vīzu programma.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas svinīgajā ceremonijā paziņoti balvas ieguvēji sešās kategorijās - uzņēmumi un cilvēki, kuri Baltijā īstenojuši ilgstpējīgus un inovatīvus risinājumus.

Uzvarētāju vidū ir Latvijas uzņēmums AS Augstprieguma tīkls, jaunuzņēmums Puroceans Technology, kā arī ilgstpējas vēstnese Jana Trapāne.

Latvijas jaunzņēmums Puroceans Technology saņēma galveno balvu kategorijā Klimata inovācijas par sevis izstrādāto tehnoloģiju, kas izmanto gaisa burbuļus, lai efektīvi attīrītu naftas un plastmasas atkritumus no jūras dzelmes. Žūrija izcēla risinājuma unikalitāti, risinot jūras piesārņojumu saudzīgā un videi draudzīgā veidā.

Sociālo iniciatīvu kategorijā, kas izceļ sasniegumus un projektus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības labklājību, galveno balvu ieguva Latvijas uzņēmums Augstsprieguma tīkls par lomu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā. Viņu atbalsts ne tikai palīdzēja pārvarēt krīzes situāciju, bet arī rada precedentu ilgtspējīgiem un uz sadarbību vērstiem centieniem enerģētikas infrastruktūras attīstībā sarežģītos apstākļos.

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."