Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās bremzē tranzītu, taču vienlaikus veicina Latvijas uzņēmumu virzību uz jauniem noieta tirgiem
Neraugoties uz to, ka pagājušais gads globālajai tautsaimniecībai nesis daudzus satraucošus signālus un faktiski var teikt, ka ārējās tirdzniecības vide ir pasliktinājusies, tomēr Latvijas eksportam to var uzskatīt par samērā veiksmīgu. Statistiķu fiksēto eksporta vērtības pieaugumu 1,2% apmērā droši vien daudzi nodēvēs par smieklīgu, tomēr, paraugoties uz ārējo fonu, varam nonākt pie pretēja secinājuma. To, ka pasaules ārējā tirdzniecība sāk bremzēties un pārdot kļūst grūtāk, liecina arī tādas eksporta lielvalsts kā Ķīna pērn fiksētais eksporta kritums par 1,8%.
Tādējādi varam priecāties, ka pieaugoša tirgus piesātinājuma un uz deflāciju orientētu tendenču apstākļos esam spējīgi pārdot vairāk. Sevišķi vēl, ņemot vērā to, ka daudziem ir zudušas kādreiz šķietami neierobežotā Krievijas tirgus iespējas, kuras izmantojot, Latvijas uzņēmumiem mūsu austrumu kaimiņvalsts kļuva par trešo lielāko eksporta partneri. Šāds statuss tai turpina saglabāties arī patlaban, taču ar mazāku īpatsvaru kopējā eksporta struktūrā, kas pārdalīts par labu tādām ekonomikas procesu ziņā daudz prognozējamākām valstīm kā Zviedrija vai Lielbritānija. Straujais, aptuveni piektdaļu vērtais Krievijas eksporta kritums gada izteiksmē iesitis robu Latvijas tranzīta nozarei, turklāt austrumu kaimiņa valūtas ieņēmumu krišanās deldē rubļa kursu un komplektā ar sankcijām kavē arī mūsu valsts eksporta pieaugumu. Tomēr vienlaikus Rīgas piena kombināta saldējumu nokļūšana Ķīnā vai Laimas saldumu atrašanās ASV veikalu plauktos ir tikai atsevišķas mozaīkas daļas, kuras liecina par daudz vairāk diversificētu eksporta struktūru nekā iepriekš, kuras gala rezultātā ārvalstīs pārdotās pārtikas apjomi atgriezīsies iepriekšējā līmenī vai pat pārsniegs to.
Ja runājam nākotnes kontekstā, labi ir tas, ka eksporta alternatīvu meklēšana ir sākusies brīdī, kad skats uz pasaules ekonomikas attīstību bija daudzsološāks nekā patlaban. Tādējādi zināmā mērā var teikt, ka uzņēmumi jaunus tirgus meklējumus varēja sākt uz relatīvi labākas ekonomiskās bāzes nekā tad, ja to nāktos darīt šobrīd. Tas attiecināms ne tikai uz pārtiku, bet arī citām eksportējošajām nozarēm, piemēram, mašīnbūvi. Tieši diversificētāka eksporta struktūra, turklāt uz valstīm ar samērā augstu labklājības līmeni, ir nosacījums valstu noturībai pret dažādām ekonomikas krīzēm. Patlaban nevar izslēgt, ka pasaule piedzīvos jaunus ekonomiskos satricinājumus, par ko lielā mērā liecina mikroklimata pasliktināšanās pasaules finanšu tirgos, un šajā sakarā nevar pilnībā izslēgt, ka Latvijas eksporta kopējā vērtība šogad var nedaudz samazināties. Taču kvalitatīvāks eksporta portfelis ir viens no nosacījumiem, lai varbūtējo satricinājumu rezultātā piedzīvotie zaudējumi būtu mazāki, vienlaikus radot iespēju straujākam ekonomikas uzplaukumam pēckrīzes periodā.