Paplašinoties to valstu skaitam, kas varētu ļaut audzēt ĢM kultūras, bīstamības loks ap skaidru «nē ĢMO» teikušajām valstīm varētu tikai savilkties.
Tas ir tikai laika jautājums – tā par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru ienākšanu lauksaimniecībā rūpes pauž pašmāju lauksaimnieki. Pasaulē ĢM kultūru audzēšana turpina uzvaras gājienu – to platības ar katru gadu pieaug, 2013. gadā sasniedzot 175 miljonus ha, un arvien vairāk pārtikas un lauksaimniecības preču tiek ražots no ĢM kultūrām. Galvenais arguments – tās ir lētākas, taču joprojām trūkst zinātnisku pētījumu, kas ļautu pierādīt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) kaitīgumu vai gluži otrādi – drošumu. Zinātnieki argumentē – ĢMO izveides mērķis ir zinātniskie pētījumi un to izmantošana lielākas ražības iegūšanā. Tiesa, pētnieki secina, ka ražība nav augusi, gluži otrādi – par 7% palielinājies izmantoto pesticīdu apjoms.
Pirmajā vietā ĢMO audzēšanā ar 70 miljoniem ha ierindojušās ASV, kur visvairāk audzē kukurūzu, sojas pupas, kokvilnu, papaiju un citas kultūras. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tieši ASV ir vēlme pēc Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma noslēgšanas ar ES ļaut ievest Eiropā ĢM kultūraugu sēklas. Kādas tam var būt sekas, varam tikai minēt, bet skaidrs, ka mierīga līdzāspastāvēšana starp konvenciālo, bioloģisko lauksaimniecību un ĢMO šādā gadījumā nebūs iespējama. Kāpēc? Jo bitēm neviens neaizliegs pēc darba ĢMO kultūraugu laukā pārlidot uz bioloģiskajām sējuma platībām un tad – ej un pierādi, kāda bijusi ietekme uz gaidāmo ražu un kādas sekas tas var radīt.
Pašmāju zemnieki saka skaidru nē ĢM kultūraugu sēšanai, taču Eiropā šīs kultūras jau audzē tādās valstīs kā Spānija, Čehija, Rumānija un Portugāle. Patlaban Eiropā atļauta vienas ĢM kukurūzas audzēšana, taču ĢM kartupeļu šķirnes audzēšanai pagaidām tiesa uzlikusi veto, jo lēmuma pieņemšanas process bijis nelikumīgs. Paplašinoties to valstu skaitam, kas varētu ļaut audzēt šīs kultūras, bīstamības loks ap skaidru nē ĢMO varētu tikai savilkties. Tāpēc ir tik saprotama pašmāju zemnieku vēlme teikt konsekventu nē ĢMO jau Eiropas līmenī. Īpaši svarīgi tas ir gaidāmā TTIP līguma kontekstā, kas būs par pamatu abu pušu tirdzniecībai ar atvieglotiem nosacījumiem. Šobrīd zemniekus uztrauc tas, ka ES trūkst pretargumentu ĢM kultūraugu ievešanas aizliegšanai, jo zinātnisku pamatojumu par to kaitīgumu nav.
Skaidrība par nosacījumiem būs līdz nākamā gada beigām, taču jau šobrīd notiekošais uzjundījis daudz jautājumu, jo īpaši par slepenību, kādā tiek spriests par plānotajiem tirdzniecības atvieglojumiem. Pirmajā plašākajā diskusijā par ĢMO tika minēts, ka Briselē ir īpaša lasīšanas istaba, kur iepazīties ar visiem dokumentiem, taču to kopēšana un pārsūtīšana nav atļauta, līdz ar to sabiedrība tam nevar sekot līdzi. Ekonomikas ministrijas pārstāve gan skaidroja, ka sarunas ir ierobežotas, jo tās ir vēsturiskas, notiek pirmo reizi un sabiedrībai nevarot atklāt par daudz, jo var parādīties dažādas lobiju intereses. Tiesa, ES mērķis neesot atteikties no pasākumiem, kas skar pārtikas drošību, taču zemnieki ir nobažījušies par iespējamu spēles noteikumu maiņu pēdējā brīdī, kā tas nereti ir gadījies citu jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.
Šobrīd ir skaidrs, ka lauksaimniecība nav vienīgā joma, par ko saistībā ar gaidāmo TTIP līgumu diskutē ASV un ES amatpersonas, turklāt var izrādīties, ka citu jomu intereses un lobijs ir daudz spēcīgāks. Tāpēc tik svarīgs būs jaunievēlēto Eiropas parlamentāriešu darbs pie tā, lai aizstāvētu ne tikai savas valsts, bet visas Eiropas pozīcijas pārtikas un lauksaimniecības jomā. Kā atzīst viens no pašmāju zemniekiem, «pēc gadiem pieciem desmit mūsu Latvijas produktam bez ĢMO būs augstāka pievienotā vērtība un tie būs augstāk novērtēti nekā citi». Un galu galā – tas ir stāsts par mūsu bērnu nākotni un to, cik drošu pārtiku liksim galdā pēc desmit gadiem. Un tas ir jautājums par izlēmību – audzēt tradicionāli un bioloģiski vai pakļauties transnacionālo kompāniju spiedienam, kas arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas globālajā pasaulē.
