Tomēr 18% respondentu bažījas par saviem uzkrājumiem pēc lata nomaiņas pret eiro, bet 27% aptaujāto šis jautājums nav aktuāls.
Aptauja atklāj, ka 53% iedzīvotāju uzkrājumu saglabāšanas drošība nav tik svarīga, salīdzinot to ar naudas pavairošanas iespējām. Šie cilvēki ir pārliecināti, ka naudai ir jāstrādā un tai ir jāpieaug. 36% atzīst, ka, dzenoties pēc peļņas procentiem, ir risks zaudēt pārāk daudz, un tāpēc viņu primārā vēlme ir būt drošiem par saviem līdzekļiem.
Lai sāktu veidot uzkrājumus, gandrīz 70% aptaujāto uzskata, ka mēneša algai jābūt lielākai par 600 latu. Piektajai daļai aptaujāto pietiktu ar 400 Ls – 500 latu, taču tikai 8% atzīst, ka uzkrājumi būtu jāveido no jebkuriem ienākumiem.
Par to, cik daudz no saviem ienākumiem cilvēki būtu ar mieru atlikt nebaltai dienai, domas dalās. Lai arī 80% būtu gatavi atlikt robežās starp desmito un piekto daļu no saviem ikmēneša ienākumiem, tomēr aptaujātie minēja, ka svarīga ir sezonalitāte, un labāk to ir darīt siltajā periodā, kad komunālie rēķini ir stipri mazāki.
Raksti par tēmu
Kā labāko ieguldījumu veidu, trešdaļa aptaujāto atzina nekustamo īpašumu. Savukārt 20% respondentu izvēlētos ieguldīt dārgmetālu tirgū, bet 18% ir gatavi uzticēties dažādiem banku ieguldījumu piedāvājumiem. Taču 16% labāk uzticas savai krājkasītei jeb uzkrājumiem skaidrā naudā.
40% aptaujāto neuzticas eirozonas stabilitātei, tāpēc būtu gatavi atbalstīt piedāvājumu, ja lats tiktu segts ar zeltu, un tas palīdzētu saglabāt latu kā nacionālo valūtu. Trešdaļa aptaujāto bija pret to, bet pārējiem respondentiem nebija viedokļa.
Līdzīgi, kā jautājumā par eiro ieviešanu, aptaujāto domas dalījās arī par uzticību banku drošībai. Dažādu banku salīdzinoši nesenais krahs, pusei aptaujāto liek apšaubīt to drošību, tomēr 29% no tiem tāpat nogulda savus līdzekļus bankās, jo neesot citas iespējas. 40% ir apmierināti ar esošo banku drošību un nav satraukušies par kādu negaidītu krīzi.
48% aptaujāto labprāt turpinātu saņemt algu latu banknotēs, trešdaļa būtu gatavi savu atalgojumu saņemt eiro valūtā, bet zelta monētas, kā savu optimālo variantu algas izmaksu, atzīmēja 15% aptaujāto.
36% iedzīvotāju aktīvi seko līdzi lata kursam pret citām valūtām, bet 20% aptaujāto seko gan eiro, gan zelta kursam pret citām valūtām. 12% atzīst, ka neredz jēgu un iemeslu sekot dažādu finanšu instrumentu cenu izmaiņām.
