Neskatoties uz to, ka Eiropas vienoto valūtu nemīl pat daļa tās lietotāju, joprojām eksistē mazs eiro entuziasma priekšpostenis – Latvija, kas apņēmusies pievienoties eirozonai 2014. gada janvārī, apskatā par Latvijas virzību uz eiro, raksta ziņu aģentūra AFP.
Latvijas plāns patlaban ir izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, lai tādējādi sagatavotos valūtas maiņai. «Mums jābūt gataviem neskatoties uz to, kas notiks ar Grieķiju vai citām valstīm,» AFP sacīja finanšu ministrs Andris Vilks. «Mēs esam koncentrējušies un ir liela iespēja, ka iestāsimies eirozonā, kas būs daudz disciplinētāka un sagatavojusies nākotnes izaicinājumiem,» sacīja ministrs.
«Viss, kas patlaban notiek ir labs – vai tā būtu fiskālā savienība, banku savienība vai vienalga kas. Mēs nedrīkstam laist garām šādu izdevību,» sacījis A. Vilks.
AFP atgādina, ka Latvija 2008. – 2009. gadā ieviesa stingrus taupības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka valsts spēj saglabāt savu kursu uz Māstrihtas kritēriju izpildīšanu un noturētu lata piesaisti eiro, kas ilgstoši bijis valsts ekonomikas stūrakmenis.
Aģentūra norāda, ka lielākais entuziasms saistībā ar eiro ieviešanu ir Latvijas centrālajā bankā, kas aizvadītajā nedēļā rīkoja diskusiju, kurā uzsvars tika likts uz ieguvumiem no pievienošanās eirozonā, bet mazāka uzmanība pievērsta iespējamiem riskiem.
Kā AFP pastāstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, nepieciešams lielākus pūliņus veltīt informācijas izplatīšanai par eiro ieviešanas ieguvumiem. «Katru dienu no Eiropas mēs dzirdam galvenokārt negatīvas ziņas. Lielākā daļa cilvēku notiekošajam cieši neseko un pat īsti nesaprot visus aspektus, tomēr redz, ka tur notiek kaut kas negatīvs un tas ietekmē to attieksmi pret eiro,» sacīja U. Rutkaste.
Aģentūra norāda uz Latvijas Faktu nesen veikto aptauju, kurā secināts, ka eiro ieviešanu atbalsta tikai 35 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Pret pievienošanos Eiropas vienotās valūtas telpai ir 59 procenti aptaujāto, bet seši procenti vēl nav izlēmuši.
Tomēr analītiķi norāda, ka tas, kas izskatās pēc pamatīga eiro skepticisma, patiesībā varētu nebūt arī tik spēcīgs. Tā politologs Ivars Ijābs atzīmē, ka eiro ieviešanas jautājums nereti mazāk tiek saistīts ar ekonomiku, bet gan ar Latvijas nacionālās drošības nostiprināšanu.
Līdzīgs pragmatisms valdot arī uzņēmējdarbībā. Valmieras stikla šķiedras valdes loceklis un finanšu direktors Dainis Šēnbergs medijam norādīja, ka pēc eiro ieviešanas kļūtu vienkāršāka sadarbība ar citiem reģioniem kā, piemēram, Indiju un valstīm Amerikā, kurām eiro ir ļoti saprotams.
