Pakalpojumi

Iecerēto taizemiešu restorānu bija jāpārveido par nūdeļu bāru

Dienas Bizness,18.07.2014

Jaunākais izdevums

Ginta Zīverta sākotnējais biznesa plāns bija atvērt Vecrīgā taizemiešu restorānu. Šis plāns arī tika veiksmīgi īstenots - tika atrastas telpas Kungu ielā un pielāgotas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam. Taču tagad viņš pārgājis no restorāna pie nūdelēm, vēsta laikraksts Diena, kas sekoja šī jaunā uzņēmēja gaitām.

Restorāns Kotai tika atvērts, bet pēc gada, pagājušajā vasarā, uzņēmējs atvēra līdzīgu ēdināšanas uzņēmumu arī Majoru pludmalē. «Mums piedāvāja kļūt par partneriem pludmales bārā, nodrošinot ēdināšanu. Tā gan bija diezgan liela neveiksme - pērnā vasara biznesa izpratnē bija absolūti tukša un es zaudēju daudz naudas,» laikrakstam skarbo pieredzi atklājis G. Zīverts.

Mazliet nācies mainīt arī Vecrīgas restorāna ēdienkarti - uzsvars tagad vairāk tiek likts uz nūdelēm, un no dažiem tradicionāliem taizemiešu ēdieniem bija jāatsakās pavisam.

Arī restorāna nosaukums ir mazliet mainījies - tagad tas vairs nav taizemiešu restorāns, bet gan nūdeļu bārs Kotai.

Kā vēstīts, G. Zīverts savu restorānu Vecrīgā atklāja 2012. gada vasarā. Jaunās ēstuves nosaukums ir Kotai, kas taizemiešu valodā nozīmē «sala». G. Zīverts tolaik atzina, ka, lai gan restorāna telpu atrašana, remonts un personāla meklējumi nebija viegli, lielākais izaicinājums būs padarīt restorānu populāru un rentablu: «Šis nebūs vienīgais Kotai restorāns, man ir mērķis atvērt demokrātisku Taizemes virtuves restorānu tīklu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aģentūru tīklam IDEA Group ir pievienojušies trīs vadošie darbinieki.

Ieva Apsalone, kura iepriekš strādāja par mārketinga vadītāju tādos uzņēmumos kā Viasat, GE Money Bank un Rimi Baltic, šobrīd ir iecelta par radošās reklāmas aģentūras IDEA Rīga vadītāju.

Gints Zīverts IDEA Group pievienojies kā radošais direktors. Ilgus gadus pavadījis Āzijā, kur apguvis ne tikai vietējās valodas, bet arī ieguvis pieredzi menedžmentā un radošajā darbā.

«Latvijā atgriezos, lai atvērtu savu restorānu. Lai arī manā pārziņā bija veidot šā biznesa tēlu un reklāmas kampaņas, es sapratu, ka tas nav man un meklēju jaunas iespējas,» stāsta IDEA Rīga radošais direktors Gints Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

VID pārceļoties uz jaunām telpām, gaidāmas pārbīdes Rīgas biroju tirgū

Zanda Zablovska,12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .

DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.

Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no skaistākajām un apmeklētāju iecienītākajām skatu vietām Gaujas nacionālajā parkā, Siguldā, Ķeizarskats aizvadītās nedēļas nogalē atkal cietusi no apmeklētāju vandālisma, informē Dabas aizsardzības pārvaldes paŗstāvis Mārtiņš Zīverts.

Ja pērn rudenī skatu vietā esošais infrastruktūras objekts – sēnītes formā būvētā nojume – tika dedzināta un nogrūsta gravā, šoreiz par ziedotāju, Latvijas kūdras ražotāju asociācijas, līdzekļiem atjaunotajā skatu vietā mehāniski lauzta un bojāta infrastruktūra - atkritumu kastei nolauzts vāks, barjerai nolauzts stabs un bojāta panorāmas skata informācija.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti aplēsuši, ka vandālisma radītie zaudējumi mērāmi vairākos simtos eiro. Tā kā strauji tuvojas aktīvā tūrisma sezona, Dabas aizsardzības pārvalde tuvākajā laikā atjaunos bojāto infrastruktūru. Taču vienlaikus iestāde aicina atsaukties ikvienu, kam varētu būt kāda informācija par veiktajiem posta darbiem Ķeizarskatā, zvanot uz Dabas aizsardzības pārvaldes tālruni 67509545, lai nodarījums videi un sabiedrībai nepaliktu nesodīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas lieguma Randu pļavas dabas takā pēc remonta apmeklētājiem atvērts putnu vērošanas tornis, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.

Tas celts 2006. gadā, un tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts no pērnā gada. Šis bija pirmais lielais torņa remonts, kura laikā nostiprinātas konstrukcijas un ārēji iegūts arī jauns, Randu pļavu ainavai atbilstošs izskats. Objekta atjaunošana veikta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu pēc biedrības Silva Fortis iniciatīvas.

Putnu vērošanas tornis dabas liegumā ir iecienīts dabas speciālistu un tūristu apskates objekts, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Randu pļavu tornis ir atzīta migrējošo putnu vērošanas vieta, tāpēc tas regulāri ir bijis putnu vērošanas sacensību Torņu cīņu laureātu vidū. No 2014. gada tornī ir Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māju jeb būrīšu ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Top nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskais projekts

Dienas Bizness,11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 42 no 88 mēra amata kandidātiem Latvijas Republikas nozīmes pilsētās ir dalībnieki vismaz vienā uzņēmumā, rāda Lursoft pētījums.

Lursoft pētīja, cik daudz no 88 kandidātiem, kuri pašvaldību vēlēšanās 3.jūnijā startē ar pirmo kārtas numuru savu partiju sarakstos deviņās Latvijas Republikas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī, ir amatpersonas Latvijā reģistrētās sabiedrībās un dalībnieki uzņēmumos.

Kopumā šiem 42 deputāta kandidātiem, kas gatavi kļūt par mēru kādā no Latvijas lielajām pilsētām, pieder daļas 87 uzņēmumos, zemnieku saimniecībās vai kooperatīvu sabiedrībās.

Pašvaldību vēlēšanās ar pirmo kārtas numuru startē sabiedriski aktīvi cilvēki - 76 no 88 mēra amata kandidātiem lielajās pilsētās ir amatpersonas uzņēmumos, biedrībās, partijās vai citās organizācijās. Šie 76 deputātu kandidāti ieņem amatus kopumā 189 sabiedrībās. Tikai 12 pretendenti šobrīd neieņem nevienu amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem darbinieku slimības izmaksā 170 miljonus eiro gadā.

Pērn no 245 iesniegumiem Veselības inspekcijai par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu 45 sūdzības bija pamatotas.Šie fakti liecina, ka darba devēju satraukums par to, ka ārsti ne vienmēr pamatoti izsniedz slimībaslapas, ir tikai likumsakarīgs.

Atlaist nevar, jo slimo

Gana bieži ir dzirdēti stāsti, ka darba devēji sociālajos tīklos ierauga savus «saslimušos» darbiniekus gozējoties kādā kūrortā vai arī ierauga tos piestrādājam pie konkurenta. Tas, ka slimības lapu skaits pieaug vasarās, kad jāvāc siens,un skolēnu brīvlaikos, arī nevienu nepārsteidz.Dīvainas sakritības vērojamasarī publiskajā pārvaldē – atliek pret kādu amatpesonu ierosināt disciplinārlietu vai aizrotēt netīkamā amatā, kā pienāk ziņa,ka cilvēkam ir slimības lapa.Teju ikviens darba devējs ir sastapies ar situāciju, kad darbinieks, kuram paredzēts darba uzteikums un kurš par to zina, «saslimst» un nereti pat uz pāris mēnešiem. To, ka pārsvarā darba devēju iesniegumi par nepamatotām darbnespējaslapām ir tieši šādos gadījumos,apliecina Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļasvadītājs Andris Zīverts, kurš teic, ka tādi ir saņemti arī no publiskās pārvaldes iestādēm. To, ka izsniegto slimības lapu,turklāt B lapu, skaits pieaug, apliecina arī Labklājības ministrijas 2017. gada informatīvais ziņojums, kurā teikts:2014. gadā slimības pabalsts (B lapa) tika piešķirts 222,9 tūkstošos gadījumu,bet 2016.gadā – jau 276,4 tūkstošos gadījumu. Jānorāda, ka pašlaik nav uzskaites sistēmas, lai pateiktu, cik gada laikā tiek izsniegtas A lapas. Turklāt ir gadījumi, kad, beidzoties vienai A lapai, tūlīt pie cita speciālista tiek izņemta nākamā.

Komentāri

Pievienot komentāru