Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ģimenē uz vienu tās locekli iztikšanai nepieciešami 625,64 eiro mēnesī, liecina DNB Latvijas barometrs veiktais pētījums.

Atbildot uz jautājumu - cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, - visbiežāk minētā summa ir 500 eiro (21%). Jāpiebilst, ka summas, kas ir lielākas par vidējo algu (765 eiro) Latvijā, ir minējuši 24% aptaujāto, bet 15% aptaujāto atzinuši, ka spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 300 eiro.

Salīdzinot 2010., 2012. un 2015.gada aptauju rezultātus, vērojams, ka vidējā nosauktā naudas summa, kas, pēc respondentu domām, nepieciešama iztikai, 2015.gadā ir pieaugusi (2010.: 475,84 eiro, 2012.: 517,23 eiro, 2015.: 625,64 eiro).

DNB Latvijas barometrs ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Iepriekšējā mēnesī vērotais iedzīvotāju optimisms atkal sācis pieklust - cilvēki kritiskāk vērtē lielāko daļu ar valsts un ekonomikas attīstību saistīto indikatoru. Tiesa, iedzīvotāju vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli un iespējām atrast labu darbu Latvijā uzlabojies, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Saskaņā ar pētījumu, šomēnes salīdzinoši kritiskāk nekā iepriekš iedzīvotāji vērtējuši kopējās situācijas attīstību valstī - indekss samazinājies par 13 punktiem. Nedaudz, bet tomēr pasliktinājies arī vērtējums Latvijas ekonomikai. Tostarp Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējums samazinājies par vienu punktu, tā izmaiņu un prognožu vērtējumi - par diviem punktiem. Savukārt vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli un iespējām atrast labu darbu Latvijā uzlabojies. Kā liecina pētījuma rezultāti, šomēnes ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums pakāpies par četriem punktiem - iedzīvotāji to biežāk nekā iepriekš vērtējuši kā viduvēju (57%). Līdzīga vērtējuma uzlabošanās vērojama iespējām atrasts labu darbu Latvijā, indeksam palielinoties par četriem punktiem.

Aprīlī fiksētais Latvijas iedzīvotāju vērtējums aizvien ir kritisks gan skatījumā par tagadni un nākotni, gan arī redzējumā par ekonomisko situāciju un attīstības prognozēm, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Kaut gan daži no indeksiem – nākotnes vērtējums, Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums, ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes – attiecīgajā mēnesī piedzīvojušas minimālu kāpumu, tās vairāk raksturojamas kā nejaušas svārstības, nevis reālu uzlabojumu sekas. Turklāt teju visi kritēriji jau ilgstoši turpina saglabāt negatīvu indeksu.

Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, kopējā noskaņojuma indekss un tagadnes indeksa vērtējums ir saglabājies nemainīgs, kamēr nākotnes vērtējuma indekss kāpis par vienu punktu. Kopumā izmaiņas šajā mēnesī ir ļoti mērenas – gandrīz visās kategorijās kāpums un kritums ir viena punkta apmērā. Kritumu šajā mēnesī piedzīvoja kopējās situācijas vērtējums, pašreizējā ekonomiskā stāvokļa vērtējums, pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums, kā arī darba izredžu un valdības darba vērtējums. Kamēr viena punkta kāpums pozitīvā virzienā bijis respondentu Latvijas ekonomiskā stāvokļa attīstības prognozēs un gaidās par ģimenes stāvokļa attīstību. Tikmēr par četriem punktiem kopš marta pakāpies Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums, kas gan nemaina faktu, ka kopumā tam ir izteikti negatīvs rezultāts (-18 indeksa punktu).

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati ļauj aplūkot sabiedrības dienaskārtību un tās izmaiņas - lai arī iedzīvotāju apmierinātība ar ekonomisko situāciju ir pieaugusi, līdzīgi kā pirms četriem gadiem aktuālākās problēmas ir veselības aprūpe, ekonomika un sociālā joma. Īpašs pārsteigums tas nav, jo, neskatoties uz situācijas uzlabošanos, labāku valsts un ģimenes materiālo situāciju, liela daļa iedzīvotāju joprojām ir kritiski noskaņoti. Par sabiedrības noskaņojumu un nedrošības kontekstu gan liecina tas, ka aizsardzība un ārlietas par prioritātēm valsts budžetā ir atzītas biežāk nekā 2010.gadā.

Jāpiebilst, ka, domājot par nākamo parlamentu, cilvēki prognozē pakāpenisku dzīves un ekonomikas uzlabošanos un dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, lai arī daļa pieļauj Krievijas ietekmes pieaugumu un situācijas pasliktināšanos. Jāatzīmē gan, ka trešdaļa aptaujāto uzskata, ka 12.Saeimas laikā nekas būtiski nemainīsies.

Manuprāt, ļoti interesanti ir salīdzināt arī datus, ko iedzīvotāji gaidīja un sagaidīja no ārkārtas vēlēšanām. 2011.gada augustā (DNB Latvijas barometrs Nr40) 29% aptaujāto prognozēja, ka ārkārtas vēlēšanas neko nemainīs. 2014.gada augustā 41% aptaujāto norāda, ka tās neko nav mainījušas. Turklāt pirms trīs gadiem 32% aptaujāto domāja, ka politiķi rēķināsies ar to, ka Saeimu var atlaist, tāpēc strādās labāk un aktīvāk, bet 2014.gadā tikai 7% aptaujāto uzskata, ka deputāti šī iemesla dēļ ir uzlabojuši savu darbu. 2011.gadā 25% aptaujāto domāja, ka sabiedrība kļūs aktīvāka un vairāk prasīs no politiķiem, bet 2014.gadā tikai 12% aptaujāto uzskata, ka tā ir noticis.

Samazinot finansējumu laboratoriskiem izmeklējumiem, var pieaugt maksas pacientu īpatsvars un pasliktināties slimību diagnosticēšana, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Veselības ministrija lepojas – kopš ģimenes ārstiem nosūtīti brīdinājumi stingrāk izvērtēt nepieciešamību pēc laboratoriskiem izmeklējumiem, samazinājies nosūtījumu skaits un šiem mērķiem izlietoto valsts līdzekļu apmērs. Laboratoriju vadītāji pretī liek citus argumentus – pieaug maksas pacientu skaits.

«Ārsti sūta mazāk. Augustā bija tāds kritums, kādu vēl neesmu pieredzējusi. Vairāk nāk maksas pacienti, bet man ļoti negribētos, lai laboratorijas pakalpojumi kļūtu par maksas pakalpojumiem,» saka SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa. Valsts apmaksātās analīzes veido ap 70% uzņēmuma pakalpojumu grozu. Tādi paši novērojumi ir E. Gulbja laboratorija valdes loceklei Sandrai Dimantei: «Strauji pieaug pacientu līdzmaksājumi. Valsts apmaksāto analīžu apjoms samazinājies par 17%, pacientu līdzmaksājumi pieauguši par 28%. Pacientiem ir svarīga sava veselība,» viņa saka. E. Gulbja laboratorijā valsts apmaksāto izmeklējumu īpatsvars ir 52%. Jāpatur prātā, ka tieši augstais līdzmaksājums, kas radies nepietiekama valsts finansējuma dēļ, novedis pie situācijas, ka medicīnas pakalpojumi daļai sabiedrības nav pieejami. «10% iedzīvotāju veselības aprūpe nav pieejama vispār, 10% ir daļēji pieejama,» atzīst veselības ministrs Guntis Belēvičs. Oktobra otrajā pusē publiskota DNB Latvijas barometrs aptauja liecina, ka 71% respondentu tieši medicīnisko pakalpojumu dārdzību uzskata par galveno veselības aprūpes problēmu valstī.