2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Beidzoties gana ilgajiem un stingrajiem tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem, neizbēgami ir sagaidāmas pārmaiņas industrijā, ne visi no pandēmijas izies sausām kājām.

Nākotnē to nomnieki būs krietni piesardzīgāki, ņemot vērā sūro pieredzi Covid-19 laikā.

Tā kā vairumam pašreizējo iepirkšanās centru nomnieku ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, lielāku transformāciju nozarē varētu sagaidīt 3-5 gadu griezumā, taču jau pašlaik var runāt par pārmaiņu vektoriem.

Turklāt šīs izmaiņas nebūt nav saistītas tikai ar e-komercijas nostiprināšanos vien. Šobrīd viens no jautājumiem, ko uzdod potenciālie tirdzniecības centru nomnieki, tikpat kā nav bijis aktuāls nevienam vēl pirms pusotra gada, – vai uzņēmumam, veikalam ir otra ieeja vai tajā var piekļūt tikai no iekšpuses, vai arī no ārpuses – no ēkas fasādes puses, rampas vai kā citādi? Vai būs iespēja strādāt autonomi? Līdztekus aktualizējusies arī vajadzība strādāt elastīgi, pašam komersantam nosakot tieši tam piemērotu darba laiku. Tiek vaicāts par iespēju reklamēties kā atsevišķam veikalam, ka tas ir atvērts un pieejams ne tikai tirdzniecības centrā, bet, ka to var apmeklēt, pašā centrā nemaz neieejot.

Mētāšanās ar mazo uzņēmumu atbrīvošanu vai aplikšanu ar nodokļiem un stīvēšanās ar to regulēšanu līdzinās putras vārīšanai no trim graudiem

Gribēšana uzņēmējdarbībā vēl nenozīmē izdošanos, arī laba ideja to uzreiz negarantē. Lai gan ir veselīgi apzināties sūro darbu, kas, visticamāk, stāv priekšā, tomēr spārnu aplaušana nav tā labākā terapija jaunam censonim biznesā. Birokrātiskie iemaukti nedod vaļu jaunā uzņēmēja fantāzijai, tur pie zemes, pie attiecīgajām instancēm un to dažkārt sīkmanīgajām prasībām, kas nereti robežojas ar piekasīšanos, kā to izgaismo gadījumi, kad birokrātijas vilks varbūt ir pielicis vēderu, bet tas ir maksājis kazas dzīvību. Pat tad, ja mazais uzņēmējs ir cilvēks orķestris, agrāk vai vēlāk viņš tiek nolikts pie vietas, kas nozīmē arī viena ekonomiski pašpietiekama cilvēka zaudējumu, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad mazais uzņēmējs uztur ģimeni. Tāpēc var saprast jauno uzņēmēju sūrās atziņas, bet politiskā nekonsekvence par šo tematu gan nav izprotama. Turklāt mazā biznesa pārstāvji, kam trūkst elpas zem birokrātiski piekasīgo prasību smagās segas, var pārsviesties uz pelēko ekonomiku. Tas taču nebūs izdevīgi nevienam.

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Latviešiem trūkst patriotisma par pašmāju pārtikas ražotāju produkciju, bet vēl mazāk tā ir mūsu mazumtirgotājiem

Turies pie sarkanbaltsarkanās karotītes! Tā, pārfrāzējot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kampaņas saukli, varētu mudināt iedzīvotājus Lieldienu galdam izvēlēties vietējos produktus. Ņemot vērā citzemju pārtikas produktu ievērojamo patēriņu, «vidējam pircējam» uzklāt svētku galdu tikai ar pašmāju produktiem būtu zināms izaicinājums. Vienlaikus – arī iespēja demonstrēt lojalitāti pašmāju lauksaimniecības produkcijai un mūsu zemē tapušiem produktiem. Pircējiem tā būtu arī izdevība pārvērtēt iepirkšanās paradumus. Varbūt dienišķā maize vai olas krāsošanai un ripināšanai nav jāmeklē lielveikala bezpersoniskajās aukstuma vitrīnās, bet gan tiešās pirkšanas pulciņā vai pat bioloģiskā zemnieka sētā.

Pandēmijas dēļ pasaule ir pieradusi pie attālinātā jeb hibrīdā darba stila. Ja jūsu mājās vai birojā ir maz vietas, ir svarīgi izveidot ērtu, ērtu, ergonomisku un kompaktu, bet vienlaikus efektīvu darba vietu. Jaunie Dell monitori – P Series, UltraSharp 4K monitori ar IPS Black paneļu tehnoloģiju un OptiPlex Micro PC – ir lielisks risinājums, kas izceļas ar savu augstākās klases veiktspēju un eleganci.

Ienirstiet spilgtu krāsu jūrā ar Dell U3223QE un U2723QE monitoriem

Izbaudiet visu burvīgo krāsu buķeti ar pasaulē pirmajiem Dell UltraSharp 4K monitoriem ar integrētu IPS Black tehnoloģiju. 31.5" Dell U3223QE vai mazāks 27" Dell U2723QE monitors sniedz iespēju novērtēt izcilo 4K izšķirtspēju. Kontrasta attiecība 2000:1 izceļ nevainojamu krāsu un melnās krāsas veiktspējas kombināciju. 1.07 miljardi krāsu un plašu gamma, tostarp 100% sRGB, 100% Rec. 709, 98% DCI-P3 un VESA sertificētais DisplayHDR™ 400 piešķirs attēlam izcili reālistisku izjūtu. Monitoriem ir arī RJ45 (vadu Ethernet), USB-C (līdz 90 W jauda), īpaši ātrdarbīgs USB 10 Gbps un ātrās piekļuves pieslēgvietas.

Naftas cenām pasaules tirgū ceturtdien ir būtisks kāpums saistībā ar cerībām, ka Krievijas nafta, pret kuru vērstas rietumvalstu sankcijas, varētu tikt aizstāta ar piegādēm no citām valstīm.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā ceturtdien rīta tirdzniecības sesijā palielinājās par 5,1% līdz 116,8 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 3,5% līdz 112,58 dolāriem par barelu.

"Brent" un WTI markas jēlnaftas cenas trešdien nokritās par vairāk nekā 12% saistībā arī ar cerībām par Krievijas un Ukrainas sarunām.

Apvienotie Arābu Emirāti trešdien paziņoja, ka citām naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstīm mudinās paaugstināt naftas ieguvi, bet ASV sarunās ar Venecuēlu par iespējamām naftas piegādēm vērojams progress.

SIA Valpro ik gadus kļūst par prakses vietu apmēram divdesmit dažādu augstskolu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem

Valmieras uzņēmums Valpro piedalās Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras rīkotā profesionālās izglītības konkursā MĒS MĀCĀMies, kategorijā Atsaucīgākais uzņēmējs.

2016. gadā uzņēmums spēra soli tālāk – pēc Valmieras tehnikuma uzaicinājuma iesaistījās darba vidē balstītas programmas mehatronisku sistēmu tehniķa specialitātē izstrādē. Izveidotā programma, kuru šajā mācību gadā jau apgūst pirmie astoņpadsmit jaunieši, ir unikāla ar to, ka praktiskās iemaņas tehnikuma audzēkņi gūst ne vien SIA Valpro, bet arī AS Valmieras stikla šķiedra un AS Valmieras piens, katrā no trim prakses vietām aptverot to mehatronisko sistēmu tehniķa darba jomu, kurā uzņēmums ir spēcīgākais. SIA Valpro tā ir metālapstrāde un hidraulika. Jaunieši nedēļu garā praksē uzņēmumos dodas katru mēnesi.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Žurnālistika ir daļa no problēmas – cinisma izplatības, un tai ir jābūt arī daļai no risinājuma. Turklāt, to darot, var arī nopelnīt.

Tā sarunā ar db.lv saka vadošs Dānijas žurnālists un Orhūsas universitātes Konstruktīvo ziņu institūta (Constructive Institute) dibinātājs Ulriks Hāgerups (Ulrik Haagerup). Rīgā viņš viesojās ikgadējā augsta līmeņa drošības konferencē Riga Conference 2018.

«Mēs esam filtrs starp realitāti un sabiedrības uztveri par realitāti. Iznākums žurnālistikas kultūrai, kas fokusējas uz to, kas nedarbojas, uz konfliktiem, uz dramatisko un ekstrēmo, ir sabiedrības uzskats, ka tā arī ir realitāte,» saka U. Hāgerups. «Iznākumā sabiedrības ir izbijušās, lai gan vairumā Rietumeiropas valstu, un es domāju, ka arī pie jums, piemēram, noziedzības līmenis krītas. Viņi jūtas aizvien nedrošāki, lai gan tam nav iemesla. Diez vai Latvijā cilvēki zina, ka visā cilvēces vēsturē karos bojāgājušo iedzīvotāju daudzums nekad agrāk nav bijis tik zems, kā patlaban. Un tas – par spīti Sīrijai.»

2017. gads nodarbinātības jomā ir bijis sekmīgs gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai (ES) kopumā - vairāk nekā 2 miljonu bezdarbnieku ES integrējās darba tirgū, ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un situācija darba tirgū uzlabojas, secina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Šī gada decembra vidū bezdarba līmenis Latvijā bija 6.8% un, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, reģistrētā bezdarba līmenis 2018.gadā vidēji būs 6.7%.

Jau gadu NVA vada Evita Simsone un stājoties amatā viņas primārais uzdevums bija rast jaunas iespējas, kā pilnveidot sniegto atbalstu darba devējiem, lai sekmētu nodarbinātības līmeņa pieaugumu.«Dinamiska darba tirgus attīstība rada dažādus izaicinājumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. NVA aizvien biežāk kļūst par vidutāju starp nākotnes redzējumu, izaicinājumiem darba tirgū un ikdienas realitāti, kad indivīdi saskaras ar grūtībām atrast darbu. Straujas izmaiņas, jaunas nodarbinātības formas, robotizācija un mākslīgais intelekts sāk kļūt par ikdienas realitāti Latvijā, kas maina ne tikai formātu, kā konkrēts darbs līdz šim bijis īstenots, bet pieprasa ikvienam no mums pilnveidot savas iemaņas un apgūt aizvien jaunas prasmes,» teic E.Simsone.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien prezentēja jauktas realitātes brilles "Vision Pro", tādējādi iesaistoties konkurences cīņā ar sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmumu "Meta" tirgū, kas šobrīd gan pagaidām piesaista vien videospēļu entuziastus un tehnoloģiju fanus.

Šī jau nodēvēta par nozīmīgāko "Apple" produkta prezentāciju kopš 2015.gada, kad uzņēmums tirgū laida viedpulksteni "Apple Watch".

"Vision Pro" maksās 3499 dolārus un nākamā gada sākumā pagaidām būs pieejamas vien ASV.

Šī ierīce spēs pārslēgties starp virtuālo realitāti un paplašināto realitāti, kas projicē digitālus attēlus, kamēr lietotāji joprojām spēj saskatīt objektus reālajā vidē.

Ierīce būs aprīkota ar 12 kamerām, sešiem mikrofoniem un dažādiem sensoriem, kas ļaus lietotājiem to un dažādas lietotnes kontrolēt tika ar savām acīm un roku žestiem. "Apple" norāda, ka šīs ierīces lietošana neradīs nelabumu un galvassāpes, kā tas iepriekš bijis ar līdzīgām ierīcēm. Tāpat uzņēmums arī izstrādājis tehnoloģiju, lai radītu katra lietotāja trīs dimensiju digitālo versiju, kuru attēlot videokonferenču laikā.

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Samsung jaunākās paaudzes virtuālās realitātes iekārtu Gear VR papildinājis ar plaukstā turamu vadības pulti

Aizritējis pusotrs gads, kopš pasaulē lielākais mobilo viedierīču ražotājs Samsung laida tautās pirmās masu tirdzniecībai paredzētās pašu izgatavotās virtuālās realitātes brilles. Tolaik tirgū bija manāms optimistisks satraukums, ka salīdzinoši lētās Gear VR varētu iedot pamatīgu spērienu snaudošajai daudzsološajai izklaides sfērai. Lai arī zināms progress ir novērojams, kopumā ar virtuālās realitātes iedzīvināšanu masās nav veicies tik labi, kā varētu vēlēties. Tādēļ Samsung atkal mēģina uzkurināt patērētāju interesi, laižot klajā Gear VR 2 jeb virtuālās realitātes briļļu otro paaudzi.

Dizains

Uzreiz jāapbēdina visi, kuri gaidīja kaut ko jaunu, neredzētu un revolucionāru. Gear VR 2 pamatvilcienos ir priekšgājēja klons. Tāda pat ar elastīgām saitēm uz galvas uzliekama plastmasas kastīte, kurā var ievietot kādu no pēdējo trīs gadu Samsung flagmaņu sēriju telefoniem. Brilles joprojām ir diezgan masīvas. 20 centimetrus platas, gandrīz 10 augstas un 12 centimetrus izvirzītas uz priekšu. Vienas pašas tās sver 345 gramus, bet ar ievietotu tālruni svars pārsniedz puskilogramu. Lai korpuss turētos pie sejas pietiekami stingri, siksnas jāpievelk diezgan cieši. Te glābj apmaļu mīkstā auduma apdare, kas pasargā no plastmasas iespiešanās ādā. Tomēr pat ar visu to brilles nav gluži tik ērtas, lai skraidītu pa istabu un fiziski līdzdarbotos virtuālās pasaules izklaidēs. Taisnības labad jāsaka, ka pagaidām pieejamais saturs paredz minimālas lietotāja kustības – grozīt visapkārt galvu, sasvērties, ietupties, pastiepties. Tas arī viss. Sapņi par īstu virtuālo realitāti, kurā var jozt pa tukšu laukumu un mānīt sevi ar domu, ka apkārt ir pasaules sporta zvaigznes, visādi mošķi vai citi spēļu varoņi, jāatliek uz tālāku nākotni.

Microsoft atjaunoto Windows 10 versiju Fall Creators Update plāno publiskot 17.oktobrī, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Kā raksta ārvalstu mediji, programmatūras gigants testē šo Windows 10 versiju gandrīz visu šo gadu, un tajā būs vairāki jauninājumi un izmaiņas. Lielākais jaunums ir Windows Mixed Reality – Microsoft platforma virtuālās realitātes ierīcēm, ko ražojuši Acer, Asus, Dell, HP un Lenovo.

Jauktā realitāte ir termins, ko Microsoft izmanto, lai raksturotu programmatūru, kas ietver realitāti – izvieto tekstus, grafikus uz reāliem objektiem un virtuālo realitāti, kas simulē reālo pasauli. Microsoft plānoja vēl citus jaunumus, taču lielākā daļa no tiem atlikta uz nākamo gadu, kad plānots nākamā atjaunotā versija. Šis programmatūras atjaunojums ir jau ceturtais.

Cilvēki mūsdienās lielākoties dzīvo divās paralēlās pasaulēs – vai nu īstenībā, vai telefonā un datorā; SIA Overly izstrādā papildinātās realitātes risinājumus, kas palīdz šīm pasaulēm mijiedarboties

«Šis ir brīdis, kad lēnā garā šīs divas pasaules sāk savienoties un mijiedarboties. Papildinātā realitāte palīdz tam notikt,» saka Ainārs Kļaviņš, SIA Overly līdzīpašnieks. SIA Overly izveidots pirms četriem gadiem, kad viņš uzzināja par papildināto realitāti un saprata, ka tā ir nākotne. Ainārs Kļaviņš zināja, ko ar to iesākt, bet kolēģis Gatis Zvejnieks – kā ar šo tehnoloģiju strādāt.

SIA Overly ir viens no pirmajiem uzņēmumiem Baltijā, kas fokusējas tikai uz papildināto realitāti. Uzņēmums nodarbojas gan ar programmēšanu, gan izstrādā 3D modeļus, nodrošina klientiem nepieciešamo saturu. Pirms četriem gadiem, sākot darbu, uzņēmuma galvenais mērķis bija saprast šīs tehnoloģijas pielietojumu. «Līdz šim vairāk strādājām kā aģentūra, gājām pie uzņēmumiem un meklējām veidus, kā šī tehnoloģija tiem var palīdzēt gan tagad, gan nākotnē,» saka A. Kļaviņš. SIA Overly startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2023. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 4495 elektromobiļi. Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 14%.

Lauvas tiesa no uzskaitē esošajiem elektromobiļiem reģistrēti Rīgā (2260) un Pierīgas pilsētās un novados – 292 Jūrmalā, 92 – Ādažu novadā, 151 – Ķekavas novadā, 18 – Ogres novadā, kamēr Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – reģistrēti vien 36 elektroauto¹, kas mudina domāt par infrastruktūras un uzlādes tīkla gatavību.

Šobrīd Latvijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas. Cilvēku vēlme iegādāties elektromobili varētu būt augstāka nekā šobrīd, ja būtu atbilstošas uzlādes iespējas. Lai klimatam un budžetam draudzīgi elektromobiļi kļūtu par ikdienu, jāattīstās gan valsts investīcijām, gan cilvēku gatavībai izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Septītās paaudzes Samsung Galaxy S viedtālrunis veidots, domājot par virtuālo realitāti

Jau septīto gadu pēc kārtas korejiešu tehnoloģiju uzņēmums sūta lietotājiem visā pasaulē pavasarīgus sveicienus ar savu jaunāko videotelefonu flagmani. Tālajā 2010.gada jūnija debitējušais pirmās paaudzes Galaxy S tika uzņemts bez lielas pompas, savukārt Galaxy S7 bija viens no visvairāk gaidītajiem gada jaunumiem viedtelefonu tirgū.

Pasaules mobilā kongresa laikā notikušajā prezentācijā pašu tālruni aizēnoja virtuālās realitātes aksesuāri un Facebook bosa Cukerberga episkais maršs uz skatuvi garām galvu virtuālās realitātes brillēs ieslēpušiem un reālajā pasaulē neko nemanošiem prezentācijas viesiem. Uzsvars uz virtuālo realitāti bija likts apzināti, jo pats Galaxy S7 drīzāk atnesis nelielus uzlabojumus, nevis revolucionāras izmaiņas.

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.