Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.

Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.

Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?

«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.

Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pirmajām konsultācijām ar iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav radusies skaidrība, kura persona varētu tikt nominēta premjera amatam. Valsts augstākās amatpersonas konsultācijas šajā jautājumā vēl turpinās.

Vējoņa konsultācijas par jaunās valdības izveidošanas iespējām un Ministru prezidenta kandidāta izraudzīšanos turpinās, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Preses dienesta vadītājs Oskars Volfs.

Plašāki komentāri tiks sniegti, kad Valsts prezidentam būs kas pavēstāms. Valsts prezidenta kancelejā nekomentēja jautājumu, vai līdzšinējās sarunās ar iespējamajiem Ministru prezidenta kandidātiem ir panākts kāds progress.

Sarunu turpināšanās sīkāk netiek komentēta, taču noprotams, ka gan sarunu dienas, gan komunikācijas veids ar iespējamiem premjera amata kandidātiem atkarīgas no paša Vējoņa. Līdz ar to, ja būs nepieciešams, Valsts prezidenta sarunas par premjera kandidāta izvēli var turpināties gan brīvdienās, gan nākamnedēļ. Vējonis gan no 9.janvāra līdz 11.janvāra vakaram atradīsies vizītē Zviedrijā.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska pēkšņā demisija Eiropā ir uztverta ar neviltotu neizpratni. Latvijas valdības krišana, kas notikusi mēnesi pirms eiro ieviešanas, nav nākusi par labu arī Latvijas tēlam, kārtējo reizi aktualizējot jautājumu par mūsu valsts prognozējamību.

Tā rezonansi, ko V. Dombrovska demisija ir radījusi Briselē, laikrakstam Neatkarīgā aizkulišu sarunās raksturojuši vairāki Eiropas Parlamenta politiķi.

Viena no trim figūrām, kas nosaukta kā potenciālais valdības vadītājs, ir Eiropas Parlamenta deputāts, Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš. Viņa kandidatūra – līdztekus Artim Pabrikam un Intam Dālderim – tiek apspriesta starppartiju pārrunās, atgādina laikraksts.

K. Kariņš sarunā ar Neatkarīgo apliecinājis, ka būtu gatavs atteikties no daudziem tik tīkamā eiroparlamentārieša mandāta, lai uzņemtos valdības veidošanu nebūt ne vieglajos politiskajos apstākļos. K. Kariņš arī neesot slēpis, ka V. Dombrovska atkāpšanās no amata Eiropas Parlamentā ir raisījusi ļoti daudz neatbildētu jautājumu.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.