VISAS ZIŅAS

Tapis jauns nekustamā īpašuma portāls

Sadarbojoties nekustamā īpašuma kompānijām Anno, Balsts, Nira fonds, Vestabalt un Parex bankai izveidots nekustamā īpašuma portāls internetā — www.nams24.lv. «Nams24 mērķis ir piedāvāt jebkuram lietotājam ērti izmantojamu informācijas telpu, kurā vienkopus pieejama nekustamā īpašuma datu bāze (aptver visus tirgus segmentus; šobrīd ap 1000 objektu), ziņas par finansu un apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī tiek sniegts ieskats nekustamā īpašuma tirgus norisē,» sacīja portāla vadītaja Liene Satovska. Nams24 nav vienīgais nekustamā īpašuma protāls — piemēram, pavisam nesen sevi pieteica arī portāls www.realestatenet.lv, par ko Db informēja iepriekš (20.03.2002). Kā apkopojošš nekustamā īpašuma portāls sevi piesaka www.realty.lv u.c. Atšķirība no citiem portaliem varētu būt tā, ka Nams24 savu informāciju var izvietot tikai juridiskas personas, bet privātsludinājumi pagaidām tur netiek pieņemti. Kā papildu labums tiek piedāvāts ziņu apkopojums, ko sagatavo aģentūra BNS, balstoties gan uz pr

Nenem verā lauksaimniekus

Lai gan valdība vakar pēdējā brīdī atlika jautājuma skatīšanu par izmaiņām pieprasītajos pārejas periodos lauksaimniecības sadaļā sarunās ar Eiropas Savienību, ražotāji uzskata, ka viņu viedoklis nav ņemts vērā. Pēc piensaimnieku domām, pārejas perioda samazināšana no 2006. gada 1. janvāra uz 2005. gada 1. janvāri attiecībā uz kritērijiem pārstrādei paredzētajam pienam radīs vēl lielākas problēmas mazajiem ražotājiem, kas jau tā stieg problēmu gūzmā.

Schenker— BVQI simtais klients

Par starptautiskās sertifikācijas firmas Bureau Veritas Quality International (BVQI) simto sertificēto klientu kļvusi SIA Schenker, kas nodarbojas ar vietējo un starptautisko pārvadājumu ekspedīciju, noliktavu, loģistikas un muitošanas pakalpojumiem. Loģistikas kompā†nija sertificēta atbilstoši ISO 9001 : 2000 starptautiskajam standartam. «Šobrīd Latvijā tuvojamies pasaules tendencēm, kad uzņēmumi izvēlas vairākus jeb integrētu sistēmu ieviešanu un sertificēšanu pēc vairākiem starptautiskiem standartiem. Analizējot esošo situāciju, viss liecina, ka interese par ISO sertifikāciju tikai pieaugs, nevis samazināsies, īpaši celtniecības, augsto tehnoloģju produktu ražošanas un to firmu vidē, kuru partneri un tirgus atrodas ārzemēs» teica BVQI vadītāja Guna Miskarova.

Socnodokli grib samazināt pakāpenski

Valdība vēlreiz apstiprināja, ka socnodokļa likme tiks samazināta ar 2003. gadu līdz 33 % pašreizējo 35 % vietā. Taču socnodokļa pārdale starp darba devēju un ņēmēju notiks pakāpeniski līdz 2010. gadam, kad abas puses maksās pa 16,5 %. Šis valdības lēmums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad to būs atbalstījis Saeimas vairākums. Projekts paredz, ka nākošgad socnodoklis būs mazāks darba devējiem, kuriem tas būs 24 % pašreizējo 26 % vietā, bet darba ņemējiem tas paliks nemainīgs — 9 %. No 2004. līdz 2010. gadam paredzēts ik gadu par 1% samazināt darba devēja maksājamo nodokļa daļu, bet par analogu lielumu palielināt darba ņēmēju maksājamo apjomu. Tādējādi darba devējam pašlaik maksājamo 26 % vietā būs jāmaksā tikai 16,5 %. «Tas ir kompromisa variants, kam galu galā piekrita arī Latvijas darba devēju konfederācija,» secina gan finansu ministrs G. Bērziņš, gan arī labklājības ministrs A. Požarnovs. Viņi norāda, ka darba devējiem pēc būtības būtu jākompensē darba ņēmējiem šī starpība, lai darbi

Apstiprina maksājumus advokātiem

Arbitrāžās tiesai ko pret Latvijas valsti par dubultā elektroenerģijas tarifa nemaksāšanu ierosināja SIA Windau īpašnieks, Latvija maksās 64 000 Ls lielu avnsu. Tā pēc valdība ssēdē norādīja finansu ministrs G. Bērziņš. Viņš norādīja, ka valdība arī lēmusi par šajā lietā Latvijas advokātu juridiskā biroja Setterwalls pakalpojumu apmaksu. Bez tam valdība apstiprinājusi pirmā posma apmaksu prāvā, ko ierosināja SIA Lattelekom īpašnieks Tilts Communications pret Latvijas valsti. Tiesa G. Bērziņš gan neatklāja maksājamo summu.

RFB tirdzniecības sesijas apskats 9.04.

Otrdienas tirdzniecības sesija Rīgas Fondu biržā ierasti aizritēja zem Latvijas Gāzes zīmes. 56 noslēgtie darījumi ļāva uzņēmuma akcijām ieņemt pārliecinošu pirmo vieu aktivitātes un apgrozījuma ziņā. Sesijas laikā bija vērojama pircēju aktivitātes paaugstināšanās, kā rezultātā sesijas beigās tika pieprasītas 5390 akcijas par cenu 5.20 - 5.58 Ls, taču no pārdevēju puses tika piedāvātas 509 akcijas par 5.98 - 6.09 Ls. Ar Rīgas Transporta flotes akcijām tika noslēgti 5 darījumi, taču kopējais pieprasījums pēc akcijām sesijas beigās bija 11 500 akcijas par 0.06 - 0.07 Ls. Pārdevēji kopumā piedāvāja 3699 akcijas par 8 santīmiem. Savukārt ar Brīvajā sarakstā kotētajām Rīgas autoelektroaparātu rūpnīcas akcijām tika veikts viens tiešais darījums, kurā tirgoja 321839 uzņēmuma akcijas. Apskats sagatavots sadarbībā ar Rīgas Fondu biržu un Latvijas Centrālo depozitāriju.

Ierobežo nosaukuma izvēli

Uzņēmuma oficiālā un saīsinātā nosaukuma izvēle tiks ierobežota, paredzot, ka uzņēmuma nosaukumā nedrīkst ietvert valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī citas ziņas, kas varētu maldināt par uzņēmuma saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām. Tādus grozījumus atbalstīja Ministru kabineta komiteja likumā «Par LR Uzņēmumu reģistru». Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, tām vēl jāgūst valdības un Saeimas akcepts. LR Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Jānis Endziņš norādīja, ka tādējādi likums saskaņots arī ar Komerclikuma noteikumiem, nodrošinot vienotas prasības nosaukumu veidošanā gan Uzņēmumu reģistrā reģistrējamiem uzņēmumiem, gan komercreģistrā ierakstāmajiem komersantiem.

Pasaules tēraudražotāji tiksies Rīgā

No 14. līdz 16. aprīlim Rīgā viesnīcas Radisson SAS Daugava konferenču zālē notiks starptautiskās tērauda ražotāju un tirgotāju asociācijas IREPA 46. konference. Konferencē piedalīsies tērauda ražotāji no Brazīlijas, Spānijas, Itālijas, Anglijas, Baltkrievijas un citām valstīm. IREPA biedri ir 25 pasaules valstu metalurģiskie uzņēmumi un firmas. Viens no IREPA biedriem ir Eiropas dzelzs un metāla ražotāju asociācija Euroffer, kuras darbā piedalās arī LSEZ a/s Liepājas metalurgs (LM). Pēc LM ierosinājuma konference notiek Latvijā. Daļa dalībnieku iecerējuši apmeklēt arī Liepāju.

Latvijas rūpniecība ziņo SOS

Pēdējo 10 — 12 gadu laikā ir strauji samazinājusies rūpniecības nozīme Latvijas tautsaimniecībā — gan pēc saražotās produkcijas apjomiem, gan pēc nodarbinātības —, lai arī vairākās nozarēs, jo īpaši kokrūpniecībā, ir notikusi izaugsme, tomēr tā neatsver lejupslīdi citās. Apstrādājošās rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā no 22,1 % 1995. gadā ir sarucis līdz 14,5 % 2000. gadā. Turklāt šis samazinājums ir redzams arī apstrādājošās rūpniecības ražošanas apjoma (salīdzināmas cenās) kritumā no 519,2 milj. Ls līdz 428,9 milj. Ls 2000. gadā, kaut arī īslaicīgi kāpums ir bijis novērots 1997. un arī 2000. gadā. Salīdzinājumā ar 1990. gadu apstrādes rūpniecības kopapjoms ir samazinājies vairāk nekā divkārt. «Tas ir valsts politikas trūkums rūpniecībā un visatļautības rezultāts,» secina Latvijas Rūpnieku konfederācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Zicmanis. Viņš gan atzīst, ka daudzu bijušo lielražotāju likteni izšķīra ne tikai valsts noteiktie neizdevīgie spēles noteikumi, īpašuma restitūc

Koksne kļūst dārgāka

2002. gada pirmajos divos mēnešos valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži ieņēmumi ir 6,2 milj. Ls, no kuriem 6,13 milj. Ls gūti no augošu koku realizācijas, 20 000 Ls — no medību saimniecības un 14 000 Ls no zemes nomas, liecina uzņēmuma biroja vadītāja T. Kotoviča informācija. Šā gada janvārī — februārī pārdoti 0,971 milj. m3 augošu koku par vidējo cenu 6,31 Ls/m3. Salīdzinot ar 2001. gadu, tas ir par 38,3 % jeb par 269 000 m3 vairāk. Vidējā cena ilgtermiņa mežizstrādes līgumpartneriem 2002. gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu laiku, pieaugusi par 14.4% (5.23 Ls/m3 – 2002. gadā un 4.57 Ls/m3 2001. gadā), bet izsolēs par 23.4 % (attiecīgi 7.95 Ls/m3 un 6.44 Ls/m3). Izsolēs janvārī — februārī realizēti 387 000 m3 bet ilgtermiņa mežizstrādes līgumpartneriem 584 000 m3 jeb 60.1 %.

Parekss banka atbalsta hokeja fanus

Pareksa banka saviem klientiem, kuri noformēs debetkarti VISA Electron vai Maestro, dāvinās Latvijas hokeja izlases vienības kreklu, tādējādi atbalstot pasaules hokeja čempionāta fanus un popularizējot maksājumu kartes. Par to informēja Parekss bankas preses sekretārs Ļevs Fainveics.

Liepājas lidostā atklāts beznodokļu veikals

Liepājas lidostā darbu sācis Tax free jeb beznodokļu veikals, Db informēja p/u SIA Aviosabiedrība Liepāja direktors Aldis Mūrnieks. Liepājas lidostas apsaimniekotāji – p/u SIA Aviosabiedrība Liepāja aptuveni pirms gada noslēgusi līgumu ar SIA Medi Globe Latvia par telpu nomu. Pēc telpu kapitāla remonta uzņēmums atvēris tax free veikalu. Liepājas lidosta 2002. gada I ceturksnī apkalpojusi 30 gaisa kuģus, pārvadātas 99 tonnas kravu, kas ir lielakais kravu apjoms pedējo desmit gadu laikā.

Norvēģija, iespējams, palielinās naftas ieguvi

Ja naftas tirgū tupināsies cenu kāpums, Norvēģija atteiksies no lēmuma samazināt naftas ieguvi par 150 tūkstošiem barelu dienā, atsaucoties uz Norvēģijas naftas ministra Einara Stīnsnesa teikto vēsta laikraksts Aftenpost. Tā kā naftas un gāzes cenas strauji aug, Norvēģijas naftas ministrs uzskata, ka Norvēģija ieguvi ierobežojumus nesaglabās ilgāk par jūniju. Norvēģija nav OPEC locekle, bet pērnā gada rudenī atbalstot citus naftas ražotājus, lai uzturētu cenu līmeni 25 – 28 USD par barelu, Norvēģija apņēmās samazināt ieguvi par 50 tūkstošiem barelu dienā.

Liepājā atjaunos leģendāru kafejnīcu

SIA Līvs un Co Liepājā, Jūrmalas parka iecerējuši atjaunot vairākkārt nodegušo, taču kadreiz ļoti populāro jūgendstila arhitektūras pieminekli Jūrmalas kafejnīcu Banga. Projektu izstrādājis arhitekts Agris Padēlis – Līns, plānotās projekta izmaksas ir no 150 000 līdz 250 000 latu.

Lauksaimnieki nepiekrīt pārejas pasākumiem

Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu lauksaimnieku nevalstisko organizāciju kongresā, kas notika Čehijas Republikā pagājušās nedēļas nogalē, kandidātvalstu lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji vienojušies, ka nepiekrīt tā saucamajiem pārejas pasākumiem kandidātvalstu lauksaimniecības atbalstam – informēja Zemnieku saeimas biroja vadītāja Maira Dzelzkalēja. Lauksaimnieki arī pieprasa vienādus pienākumus un vienādas tiesības saņemot tiešos maksājumus un ražošanas kvotas, tādējādi nepieļaujot ražošanas potenciāla samazināšanos nākotnē. Pasākumā piedalījās aptuveni 150 pārstāvji no 13 valstīm.

Liepājas SEZ investēti 40,2 miljoni latu

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) 2001. gadā nefinansu investīcijas bija 8,65 miljoni latu. SEZ pastāvēšanas laikā (1998 – 2001) modernajās tehnoloģijās un uzņēmumu infrastruktūrā investēti 40,2 miljoni latu. SEZ uzņēmumi, kā liecina statistika, iepriekšējos gados bijuši vairāk orientēti ieguldīt ražošanas attīstībā – tehnoloģijās, iekārtās, kas dod atdevi pēc iespējas īsākā laikā. Investīcijas ēkās, būvēs un infrastruktūrā ir ilgtermiņa ieguldījumi, bet 2001. gadā proporcija mainījusies par labu tieši būvniecībai un infrastruktūras objektiem. No 27 SEZ uzņēmumiem līguma saistības investīcijās par 100 un vairāk procentiem izpildījuši 13, daļēji – 13.

Lietuvā ražotājcenas martā pakāpušās

Ražotājcenas pagājušājā mēnesī salīdzinājumā ar pērnā gada martu palielinājās par 1,9 %, informē Lietuvas statistikas departaments. Kāpumu izraisījis galvenokārt naftas produktu cenu pieaugums par 11 % . Ieguves rūpniecībā cenas palielinājās par 7,5 %, apstrādājošā rūpniecībā — par 2,1 %. Savukārt metāla un papīra produktu cenas samazinājās attiecīgi par 3,3 % un 3,1 %. Ādas izstrādājumiem cenas kritās par 2,7 %, plastmasai un gumijai — par 2,1 %. Pārtikas, nealkoholisko dzērienu un apģērbu cenas samazinājās par 1,5 %, vēsta laikraksts Verslo Žinios. Gāzes, ūdens un elektrības cenas nemainījās. Eksporta produktu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 3,6 %: par 15,3% naftas produktiem, 11 % — jēlnaftai, metāliem — 7,2%, tekstilizstrādājumiem par 1,7%. Visstraujāk — par 15,3 % — kritās eksportam domāto pārtikas produktu cenas, no tiem par 12,1 % piena produktiem.

Kompensācija par nacionalizētio īpašumu — akcijās

Lietuvas pilsoņi varēs saņemt kompensāciju par agrāk nacionalizēto zemi, mežiem un nekustamo īpašumu. Kompensāciju varēs saņemt dažu kompāniju akcijās, ja Lietuvas valdība atbalstīs šo plānu. Ministru kabinetam lēmums jāieņem maijā, vēsta Verslo Žinios. Tirgus eksperti prognozē, ka daudzi jauni akcionāri gribēs pārdot savas akcijas, un tas sekmēs tirgus aktivitāti un pazeminās akciju cenas. «Tās varētu būt Lietuvos Telekomas un citu likvīdu kompāniju akcijas. Tomēr veiksmīgo kopmpāniju akcijas visiem varētu nepietikt,» atzīst Lietuvas nekustamā īpašuma fonda izpilddirektors Povils Milasausks. Plānots, ka kompensācijas akcijas būs spēkā vairākus gadus, viņš piebilda.

No reklāmas tirgus krituma visvairāk cieš laikraksti

2002. gada pirmajā ceturksnī Igaunijā laikrakstu daļa reklāmas tirgū ir samazinājusies, savukārt TV, radio un vides reklāmu daļā — pieaugusi, raksta Aripaev. Tomēr vēl aizvien laikrakstiem Igaunijā pieder 50 % reklāmas tirgus. Laikrakstu reklāmas apjoms šā gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 16 %, ieņēmumi — par 8 %.

Kesko Agro Lietuvā plāno graudus mainit pret lauksaimniecības iekārtām

Somijas lielākā lauksaimniecības iekārtu, būvniecības materiālu un lauksaimniecības produktu veikalu tīkls Kesko Agro Viļņā atvēris lauksaimniecības mašīnu pārdošanas centru. Tāda paša centra atvēršana šogad iecerēta arī Kauņā, bet līdz 2004. gadam — Šauļos, Klaipēdā, Paņevežā un Alitā. Kesko Agro, kas nodarbojas arī ar graudu tirdzniecību, plāno pirkt graudus no Lietuvas zemniekiem, kā arī pieņemt graudus kā samaksu par lauksaimniecības mašīnām un iekārtām, raksta Verslo Žinios.

Hansabankas grupas izaugsmi sekmēs Latvija un Lietuva

Baltijā lielākās banku grupas Hansabank vadība uzskata, ka bankas izaugsmi visvairāk sekmēs biznesa attīstība Latvijā un Lietuvā, un cer, ka bankas izaugsme Igaunijā ies roku rokā ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempu. Hansabank Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Andres Sahlen gadskārtējā akcionāru pilsapulcē pavēstīja, ka Swedbank kā Hansabank lielākais akcionārs pašreiz neplāno atpirkt akcijas no mazajiem akcionāriem. «Mēs esam apmierināti ar pašreizējo daļu un neplānojam to palielināt,» teica A. Salēns. Kopumā bankai ir vairāk nekā 4000 akcionāru. Hansabank finansu direktore Kristina Sīmane pavēstīja, ka turpmākajos gados dividendēs plānots izmaksāt 30 % gada peļnas. Akcionāru sapulce atbalstīja ierosinājumu dividendēs par 2001. fiskālo gadu izmaksāt 0,25 eiro par vienu akciju, vēsta Aripaev.

Iesniedz tiesā presibu pret Rīgas novada slimokasi

Laikraksts Neatkarīgā rīta avīze raksta, ka Rīgas apgabaltiesā prasību pret Rīgas novada slimokasi par parādsaistību piedziņu 32 000 Ls apmērā iesniegusi Gulbja laboratorija. Iespēju tiesāties apsver arī vēl citas iestādes.

RBS Skals pārdos tīklu projektētāju lietuviešiem

Celtniecības uzņēmums RBS Skals apņēmies pārdot savu ēku iekšējo tīklu projektēšanas biznesa kontrolpaketi Lietuvas telekomunikāciju tīklu celtniecības kompānijai Comliet. RBS Skals valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns teica, ka kompānijas nodaļa, kas līdz šim projektējusi ēku iekšējos zemsprieguma tīklus (datu, telefonsakaru, signalizācijas u.tml.), izdalīta kā Datu Tīkli SIA un šīs firmas kontrolpakete pārdota Comliet. Šis bizness RBS Skals ietvaros ieņēmis starp 350 - 400 000 Ls gadā. Comliet darījumu ar Latvijas kompāniju var uzskatīt par mājienu, ka Comliet cer piedalīties trešā mobilo sakaru operatora ienākšanā Latvijā, kā arī darboties ar fiksēto telekomunikāciju attīstību pēc tirgus liberalizācijas 2003. gadā. Comliet ir Lietuvos telekomas (LT) meitas uzņēmums. 60 % LT akciju pieder topošam Ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernam, ko veidos zviedru Telia un Somijas Sonera apvienošanās.

ASV akciju tirgus apskats 8.04

Vakardienas tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju tirgus indeksi noslēdzās dažādi: DowJones sesiju noslēdza ar kritumu, sasniedzot 10249 punktus, bet Nasdaq sesiju beidza ar pieaugumu, sasniedzot 1785 punktus. Investoru bažas par to, ka arī citas arābu valstis varētu ieviest naftas embargo pret Izraēlas atbalstītājiem, ieskaitot ASV, nevairoja tirgus dalībnieku uzticību, tādējādi sekmējot kritumu. Šorīt Izraēlas premjerministrs Ariels Šārons paziņoja, ka negrasās pārtraukt kara darbību. Pastāv uzskats, ka Kolina Pauela vizīte Izraēlā, kuras laikā viņš centīsies panākt konflikta noregulēšanu, beigsies neveiksmīgi. Materiāls sagatavots, izmantojot ziņu aģentūras AFX news materiālus.

Bezmaksas e–pasts var kļut par maksas

Bezmaksas e—pasta pakalpojumi internetā, kā piemēram Microsoft Hotmail un Yahoo mail, iespējams drīz kļūs par maksas pakalpojumiem. Yahoo un Microsoft paziņojuši, ka sāks iekasēt abonēšanas maksu par ar papildu servisiem aplipinātajiem e—pasta pakalpojumiem internetā, kas paredzēti regulārajiem intensīviem šo servisu izmantotājiem. Šie advancētie e—pasta pakalpojumi, kuri dos iespēju e—pasta vajadzībām izmantot tik daudz vietas uz servera, cik klientam būs nepieciešams, pēc kompāniju vārdiem, samazinās t.s. spama jeb nelūgtu e—pasta vēstuļu plūdus, uzskatāmi par pirmajiem vēstnešiem atsevišķam interneta bezmaksas saturam lēnām pārveidojoties maksas servisos. Maksa par šiem pakalpojumiem ir ap 20 — 30 USD gadā.

Pēc Latvijas uzņēmuma pasutījuma ārzemēs ražota prece tiek kontrolēta, kā importa

Laikrakstā Netakarīgā rīta avīzē Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu uzrauzības sektora vadītāja vietnieks Laimonis Kauss skaidroja, ka produkcija, kas tiek ražota ārzemēs, kaut arī pēc kāda Latvijas uzņēmuma pasūtījuma un ievesta valstī, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu tiek kontrolēta kā importa prece. Pēc preču un pakalpojuma drošuma likuma atbildību par ārzemēs ražotas pārtikas preces kvalitāti ir jāuzņemas gan importētājam, gan preces izplatītājiem.

Liepājas SEZ eksports – 74,4%

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas 27 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums (SEZ) 2001. gadā bijis 125,1786 miljoni latu, kas ir par 26,22% vairāk nekā 2000. gadā. No kopējā neto apgrozījuma 74,4% jeb 93,0858 miljoni latu ir eksports. Galvenās SEZ eksporta valstis ir Dānija, Vācija, Alžīrija, Irāna, Lielbritānija, Krievija, Zviedrija. No SEZ uzņēmumiem lielākais eksporta apgrozījums ir LSEZ a/s Liepājas Metalurgs – 66,64 miljoni latu; LSEZ SIA Laskana – 7,89 miljoni latu; LSEZ SIA Terrabalt – 6,198 miljoni latu; LSEZ a/s Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīca – 2,41 miljons latu.

Parādās biroju centrāļu hakeri

Latvijā noticis pirmais oficiāli atzītais hakeru uzbrukums kādai biroja centrāle (PBX) -- tas izriet no Lattelekom paziņojuma. Lattelekom paziņojumā rakstits par krāpšanu jeb nesankcionētu zvanu veikšanu izmantojot kāda uzņēmuma PBX un tam pieslēgtās telefona līnijas. Kā raksta Lattelekom, krāpšana veikta apejot vai apmānot PBX drošības sistēmas kas, iespējams, nav bijušas prasmīgi uzstādītas. Zvanīts uz Saprotamu iemeslu dēļ netiek minēti izmantotie paņēmieni nedz arī konkrētais uzņēmums -- Lattelekom klients -- kas ticis apkrāpts. Taču internetā ir atrodama plaša informācija par t.s. «PBX hacking» vai nesankcionētu biroja centrāļu izmantošanu, piekļūstot tām funkcijām, kas ļauj viltus lietotājam veikt zvanus uz PBX īpašnieka rēķina.

Windows XP mājās lapa latviešu valodā

Windows XP mājās lapa tagad ir lasāma latviešu valodā. Interneta lietotāji ar to tuvāk var iepazīties adresē http://www.microsoft.lv/windowsxp. Mājas lapas sadaļas ietver pārskatus par visām trijām Windows XP versijām - Windows XP Home Edition, Windows XP Professional un Windows XP 64-Bit Edition, palīdzības rakstus par dažādām operētājsistēmas funkcijām un detalizētu informāciju par produkta aktivizēšanu un reģistrēšanu. Kā atzīst Microsoft Baltijas pārstāvniecības mārketinga direktore Daiga Jace, mājas lapas latviskošana ir loģiska lokalizācijas procesa sastāvdaļa.

Pareks pasaules akciju tirgus apskats 1.-5. aprīlis

Pasaules akciju tirgus apskats 1.-5. aprīlis ASV akcijas Jauna mēneša un vienlaikus jauna ceturkšņa sākums ASV akciju tirgum nebija diezko pozitīvs. Korporatīvie jaunumi, pesimistiski analītiķu komentāri un konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos radīja negatīvu spiedienu uz akciju cenām, kā rezultātā Dow Jones IA indekss nedēļu pabeidza ar 1.27% kritumu līdz 10271 punktam, NASDAQ Composite indekss novēlās par 4.08%, līdz 1770 punktiem, bet S&P 500 – par 2.15%, līdz 1123 punktu atzīmei. Par krituma līderiem tehnoloģiskajā sektorā kļuva programmnodrošinājuma ražotāji. Negatīvās emocijas šajā sektorā ienesa PeopleSoft Inc brīdinājums, ka sakarā ar kritušajiem pārdošanas apjomiem kompānijas ieņēmumi un peļņa pirmajā ceturksnī nesakritīs ar iepriekšējām prognozēm. Pēc šī jaunuma Goldman Sachs analītiķi pazemināja PeopleSoft akciju reitingu no «recommended list» uz «market perform». PeopleSoft akciju cena nedēļas laikā novēlās par 31%, līdz 25.17 USD. Tehnoloģisko akciju kritumu sekmēja komp