Negadījumi, kas saistīti ar cauruļvadu plīsumiem, ir izplatītākie īpašumu apdrošināšanā, turklāt biežāk plīst tieši kanalizācijas caurules, kas vecā dzīvojamā fonda mājās ir kritiskā stāvoklī.
Kā liecina AAS BTA apkopotie dati, 49 % negadījumu, kas notiek dzīvojamā sektorā, saistīti ar applūdi un tvaika vai šķidruma noplūdi, kā rezultātā tiek bojāts ne vien īpašums, bet arī manta tajā. Notiekot šādam negadījumam, izdevumi mājokļa remontam ir vidēji 1000 latu, taču nereti, ja, piemēram, noticis caurules plīsums, īpašniekam būs nepieciešami papildus līdzekļi sava mājokļa remontam. Turklāt liela zaudējumu daļa ir sabojātā manta – ledusskapji, mēbeles, datortehnika, TV un audio iekārtas, utt.
Daudzdzīvokļu namos par iemeslu negadījumiem lielākoties ir ūdens vai kanalizācijas cauruļu plīsumi, skaidro BTA Insurance Company Īpašumu apdrošināšanas produktu vadītājs Renārs Duntavs, piebilstot, ka īpaši bieži tas notiek vecā dzīvojamā fonda namos, kur caurules nav mainītas kopš ēku celšanas brīža. Pēc BTA datiem šādu gadījumu skaits ik gadu pieaug vismaz par 15%. Kopumā rudens un ziema ir laiks, kad negadījumu skaits, kas saistīti ar šķidruma vai tvaika noplūdi, kā arī applūdi, pieaug pat par 63%. Tam ir vairāki iemesli - uzsākot apkures sezonu, daudzi privātmāju īpašnieki pārvērtē savas apkures sistēmas iespējas, kā rezultātā pārkarst un plīst ūdens boilers, skaidro BTA pārstāvis.
Tāpat applūdes notiek tādēļ, ka ir bojāts ēkas jumts vai tas nav savlaicīgi notīrīts no biezās sniega kārtas. Īpaši ziemas periodā pieaug pieteikumu skaits, kad ēku augšējo stāvu dzīvokļi bojāti kūstošā sniega vai ledus dēļ. Jāatgādina gan, ka apdrošinātājam ir tiesības atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja nams nav uzturēts kārtībā un bojājumi radušies pašu cilvēku vai nama apsaimniekotāja vainas dēļ. Tāpēc, ja ēkas jums netiks tīrīts savlaicīgi un tādēļ iestājies apdrošināšanas gadījums, atlīdzību var arī neizmaksāt, skaidro BTA.
Cilvēkiem, kuri apdrošina īpašumu, iesakām apdrošināt arī civiltiesisko atbildību, norāda R. Duntavs. Apdrošināšanu iegādājas daudz aktīvāk nekā agrāk, piemēram, apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums, salīdzinot 2010. un 2012. gada pirmos pusgadus, ir ap 34 %, tomēr joprojām ir cilvēki, kuri nepamatoti pārliecināti, ka ar viņiem nekas nevar notikt.
Ja runā par negadījumiem, kas notiek ar nekustamajiem īpašumiem - tiem raksturīga sezonalitāte, skaidro R. Duntavs. Rudenī un ziemā lielākoties ir ledus un sniega radītie bojājumi, kā arī uguns nelaimes nepareizi uzstādītu, neapkoptu vai bojātu apkures katlu vai novecojušas un nedrošas elektrosistēmas dēļ. Svētkos tie ir ugunsgrēki, ko izraisa eglīšu vai Adventes vainagu aizdegšanās. Tostarp pavasarī īpašumi cieš no plūdiem, vētrām un kūlas dedzināšanas, kā arī garnadži atklāj savu sezonu, kas visvairāk izpaužas vasarā, kad sācies atvaļinājumu laiks un daudzi īpašumi atstāti bez uzraudzības.