Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Iestājoties pavasarīgiem laikapstākļiem, no 22. marta līdz 30. maijam, plānots pabeigt Salaspils ielas rekonstrukcijas darbus un izbūvēt četras jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Ķengaragā, topošā daudzfunkcionālā tirdzniecības centra «Akropole» apkārtnē, informē «Akropole Rīga» sabiedrisko attiecību konsultante Agne Araka-Innus.

Salaspils ielas rekonstrukcijas darbi sašaurinājuma vietas pārbūvē notiks četros etapos.

Pirmajā etapā, no 22. līdz 29. martam, tiks izbūvēta josla degvielas uzpildes stacijas (DUS) «Lukoil» pusē līdz sašaurinājumam, nodrošinot izbraukšanu un iebraukšanu DUS.

Otrajā etapā tiks izbūvēta josla DUS «Lukoil» pusē tieši sašaurinājuma vietā, slēdzot vienu joslu un nodrošinot maiņvirziena transporta kustību. Blakus esošā trolejbusa pieturvieta «Ķengarags» tiks slēgta uz etapa izbūves laiku. Nedēļu pirms slēgšanas pieturvietā tiks izvietots paziņojums. Lai radītu mazāk sastrēgumus, darbi šajā etapā norisināsies Lieldienu brīvdienās no 30. marta līdz 1. aprīlim.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Saistībā ar pasūtīto reisu neizpildi Autotransporta direkcija piemēros līgumsodu pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka", informē Autotransporta direkcijā.

Direkcijā informēja, ka saistībā ar vairāku autobusu vadītāju trūkumu otrdien netiek izpildīti atsevišķi "Nordeka" apkalpotie reisi Pierīgā.

Autotransporta direkcijā skaidroja, ka situācija, kad netiek izpildīti valsts pasūtītie reisi, nav pieņemama, tādēļ pārvadātājam tiks piemērots līgumsods.

Nordeka aizņemas 7,2 miljonus eiro elektrisko mikroautobusu iegādei 

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko...

Vienlaikus direkcijā uzsvēra, ka "Nordeka" aktīvi strādā pie tā, lai iespējami ātri situāciju atrisinātu un jau tuvākajās dienās tiktu nodrošināti visi reisi.

Pēc direkcijā vēstītā, otrdien maršrutā "Salaspils skola-Daugavas" muzejs netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.15 un 9.45, kā arī no Daugavas muzeja plkst.6.30 un 10.

Maršrutā "Salaspils skola-Salaspils-DS Rūķīši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.45, kā arī plkst.7.20 no Granīta ielas.

Vienlaikus maršrutā "Salaspils skola-Saurieši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.8.30 un no Granīta ielas 9.05, savukārt maršrutā "Salaspils-Sauriešu ciems-Upeslejas-Rīga" netiek izpildīts reiss plkst.5.40 no Salaspils.

Maršrutā "Rīga-Sauriešu ciems-Salaspils stacija-Fizikas institūts" netiek izpildīti reisi plkst.6.45 un 9.10 no Fizikas institūta, kā arī plkst.7.45.

Tikmēr maršrutā "Rīga-Zaķumuiža-Ropaži" netiek izpildīti reisi plkst.11 no Rīgas un plkst.12.20 no Ropažiem.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji, kuri dodas kādā no minētajiem maršrutiem, pirms brauciena aicināti sazināties ar "Nordeka", zvanot pa tālruni 80000115.

Kompānija "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis. "Nordeka" pagājušajā gadā strādāja ar 12,657 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 91 770 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2019.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” tuvāko mēnešu laikā plāno īstenot vēl vienu saules paneļu parku, kas nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 270 saules paneļus ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam turpmākos 10 gados saražos vismaz 900 000 kWh.

2017. gadā "Salaspils Siltums" realizēja savu pirmo saules paneļu projektu. Lai ražotu zaļo elektroenerģiju, uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW, kas ik gadu uzņēmumam līdz šim ļāvis ietaupīt 436.5 tonnas CO2.

2019. gadā uzņēmums turpinājis zaļo kursu un realizēja apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlu māju.

Pēc projekta īstenošanas, 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tai skaitā 20% – no saules enerģijas.

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" prezentējis datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā, informē uzņēmums.

Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro.

"Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū," stāsta "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (Lielrīgas RVP) izteikusi rakstisku brīdinājumu par iespējamo iekārtas daļas darbības apturēšanu uzņēmuma SIA AEROC objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā. Brīdinājums izteikts, pamatojoties uz iedzīvotāju regulārām sūdzībām par uzņēmuma ražotnes radīto troksni nakts stundās, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina informējusi, ka reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par SIA AEROC ražotnes radīto pārmērīgo troksni nakts stundās, Lielrīgas RVP inspektori jūlija un septembra mēnešos veikuši uzņēmuma iekārtu trokšņa līmeņa mērījumus objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā.

Pārbaudes notika naktī un abos gadījumos objektā tika konstatēti trokšņa līmeņa pārsniegumi.

Lielrīgas RVP uzņēmumam par pienākumu uzlikusi iesniegt pasākumu plānu, kurā tā pārstāvjiem detalizēti jānorāda informācija par veicamajiem pasākumiem trokšņa emisijas līmeņa samazināšanai. Kā arī vides pārvalde rakstiski brīdinājusi par iespējamo iekārtas daļas darbības apturēšanu uzņēmuma SIA AEROC objektā Ceļastilbi-1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā.

Ķīnas Tautas Republika ir planētas lielākais enerģijas ražotājs un vienlaicīgi arī patērētājs. EXPO izstādes galvenais vadmotīvs «Nākotnes enerģija» iet roku rokā ar valsts mērķi kāpināt enerģijas ieguves apjomus, samazinot dabas piesārņojumu.

Video angļu valodā

Par izstādes galveno apskates objektu ir iecelts starptautiskais kodolsintēzes projekts ITER, kurā piedalās Ķīna, ASV, Japāna, Dienvidkoreja, Krievija un vairākas Eiropas Savienības valsts. Kodolsintēze imitēs mūsu Saules darbību un nākotnē cilvēci spēs nodrošināt ar visu nepieciešamo enerģijas daudzumu, neradot kaitējumu apkārtējai videi.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Populārajā sociālās žurnālistikas izdevumā Medium kāds ražīgs autors ir izkritizējis ka­pitālismu laukā no panckām – ka tas ir no­vecojis, jo nespēj atrisināt tādas cilvēcei ek­sistenciālas problēmas kā lēta, tīra enerģija, vispārējā izglītība, pieejama veselības aprūpe utt.

Kā pierādījumu kapitālisma anahronismam autors piesauc Francijā bāzēto Starptautisko kodoltermisko ekspe­rimentālo reaktoru jeb ITER, kas ir vērienīgs starp­valstu projekts, lai padarītu kodolsintēzi par drošu un videi draudzīgu enerģijas avotu. Arguments ir – lūk, šādu globāli eksistenciālu mērķi sasniegt nav apņē­mies, teiksim, McDonald’s ar Apple, bet gan starpval­dību konsorcijs.

Uzreiz jānorāda, ka arguments ir pievilkts aiz matiem, jo saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas informāciju (Latvijas zinātniskās institūcijas arī piedalās šai pro­jektā) ITER cita starpā kalpo arī kā prototips nākotnes komerciālajiem reaktoriem. Tas nozīmē, ka tīro, drošo enerģijas tehnoloģiju jau sākotnēji nav paredzēts patu­rēt kā publisku monopolu, bet gan nodot brīvā tirgus jeb kapitālisma ziņā.

2018. gada 13. - 14. decembrī vizītē pie Lavijas valsts amatpersonām un Eiropā lielākā zinātniskā kopprojekta EUROfusion (Eiropas kodolsintēze) īstenotājiem ieradīsies tā izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné). Viņš informēs par EUROfusion aktualitātēm un tālākajām stratēģiskajām perspektīvām no 2020. gada līdz 2027. gadam.

Ar Latvijas apciemojumu T. Donē aizsāks ar EUROfusion programmu saistīto aktivitāšu ciklu, kas noslēgsies ar EUROfusion Ģenerālās asamblejas sēdi 2019. gada 18. – 19. jūlijā Rīgā.

Projekta EUROfusion misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā. Lai to paveiktu, konsorcijs finansē savu 30 partneru pētījumus, kā daļu no kopējās Apvārsnis 2020 programmas Euratom. EUROfusion budžetu veido 440 miljoni eiro no Euratom H2020 programmas un 410 miljoni eiro no dalībvalstīm.

Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti šajā programmā, pateicoties savām apjomīgajām zināšanām materiālzinātnēs, atzīst T. Donē. «Nav iespējams iegūt visas kodolsintēzes elektrostacijas radīšanai nepieciešamās zināšanas vienā laboratorijā. Tādēļ tika radīta Eiropas kodolsintēzes pētniecības programma. Katras valsts ieguldījums ir nozīmīgs, neatkarīgi no tā, vai laboratorija ir liela vai maza, » teica T. Donē. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav zināms, kāds būs labākais materiāls kodolsintēzes reaktoram, bet Latvijas pētnieki ir ļoti pieredzējuši un zinoši jaunizstrādāto metālu testēšanai.

ASV zinātnieki paziņojuši par izrāvienu, kas gūts vadāmās kodolsintēzes tehnoloģiju jomā.

Zinātnieki jau desmitgadēm ilgi centušies attīstīt vadāmās kodolsintēzes tehnoloģijas, lolojot cerības, ka tās nākotnē pavērs neierobežotas iespējas tā dēvētās tīrās enerģijas ieguvei.

Otrdien zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai.

Tomēr eksperti brīdina, ka vēl būs nepieciešams zināms laiks, lai sāktu ražot enerģiju patēriņam.

Eksperiments veikts ASV Nacionālajā Lorenca Livermolas laboratorijā Kalifornijā.

Kodolsintēzes laikā no vieglākiem atoma kodoliem tiek sintezēti smagāki kodoli, kas ir pretējs šobrīd atomelektrostacijās izmantotajam kodolu dalīšanas procesam, kad smagāki atomu kodoli tiek sašķelti vieglākos.

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pašmāju degvielas tirgotājs AS VIRŠI-A oficiāli atklājis lielāko degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā. Jaunā stacija atvērta Salaspilī, Zviedru ielā 1 A, un tā radījusi 9 jaunas darba vietas Salaspils iedzīvotājiem.

Kā savā atklāšanas uzrunā uzsvēra AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš – šis ir viens no svarīgākajiem notikumiem uzņēmuma attīstībā un būtiski iezīmē turpmāko uzņēmuma darbības stratēģiju.

«Jaunās franšīzes stacijas atvēršana ir svarīgs notikums uzņēmuma attīstībā, jo tā ir līdz šim lielākā un skaistākā stacija VIRŠI-A tīklā, un atspoguļo uzņēmuma veiksmīgi īstenoto sadarbību ar daudznozaru attīstītāju. Līdz šim mēs esam īstenojuši vairākas partnerattiecības mūsu tīkla stacijās, tāpēc ticam, ka šāds sadarbības modelis būs veiksmīgs arī turpmāk. Šis projekts arī simbolizē mūsu uzņēmuma nākotnes standartu, kas paredz plašas kafejnīcas izveidi mūsu stacijās.»

Salaspilī iemūrēts pamatakmens Latvijā pirmajai saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmai, informē Salaspils novada dome.

Projekta ietvaros pašvaldības uzņēmumā «Salaspils Siltums» līdz rudenim tiks izbūvēts saules kolektoru lauks ar akumulācijas tvertni, kas ļaus siltuma ražošanā izmantot saules enerģiju. Lai vēl ievērojamāk palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tiks uzbūvēta arī jauna šķeldas katlumāja.

Šī būs viena no lielākajām saules enerģijas centralizētās siltumapgādes sistēmām Eiropā. Jau šobrīd ierīkotajā 6 hektārus plašajā laukā uzstādīs 1720 saules kolektorus ar kopējo aktīvo laukumu 21 595 kvadrātmetri.

«Pirms sešiem gadiem ielikām pamatakmeni «Salaspils Siltuma» pirmajai šķeldas katlumājai, un jau tolaik tas bija ievērojams solis ceļā uz siltumenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem energoresursiem. Tagad speram nākamo soli – uzsākam saules kolektoru lauka izbūvi, kas jau tuvākajā nākotnē Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā dos 90 procentus siltumenerģijas,» komentē Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

Klātesot Salaspils novada pašvaldības vadības pārstāvjiem un būvniekiem, topošā vidusskolas 4. korpusa pamatos likts pamatakmens, informē pašvaldības pārstāvji.

Novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, uzrunājot klātesošos, teica: «Jaunajā skolas korpusā, ko šobrīd uzsākam būvēt, būs vieta 400 vecāko klašu skolēniem, piepildīsies arī salaspiliešu sen lolotais sapnis par baseinu. Ceru, ka jau rudenī varēsim sirsnīgi pateikties celtniekiem par labi izpildītu darbu.»

«Šeit savulaik bija sākts būvēt izklaides centru, turpretī mūsu nodomi un mērķis nav izklaide, bet gan daudzpusīga izglītība,» viņš piebilda.

Tradicionāli pamatakmenī tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kurā teikts: «Šodien Salaspils 1. vidusskolas topošā 4. korpusa pamatos mēs iemūrējam kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kopā ar šo vēstījumu kā laikazīmes ieliekam tajā arī Salaspils novada karodziņu, avīzes Salaspils Vēstis 22. janvāra numuru, un divu eiro monētu ar stārķi, jo stārķis daudzu tautu ticējumos ir tas, kas atnes bērnus, un šī ēka taps, īpaši domājot par viņiem. Mūsu svarīgākais uzdevums ir nodrošināt bērniem izcilas un daudzveidīgas izglītības iespējas tagad un nākotnē.

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Salaspils siltums un SIA Liepājas enerģija iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz siltumenerģijas cenu samazinājumu, informē SPRK.

SIA Liepājas enerģija iesniegtais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts paredz, ka siltumenerģijas gala tarifs pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 tiek samazināts par 4,5%, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu 44,68 Ls/MWh.

Apstiprinātais tarifu projekts paredz samazinājumu tādās pozīcijās kā pamatlīdzekļu nolietojums – samazinājums par 60 tūkstošiem latu, rentabilitāte – samazinājums no 9,98% uz 6,81%, kā rezultātā komersanta neto peļņa samazināta no 773,5 tūkstošiem latu uz 437 tūkstošiem latu.

SIA Liepājas enerģija tarifi ir diapazonā no 105 līdz 305 Ls/tūkst.nm3 , bez pievienotās vērtības nodokļa pie dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Apstiprinātie siltumenerģijas apgādes gala tarifi ietver siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifus. Piemēram, pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 SIA Liepājas enerģija apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 42,67 Ls/MWh, tajā ietilpstošais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 27,81 Ls/MWh, pārvades un sadales tarifs – 13,29 Ls/MWh, tirdzniecības tarifs – 0,96 Ls/MWh un dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente – 0,61 Ls/MWh.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Reaģējot uz izmaiņām vilcienu kustības sarakstos laika posmā no 7. līdz 18.decembrim, Autotransporta direkcija Salaspils un Ogres virzienā norīkos papildu autobusus jau esošajos reisos un izveidos papildu reisus, informē direkcijas pārstāvji.

Pasažieru pārvadājumi minētajā kārtībā tiks nodrošināti katru darbadienas rītu un vakaru.

Maršrutā Salaspils–Rīga tiks izveidoti četri papildreisi – trīs no rīta un viens vakarā. Autobuss no Salaspils stacijas virzienā uz Rīgu izbrauks plkst.6.50, 7.10 un 7.20. Savukārt no pieturvietas Turgeņeva iela Rīgā virzienā uz Salaspili plkst.17.35 kursēs divi autobusi – viens brauks saskaņā ar ierasto maršruta shēmu, bet otrs – pa Lomonosova ielu, Salaspils ielu un gar Šķirotavas, Daugmales un Jāņavārtu stacijām.

Maršrutā Ogre–Rīga tiks izveidoti divi papildreisi un nodrošināti papildu autobusi divos esošajos reisos. Laika posmā no 7. līdz 18.decembrim katru darbadienu plkst.7.10 no Ogres autoostas virzienā uz Rīgu un plkst.17.25 no Rīgas virzienā uz Ogri pasažieru pārvadājumus nodrošinās divi autobusi. Minētajā maršrutā tiks izveidoti arī divi papildreisi – autobuss no Ogres autoostas izbrauks plkst.7.25, bet no Rīgas virzienā uz Ogri – plkst.17.45. Tas brauks cauri Ogres pilsētai un gar Jaunogres staciju.

Salaspils kodolreaktora monitorēšanai, būvkonstrukciju remontam un teritorijas apsargāšanai šogad vajadzīgi 285 tūkstoši eiro, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors profesors Indriķis Muižnieks.

«Šogad nepieciešami 285 tūkstoši, tālākajos gados tas varētu būt mazliet mazāk,» viņš teica.

Muižnieks uzsvēra - jebkurā gadījumā jādomā par reaktora demontāžu, jo ūdens un cietie radioaktīvie atkritumi apdraud apkārtējo vidi.

Tehniskais projekts, papildu radiācijas līmeņu un starojuma vietu noteikšana, monitorings kopā varētu izmaksāt 5,5 miljonus eiro, aprēķinājuši LU eksperti. «Mūsu universitātes speciālistu viedoklis ir, ka šāda investīcija ir mērķtiecīgāka, ekonomiski un sociāli attaisnojamāka, nevis turēt un baidīties, ka atkal kaut kas notiks,» pauda Muižnieks.

Jau vēstīts, ka LU pirmdien preses konferencē informē par jaunākajiem radiācijas mērījumiem Salaspils kodolreaktorā, paveikto un plānotajām turpmākajām darbībām reaktora teritorijā.

"Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina".

Tā par savulaik uzbūvēto māju ražošanas rūpnīcu pie Salaspils, kas tomēr "nomira", tā īsti nesākusi dzīvot, intervijā "Dienas Biznesam" saka uzņēmējs, sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.

Fragments no intervijas

"Ar kokapstrādi Lido sāka nodarboties jau 1989. gadā, kad tika izveidots cehs, kurā tika ražoti visi uzņēmuma restorānu interjera priekšmeti un mēbeles, tāpēc māju ražošanas rūpnīca bija iecerēta kā sava veida turpinājums. Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina. Proti, es kā karavadonis vienlaicīgi sāku īstenot divus finansiāli ietilpīgus projektus. Proti, Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna piekājē, Viešura ezera krastā, tika būvēts atpūtas komplekss, kurā oficiāli tika ieguldīti apmēram 6,4 miljoni latu manas privātās naudas, un paralēli tika veidota 12 miljonu ASV dolāru vērtā koka karkasu māju ražotne pie Salaspils, kuras izveidei naudu bija aizdevušas komercbankas. Diemžēl laikā, kad koka karkasu māju ražotnei bija plānots strādāt ar pilnu jaudu, iestājās krīze, un tās izmaksu uzlikšana uz Lido kotletēm ekonomiski nebija iespējama. Tādēļ bija jāizdara ļoti smaga izvēle starp ēdināšanu vai māju ražotni. Izvēle, protams, bija par ēdināšanas biznesa saglabāšanu, un banka – kredīta devējs – koka karkasu māju ražotni pārdeva izsolē. To iegādājās uzņēmējs no Kazahstānas, kurš visu ražotnes aprīkojumu demontēja un izveda no Latvijas. Protams, ražošanas ēka stāv joprojām. Joprojām sūrst šādas ražotnes zaudējums, bet arī Latvijas valstij tāda nebija vajadzīga, kaut arī tajā jau bija 60 darba vietas un varēja būt vēl vairāk – apmēram 200."

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.