VISAS ZIŅAS

Aldaris – joprojām līderis

Lai gan pretēji iepriekš prognozētajam lielākajai Latvijas alus darītavai a/s Aldaris nav izdevies saražot alu 100 miljonu litru apjomā, kā arī panākt alus eksportu 20 % apjomā no saražotā, tomēr pagājušajā gadā kompānija joprojām bija līderis Latvijas alus tirgū. Kā Db informēja kompānijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Aldara kopējais pārdošanas apjoms 2001.gadā sasniedzis 75.84 miljons litru, kas sastāda 15% apjomu pieaugumu salīdzinot ar 2000.gadu. Pērn kompānija kļuvusi par uzņēmumu ar plašu dzērienu klāstu – alu, minerālūdeni, sidru un atspirdzinošajiem dzērieniem.

Microsoft prezidents atkāpjas no amata

Microsoft prezidents Riks Beluzo (Rick Belluzzo) daudziem negaidīti paziņojis par atkāpšanos no amata tikai pēc gadu ilgušās atrašanās šajā pozīcijā. Lai gan oficiāli viņš amatu atstās jau pirmajā maijā, kompānijā Beluzo turpinās strādāt līdz septembrim, lai nodrošinātu plūdenu viņa pienākumu pārņemšanu. Beluzo atkāpšanās skaidrojama ar Microsoft nesen pasludināto restrukturizāciju, kuras rezultātā uzņēmuma struktūrvienībām tiek piešķirta daudz lielāka autonomija. Šo izmaiņu rezultātā krasi samazinājušies prezidenta pienākumi un loma kompānijā.

Liepājas ostā - 10,4% kravu pieaugums

Liepājas ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 874 900 tonnas kravu, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2000. gada pirmajos trīs mēnešos. Analizējot kravas pa grupām, vislielākais apjoms joprojām ir ģenerālkravām (54%), 17% ir beramkravas, 29% - lejamkravas. Vislielākais procentuālais pieaugums ir jēlnaftai – pārkrauts 306,7% no pērnā gada atbilstošā perioda apjoma. Samazinājušās ķīmiskās kravas, zivis, metāli. Liepājas ostā šī gada pirmajā ceturksnī apkalpots 331 kuģis, prāmja pakalpojumus izmantojuši 2284 pasažieri.

Parekss valūtu tirgus apskats 8.04.2002.

Šī nedēļa valūtas tirgos aizsākās ar Eiropas vienotās valūtas vērtības kritumu pret ASV dolāru par 0.60%, līdz 87.45 centu līmenim. Tajā pat laikā Japānas jena pret dolāru nostiprinājās par 0.20%, līdz 131.43 USD/JPY. Daudzi valūtas tirgus analītiķi uzskata, ka kā smags akmens eiro kaklā pašlaik karājas milzīgie eiro garo pozīciju apjomi, kādi tirgū nav redzēti kopš septembra beigām. Tā kā pašlaik nav redzami pārliecinoši argumenti par labu ieguldījumiem eirozonas aktīvos, šī tirgus pozicionēšanās spiež eiro/dolāra kursu lejup. Šādi tehniskie apsvērumi apvienojumā ar datiem no Amerikas par negaidīti straujo vairumtirdzniecības krājumu kritumu februārī (tas ļauj prognozēt jaunsaražotās produkcijas pieprasījuma kāpumu) noveda pie tā, ka eiro kurss pret dolāru vakar vakarā tika nospiests pat zem 87.50 centu atzīmes. Dolāra nostiprināšanos pret eiro vakar vakarā īpaši nespēja ierobežot Amerikas akciju tirgus indeksu atvēršanās dziļi negatīvajā teritorijā, ko noteica pasaules lielākā datoru

Microsoft gatavo Office.NET.

Internetā parādījusies neoficiāla informācija par nākamo Microsoft Office versiju, kas tiks dēvēta par Office.NET. Lai gan paši Microsoft pārstāvji oficiāli nekomentē gaidāmo produktu, kompānija vairākiem interneta resursiem ir likusi no savām lapām aizvākt saites, kas norāda uz noklīdušo prezentāciju, pamatojot to ar iebildumiem par neautorizētu Microsoft konceptprodukta eksponēšanu plašai auditorijai. Tā kā prezentāciju joprojām dažviet internetā var atrast (piemēram, http://www.winsupersite.com/showcase/office_ngo_preview.asp), tad ar jaunā Microsoft biroja programmatūras komplekta gaidāmajām priekšrocībām vismaz teorētiski var iepazīties jebkurš.

Uzņēmēji negrib strādāt par ministru algām

Db aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka Latvijas valdības ministri šodien saņem pārāk mazu atalgojumu, tāpēc «piestrādāšanu» dažādos uzņēmumos viņiem praktiski nevar pārmest. Arī ekspremjers un uzņēmējs Vilis Krištopans Db pauda viedokli, ka ministri nesaņem pienācīgi lielu atalgojumu. «Latvijā jau gadiem ilgi ir izveidojusies tāda kā dubultā morāle — tauta izliekas, ka maksā, bet ministri izliekas, ka strādā. Runāšana par to, vai ministriem ir jāatļauj vai jāaizliedz darboties dažādu uzņēmumu pilnvarnieku amatos, ir desmit gadus veca dziesma. Nav taču normāli, ja ministrs saņem tikai dažus simtus latu mēnesī, bet citi uzņēmīgi cilvēki pa to laiku pelna normālu naudu, un par viņu smejās. Starp citu, Latvija nav vienīgā valsts, kur ministri var atrasties aī citos amatos. Līdzīga kārtība ir arī, piemēram, Vācijā. Teiksim, Vācijas satiksmes ministrs ir arī pilnvarnieks kādā ietekmīgā uzņēmumā, un tas ir normāli. Arī es pats nevēlētos šodien strādāt kādā no ministrijām, saņemt tikai ministra al

Parex Asset Management pasailes obligāciju tirgus apskats

ASV obligācijas Amerikas valdības parāda vērtspapīru tirgum pagājušā nedēļa izvērtās par labāko nedēļu pēdējo mēnešu laikā. Ekonomisko un politisko apsvērumu balstītas augšup gāja gan īsāka gan garāka termiņa obligāciju cenas, kā rezultātā 30-gadīgie papīri nedēļu pabeidza ar cenas kāpumu par 1.85%, bet 2 gadu obligāciju vērtība pacēlās par 0.46%. Obligāciju tirgus virzība augšup aizsākās otrdien pēc tam, kad parādījās informācija par pilnīgi negaidīto pasūtījumu apjomu kritumu ASV rūpnīcās februārī par 0.1% (analītiķi gaidīja kāpumu par 1.0%). Šis rādītājs izrādījās tikai ievads negatīvo ekonomisko indikatoru straumei, kas pagājušajā nedēļā pāršalca tirgu. Turpmāko dienu laikā tika publicēti dati gan par Amerikas pakalpojumu tirgus stāvokļa pasliktināšanos martā, gan par negaidīto iknedēļas sākotnējo bezdarba pieteikumu skaita lēcienu virs 460 tūkstošiem, gan par bezdarba līmeņa kāpumu martā no 5.5% līdz 5.7%. Tik nepierasti negatīvi indikatori lika investoriem aizdomāties par to, vai

Yahoo — online spēles par maksu

Yahoo portāls pagājšnedēļ palaida pirmo maksas online spēļu servisu, apgalvojot, ka interneta spēļu biznesa straujie attīstības tempi pārsniedz visas pārējās interneta izklaides pakalpojumu potences. Yahoo pieteiktais serviss dod iespēju spēlētājiem uzturēt savas privātās spēļu vietas, rīkot čempionātus un uzturēt chat iespējas. Yahoo atzina, ka turpinās piedāvāt online spēles internetā arī par brīvu, taču maksas pakalpojumi būs personalizējami un citām iespējām daudz bagātāki. Maksa par šo prieku ir diezgan augsta — 8 ASV dolāri mēnesī, 20 dolāri 3 mēnešu abonementam, bet gandrīz 60 USD, izvēloties šos pakalpojumus izmantot visa gada garumā.

Par vienu sertifikātu dabū 25 kuģniecības akcijas

Latvijas Kuģniecības akciju izsole par sertifikātiem Neoficiālie rezultāti Šodien Rīgas Fondu biržā veiksmīgi notika a/s Latvijas Kuģniecības valstij piederošo akciju pārdošana par sertifikātiem. Izsolē tika pārdotas 64 258 056 akcijas jeb 32% no uzņēmuma pamatkapitāla par cenu Ls 1,11 par vienu akciju. Kopā izsolē uzvarējušo solījumu skaits 5 567. Tas nozīmē, ka visi piedāvājuma dalībnieki, kas solījuši Ls 1,11 vai augstāku cenu, kā arī atlases cenu, ir ieguvuši Latvijas Kuģniecības akcijas. Akciju izsolē dzēsto privatizācijas sertifikātu skaits ir 2 547 369,3 sertifikāti. Guntars Kokorevičs, Rīgas Fondu biržas prezidents: "Ar šo izsoli, kuras rezultāti vēl jāapstiprina Privatizācijas aģentūrai, ir noslēdzies Latvijas Kuģniecības privatizācijas pirmais posms. Tas, ka ir izdevies pārdot vislielāko akciju daudzumu Latvijas publiskā piedāvājuma par sertifikātiem vēsturē - visus 64 miljonus akciju, ir pozitīvs stimuls Latvijas Kuģniecības tālākai privatizācijai un apliecina interesi par š

LGS vada mazāk lidojumu

Valsts a/s "Latvijas gaisa satiksme" (LGS), kas ir atbildīga par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā, šā gada pirmajā ceturksnī ir vadījusi par 9,9% lidojumu mazāk nekā 2001.gadā. LGS informācija liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī LGS kopumā vadījusi 19 981 lidojumu, kas ir par 2193 lidojumiem mazāk nekā 2001.gadā. 2001.gadā LGS kopā vadījusi 95 155 lidojumus, tajā skaitā uz un no Rīgas lidostas - 18 832 lidojumus.

airBaltic pasažieru skaits sarūk

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas aviosabiedrība airBaltic ir pārvadājusi 51 374 pasažierus, kas ir par 5% mazāk nekā pērn šajā laika posmā. Gada pirmajos trīs mēnešos aviosabiedrība ir veikusi 2043 reisus, kas ir par 5% mazāk nekā pērn šajā laikā. airBaltic lidmašīnu vidējais piepildījums gada pirmajos trīs mēnešos bija 49%. Salīdzinot ar 2001. gada pirmajiem trim mēnešiem, lidmašīnu piepildījums ir audzis par 3%. Pērn kopumā airBaltic pārvadāja 248 710 pasažierus jeb par 14% vairāk nekā 2000. gadā.

LDz cenšas sasniegt pērnos rezultātus

Latvijas dzelzceš (LDz) šā gada pirmajā ceturksnī pārvadājis 9,45 milj. tonnu kravu, kas ir par 2,1 % mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, informē LDz sabiedrisko attiecību daļa. Tranzītā caur Latviju vesti 8,3 milj. tonnu kravu, kas ir par 0,1 % vairāk nekā 2001. gada pirmajā ceturksnī. Tajā skaitā tranzītā caur Latvijas ostām pārvadātas 7,5 milj. tonnu, kas ir par 0,8 % mazāk. 2002. gada martā ir pārvadātas 3,85 milj. tonnas kravu, kas ir par 9,4 % vairāk nekā pagājušā gada martā.

Lidostā par 2% mazāk pasažieru

Starptautiskajā lidostā Rīga šā gada pirmajā ceturksnī apkalpoti 121 247 pasažieri, kas ir par 2187 pasažieriem jeb 2% mazāk nekā 2001. gada pirmajos trīs mēnešos. Lidmašīnas no un uz lidostu Rīga veikušas 4161 reisu, kas ir apmēram par 1% mazāk nekā 2001. gada pirmajā ceturksnī. 2001. gadā kopumā lidosta Rīga apkalpoja 622,6 tūkstošus pasažieru, bet lidmašīnas no un uz lidostu veikušas 18 910 reisus.

A/s Lauma nopelnījusi vairāk nekā 2,5 miljonus latu

A/s Lauma auditētie darbības rezultāti liecina, ka 2001. gadā apgrozījums bijis virs 19 miljoniem latu; salīdzinot ar 2000. gadu, tas audzis par 14 %. A/s peļņa aizvadītajā gadā bijusi 2 566 820 latu, kas ir par 750 712 latiem vairāk nekā gadu iepriekš. Akcionāri pieņēmuši lēmumu izmaksāt dividendēs 0,20 latus par akciju. 2001. gadā attīstībā investēti 1,5 miljoni latu. Iegādātas vairākas jaunas iekārtas, kā arī investēts ēku rekonstrukcijā. 2002. gadā uzņēmums plāno ieguldīt 2,9 miljonus latu, kas ir lielākais investīciju apjoms pēdējo desmit gadu laikā. A/s Lauma ir viens no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Eiropā. 66,3 % no tā produkcijas ir materiāli sieviešu veļas šūšanai, 28,2 % — korsešizstrādājumi, 2,7 % — mājas tekstils un 2,8 % — medicīniskie tekstilizstrādājumi. Vēsma Lēvalde

Irāka \"piegriež\" naftas eksportu

Vakar Irāka paziņoja par jēlnaftas eksporta pārtraukšanu, tādējādi protestējot pret Izraēlas iebrukumu Palestīnā. ziņo aģenrtūra AFX. Vakar Irāka paziņoja par jēlnaftas eksporta pārtraukšanu, tādējādi protestējot pret Izraēlas iebrukumu Palestīnā.Vakar Irāka paziņoja par jēlnaftas eksporta pārtraukšanu, tādējādi protestējot pret Izraēlas iebrukumu Palestīnā.

Latvieši izglābj angļu burātājus

PVAS Latvijas kuģniecība (LK) gāzvedējkuģa «Kurzeme» apkalpe 2002. gada 3. aprīļa vakarā Atlantijas okeānā izglābuši jahtas «Leopard of London» komandu septiņu cilvēku sastāvā, informē LK. Jahtai bija bojāta stūre, jahtā sāka ieplūst ūdens un kapteinis pieprasīja komandas evakuāciju. Neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem — lietu, vēju, viļņiem 6/7 metri augstumā, kā arī niecīgām manevrēšanas iespējām, glābšna noritēja operatīvi pusotras strundas laikā. Anglijas jahtas komanda izteikusi pateicību LK kuģa apkalpei par augsto profesionalitāti glābšanas operācijas laikā.

Madonā plāno celt jaunu uzpildes staciju

Laikraksts Madonas ziņas informē, ka Madonas dome konceptuāli atļāva SIA Lukoil Baltija R pilsētā celt degvielas un autogāzes uzpildes staciju. Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters piebilst, ka projektam būs arī sabiedriskā apsriešana.

Starptautiskas kompānijas Igaunijā dibina zvanu un rezervēšanas centrus

Starptautiskā vienīcu ķēde Hilton, prāmju operators Silja Line un aviosabiedrība SAS ir trīs starptautiskās korporācijas, kas nesen Igaunijā izveidojušas savus zvanu un rezervēšanas centrus. Galvenie faktori, kādēļ izvēlēta Igaunija ir labs komunikāciju tīkls, lēts darbaspēks ar labām valodu prasmēm, raksta Aripaev.

Krievijas valdība apstiprina Gazprom investīciju programmu

Krievija gāzes nozares attīstībā šogad paredz ieguldīt 157 mljrd. rubļu (5,7 mljrd. eiro), no tiem 140 mljrd. koncernā Gazprom, ziņo Somijas bankas Parejas ekonomikas institūts. Iepriekš Krievijas valdība jau apstiprināja investīciju programmu energouzņēmumam JES (83 mljrd. rubļu) un dzelceļam — 94 mljrd. rubļu, informē laikraksts Delovoj Peterburg.

Lietuvas firma Comliet pārņems Latvijas Datu tīklus

Lietuvas telefonsakaru firmas Lietuvos Telekomas meitasuzņēmums Comliet parakstījis nodomu protokolu par Latvijas firmas Datu tīkli kontrolpaketes pirkšanu Februārī Comliet izveidoja pārstāvniecību Rīgā, cerot izvērst darbību Latvijā. «Mūsu kompānija nodarbosies tikai ar iekšējā tīkla — intraneta — izveidi un uzturēšanu, sacīja Comliet izpilddirektors Eimants Sats.

Hansabank Markets uzlabo Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozes

Hansabank Markets prognozē, ka Igaunijas ekonomiskā izaugsme šogad sasniegs 3,9 %, informē laikraksts Aripaev. Iepriekš Hansabank prognozēja 3,3 % izaugsmi. Prognozes paausgtināšana balstīti uz iekšzemes patēriņa pieaugumu un importa pieprasījuma kritumu 2001. gadā. Lietuvā un Latvijā izaugsme būs attiecīgi 4,2 un 4,5 %, prognozē Hansabank Market. 2003. gadā pasaules ekonomiskais klimats uzlabosies, un līdz ar to palielināsies Igaunijas eksports, tadēļ pieaugums varētu sasniegt 5,2 %. Pateicoties spēcīgajam iekšzemes patēriņam, inflācija 2002. gadā būs neliela — ap 4,5 %, prognozē Hansabank Markets.

Lietuvā nedaudz sarucis bezdarbs

Bezdarba līmenis Lietuvā samazinājie no 12,9 % februārī līdz 12,6 % martā, vēsta laikraksts Verslo Žinios. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu bezdarbs samazinājies par 0,6 %. Martā reģistrēti 13 tūkstoši jaunu darba vietu. I. aprīlī Lietuvā bija 221 tūkst. bezdarbnieki, no kuriem bezdarba pabalstu saņēma 23 tūkst. 800.

Parekss banka ievieš kodu kartes darbam DIGI::WEB

No aprīļa Pareksa banka sāk piedāvāt klientiem iespēju strādāt ar kontu interneta vadības sistēmu DIGI::WEB, izmantojot kodu kartes, kas ievērojami palielinās lietotāju ērtības un padarīs pakalpojumu pieejamāku plašai sabiedrībai, informēja bankas preses sekretārs Ļevs Faiveics. Līdz šim ar sistēmu DIGI::WEB, kas ļauj pārvaldīt klienta kontus tiešajā pieslēgumā, varēja strādāt tikai izmantojot autorizācijas ierīci Digipass, ar kuras palīdzību tiek veidots klientu elektroniskais paraksts. DIGI::WEB adrese internetā ir digi.parex.lv No aprīļa Pareksa banka sāk piedāvāt klientiem iespēju strādāt ar kontu interneta vadības sistēmu DIGI::WEB, izmantojot kodu kartes, kas ievērojami palielinās lietotāju ērtības un padarīs pakalpojumu pieejamāku plašai sabiedrībai, informēja bankas preses sekretārs Ļevs Faiveics. Līdz šim ar sistēmu DIGI::WEB, kas ļauj pārvaldīt klienta kontus tiešajā pieslēgumā, varēja strādāt tikai izmantojot autorizācijas ierīci Digipass, ar kuras palīdzību tiek veidots kli

Unibanka kreditēs koka skaidu granulu ražotnes būvniecību

Latvijas Unibanka šī gada martā noslēgusi finansēšanas līgumu par topošā koka skaidu granulu ražotnes būvniecību Rīgas Brīvostas teritorijā ar SIA Gaujas Granulas, informē bankas preses sekretārs Haralds Burkovskis. Finansējuma shēma paredz, ka granulēšanas iekārtu iegādei tiks slēgts līgums ar līzinga kompāniju Unilīzings. Saskaņā ar līgumu, kas paredz 6 gadu atmaksas termiņu un iespēju to pagarināt, jaunās ražotnes izveidē tiks ieguldīti 3 miljoni eiro. Latvijas Unibanka šī gada martā noslēgusi finansēšanas līgumu par topošā koka skaidu granulu ražotnes būvniecību Rīgas Brīvostas teritorijā ar SIA Gaujas Granulas, informē bankas preses sekretārs Haralds Burkovskis. Finansējuma shēma paredz, ka granulēšanas iekārtu iegādei tiks slēgts līgums ar līzinga kompāniju Unilīzings. Saskaņā ar līgumu, kas paredz 6 gadu atmaksas termiņu un iespēju to pagarināt, jaunās ražotnes izveidē tiks ieguldīti 3 miljoni eiro.

Grāmatvedības programmas nesamazina grāmatvežu skaitu

Laikrakstā Diena, Fortech uzņēmumu vadības risinājumu nodaļas vadītājs Uldis Putniņš norādīja, ka līdz ar grāmatvedības programmu ieviešanu uzņēmumā nezūd nepieciešamība pēc grāmatvežiem: «Ja līdz sistēmas ieviešanai uzņēmumā strādāja pieci grāmatveži, tad visticamāk, šie paši pieci grāmatveži paliks strādāt arī turpmāk. Vienīgi palielināsies iespējas iegūt operatīvākus datus, mazināsies kļūdu risks, kā arī paplašināsies skats uz uzņēmuma grāmatvedību kopumā, kas padarīs uzņēmuma darbu vieglāku un harmoniskāku.»

Vēl 5 kompānijas sūdzas par zemes nodokli brīvostā

Vēl piecas Rīgas brīvostas teritorijā strādājošas kompānijas — Magnāts terminals, Lacon, STREK, Rīgas Centrālais termināls un Rīgas ostas elevators — sabiedriskās apsriešanas laikā izteikuši pretenzijas pret jauno Rīgas zemes zonējumu, kam jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī. Iepriekš pretenzijas izteikušās kompānijas Rīgas 1. saldētava, Rīgas kuģu būvētava un Alpha Osta lūdz nepaaugstināt zemes bāzes vērtību Rīgas brīvostas teritorijā, jo tas radītu negatīvas sekas uzņēmumu un visas Rīgas ostas attīstībai, jo uzņēmumi, kas atrodas ostas teritorijā, būs spiesti palielināt pakalpojumu tarifus, kuru dēļ ārvalstu kompānijas varētu izvēlēties kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — ostu pakalpojumus, jo tie būs lētāki, bet Rīgas ostā strādājošās firmas zaudēs klientus, mazāki uzņēmumi varētu pat bankrotēt.

Lietuvieši ar cukuru grib apgādāt visu Baltiju

Laikraksts Diena informē, ka Dānijas kompānija Danisco sugar, kas kontrolē trīs no četrām Lietuvas cukurfabrikām, veicot investīcijas Lietuvā plāno to izveidot par cukura piegādātāju visam Baltijas reģionam. Lietuvas Cukura nozares uzņēmumu asociācijas prezidents Eimuts Stuļģis atzina, ka dāņu ieceres šobrīd ir tikai tukši solījumi, jo viss būs atkarīgs no ES piešķirtajām kvotām. «Ja Lietuvas ražotājiem izdosies iegūt lielāko kvotu, tad cukurbiešu audzēšanas apjoms ļaus mums pretendēt arī uz Latvijas un Igaunijas tirgu,» spriež E. Stuļģis.

Latvijas piena pārstrāde joprojām sadrumstalota

Laikraksts Diena informē, ka pērnais gads piena pārstrādes nozarē iezīmēja pirmos soļus uz lielu un specīgu uzņēmuma izveidi un specializēšanos. Tomēr Latvijā šajā nozarē joprojām darbojas ap 60 uzņēmumu. Salīdzinoši Lietuvā to dara 24 uzņēmumi, turklāt lielāko daļu no tirgus aizņem trīs pārstrādātāji — Rokiškio sūris, Pieno žvaigždes un Žemaitijos pienas.

Veselībai vairāk naudas

Veselības aprūpes speciālajā budžetā šā gada pirmajos divos mēnešos ieskaitīti 27,34 milj. latu, kas ir par 7,3 milj. latu jeb 36 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā, informē Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Veselības budžetā pēdējos gados bijis straujš pieaugums. Plānots, ka šogad veselības aprūpes budžets saņems par 16 % vairāk naudas nekā pērn. Tāpēc finansu ministram Gundaram Bērziņam neizprotami šķiet, ka veselības aprūpes sistēma katru gadu aizvien akūtāk izjūt un akcentē finansējuma trūkumu.

NORDEA naudas tirgus apskats 5.04.

Finanšu tirgi Šis apskats ir informatīvs materiāls un nav iecerēts kā rekomendācija konkrētu lēmumu pieņemšanai darījumiem naudas tirgū. Valūtas un naudas tirgus apskats Dolārs šodien revanšējās par nedēļas laikā izbaudīto nelabvēlīgo attieksmi. Galvenie zaudētāji šajā cīņā bija eiro un mārciņa. Attieksme pret dolāru izmainījās pēc tam kad ASV prezidents Bušs pārsteidza tirgus dalībniekus savu neiejaukšanās nostāju nomainot ar aicinājumiem pārtraukt Izraēlas iebrukumu Rietumkrasta teritorijā. Cerības uz to ka ASV varētu ieviest pozitīvas izmaiņas patreizējā situācijā izraisīja dolāru atpakaļ pirkšanu. Nelielu triecienu nedēļas nogalē dolārs saņēma no nodarbinātības datiem. Bezdarba apjomi martā ir pieauguši nedaudz vairāk kā tika prognozēts: 5.7%. Tas nedaudz apēno līdzšinējo optimismu par spēcīgu ekonomikas atveseļošanos ASV. Tas savukārt liek domāt ka bāzes procentu likmes ASV tik drīz vis nepaaugstinās. Kopumā dolāra vērtība šādu ziņu iespaidā var atkal samazināties. Lai arī Latvijā