Gada nogale un jauna gada sākums ir labākais laiks, lai apkopotu gada laikā paveikto un sastādītu plānus nākošajam 2021. gadam. Diemžēl 2020. gada sākumā sastādītie rīcības plāni, budžeta projekti, darba un atvaļinājumu ieceres izkusa kopā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu.
Vēl gada sākumā, kad pirmās ziņas par vīrusu sāka parādīties Ķīnā, neviens nevarēja iedomāties, ka tas tik plaši un strauji izplatīsies pa visu pasauli. Nevar noliegt, ka aviosatiksme veicināja vīrusa sākotnējo izplatību. Šobrīd Covid-19 ir izplatījies visos kontinentos, pat Antarktīda nav izņēmums. Līdz ar to, uzsākot cīņu ar šī vīrusa izplatības ierobežošanu globālā mērogā, sākās aviācijas nozares sabrukums, kura sekas mēs izjutīsim vēl vairākus gadus.
Salīdzinot ar 2020. gada sākumu, situācija ir mainījusies. Ir veikti neskaitāmi pētījumi, ieviesti individuāli un lokāli piesardzības pasākumi, notiek regulāra iedzīvotāju testēšana. Šai kontekstā jautājums, ko aviācijas nozare visā pasaulē un arī Latvijā vēlas uzdot politikas veidotājiem un infektoloģijas zinātniekiem – vai esošajos apstākļos, kad vīrusa izplatība jau ir notikusi, aviācijas nozarei uzliktie aizliegumi joprojām ir efektīvi un sniedz sākotnēji definēto mērķi – vīrusa izplatības ierobežošanu?
Statistikas dati liecina, ka šobrīd Covid-19 izplatība iekšzemē ir nesalīdzināma ar gaisa satiksmes nelielo, individuālo ievesto gadījumu skaitu. Gaisa kuģi šobrīd ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem ar minimālu risku inficēties lidojuma laikā. Būtiski ir arī tas, ka iespējamās inficēšanās gadījumā aviopasažieri ir daudz vieglāk un precīzāk izsekojami, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, piemēram, iekšzemes autobusiem vai privāto auto satiksmi starp valstīm. Vēl vairāk, aviosatiksmes slēgšana neaptur ceļotājus, bet liek tiem meklēt alternatīvus pārvietošanās veidus, un iebrauc valstī, nereti izvēloties nereģistrēties Covidpass.lv un neievērot pašizolācijas prasības.
Covid-19 izplatība Latvijā ir radījusi ļoti smagas un ilglaicīgas sekas gan tautsaimniecībā, gan arī cilvēku ikdienas dzīvē. No ekonomiskā viedokļa tieši aviācijas nozare šobrīd cieš vislielākos zaudējumus. Optimistiskajā scenārijā 2020. gadā Ekonomikas ministrija Latvijā prognozē IKP kritumu 4-5% robežās. Savukārt, atsaucoties uz Oxford Research pētījuma rezultātiem, aviācijas daļa šai IKP samazinājumā ieņem no 20% (tiešie nozares zaudējumi) līdz 43% (ņemot vērā inducēto un katalizatora efektu). Jāņem vērā, ka iepriekš tieši aviācijas nozare piegādāja vairāk nekā 50% no visas Latvijā ienākošās tūrisma plūsmas. Līdz ar to ietekmēta ir tūrisma nozare, viesnīcas, ēdināšana un pārējā pakalpojumu infrastruktūra, kas šobrīd atrodas faktiskā dīkstāvē.
Ceram, ka jaunajā 2021. gadā sāksies samērīga nozares atjaunošanās. Vakcinācija, iedzīvotāju piesardzība un godprātība ir galvenie priekšnoteikumi starptautiskās satiksmes atjaunošanai. Ir jāvienojas par vienotām vadlīnijām attiecībā uz iedzīvotāju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības robežās. Drošības pasākumiem jābūt sinhronizētiem un saprotamiem visā Eiropā. Atsaucoties uz Pasaules Veselības Organizācijas aicinājumiem, ir plašāk jāizvērš testēšanas iespējas, paredzot lielāku testu pieejamību un vienkāršotu to veikšanu, kā arī samazinot ar to saistītos birokrātiskos šķēršļus. Tai skaitā, testēšanā pēc iespējas vairāk jāizmanto ātri un precīzi Covid-19 testi, piemēram, RT-PCR. Tāpat, lai atjaunotu ekonomiskās saites un atjaunotu biznesa aktivitātes, aicinām nepiemērot testēšanas un pašizolācijas prasības pasažieriem īstermiņa (mazāk par 72 stundām) ceļojumu gadījumā.
Jaunajā 2021. gadā mums visiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Ir skaidrs, ka mums vēl ilgi būs jāsadzīvo ar Covid-19 krīzes sekām un vīrusa izplatību, bet kopīgiem spēkiem ir jārod veids, kā neierobežot brīvību un vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība un brīvā pasaule. Līdz ar to, aicinām Latvijas politikas veidotājus un ekspertus ieklausīties un ņemt vērā Eiropas Savienības oficiāli pausto, ka ierobežojumi personu brīvai kustībai nedrīkst izpausties kā aizliegumi atsevišķu transporta pakalpojumu sniegšanai.
Savukārt Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 2020. gada 2. decembrī ir publicējuši kopīgas vadlīnijas Covid-19 testēšanai un pašizolācijai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa pārvadājumus , kas var būt vērtīgs pamats aviācijas satiksmes atjaunošanai arī Latvijā.
