Izaugsme Latvijas apstrādes rūpniecībā rūk, tomēr zināmu mierinājumu sniedz uzlabojumi pārtikas, būvmateriālu, mašīnbūves un datoru industrijas darba rezultātos
Tas, ka tādas industriālās un augstas pievienotās vērtības produktu ražotāju valsts kā Vācijas eksporta apjomi jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi kritušies par 10% noteikti ir slikts konjunktūras rādītājs arī Latvijas rūpniecībai. Tas saistīts gan ar to, ka Latvijas uzņēmumi ir piegādātāji Vācijas rūpniekiem, tostarp pasaulē izslavētajai autoražošanai, gan ar to, ka tik liels kritums norāda uz to, ka pasaules tirgū ir grūtības pārdot pat kvalitatīvu preci. Tādējādi gribot negribot nākas secināt, ka, par spīti visiem pūliņiem, globālā tautsaimniecība atkal ir saskārusies ar izaugsmes grūtībām. Tas, protams, nav pozitīvs priekšvēstnesis arī Latvijas apstrādes rūpniecībai, kura pamatā ir orientēta uz eksportu. Sevišķi tas attiecināms uz eksportējošo nozari numur viens – kokapstrādi, kuras attīstība gada pirmajā pusē šķita optimisma pilna, par ko liecina fakts, ka, neņemot vērā to, ka ražošanas apjomi augustā gada izteiksmē ir samazinājušies par 0,8%, kopējais astoņu mēnešu rādītājs salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn norāda uz ražošanas pieaugumu 7,4% apjomā. Ar plusiem, kuri uzrāda vēlmi sarukt, patlaban strādā arī Latvijas apstrādes rūpniecība kopumā. Augustā tās produkcijas izlaide salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi pieaugusi par 2,8%, savukārt kopējais astoņu mēnešu rādītājs ir novērtēts ar 3,3% izaugsmi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Teorētiski kopējo ražošanas izaugsmes samazināšanos varētu saistīt ar Lielbritānijas vēlētāju izteikto vēlmi par izstāšanos no Eiropas Savienības, kas varētu būt negatīvi ietekmējusi arī Latvijas eksportu, tostarp jau minēto kokrūpniecību, jo tā ir galvenā eksportējošā nozare uz Apvienoto Karalisti. Tomēr praksē statistika pierāda, ka nekāda plaša mēroga tūlītēja negatīva reakcija no britu puses uz Latvijas preču pieprasījumu nav bijusi. Proti, šā gada jūlijā mūsu preču eksports uz Lielbritāniju salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi bija pieaudzis par 8% līdz 46,1 milj. eiro, turklāt laikā, kad kopējais eksports gada izteiksmē bija krities par 7,4%. Tātad patiesībā vaina meklējama citur, un rādītāju pasliktināšanās drīzāk ir saistāma ar kopējo pasaules ekonomikas lēnīgumu, ko lielākoties apliecina arī tādu valstu kā Zviedrijas un Somijas eksporta apjomu samazināšanās.
Vienlaikus ir ziņas, kuras var uzskatīt par iepriecinošām. Šeit noteikti var norādīt Latvijas pārtikas rūpniecības datu pakāpenisku uzlabošanos. Augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo meteoroloģiskās vasaras mēnesi pārtikas industrijas produkcijas izlaide augusi par 2,5%, lai gan vēl jūlijā gada izteiksmē ražošana bija kritusies par 3,6%. Augustā pie produkcijas izlaides pieauguma atgriezušās vai tempu pieaugumu piedzīvojušas arī tādas apstrādes rūpniecības nozares kā nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī vairākas mašīnbūves nozares, piemēram, elektrisko iekārtu ražošana. Tas, iespējams, norāda, ka varbūtējā globālās konjunktūras pasliktināšanās var nesekot ar krīzi Latvijas rūpniecībā.