Neraugoties uz sliktākiem tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem, Ķīnas tirgus vēl aizvien sola lielu potenciālu Latvijas eksportētājiem
Lai arī Ķīnas varenība turpina pieaugt un tā turpina cīnīties ar ASV par planētas lielākās ekonomikas godu, pēdējā laikā iedzīvotāju skaita ziņā lielākās valsts tautsaimniecība uzrāda aizvien izteiktākas paguruma pazīmes, kas galu galā var ietekmēt arī ekonomisko izaugsmi Eiropā, tostarp pie mums Latvijā. Ja salīdzinām ar Eiropu, tad Ķīnas ekonomiskās attīstības tempi šķiet ļoti apskaužami, taču šā gada pirmajā ceturksnī fiksētais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 7% apmērā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā ir sliktākais rādītājs kopš 2009. gada.
Turēšanās pie zema vietējās valūtas juaņas kursa Austrumāzijas valstij ļāva ilgstoši attīstīt savu eksporta kapacitāti, taču tā kā Rietumos šobrīd nav tik labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam kā treknajos gados, eksporta mašinērija iepriekšējos gados sāka buksēt. Lai arī miljonāru skaits valstī turpina augt kā sēnes pēc lietus, būtiskas Ķīnas problēmas ir pārmērīgs uzsvars uz korporatīvā sektora attīstību un ienākumu nevienlīdzība. Paralēli tam problēmas draud rasties valsts finanšu sektorā, jo banku peļņa sāk bremzēties, taču to aktīvu kvalitāte pasliktinās. Pērn slikto kredītu īpatsvars valstī pieauga līdz pēdējo piecu gadu augstākajam līmenim, tiesa, apjoms ir visai neliels, pret kopējo aizdevumu masu sasniedzot vien 1,6%. Salīdzinājumam, piemēram, Spānijas komercbankās slikto kredītu apjoms iepriekšējās finanšu krīzes laikā pārsniedza pat 13%. Ķīnas gadījumā satraucošs ir nevis skaitlis, bet gan dinamika. Pagājušajā desmitgadē slikto kredītu īpatsvars procentu izteiksmē sasniedza divciparu skaitli, taču toreiz ekonomikas izaugsmes tempi strauji gāja augšup, bet tagad notiek pretējais.
Arī iepriekšēja orientēšanās pamatā uz korporatīvā sektora attīstību rada zināmu nesabalansētību kredītu tirgū. Pagājušā gada vidū nefinanšu sektora korporāciju saistību apjoms veidoja 125% no valsts IKP, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā ASV, liecina Bloom berg dati. Vienlaikus mājsaimniecību saistību apjoms pret IKP bija apmēram divas reizes mazāks nekā ASV un kaimiņos esošajā Dienvidkorejā. Ķīnas centrālās bankas centieni atdzīvināt kreditēšanas tirgu pēc Rietumos jau pieredzētajām metodēm, samazinot procentu likmes, var veicināt aktīvāku mājsaimniecību iesaistīšanos kredītu tirgū, bet potenciālās problēmas ar korporatīvā sektora aizdevumiem novērst ar iespaidīgām naudas rezervēm, kas uzkrātas eksporta buma laikā. Tas nozīmē, ka, par spīti lēnākai izaugsmei, ekonomikas stāvoklis nebūs tāds, lai nule kā izziņotajai pirmajai Rīgas piena kombināta saldējuma kravai uz Ķīnu nesekotu nākamās. Taču, ja ekonomikas stimulēšanas pasākumi beigsies ar jaunu kredītu burbuli, gala rezultāts var izrādīties visai sāpīgs arī pārējām planētas tautsaimniecībām.