no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Rīt turpinās Pasaules brīvo latviešu apvienības un Latvijas Universitātes rīkotā konference "Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā".

Tā notiek Latvijas Universitātes Lielajā aulā Raiņa bulvārī 19.

Konferences otrajā dienā aicināti ir visi. Diskusijas būs par atmodas politiķu mediju redzējumu 90. gadu sākumā un tagad, par paralēlām informācijas telpām un atšķirīgām realitātēm Latvijā, masu mediju nākotni.

Konferences otro dienu pulksten 9:50 ar runu atklās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Turpmākā programma:

10:00-11:55 Ceturtā diskusija

Mediji un politiķi: no barikāžu vienotības līdz lomu sadalei demokrātiskā sabiedrībā - LTF "piecinieka" šodienas skatījums (Sandra Kalniete, Dainis Īvāns, Ivars Godmanis, Jānis Dinēvičs, Jānis Škapars)

Moderators Arvīds Dravnieks

12:00-12:20 Krievu valodas mediji: citas realitātes konstruēšana (Brigita Zepa )

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Dzintaru koncertzāle

Turaidas iela 1

Tālrunis 7762086

" 5.septembrī plkst.19.00 Ēriks Babičevs.

" 6.septembrī plkst. 20.00 Raimonds Pauls "Dzīve ir skaista"

" 7.septembrī plkst.20.00 A.Rozenbaums.

" 8.septembrī plkst. 19.00 Normunds Rutulis un Rīgas orķestris "Magones zieds"

" 9.septembrī plkst.17.00 Vasaras sezonas noslēguma koncerts.

" 10.septembrī plkst.19.00 Indijas kultūras svētki Latvijā.

" 15.septembrī plkst.18.00 Rīgas, Zemgales un Kurzemes novadu pūtēju orķestru svētki.

Jūrmalas teātris

Muižas iela 7

Tālrunis 7751089

" 8.septembrī plkst.13.00 "Albertam Kronbenbergam -120. Sprunguļmuižās gadatirgus Bulduros"

" 8.septembrī plkst.17.00 - Dailes teātra aktiera Pētera Liepiņa monoizrāde A.Kronenberga "Jērādiņa" .

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi septembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Septembrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV un preses reklāmas apjomu kāpums, savukārt radio reklāmas apjoms nedaudz samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada septembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar augustu, ir pieaudzis par 34 %. Attiecīgi septembrī tika reģistrēti 2,53 miljoni cm², bet augustā - 1,89 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada septembrī presē reģistrēts 15 461 reklāmas gadījums, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada septembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 243 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) septembrī bijuši: Bite, LMT, L’Oreal, Maxima, Elkor, Parex, Hansabanka, Rimi, Lattelecom, Tele2. Reklamētākās markas presē – Maxima, Parex, Podium.

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Kultūras pasākumi Jūrmalā

no 10. līdz 23. septembrim

Dzejas dienas Jūrmalā

11. septembrī

plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā - muzejā (Pliekšāna ielā 5/7) Jaunatnes studijas "Kaiva" uzvedums "Saulīte slimnīcā" (Majoru pamatskolas audzēkņi).

plkst. 14:00 Jūrmalas pilsētas dome aicina. "Dzejas stunda pie Raiņa priedēm" - autoru Amandas Aizpurietes, Eduarda Aivara Eipura un Agitas Dragunas dzejas lasījumi. Tikšanās ar jubilāri, dzejnieci Liju Brīdaku un Jūrmalas teātra aktieriem (Pumpuros, Amatas ielas galā).

plkst. 15:00 Dzejas dienā O.Vācieša pēcpusdiena Kauguru kultūras namā (Raiņa ielā 110).

plkst. 15:00 "Panāc pretī!" Dzejas dienai veltīts pasākums Bulduru kultūras namā (Muižas ielā 6) Piedalās Jūrmalas teātra aktrise Ingūna Radziņa un flautiste Kristīne Keiča

Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs nosaucis 20 futbolistus, kuri gatavosies Pasaules Kausa septembra pirmajiem kvalifikācijas mačiem izbraukumā pret Moldovu un Skonto stadionā pret Grieķiju. Starkovs norādīja, ka pēc nākamās LMT Virslīgas tūres (no 30. augusta līdz 1. septembrim) viņš varētu izsaukt vēl divus vai trīs futbolistus.

Latvijas izlase 6. septembrī Tiraspolē, Moldovā Sheriff stadionā plkst.20.30 spēlēs pirmo 2010. gada FIFA Pasaules Kausa kvalifikācijas maču. Otrais mačs notiks Rīgā, Skonto stadionā 10. septembrī plkst. 21.15 pret bijušajiem Eiropas čempioniem – Grieķijas izlas, Db.lv informē Mārtiņš Hartmanis, LFF preses sekretārs.

Par spēli, gatavošanos, futbolistiem un ceļu mediju pārstāvji tiks informēti preses konferencē trešdienā, 3. septembrī plkst.14.00 Skonto stadionā preses konferenču telpā. Šajā preses konferencē Latvijas mediju pārstāvji varēs saņemt preses akreditācijas uz 10.septembra spēli pret Grieķiju.

Turpat Skonto stadionā 3. septembrī plkst.11 A.F.I. preses foto aģentūra bildēs izlases kopbildi un spēlētāju portretfoto jaunajās formās. Savukārt uzreiz pēc fotografēšanās – plkst.11.30 būs izlases atvērtais treniņš.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Pamatojoties uz filmu studijas "Ego Media" iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

" 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

" 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

" 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

" 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

" 14.septembrī plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Krāslavas ielas līdz Daugavpils ielai;

Sakarā ar filmēšanu tiks ierobežota satiksme Rīgā, Db.lv informēja Rīgas dome.

Pamatojoties uz filmu studijas Ego Media iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

- 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

- 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

- 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

- 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

2024.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 232,3 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2023.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 393,4 tūkst. nakšu, kas ir par 6,9% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

2024.gada septembrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 62% jeb 144 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 16,6% vairāk nekā pērn septembrī, bet par 16,2% mazāk nekā 2019.gada septembrī pirms pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, palielinājies par 9% un bija 251,6 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada septembrī - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (21,1 tūkst.), Vācijas (17,1 tūkst.), Igaunijas (12,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (9,1 tūkst.), Somijas (7,9 tūkst.), Polijas (7,3 tūkst.), Spānijas (6,4 tūkst.), ASV (6,2 tūkst.), Zviedrijas (5,6 tūkst.) un Norvēģijas (4,8 tūkst.).

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Jau nākamnedēļ Fastleader Vadības konferencē Rīgā viesosies pasaulē ietekmīgā biznesa žurnāla Business Week galvenais redaktors John Byrne, kurš žurnālā darbojas jau 18 gadus.

John Byrne ir goda viesis Fastleader Vadības konferencē, kas notiks 26. un 27.septembrī Reval Hotel Latvia. Konferencē uzstāsies arī citi pieredzējuši ārvalstu un vietējie vadības speciālisti, kā arī Latvijā izcilākie vadītāji.

Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com", notiek jau trešo gadu.

57 vāka publikāciju īpašnieks

John Byrne strādā Business Week gandrīz 18 gadus. Viņa vadībā tika attīstītas idejas par mēneša bestselleru sarakstu, izveidota vadošo biznesa industrijas skolu klasifikācija, žurnāla tops par labākajām un sliktākajām uzņēmuma vadībām un radīts saraksts ar visdāsnākajiem filantropiem. Strādājot Business Week John Byrne sasniedza rekordu - 57 žurnāla pirmā vāka publikācijas.

Jau trešo reizi Latvijā notiks Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com". Šogad Vadības konferences tēma būs "Patiesi sirsnīga vadība" - kā rūpēties par darbiniekiem un izrādīt tiem patiesu cieņu, nezaudējot godīgumu un atklātību, vērtējot darbinieku paveikto. Starp konferences runātājiem būs ne tikai Latvijas izcilākie vadītāji, bet arī pieredzējuši ārvalstu vadības speciālisti.

Natālija Gavriļenkova, "Hansa Conferences" izpilddirektore: "Šogad Vadības konferences tēma ir veltīta patiesi sirsnīgai vadībai, jo mūsdienās vadītājs vairs nav tikai hierarhijas piramīdas smaile, vadītājam ir jāspēj iedvesmot un motivēt darbiniekus. Ar savām pētījumu atziņām un praktisko pieredzi sirsnīgā un patiesā vadībā konferencē dalīsies vairāki ārvalstu lektori, kā arī Latvijas veiksmīgākie vadītāji.".

Fastleader Vadības konferencē tiks prezentēti Fastleader.com jaunākā vadības stilu pētījuma rezultāti. Konference norisināsies 2007.gada 26. un 27.septembrī viesnīcā "Reval Hotel Latvija".

Konferences goda viesi

Gareth Jones ir Eiropas vadošais eksperts organizāciju kultūrā un vadībā. Viņš ir iekļuvis pasaules ietekmīgāko biznesa domātāju topā - Thinkers 50. G.Jones ir autors rakstam "Why Should Anyone Be Led by You?", kas ieguva Harward Business Review prestižo McKinsey balvu par labāko rakstu. 2006.gadā iznākusī grāmata ar tādu pašu nosaukumu ir piecu gadu ilgušā pētījuma kulminācija par autentisku vadību.

Septembrī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar augustu, visos medijos novērojams reklāmas apjoma pieaugums, norāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Televīzijā septembrī, salīdzinot ar augustu, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 14 %. Augustā televīzijā noraidītas 38 580 minūtes, bet septembrī – 43 920 minūšu reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits septembrī bija 111 579 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2007. gada septembri, kad tika reģistrēti 125 734 reklāmas gadījumi, ir par 11 % mazāk.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka reklāmas apjoms 2008. gada septembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2008. gada augustu, ir pieaudzis par 40 %. Attiecīgi septembrī tika reģistrēti 2.02 miljoni kvadrātcentimetru, bet augustā – 1.44 miljoni kvadrātcentimetru reklāmas.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena 2007.gada septembrī samazinājusies par 1,2%. Vidējā cena septembra beigās ir 1570 EUR/m2, liecina SIA Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats par septembri.

Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības. 2007.gada septembrī Rīgas pilsētā reģistrētais pirkuma līgumu skaits turpina samazināties un septembrī tas bija 2001./2002.gadu mijas līmenī.

Septembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 16 pieteiktiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem. Lielāko projektu apjomi ir 320 – 360 dzīvokļi. Tai pašā laikā vairāki attīstītāji ir apturējuši celtniecību, citu plānoto projektu virzīšana ir atlikta.

Īres piedāvājums 2007.gada laikā pieaudzis par 70%, īres cenas par 25%. Ierobežotas pirktspējas apstākļos strauji attīstās jauno projektu īres tirgus.

Rīgas centra dzīvokļu, Rīgas apkārtnes apbūves gabalu un privātmāju tirdzniecība ir mazaktīva. Piedāvājums pieaug, tomēr pārdevēju cenu politika ir nogaidoša.