43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

NYC&Company prognozē, ka 2004. gads Ņujorkai varētu būt rekordgads. Kaut arī oficiālie dati vēl nav paziņoti, tiek rēķināts, ka 2004. gadā pavisam Ņujorku apmeklēja 39,6 miljoni viesu, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2003. gadā. Īpaši palielinājies ir ārvalstu viesu skaits, proti, 5,3 miljoni viesu, kas ir par 10% vairāk nekā 2003. gadā, kurš bija jau trešais pēc kārtas gads ar mīnus skaitļiem. Jāatzīmē, ka iepriekšējais rekordgads bija 2000. gads, kad ārvalstu viesu skaits sasniedza 6,8 miljonus. Pēc NYC&Company tūrisma biroja datiem, Ņujorkas ieņēmumi no tūrisma 2004. gadā sasniedza 15,1 miljardu ASV dolāru, kur ieņēmumi no viesnīcu nodokļa vien sasniedza 220 miljonus ASV dolāru. Turpretī Ņujorkas viesnīcu noslogojums uzlabojās par 7 punktiem, sasniedzot 83%, bet vidējā istabiņas cena palielinājās par 9 ASV dolāriem, sasniedzot 212 ASV dolārus.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Pērn kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas par 156 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2004. gadu, ir par 25 milj. Ls jeb 19% vairāk, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2004. gadu, arī pieaudzis par 19% jeb 10,9 milj. Ls, un kopumā atlīdzībās izmaksāts 67,5 milj.Ls. Piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu vidū, salīdzinot ar 2004. gadu, vērojamas nelielas izmaiņas. Joprojām pieprasītākais apdrošināšanas veids ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas 45,2 milj.Ls apmērā (29% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 11,5 milj.Ls jeb 34% vairāk nekā 2004. gadā. Nemainīgi arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – 20,1 milj.Ls jeb 29,7% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzības pieaugušas par 5,1 milj. Ls jeb 34%. Otrā populārākais apdrošināšanas veids gan 2004., gan 2005. gadā bijusi sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. OCTA apdrošināšanā pērn parakstītas prēmijas 28,8 milj.Ls apmērā (18,4% no tirgus), kas ir par 0,2 milj. Ls jeb 1% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā OCTA apdrošināšana arī atrodas 2. vietā ar izmaksātiem 15,3 milj. Ls (22,7% no tirgus). Atlīdzību apjoms pieaudzis par 2,8 milj.Ls jeb 22%, salīdzinot ar 2004. gadu. Trešais populārākais apdrošināšanas veids pēc parakstītajām prēmijām bijusi veselības apdrošināšana (2004. gadā – īpašums). Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas 24,3 milj. Ls apmērā (15,6% no tirgus), kas ir par 6,4 milj.Ls jeb 36% vairāk nekā 2004. gadā. Atlīdzību ziņā veselības apdrošināšana arī atrodas 3. vietā – pērn atlīdzībās izmaksāti 15 milj.Ls (22,2% no tirgus) – par 2,9 milj.Ls jeb 24% vairāk nekā pērn. Uz ceturto vietu kopš 2004. gada nokritusi īpašuma apdrošināšana – gan pēc parakstītajām prēmijām, gan izmaksātajām atlīdzībām. Šajā veidā parakstītas prēmijas 23,5 milj.Ls apmērā (15,1% no tirgus), kas ir par 4,9 milj. Ls jeb 26% vairāk nekā 2004. gadā. Īpašuma apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis diezgan krasi. Kopumā atlīdzībās izmaksāts 9,7 milj.Ls (14,3% no tirgus), kas ir par 52% jeb 3,3 milj. Ls vairāk nekā 2004. gadā. Piektais pieprasītākais apdrošināšanas veids, kurā vērojama arī visstraujākā izaugsme, ir dzīvības apdrošināšana (2004. gadā šajā pozīcijā atradās vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana). Pagājušajā gadā tajā parakstītas prēmijas 10,9 milj.Ls apmērā (7% no tirgus), kas ir par 4,3 milj. Ls jeb 66% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā dzīvības apdrošināšana saglabā 5. vietu ar 2,6 milj. Ls (3,9% no tirgus). Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 3,2 mlj. Ls jeb 55% mazāk.

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

AS “Rīgas Fondu birža” valde, ņemot vērā a/s “Ogre” 2004.gada 14.oktobra iesniegumu un iesniegtos dokumentus un pamatojoties uz RFB noteikumu “Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” 17.1.punktu un “Rīgas Fondu biržas Biedru un tirdzniecības noteikumu” 4.8.1. punkta 3. apakšpunktu un 5.7.3. punkta 2. apakšpunktu, 2004.gada 21.oktobrī nolēma: 1. Apturēt tirdzniecību ar akciju sabiedrības “Ogre” akcijām, ievērojot šādu kārtību: 1) no 2004. gada 28. oktobra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība Automātiski savietojamo uzdevumu grāmatā; 2) no 2004. gada 2. novembra līdz 9. novembrim (ieskaitot) tiek apturēta tirdzniecība visā Biržas tirdzniecības sistēmā. 2. Noteikt, ka visi darījumi, kuri ar a/s “Ogre” akcijām RFB Tirdzniecības sistēmā tiek noslēgti no 2004. gada 22. oktobra līdz 2004. gada 2. novembrim un kuros norēķinu periods ir noteikts sākot ar 2004. gada 2. novembri, tiek atcelti. Minētais lēmums tika pieņemts, jo 2004.gada 18.oktobrī RFB saņēma akciju sabiedrības “Ogre” (turpmāk arī – Sabiedrība) 2004.gada 14.oktobra iesniegumu Nr.2-397., kurā tā lūdz, atbilstoši akciju sabiedrības “Ogre” 2004.gada 4.oktobra akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem akciju sabiedrības “Ogre” pamatkapitāla samazināšanas noteikumiem, apturēt tirdzniecību par akciju sabiedrības “Ogre” akcijām no 2004.gada 2. novembra līdz 2004. gada 9. novembrim ieskaitot, ar mērķi nepieļaut šajā laika periodā akcionāru darījumus ar sev piederošām akciju sabiedrības “Ogre” akcijām. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi paredz samazināt sabiedrības pamatkapitālu, aizstājot sabiedrības iepriekšējo gadu zaudējumus 5 836 385.94 Ls apmērā ar sabiedrības akciju kapitālu 5 836 385.94 Ls apmērā un veikt akciju apvienošanu. Akciju sabiedrības “Ogre” valde ir noteikusi, ka pamatkapitāls tiek samazināts 2004.gada 1.novembrī pēc stāvokļa uz 2004.gada 1.novembra darba dienas sākumu (plkst.8.00). Par akciju apvienošanas un apaļošanas rezultātā dzēstajām akciju daļām kompensācija akcionāriem tiks izmaksāta 2005.gada 21.janvārī.

Kompānija Ford par 925 miljoniem USD pārdos 1987. gadā iegādāto uzņēmumu Aston Martin uzņēmēju konsorcijam, ziņo BBC.

Ford nolēmusi sev paturēt Aston Martin akcijas 77 milj. dolāru vērtībā, tādējādi visa kompānija tika novērtēta par 925 miljoniem dolāru. Pirms pus gada Aston Martin vērtība esot bijusi 2 miljardi USD.

Pircēju konsorcijā darbojas kompānijas Prodrive dibinātājs un vadītājs Deivids Ričards (David Richard), Teksasas banķieris un Aston Martin kolekcionārs Džons Sindlers (John Sindler) un divas Kuveitas investīciju kompānijas Investment Dar un Addem Investment.

Darījums tikšot pabeigts 2007. gada ceturtajā ceturksnī.

Jaunie īpašnieki apgalvo, ka Aston Martin automašīnas turpinās ražot Varvikšīrā, Lielbritānijā.

Liepājā 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, ievērojami pieaudzis būvniecības apjoms. Aizvadītā gada 12 mēnešos būvniecība veikta par 21,5 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā, 2004. gadā. Kopējie apjomi pērn sasniedza aptuveni 40,724 miljonu latu vērtību, informē Liepājas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska. 2004. gadā ekspluatācijā nodoto dzīvojamo māju kopējās izmaksas bija Ls 1 001 887, bet 2005. gadā – Ls 1 145 330. Pērn ekspluatācijā nodotas 32 individuālās dzīvojamās ēkas, bet 2004.gadā – 25 ēkas (2003. gadā pavisam 14 ēkas; 2002. gadā – 6). Vēl straujāks pieaugums bijis divu un vairāku dzīvokļu māju celtniecībā. 2005. gadā uzceltas 33 mājas, kamēr 2004. gadā tikai 8 vairāku dzīvokļu mājas. Kopā 2005. gadā uzceltas 65 dzīvojamās mājas (2004. gadā – 33). 2005.gadā izsniegtas 60 būvatļaujas privātmāju celtniecībai un rekonstrukcijai (2004. gadā – 55 būvatļaujas). 2005. gadā ekspluatācijā nodoti trīs viesu nami ar kopīgajām izmaksām par 570 000 latiem, 2004.gadā – tikai viena viesnīca ar kopējām izmaksām 30 000 lati. Ievērojami pieauguši biroju ēku būvniecības apjomi – kopējās ekspluatācijā nodoto objektu izmaksas sasniedz 9,57 miljonus latu, tikmēr 2004. gadā – 407 000 latu. Liepājā notikuši arī plaši dažādu pašvaldības, aprūpes un izglītības iestāžu remonti un rekonstrukcijas darbi. Jaunu vai rekonstruētu tirdzniecības objektu skaits Liepājā 2005.gadā papildinājies par 33 (2004. gadā – 52; 2003. gadā – 51; 2002. gadā – par 45). Ekspluatācijā nodoto šās grupas objektu izmaksas 2005. gadā bija 4,95 miljoni latu, salīdzinājumam – 2004. gadā 4,4 miljoni latu. Pieaugusi arī rūpniecības objektu un noliktavu būvniecība – 2005.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas objekti par 15,43 miljoniem latu. 2003.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas un noliktavu objekti par 600 000 latu, 2004. gadā – par 9 miljoniem latu. Šogad ekspluatācijā nodoti 26 objekti (2004. gadā uzcelti 23 objekti, 2003. gadā – 12 rūpniecības un noliktavu objekti).

Pētījumu centra SKDS 2007.gada decembra aptaujas dati liecina, ka gada laikā ir ievērojami samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka 2007. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo – 2006.gadu. Turklāt iedzīvotāji, domājot par 2008. gadu, ir pesimistiski.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, to, ka aizejošais 2007.gads Latvijai bijis labāks nekā 2006.gads, norādīja 19% iedzīvotāju, bet vērtējumu, ka tas ir bijis sliktāks, pauduši 33% aptaujāto. Savukārt 42% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

2006.gada decembrī 34% aptaujāto uzskatīja, ka aizejošais gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, tikai 17% to vērtēja kā sliktāku, bet 44% uzskatīja, ka tas ir bijis tās pats kā 2005.gads.

Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju vērtējums 2007.gadā ir bijis viskritiskākais, kopš 1999.gada, kad tika uzsākti šāda veida sabiedriskās domas mērījumi.

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norāda, ka nākamgad būtiskie izaicinājumi būs saistīti ar koksnes cenu korekcijām pēc šā gada rekordcenām, bet perspektīvā – ar ES Zaļā kursa prasību saprātīgu ieviešanu Latvijā.

Fragments no intervijas

Vai 2022. gadā LVM sasniegs pusmiljarda neto apgrozījumu, jo īpaši, ja deviņos mēnešos jau bija sasniegts 406 milj. eiro apgrozījums?

Jā, 2022. gads LVM būs rekordgads gan pēc neto apgrozījuma, gan arī pēc peļņas apmēra. Vienlaikus rekorda gads nenozīmē, ka tas ir veselīgs, jo izejmateriālu ražotājiem cenas virsotņu un strauju kritumu laiks nav tas labākais, tāpēc ka izjauc tirgus līdzsvaru. Diemžēl tas attiecas arī uz LVM, jo priecāties par ārkārtas ienākumiem un milzīgo peļņu nevar, raugoties uz to, kas notiek visapkārt. Vispirms jau ir būtisks mežizstrādes jaudu deficīts, jo pie augstajām koksnes cenām pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būtiski pieauga privāto meža īpašnieku segmentā, kamēr LVM pusē pieprasījums pēc mežsaimnieciskajiem pakalpojumiem bija stabilā un prognozējamā līmenī.

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Latvijas Televīzijā 31.decembrī:

"Labvakar, Latvija!

Labvakar, mana dārgā Latvijas tauta!

Līdz gadu mijai ir atlikušas pāris minūtes. Šajos mirkļos katrs no mums pārdomā, kāds tad ir bijis aizvadītais gads; kas no tā, ko pagājušajā gadā apņēmos izdarīt, ir paveikts, kas nē; kurš sapnis piepildījies, un kurš nē. Tāpat šajās minūtēs katrs no mums sev un saviem tuvākajiem kaut ko apsola. Apņemas dzīvot labāk, pareizāk, draudzīgāk un atbildīgāk.

Bet vispirms par to, kāds tad bijis aizvadītais 2007.gads. Latvijā tas ir bijis lielu pārmaiņu un uzdrīkstēšanās gads. Gads, kurā mēs visi kopā savas valsts vēsturē ierakstījām kādu būtisku lappusi. Gads, kurā atkal bijām gatavi runāt un domāt par mūsu nācijas kopīgajām vērtībām.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Neskatoties uz pēdējā laikā gan varas gaiteņos, gan masu medijos dominējošo pesimismu, 18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nākošais – 2009.gads viņiem personīgi būs labāks nekā aizejošais 2008.gads, ziņo SKDS. To, ka nākamais gads viņiem personīgi būs sliktāks nekā 2008.gads, sagaida 36% iedzīvotāju, bet 23% prognozē, ka izmaiņu nebūs – viņuprāt, 2009.gads viņiem būs tāds pats kā 2008.

Kopumā 2008.gada nogalē iedzīvotāji ir pauduši vispesimistiskākās nākotnes prognozes

pēdējo 10 gadu laikā. Līdz šim visretāk optimisms attiecībā uz nākamo gadu tika pausts

2000.gada nogalē, kad tikai 35% iedzīvotāju domāja, ka nākamais gads viņiem būs labāks.

Savukārt visoptimiskākais skats uz nākotni tika pausts 2004.gada nogalē, kad kopumā 56%

aptaujāto domāja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par iepriekšējo.

Pirms gada – 2007.gada nogalē, ar optimismu nākotnē raudzījās 39% aptaujāto, bet

pesimismu pauda tikai 16% iedzīvotāju.

Saskaņā ar 2008.gada decembrī veiktās aptaujas datiem viedokli, ka nākamais – 2009.gads –

viņiem personiski būs labāks nekā aizejošais gads, biežāk nekā caurmērā pauduši gados

Latvija Lietuva Igaunija Baltija Periods LV LT EE Iedzīvotāji (milj.) 2.31 3.43 1.35 7.1 2005 I IKP pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 8.5 6.7 6.2 2004 IKP faktiskajās cenā (milj. EUR) 10 470 17 940 8890 37 300 2004 Inflācija (gada, %) 6.9 3.3 4.5 2005 II Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts (% pret IKP) -1.1 -2.4 3.5 LV,LT 2004, EE 2004 I-IX Maksājumu bilances tekošā konta saldo (milj. EUR) -1290 -1290 -1120 -3700 2004 Maksājumu bilances tekošā konta saldo ( % pret IKP) -12.3 -7.2 -12.7 2004 Perioda laikā saņemtās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 500 720 740 1960 2004 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas (milj. EUR) 3300 4690 6980 14 970 2004 Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas uz 1 iedzīvotāju (EUR) 1430 1370 5170 2004 Preču eksports (milj. EUR) 260 640 410 1310 2005 I Preču eksporta izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 34.8 27 28.9 2005 I Preču imports (milj. EUR) 420 720 510 1650 2005 I Preču importa izmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 32.7 14.2 18.9 2005 I Ārējās tirdzniecības bilance (milj. EUR) -160 -80 -100 -340 2005 I Ārējās tirdzniecības bilance (% pret IKP) -22.1 -13.5 -22.8 2004 Rūpniecības pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) -1.2 1.8 2.5 LV,EE I, LV I-II Mazumtirdzniecības apgrozījums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 24.1 6.1 8.4 I Komercbanku aktīvi (milj. EUR) 11 600 8550 8840 28 990 II Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa noguldījumiem nacionālajās valūtās (%) 4.3 3.7 2 II Vidēji svērtās gada likmes ilgtermiņa kredītiem nacionālajās valūtās (%) 10.3 5.5 6.3 II Vidējā bruto darba alga (EUR) 329 380 492 X-XII Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis (%) 8.7 6.1 3.7 II Darba meklētāju īpatsvars (%) 10.3 10.6 8.5 2004 X-XII Valsts parāds (% pret IKP) 13.2 19.7 2.9 2004 Standard & Poor’s kredītreitings A- A- A- EE 2003, LV,L

Pa Latvijas dzelzceļu 2005. gada trijos mēnešos pārvadāti 13.687 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6.6 % vairāk nekā 2004. gada attiecīgajā periodā. Lielāko daļu jeb 5.974 milj. t no dzelzceļa kravām šī gada trijos mēnešos veidoja naftas produkti, kuru pārvadājumi gan sarukuši par 4.2 %. Lielākais pieaugums bija akmeņogļu pārvadājumos, kur sasniegts 28.4 % pieaugums un trīs mēnešos pārvadāti 3.453 milj. tonnu akmeņogļu. Bet trešā visvairāk pa dzelzceļu vestā kravu grupa ir minerālmēsli, kuru pārvadājumi pieauguši par 16.5 % un sasnieguši 2.012 milj. t. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) apkopotā informācija liecina, ka 2005. gadā pirmajos trīs mēnešos dzelzceļa kravu pārvadājumos dominējuši importa pārvadājumi, kas pieauguši par 6.5 % un sasniedza 11.430 milj. t. Sauszemes tranzītā trīs mēnešos vesti 1.489 milj. t kravu, un tas ir par 16.4 % vairāk nekā 2004. gada attiecīgajā periodā. Savukārt eksporta pārvadājumos vests par 14 % mazāk nekā 2004. gada trijos mēnešos un pārvadāti 450 tūkst. t. 2004. gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 51.058 milj. t kravu, kas bija par 5.6 % vairāk nekā 2003. gadā, kas bija dzelzceļa kravu pārvadājumu rekordgads.

Tādu gadu bizness Latvijā un pasaulē vēl nebija ne paredzējis, ne pieredzējis – 2020. gads pandēmijas rezultātā pamatīgi satricinājis biznesa vidi, apgriežot visu ar kājām gaisā, ilgermiņa prognozes nomainot pret spēju reaģēt ātri un pielāgoties operatīvi.

Daudzās nozarēs šis gads aizvadīts ar ievērojamiem apgrozījuma kritumiem, dīkstāvēm un zaudējumiem, bet ir arī nozares, kam jāspēj turēt līdzi uzrāvienam.

2020. gads ir bijis tāds eksperimentāls, kad viss, ko vien varēja, ir pārcelts uz interneta platformām, secina asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. “Lai arī pēdējos gados lielās mēbeļu izstādes lēnām pārvērtās par tādu satikšanās – ballīšu – vietu, bet samazinājās to nozīme lietišķajos darījumos, tomēr šogad tās klātienē nenotika. Taču tagad visu var redzēt, izmantojot informācijas tehnoloģijas, pat neizejot no savas istabas,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka daļa mēbeļu tirdzniecības arī iepriekš jau notika e-veikalos, bet tagad šī daļa tikai pieaugusi. “Eksportējam mēbeles faktiski uz interneta, nevis reālajiem lielveikaliem,” tā šā gada tendenci raksturo J. Griķis.