Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, jaunākajā monitoringa ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Vērtējot septembrī pieņemtos lēmumus par valsts atbalstu, FDP secināja, ka tādu nav bijis daudz. Nacionālajam veselības dienestam ir piešķirti 9,4 miljoni eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Covid-19.

"Jāatzīst, ka pēdējos mēnešos veselības aizsardzības sistēmai ir piešķirti salīdzinoši daudz budžeta līdzekļu. Četri miljoni eiro ir piešķirti datortehnikas iegādei, lai nodrošinātu iespējas mācības attālināti. Septembrī darbību ir sācis "Altum" ieguldījumu fonds modernizācijai, kas atbalstīs lielos uzņēmumus, kas cietuši no Covid-19- ar kapitāla injekcijām, subordinētiem aizdevumiem, un obligāciju iegādēm," pauž FDP.

Šteinbuka: Ilūzija par "mazo Šveici" ir pilnībā izgaisusi 

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā...

Fiskālās disciplīnas uzraugi norāda, ka valdības darbs Covid-19 krīzē vērtējams pozitīvi, tomēr FDP aicina valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi, jo tie tieši pasliktina valsts budžeta un valsts fiskālo ilgtspēju.

FDP norāda uz to, ka valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu.

"Valsts investīciju projektiem primāri ir jāveicina Latvijas ekonomiskā potenciālā attīstība, produktivitātes pieaugums un konkurētspēja. Kā tuvākā prioritāte ir uzskatāma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES izvirzītajām prioritātēm," min FDP.

Fiskālās disciplīnas uzraugi atzīmē, ka ES Atveseļošanas fonda izmantošana, visticamāk, nepasliktinās valsts budžetu un nepalielinās valsts parādu.

"Latvijai tuvākā prioritāte Covid-19 seku mazināšanai ir Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana nākamajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES prioritātēm. Šie līdzekļi sniedz unikālu iespēju ne tikai mazināt pandēmijas sekas, bet arī veicināt ekonomikas izrāvienu," norādīja padomē.

Apgūstot Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus nākamajos divos gados, FDP norāda, ka šīs naudas izlietojumā ir jāseko ES noteiktajām prioritātēm, kas paredz veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī atbalstīt zaļās un digitālās transformācijas.

"Atveseļošanās fonda līdzekļi ir ļoti vērtīgs resurss, taču ekonomisko izrāvienu Latvijai tie nesīs tikai tad, ja šī nauda tiks efektīvi ieguldīta. Tāpēc FDP atkal un atkal uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai šī nauda nepārvērstos kaut kādos infrastruktūras projektos - ēkās, ceļos un tamlīdzīgi. Naudas izlietojumam ir jābūt skaidri mērķētam un tādam, kas dod ātru atdevi, panāk IKP pieaugumu un papildus budžeta ienākumus. Lai ir saprotams, kur un pēc kādiem kritērijiem nauda tiek ieguldīta," pauda FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Tāpat FDP atzīmēja, ka fiskālo ierobežojumu dēļ pasaules attīstītās valstis ieiet "parādu ērā", kas var radīt nopietnus izaicinājumus ekonomikām vidējā termiņā.

FDP pārstāvji arī minēja, ka Latvija ar Covid-19 krīzi saskārās laikā, kad ekonomikas izaugsme sāka sabremzēties, ko ietekmēja ekonomikas cikliskums, tranzīta samazinājums un banku sektora "kapitālais remonts". Līdz ar to ekonomikai bija jāsaskaras ar dubultu negatīvo slogu.

Tajā pašā laikā FDP atzīmēja, ka Covid-19 krīze Latvijā ienāca veselīgākā ekonomiskajā vidē, ko nodrošināja nozīmīgas strukturālās reformas pēc 2008.gada finanšu krīzes. Turklāt šobrīd Latvijai priekšrocības sniedz dalība eirozonā un efektīva ekonomikas atbalsta programma. Līdz ar to pašlaik novērotās Covid-19 sekas Latvijas ekonomikā nav tik dziļas kā iepriekšējā finanšu krīzē.

Kā pozitīvu tendenci Covid-19 ietekmes mazināšanā FDP min to, ka turpina uzlaboties nodokļu iekasēšana, piemēram, šogad septembrī valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tika iekasētas par 6% vairāk nekā 2019.gada septembrī. Arī pamatbudžetā ir novērojams nodokļu pieaugums par 1%. "Kopumā gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izpildi var uzskatīt par atbilstošu ārkārtas situācijai," atzina padomē.

Pēc FDP minētā, arī Ministru kabineta sēdē apstiprinātās valsts budžeta prioritātes liecina, ka budžets 2021.gadam ir sociāli orientēts, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pozitīvi vērtē Māra Kučinska nominēšanu premjera amatam, aicinot par valdības prioritāti izvirzīt ekonomikas izrāvienu un tautsaimniecības attīstību. Biedrība sagatavojusi arī ieteikumus valdības deklarācijai, tādēļ aicina premjera amata kandidātu uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus klātienē, teikts biedrības paziņojumā.

Uzņēmēji pozitīvi vērtē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pieņemto lēmumu par Ministru prezidentu nominēt Māri Kučinski, kurš jau iepriekš publiski paudis, ka viņa prioriāte ir tautsaimniecības izaugsme, kas arī LTRK noteikta par galveno mērķi un pamatu kopējai valsts attīstībai un pastāvēšanai. «Ticu, ka Māris Kučinskis spēs «izvilkt no atvilktnes» iepriekšējās valdības nolikto Nacionālo attīstības plāna virsmērķi – ekonomikas izrāvienu – un koncentrēsies uz tā realizēšanu,» saka LTRK valdes priekšsēdētajs Jānis Endziņš.

«Esam sagatavojuši savus priekšlikumus valdības deklarācijai, kur galvenais mērķis ir tautsaimniecības izaugsme, bet prioritātes – eksports, produktivitāte un ēnu ekonomikas mazināšana,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka no premjera amata kandidāta un jaunās valdības sagaida kvalitatīvu un regulāru dialogu ar uzņēmēju organizācijām, diskutējot par uzņēmējdarbības vides jautājumiem, tādējādi veicinot biznesa konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Sabiedrības finanšu pratība un publiskā sektora funkciju revīzija ir ceļš laukā no ekonomisko un sociālo dilemmu mučkuļa, uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs. Jānorāda, ka Saeima šonedēļ ir pieņēmusi Sociālā uzņēmuma likumu ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai Latvijas valsts budžeta veidošanā jau kādu laiku nav detaļu diktatūras? Jūsu ziņā ir, piemēram, sociālā kohēzija, daudzmaz izlīdzināta labklājība, un tas pēc būtības ir iekšējs fokuss. Savukārt valdības kopējais mērķis ir ekonomiskais izrāviens, kas mūsu ekonomikas raksturlielumu dēļ nozīmē izteikti ārēju fokusu. Tirgu sabiedrībai nepielāgosi, tāpēc jautājums ir par sabiedrības pielāgošanu tirgum, un tas prasa sabiedrisko līgumu. Vai mums tāds ir?

Pretrunas starp šiem diviem fokusiem nav, ja nu vien tā pārmērīgā koncentrēšanās, ka «valstij kaut kas ir jādara». Bet, lai valsts kaut ko darītu, tai vajag līdzekļus. Latvijai tam nav citu resursu kā vien sociālās iemaksas labklājībai un nodokļi. Tāpēc, ja vecmāmiņa priecājas par mazdēliņu, kurš gāž mežu un daudz pelna uz nesamaksātu nodokļu rēķina, tad viņa nevar sagaidīt, ka pāri ielai viņai būs ģimenes ārsts vai slimnīca. Tā ir problēma, nevis tas, ka ekonomiskais izrāviens ir uz āru, bet sociālā drošība – uz iekšu. Ja sabiedrība pieņemtu, ka sociālais līmenis mums ir tāds, kāds ir nopelnīts ar to izrāvienu, tad viss būtu kārtībā.

Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc viņas teiktā, finanšu krīzes laikā Latvija piedzīvoja smago "piezemēšanos", kas ietekmēja turpmākās atšķirības Baltijas valstu ekonomiskās attīstības trajektorijās.

"Nereti izskan pārmetumi valdībai, ka 2008.gada krīzes laikā jostas savilkšana bija pārāk smaga, ka valdība nav pareizi rīkojusies, tādēļ mēs tagad atpaliekam no kaimiņvalstīm. Bet es uzskatu, ka cīņa ar krīzes sekām bija profesionāli korekta. Cēloņi šai krīzei jāmeklē "gāze grīdā" politikā, kura tika īstenota uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kas kombinācijā ar globālo finanšu krīzi smagi ietekmēja Latviju un tās iedzīvotājus," sacīja Šteinbuka.

Pēc finanšu krīzes, periodā no 2013. līdz 2019.gadam, izaugsme bija mērena, norādīja FDP vadītāja, piebilstot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji par 2,6% gadā, tādēļ kopš 2016.gada kaimiņvalstu IKP rādītāji apsteidza Latviju, turklāt šīs atšķirības turpina pieaugt joprojām.

Ar nodokļu politikas pārskatīšanu vien izrāvienu Latvijas ekonomikā nevarēs panākt, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka neliela nodokļu pamainīšana šurpu turpu Latvijas ekonomikas stāstu radikāli nemainīs, tāpēc šo nodokļu stāstu nevajadzētu pārvērtēt.

"Nodokļu sistēma viennozīmīgi ir jāpārskata - jāskatās, kas der, kas neder, bet, tikai un vienīgi pārskatot nodokļus, Latvijas ekonomikā jaunu izrāvienu mēs neizveidosim. Tur ir krietni vairāk lietu, kas ir jādara, un tās lielā mērā jau iepriekšējos gados ir ieskicētas dažādos attīstības plānos. Šie plāni ir vienkārši jānoved līdz galam," sacīja Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka Latvijas nākotne nav zemāku nodokļu valsts un lētāka darbaspēka valsts, jo mēs vēlamies lielas algas, tādējādi šī diskusija būtu krietni veiksmīgāka, ja mēs skatītos uz nodokļiem krietni plašāk - ko mēs ekonomikā vēlamies kā valsts izdarīt, kādu mēs ekonomiku gribam redzēt.

«Lai valstī spētu risināt tās vajadzības, kas saistītas ar demogrāfisko situāciju, nabadzību, aizsardzību, ir nepieciešams rast papildu naudas līdzekļus,» taču pašlaik ieņēmumi valstij tiekot meklēti tādā kā Excel tabulas līmeņa domāšanas veidā, tā ekspresintervijā laikrakstam Diena norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Fragments no intervijas

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis šonedēļ pauda asu sašutumu par LTRK iniciatīvām, kas saistītas ar tā sauktajiem ofšoriem. Vai tur bija kas valstij tik bīstams?

Lai valstī spētu risināt tās vajadzības, kas saistītas ar demogrāfisko situāciju, nabadzību, aizsardzību u.tml., ir nepieciešams rast papildu naudas līdzekļus. Aktivitātes, kuras šobrīd iesniegtas valsts budžeta likumu pakā, pamatā vērstas uz to, lai lielāku naudu paņemtu no katra Latvijas iedzīvotāja. Kā zināms, ir notikusi atteikšanās no likumā paredzētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājuma, ar ko valsts uz iedzīvotāju rēķina grasās ietaupīt apmēram 60 miljonus. 40 miljonus plāno paņemt no cilvēkiem, kam ir lielās algas. Neviena no aktivitātēm nav vērsta uz to, ko parlaments pats apstiprinājis, proti, panākt Nacionālajā attīstības plānā ierakstīto virsmērķi - ekonomikas izrāvienu. Jo kā gan ekonomikas izrāvienu var veicināt, piemēram, solidaritātes nodoklis vai 37 nozaru, kurās nedrīkst darboties mikrouzņēmumi, saraksta apstiprināšana? Skaidrs, ka tiek meklēti ieņēmumi valstij, bet tādā kā Excel tabulas līmeņa domāšanas veidā.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā pēc krīzes spēja atgūties pāris gadu laikā, turklāt - visos īpašuma segmentos, tāpēc, atšķirībā no Latvijas, tas uzrāda stabilas attīstības pazīmes un tirgus dalībniekiem ļauj ar pārliecību skatīties nākotnē.

Pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas nekustamā īpašuma (NI) jomas uzņēmēji, Ekonomikas, Tieslietu ministrijas un Rīgas pašvaldības pārstāvji, kuri š.g. 11. martā apmeklēja Tallinu, lai iepazītu Igaunijas NI jomas pieredzi un pārņemtu labāko praksi, kāpēc pie līdzīgiem ģeogrāfiskiem un ekonomiskiem nosacījumiem šajā valstī projektu realizācijas laiks ir uzņēmējiem draudzīgāks nekā Latvijā, kur ir neadekvāti garš laiks atsevišķiem projekta posmiem plānošanas un projektēšanas jomā (kas var ievilkties pat līdz pieciem gadiem). Vizīti organizēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) sadarbībā ar Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju asociāciju (EKFL).

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.

Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.

Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.

Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.

Kosmētikas ražotājs Dzintars plāno izrāvienu ar jauniem premium produktiem un TAP plāna ietvaros būs spiests pārdot īpašumus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ klajā laisti a/s Dzintars jaunie produkti Future Formula, kuru izstrāde ilgusi divus gadus. Uzņēmuma vadība cer, ka jaunie produkti dos izrāvienu un ļaus Dzintaram iegūt otro elpu. Jāatgādina, ka pirms nedēļas tika apstiprināts uzņēmuma Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāns un tiesa devusi divus gadus tā izpildei. Plāna ietvaros paredzēts pārdot vairākus īpašumus, lai varētu norēķināties ar kreditoriem. Dzintars parāds kreditoriem sasniedz 4,25 miljonus eiro.

Uzņēmuma administrators Mareks Diks informēja Dienas Biznesu, ka Dzintars tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns paredz 100% apmērā segt visu kreditoru - gan nodrošināto, gan nenodrošināto pamatparādus, bet tiks dzēsti pilnībā kreditoru aprēķinātie blakus prasījumu, t.i. līgumsodi un procenti. Lai dzēstu parādus, tiks pārdoti vairāki īpašumi, kas nav paredzēti uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. Saskaņā ar TAP plānu, kura izpildes termiņš paredzēts uz diviem gadiem, tā otrajā gadā paredzēts pārdot 20 dzīvokļus daudzdzīvokļu ēkā, kas senāk tika būvēta Dzintars darbinieku vajadzībām.

Zinātnes un augstākās izglītības «zieds» premjeru Māri Kučinski aicinās balstīt nozares izrāvienu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Biedrības BIRTI (Baltic Innovative Research Technology Infrastructure) virzītā iecere, lai panāktu pētniecības, attīstības un inovācijas (P&A&I) izrāvienu ar Eiropas Investīciju plāna finansējuma palīdzību, pārtapusi Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas konkurētspējas platformā.

Jau iepriekšējās valdības vadītāja Laimdota Straujuma Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē akceptēja platformas izveidošanu finansējuma piesaistīšanai. Šo ieceri atzinīgi vairākos sarunu raundos konceptuāli novērtējusi Eiropas Investīciju banka (EIB) un tās viceprezidents Jans Vapavuori. «Programmu var īstenot caur Junkera plānu vai Eiropas Investīciju bankas finansējumu», saka BIRTI padomes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis. Turklāt ERAF zinātnes un inovāciju projektiem, kuriem valsts budžetā būs grūti rast līdzfinansējumu, to varētu kompensēt nauda no Junkera plāna.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Elektroauto tirgus 2020. gadā piedzīvojis izrāvienu. Lai arī absolūtos skaitļos tas joprojām ir niecīgs, taču % pieaugums liecina par ar vien pieaugošo elektroauto popularitāti, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopā pārdoti 323 jauni elektroauto, pretstatā 90 vienībām 2019. gadā. Lielā mērā šo izrāvienu sekmējuši koplietošanas auto pakalpojuma sniedzēji.

Pandēmijas gadā auto tirgū kritums un līderu maiņa  

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis...

Absolūtais līderis ir Renault ar 108 auto, tam seko VW ar 63 auto un TOP3 noslēdz Nissan ar 33 auto. Tālāk seko Hyundai – 29, Porche – 16, Audi – 14, BMW – 13, Mazda – 12, Peugeot – 11, Jaguar – 8, Tesla – 6.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Turklāt 2020. gadā importēti arī 245 lietoti elektroauto, kas ir 58% pieaugums pret 2019. gadu (143 auto).

Līdz 2030.gadam plānots ieviest elektroauto lieljaudas uzlādes punktus 

Līdz 2030.gadam Latvijā plānots ieviest elektroauto lieljaudas uzlādes punktus, kas padarītu cilvēkiem...

Elektroauto būtiski ietekmējis arī vidējo izmešu rādītājus jaunajiem auto. CO2 vidējais rādītājs jaunajiem auto nokrities līdz 129 g/km no 136 g/km 2019. gadā.

"2020. gada dati pierāda, ka pat nelielais elektroauto daudzums būtiski samazina vidējos CO2 izmešu rādītājus. Ar atbalsta pasākumiem bezizmešu un zememisijas auto segmentam šo samazinājumu būtu iespējams vairākkārtīgi paātrināt. Tai pat laikā jaunās transporta ekspluotācijas nodokļa izmaiņas ir vairākkārtīgi palielinājušas nodokļu slogu videi draudzīgām automašīnām. Tāpēc mudinam nekavējoties sākt darbu pie transportlīdzekļu nodokļu politikas pārveides un atbalsta mehānisma izstrādes, kas veicinātu sabiedrības un uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem automobīļiem,” secina Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Latvijā straujākais elektroauto skaita pieaugums ES 

Šogad trīs ceturkšņos Latvijā reģistrēto elektroauto skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu...

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likums par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.

Cenšoties beidzot rast kompromisu, ko līdz šim sešu mēnešu laikā nav izdevies panākt virknē svarīgāko jautājumu, no pirmdienas Briselē pulcēsies liels skaits abu pušu amatpersonu.

Gan Londona, gan Brisele uzstāj, ka vienošanās par jauno brīvās tirdzniecības līgumu jāpanāk līdz oktobra vidum, lai pietiktu laika tā ratifikācijai pirms nākamā gada 1.janvāra, kad līgumam jāstājas spēkā.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31.janvārī, līdz gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu.

Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (STO) noteikumi.

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.