«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību

Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.

Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?

Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.

Novembrī sagaidāms otrais lasījums Saeimā par Enerģētikas likuma grozījumiem, kas attiecas uz dabasgāzes tirgus atvēršanu un AS Latvijas gāze sadalīšanu.

AS Latvijas Gāze pozīcija attiecībā uz dabasgāzes tirgus atvēršanu balstās 1997. gadā noslēgtajos uzņēmuma privatizācijas līgumos, kuros stratēģiskie investori apņēmās risināt tālaika uzņēmuma smago finansiālo situāciju, nodrošināt dabasgāzes piegādes un attīstīt uzņēmumu. Savukārt valsts pretim apņēmās nodrošināt uzņēmumam 20 gadus ekskluzīvas gāzapgādes tiesības, kā arī nodrošināt iespēju strādāt kā vertikāli integrētam un nesadalītam uzņēmumam, uzskatot to par visefektīvāko pārvaldes formu. Būtiski minēt, ka valsts līgumos apsolījās nepieņemt politiskus lēmumus attiecībā uz uzņēmumu.

Uzņēmums ļoti labi apzinās, kā pēdējos desmit gados mainījies dabasgāzes tirgus Eiropā, un vienmēr ir rēķinājies ar to, ka 2017. gadā beigsies tā ekskluzīvās gāzapgādes tiesības. Tādēļ uzņēmumam ne šobrīd, ne iepriekš nav bijuši iebildumu pret dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gada 3. aprīlī, kad beidzas privatizācijas līgumu termiņi.

#Piedāvājam ieskatu vācu autoražotāja Porsche Štutgartes Cufenhauzenes ražotnē.

Piedāvājam ieskatu vācu autoražotāja Porsche Štutgartes Cufenhauzenes ražotnē.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Vācijas rūpnīcā, kur ražo Mercedes S-Class

FOTO: Durvis aizver pēdējā auto rūpnīca Austrālijā

FOTO: Auto ražotāja Jaguar Land Rover rūpnīcā Solihalā

«Aizvēršanās iemesls Nr. 1 ir konkurence,» tā biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt Raimonda Gerkena biznesa lejupslīdi, norādīja komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltijas reģiona direktore Santa Rozenkopfa.

Kā ziņots, savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali.

«Raimonda Gerkena aktivitātēm neesam sekojuši līdzi, arī sortimentam ne. Veikali šajos gados ir tikuši tikai aizvērti, nevis atvērti, un vēlmi atvērt veikalu tirdzniecības centrā arī neesam saņēmuši,» vaicāta, kāda būtu atbilde, ja R. Gerkens izrādītu interesi atvērt veikalu, piemēram, Rīga Plaza, sacīja S. Rozenkopfa.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Šis gads, līdzīgi kā aizgājušais, enerģētikas nozarē nesīs jaunas cenu tendences elektroenerģijas tirgū, galvenokārt pateicoties pagājušā gada nogalē Lietuvā atklātajiem energosistēmas starpsavienojumiem. Tāpat notikumu centrā būs jau vairākkārt atliktais jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju un Latvijas Gāzes sadalīšanu, norāda SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Taču jau šī gada pirmajā pusē Saeimai un vēlāk Ministru kabinetam jāpieņem gala lēmumi par Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas gaitu.

Pagājušā gada decembra vidū tika atklāti Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojums NordBalt un Lietuvas-Polijas starpsavienojums LitPol. Šie infrastruktūras objekti ievērojami palielinās lētākas elektroenerģijas piegādes iespējas Baltijas reģionam. Skandināvijā elektroenerģijas cenas ir līdz pat 40% zemākas nekā Latvijā un Lietuvā. Tāpēc paredzams, ka lielākoties elektroenerģija tiks pārvadīta no Zviedrijas uz Latviju un Lietuvu - lai izlīdzinātu cenu atšķirības tirgus reģionu starpā. Abu starpsavienojumu nodošana ekspluatācijā noslēgs Baltijas integrāciju Skandināvijas elektroenerģijas tirgū.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Nupat jau lielākā daļa cilvēku līdz 35 gadu vecumam zina, kas ir populārā teksta un attēlu apmaiņas aplikācija Snapchat. Ja ne vēl Latvijā, tad ASV jau nu noteikti. Aplikācijas pielietojumi var būt ļoti amizanti un, to lietojot vai redzot tās piedāvātās opcijas, rodas jautājums - kā šo kompāniju var novērtēt ar 34 miljardiem ASV dolāru?

Taču tieši 34 miljardi dolāru bija Snapchat mātes kompānijas Snap Inc. vērtība pēc pirmās publiskās tirdzniecības dienas šo ceturtdien. Pēc Yahoo Finance datiem, vienas akcijas aizvēršanas cena (24,48 USD) bija par 44% lielāka, nekā atvēršanas cena (17,00 USD). Tas ir lielākais publiskais piedāvājums kopš Alibabas akcijām 2014. gadā, ziņo The New York Times.

Viss izskatās ļoti rožaini un varbūt pat pārāk. Mums nav jēgas salīdzināt Snap Inc. peļņas rādītājus ar Facebook, Alibaba vai kaut Netflix, jo Snap nav peļņas! Pēc Snap publiskotajiem datiem, uzņēmums zaudēja 514,6 miljonus ASV dolāru 2016. gadā. Arī 2015. gads nebija spīdošs (372,9 miljoni ASV dolāru zaudējumi). Snap Inc. ir ļoti savdabīgs, jo tas nav sasniedzis peļņu nevienu gadu kopš tā atvēršanas 2011. gadā un ir arī brīdinājis investorus, ka, iespējams, tā arī nekad nestrādās ar peļņu.

Turpinoties Covid-19 izplatībai pasaulē, jaunuzņēmums "Lifetech Solutions", kurā apvienojušies trīs uzņēmēji, tehnoloģiju entuziasti no Jelgavas, sācis ražot runājošus roku dezinfekcijas stendus ar "SprayStand" zīmolu.

Runājošos roku dezinfekcijas stendus pamatā ražos eksportam, sākotnēji fokusējoties uz Skandināvijas valstīm, vēlāk arī uz pārējo Eiropu. Latvijā, ja būs pieprasījums, šos stendus varēs arī iznomāt. Pašlaik notiek pārrunas ar potenciālajiem izplatītājiem vairākās valstīs, lai jau drīzumā "SprayStand" ražojums parādītos pēc iespējas vairākās pasaules valstīs.

Uzņēmums plāno piedāvāt arī citus roku dezinficēšanas ierīču modeļus – gan dizainiski, gan funkcionāli atšķirīgus, piemēram, novietošanai uz galda.

"Pasaulē notiekošais mudināja domāt par to, kā cilvēkiem, uzņēmumiem, iestādēm ikdienas dzīvi padarīt vienkāršāku un ērtāku. Nonācām pie secinājuma, ka vizuāli pievilcīga, praktiski ērti lietojama dezinfekcijas ierīce kombinācijā ar uzmundrinošu sasveicināšanos un aicinājumu dezinficēt rokas veicinās cilvēku vēlmi ievērot higiēnu un pasargāt no inficēšanās riskiem sevi un citus," idejas tapšanā dalās viens no tās autoriem Vilnis Krauze.

Lielu alternatīvu enerģijas avotu radīšana, protams, varētu samazināt gāzes patēriņu, bet tuvākajā nākotnē lielas izmaiņas nav paredzamas

Tā intervijā saka a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

Kādi būs galvenie izaicinājumi Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja amatā?

Šobrīd galvenais no akcionāru puses izvirzītais uzdevums ir pēc iespējas maksimāli sekmīgi veikt gāzes tirgus liberalizāciju. Īstenot Eiropas Savienības (ES) trešās enerģētikas paketes direktīvu ieviešanu, lai sadalītu Latvijas gāzi atbilstoši jaunajiem tirgus principiem. Tas ir galvenais uzdevums, kas būs jāveic nākamajos trijos četros gados. Un jāsaka, ka tas būs ļoti sarežģīts. Pirmkārt, nevienam nav pieredzes šajā jautājumā. Otrkārt, tas nesīs milzīgas izmaiņas tirgus attiecībās gan starp lielajiem patērētājiem un piegādātājiem, gan arī mājsaimniecībām. Tām, iespējams, mazākā mērā, jo šajā segmentā varētu būt vairāki piedāvājumi un vairāki piegādātāji.

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Draugiem.lv «tēva» Laura Liberta jaunais bizness ir Amerikā – Draugiem Group uzņēmums Printful apdrukā krekliņus un citus priekšmetus pēc pieprasījuma citiem uzņēmējiem

Šobrīd viņš jūtas līdzīgi kā draugiem.lv pirmsākumā, tikai tagad tirgus ir globāls un iespējas ir simt reižu lielākas. Arī kompānijas ambīcijas ir ievērojamas – biznesa plāns paredz, ka 2020. gadā Printful akcijas tiks kotētas biržā. Lauris uzskata, ka visiem Baltijas uzņēmējiem jāsaprot mūsu tirgus izmērs un pašos pamatos jāapzinās, ka plašas biznesa iespējas paveras vien starptautiskajos ūdeņos.

Fragments no intervijas:

Kad piebraucu pie Draugiem Group ēkas, taksists pajautāja, vai draugiem.lv vēl pastāv, jo viņa skatījumā tikai ar portālu šos gadus nevarot izdzīvot. Pastāsti – ko tagad dara draugiem.lv un pārējie grupas uzņēmumi?

Atvēršanai Rīgā tuvojas pirmā ātrās ēdināšanas zīmola Pizza Hut ēstuve, apstiprina Pizza Hut pārstāvis Vitalijs Žiuga.

Internetā ir izvietoti sludinājumi, kuros aicina pieteikties darbā zīmola Pizza Hut ēstuvē. Kā norāda Žiuga, tas liecina, ka pirmā Pizza Hut atvēršana Rīgā notiks pavisam drīz.

Tiesa, viņš nevar pateikt, kurā datumā notiks atklāšana, taču, kā iepriekš, arī patlaban Žiuga norāda, ka atvēršana notiks šī gada pirmā ceturkšņa laikā. Par precīzu atvēršanas laiku Pizza Hut informēs, tuvojoties atklāšanai.

Pirmās ātrās ēdināšanas tīkla Kentucky Fried Chicken (KFC) ēstuves un pirmās zīmola Pizza Hut kafejnīcas izveidē kopumā plānots investēt aptuveni vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA teica KFC un Pizza Hut franšīzes īpašnieks Baltijas valstīs Sigurdurs Arnars Sigurdsons.

Draugiem Group uzņēmums Printful atver vēl vienu drukas ražotni ASV austrumkrastā Šarlotas (Charlotte, NC) pilsētā Ziemeļkarolīnas štatā. Publicējam jautājumus un atbildes, kuras biznesa portālam db.lv sniedza uzņēmumu grupas pārstāvis Jānis Palkavnieks:

Cik lielas investīcijas prasīja otrās Printful ražotnes atvēršana ASV?

Mēs jau uz šodienu esam investējuši miljonu dolāru un līdz gada beigām būs 1,5 miljoni. Nākamā gada laikā varētu būt līdz trīs miljoniem.

Cik ilgi tika plānota un īstenota ideja par otrās ražotnes atvēršanu?

Ideja par to radās pirms diviem gadiem. Aktīvi darījām un plānojām sešus mēnešus.

Cik daudz darbinieku no Latvijas strādā Printful ražotnēs ASV? Vai latvieši tur tiek gaidīti?

Šobrīd strādā pieci darbinieki ar biznesa vīzām no Latvijas. Lauris Liberts, Dāvis Siksnāns, Zane, Ivars un Dairis. Lielākā daļa kvalificēto darbinieku pamatā strādā Latvijas birojā un regulāri dodas komandējumos.

Degvielu par 60 miljoniem eiro piecus gadus ilgā periodā pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) piegādās SIA RDZ Energy, kas konkursa piedāvājumu pārvērtēšanas rezultātā atzīta par konkursa uzvarētāju.

Arī iepriekš degvielas iepirkuma konkursā SIA RDZ Energy tika atzīta par uzvarētāju, taču tam iebilda citi pretendenti, uzsverot, ka uzņēmums par uzvarētāju atzīts negodīgi, jo pēc piedāvājumu atvēršanas mainījis cenu.

Kā pastāstīja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, RS Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) uzdevumā pēcāk pārvērtēja visus atklātajam konkursam iesniegtos piedāvājumus, tostarp East West Transit (EWT) piedāvājumu, par kura nodokļa parāda faktu IUB uzdeva pārliecināties RS. Citu iebildumu saistībā ar konkursa norisi IUB neesot bijis.

Zaķis skaidro, EWT iesniegtie dokumenti apliecinājuši, ka uzņēmumam, piesakoties konkursam, nav bijis nodokļu parāda, tādēļ RS vēlreiz bija jāizvērtē visi konkursa piedāvājumi.

Zviedrijas mēbeļu kompānija IKEA pēc veikala atvēršanas Latvijā plāno virzīties uz Igaunijas tirgu un atvērt veikalu arī Tallinā, teica IKEA veikala Latvijā operatora Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons.

«Pēc veikala atvēršanas Latvijā mēs plānojam virzīties arī uz Igauniju. Pagaidām ir pāragri teikt, kad tas konkrēti notiks,» teica Palmasons, piebilstot, ka arī kaimiņvalstī IKEA savu veikalu plāno atvērt galvaspilsētā - Tallinā.

Viņš piebilda, ka Latvijā, visticamāk, būs tikai viens veikals un citus nav plānots atvērt. Lielāko daļu ieguldīto līdzekļu veikala Latvijā izveidē kompānija plāno atpelnīt 18 mēnešu laikā pēc veikala atvēršanas.

Palmasons neizslēdza, ka kopējais investīciju apmērs varētu arī pārsniegt sākotni plānotos 60 miljonus eiro. «Mums ir jāiegulda ne tikai veikala izveidē, bet arī infrastruktūrā, jāsagatavo ceļi, ūdensapgāde, kas prasīs investīcijas. Protams, veikala būvniecība pats par sevi paredz lielas investīcijas - tā ir milzīga celtne,» teica Palmasons.

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Rūpējoties par veikala apmeklētāju un klientu drošību, universālveikalā "Stockmann" ir uzstādīti Latvijā izstrādātie inovatīvie roku dezinfekcijas stendi.

Pašmāju dizainera Mārča Ziemiņa zīmola "Don't panic" izstrādātais pilnībā automātizētais roku dezinfekcijas stends ir aprīkots ar sensoru - novietojot rokas zem sensora, automātiski tiek izsmidzināts roku dezinfekcijas līdzeklis. Tādējādi cilvēks tiek pasargāts no liekas pieskaršanās virsmām publiskajā telpā.

Vienā sensora darbības reizē dezinfekcijas līdzeklis tiek izsmidzināts 1ml apjomā, kas ir pietiekami, lai dezinficētu rokas un tajā pat laikā nodrošinātu taupīgu dezinfekcijas līdzekļa lietošanu, novēršot arī slapjuma veidošanos pie stenda, kas mēdz būt problēma, ja dezinfekcijas līdzekli izsmidzina vairāk nekā nepieciešams. Roku dezinfekcijas stends ir ne tikai drošs un praktisks, bet arī ar estētisku un gaumīgu dizainu, kas veikala telpās nepieciešamos drošības veikšanas pasākumus padara klientiem vizuāli pievilcīgākus, tādējādi motivējot klientus tos vairāk izmantot.

Svētku tērpus šobrīd pērk biežāk nekā nomā, pasākumi kļūst arvien vienkāršāki, greznas vakarkleitas tiek vilktas daudz retāk; biznesu sekmē valsts simtgades svinības.

Tērpu nomā sevi pieteikuši uzņēmumi, kas piedāvā klasiskos apģērbus – uzvalkus, frakas un vakarkleitas, kā arī drēbes un aksesuārus dažādiem tematiskajiem pasākumiem. Klientu netrūkst ne vieniem, ne otriem – uzvalkus un smokingus pārsvarā iznomā kungi, kuri dodas darījuma braucienos, sava tirgus niša ir arī tematisko ballīšu un vintage apģērbu nomas pakalpojumiem.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas sāka biznesu tērpu nomas jomā, ir salons 7. Avēnija, kas šajā segmentā darbojas jau 22 gadus. «Tirgus nav pārāk piesātināts, daudzi nomas pakalpojumu sniedzēji atver savus uzņēmumus un diezgan ātri tos aizver, jo Latvijā pieprasījums pēc tērpu nomas nav pārāk liels,» atzīst 7. Avēnijas īpašniece Velga Bremze. Pēc viņas domām, biznesa veiksme ir atkarīga no nomas piedāvātā tērpu sortimenta.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Enefit ir otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā, kas nodrošina elektroenerģiju vairākiem tūkstošiem biznesa klientu.

Enefit bija pirmie, kas sāka pārdot elektroenerģiju atvērtajā tirgū - tieši tajā dienā, kad stājās spēkā likuma grozījumi.

Enefit šogad svin desmit gadu jubileju.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man kā vadītājam Enefit un Eesti Energia ir lieliska darba vieta, jo Baltijā ir ļoti maz lielo uzņēmumu, kuru stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti šeit uz vietas, nevis kādā globālā centrālajā birojā. Pie tam būtiski, ka Eesti Energia atšķiras no citiem enerģētikas nozares uzņēmumiem Baltijā, jo pēdējos 10 gados tam vienmēr ir bijis mērķis sasniegt ambiciozus mērķus ne tikai Igaunijā vai Baltijā, bet arī Eiropas un pasaules mērogā.

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.