Šis gads Latvijai ir iesācies bez jaunas valdības un ar pagaidu budžetu. Protams, mēs visi ceram, ka drīz tiksim gan pie valdības, gan budžeta.
Šā gada lielie risināmie uzdevumi valdībai ir finanšu sektora uzticamības atjaunošana, darot visu, lai nākamais Moneyval ziņojums par valsti nebūtu negatīvs, tāpat jāsāk darbs pie administratīvi teritoriālās reformas, ko solījušas gandrīz visas partijas, kā arī jātiek skaidrībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kura normu par diviem pakalpojumu groziem arī solījušas precizēt un uzlabot teju visas partijas. Šie uzdevumi ir ne tikai valdības iespēja, bet arī lielais risks mums visiem. Jo mēs nezinām, kāda būs valdība, par ko spēs vienoties partijas, vai to savstarpējā konkurence un ķīviņi nebremzēs pragmatisku risinājumu iespējamību. Viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunajai valdībai noteikti būs saistīts ar Moneyval ziņojumu, kur no Latvijas tiek sagaidīti ļoti konkrēti pasākumi, tostarp izmeklēšanas un uz tiesu nosūtītas lietas.
Labā ziņā ir tā, ka Kontroles dienestam ir jauna vadītāja Ilze Znotiņa, kas sola pastiprinātu finanšu sektora uzraudzību. Tomēr ļoti svarīgs būs politiskais atbalsts, kaut vai piešķirot nepieciešamos budžeta līdzekļus. Šogad arī turpināsies ABLV Bank pašlikvidācija, un svarīgi, lai šajā procesā netiktu legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Turpināsies arī sāga ap KNAB aizturēto Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Pārmaiņas gaida arī Valsts ieņēmumu dienestu, kas pagaidām vēl ir bez ģenerāldirektora. Tiesa, aizejošā valdība šim amatam konkursa kārtībā ir izraudzījusies Ievu Jaunzemi, taču, vai par to nobalsos jaunā valdība un Saeima, nav zināms.
Ja runā par tiesībsargājošām institūcijām un to darbu, tad, protams, sabiedrība pastiprināti sekos līdzi Rīgas satiksmes korupcijas skandālam un apcietinātā uzņēmēja Māra Martinsona saiknēm ar politiķiem un to kukuļošanu. Nav izslēgts, ka veiksmīga KNAB darba rezultātā tieši ar M. Martinsonu saistītās peripetijas varētu radīt visai spēcīgas turbulences politiskajā vidē. Iespējas ar riskiem mīsies arī pasaulē. Pie riskiem pieder ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, nav zināms, kādas sekas atstās, tostarp arī uz Eiropu, Donalda Trampa lēmums izvest no Sīrijas ASV karaspēku, pret ko protestējot no amata atkāpies ASV aizsardzības minstrs. Lielais nezināmais ir arī tas, vai Brexit būs ar vai bez vienošanās. Eirozonu noteikti tricinās Itālijas valdība, bet Francijai būs jāsaprot, ko iesākt ar lielo negatīvisma vilni, kas veļas pār Emanuēlu Makronu. Domājams, turpināsies spriedze ap Nordstream projektu, par kuru iestājas Vācija, bet ko kritizē ASV un vairākas Austrumeiropas valstis, tostarp arī Latvija.
Taču vislielākais nezināmais, kas ir visnopietnākais risks arī Latvijai, ir gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas, kur, ņemot vērā eiroskepticisma un populisma uzplūdus, varētu tikt ievēlēts visnotaļ dīvains deputātu sastāvs, kura galvenā vēlme ne tuvu nebūs Eiropas Savienības un eirozonas stiprināšana.
