Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) 11.Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka valdošās koalīcijas vienošanās attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu no 2014.gada kalpos par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurskatāms un manipulējams.

«Šī vienošanās ir ne tikai pretrunā principiem, ko deklarē pati koalīcija, bet arī rada haosu un papildu administratīvo slogu nekustamā īpašuma nozarei, papildus izdevumus valsts pārvaldei, kā arī kalpo par augsni valsts amatpersonām privāta labuma gūšanai, veicinot korupciju valstī, jo termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas process kļūst necaurspīdīgs un manipulējams,» norāda Saeimas SC frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

Viņš norāda, ka šāds risinājums nesaskan ar liberālisma principiem par minimālu valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, ko tik uzstājīgi aizstāv pati valdošā koalīcija katru reizi, kad sabiedrība gaida no tās izlēmīgu rīcību.

Beidzot ir oficiāli pasludināts, kas faktiski bija skaidrs jau ilgstoši – Ziemeļkorejā nav nekāds komunisms, bet gan monarhija, atsaucoties uz Dienvidkorejas laikrakstu Chosun Ilbo, raksta South China Morning Post.

Korejas pussalas ziemeļvalsts ir pārskatījusi savas vienīgās politiskās partijas – Korejas Strādnieku partijas – Desmit pamatprincipus, rakstīts laikraksta interneta vietnē. Tā mērķis ir leģitimizēt jau trešajā paaudzē valdošās Kimu ģimenes varu, paceļot to mītiski simboliskā augstumā. Jaunajā redakcijā teikts, ka partija «uz mūžiem uzturēs Baekdu asinslīniju». Baekdu ir valsts augstākais kalns ar vairākām virsotnēm līdz 2000 metru augstumā, no kura apkaimes nākusi valdošā Kimu dzimta.

Tiek lēsts, ka no ārpasaules sevišķi noslēgtajā valstī šī formālā izmaiņa notikusi jau jūnijā. Tā ir pirmā izmaiņa valdošās vienas partijas pamatlikumā kopš 1974. gada.

Lielākais drauds banku nozarei slēpjas pārmērīgā normatīvajā un politiskajā regulējumā, kas savulaik ieviests, reaģējot uz finanšu sektora krīzi, uzskata PwC sadarbībā ar Finanšu inovāciju izpētes centru (CSFI) pasaulē veiktā aptauja.

Latvijas banku nozarē, kas ir diezgan sadrumstalota, kā augstākie riski tika minēti rentabilitāte un riska cena, trešajā un ceturtajā vietā atstājot regulējumu un politisko ietekmi.

Respondenti min, ka regulējuma ietekme uz komercdarbību kļūst pārmērīga un apgrūtinoša, un var kaitēt bankām, kā arī bremzēt kopējās tautsaimniecības atveseļošanos.

«Pārmērīgs regulējums traucē gūt ieņēmumus ilgtermiņā un mazina biznesa procesu efektivitāti,» ir pārliecināts risku departamenta vadītājs kādā Latvijas bankā, savukārt citas bankas vadītājs uzskata, ka regulējums rada pārmērīgi augstas fiksētās izmaksas kombinācijā ar neelastīgu biznesa modeli, īpaši mazajās valstīs. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas bankas daudz biežāk minēja jaunattīstības tirgus kā augstu risku nozares attīstībai.

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Valdošās koalīcijas politisko spēku pārstāvji vēlreiz ir apliecinājuši, ka šonedēļ atbalstīs 2014.gada valsts budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Valdošās koalīcijas sanāksmē tika izrunāti visi ar budžetu saistītie jautājumi un tika saņemts visu partneru apliecinājums, ka viņi ir gatavi balsot par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā, uzsvēra premjers.

Valdības vadītājs gan piebilda, ka par atsevišķiem jautājumiem šodien un rīt vēl notiks diskusijas Budžeta komisijā.

«Vienošanās koalīcijā ir panākta, līdz ar to būs pozitīvs balsojums par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem,» ir pārliecināts Dombrovskis.

Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sacīja, ka apvienības lēmums atsaukt no tieslietu ministra amata Jāni Bordānu neietekmēs balsojumu par nākamā gada budžetu.

Krieviju tuvā nākotnē sagaida vai nu masu protesti, vai stagnācija, vai būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, secinājuši kaimiņvalsts Stratēģisko izstrāžu centra zinātnieki.

Pētījumā apskatīta Krievijas iedzīvotāju attieksme pret valdošo varu. Tajā secināts, ka Krievijas iedzīvotāji pret valsts varu noskaņojas aizvien negatīvāk un pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem kā risinājums valsts problēmām šķiet revolūcija.

Pētījumā secināts, ka Krievijā ievērojami krities atbalsts valdošajai varai un prezidentam Vladimiram Putinam. Uzticības līmenis V. Putinam 2012. gada septembrī samazinājies līdz 42% atzīmei, kas bijis zemākais rādītājs kopš 2003. gada. Zinātnieki pieļauj, ka nākamajā gadā V. Putina atbalstītāju un neatbalstītāju skaits valstī varētu būt vienāds, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem vēsta Lenta.ru.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Gatavošanās piektdien, 21. decembrī, gaidāmajai apokalipsei izraisījusi «pasaules gala industrijas» uzplaukumu – ieguvēji no maiju kalendāra beigu datuma tuvošanās ir sākot no konservu un saldētu ēdienu ražotājiem, beidzot ar bunkuru būvniekiem. Savukārt ir arī tādi cilvēki, kas pasaules galam gatavojas pašu spēkiem, sagatavojot savās saimniecībās audzēto mājlopu gaļas un konservu krājumus.

Ziņu aģentūra Reuters iemūžinājusi fotogrāfijās gatavošanos apokalipsei ASV.

Jau rakstīts, ka, piemēram, Krievijā, tuvojoties 21. decembrim, tiek izķerti konservi, petroleja un sveces, bet Sibīrijā sevišķi pieprasīts kļuvis «Pasaules gala komplekts», kurā atrodamas arī šprotes un šņabis.

Gaidāmo pasaules galu mārketingā izmanto arī Latvijas uzņēmums Valdo, kas kolektīvās iepirkšanās atlaižu portālos, tuvojoties 21. decembrim, sācis piedāvāt «Pasaules gala pārdzīvošanas pakas», kurā iekļauti dažādi Valdo ražotie pārtikas produkti.

Tā dēvētā «nolikto atslēgu principa» pamatā ir taisnīgums. Taisnīgums, no kura izriet visu pušu līdzatbildība par sekām, kuras izraisīja krīze un nekustamo īpašumu «burbuļa» plīšana. Diemžēl visi līdzšinējie centieni nodibināt šādu taisnīgumu ir cietuši neveiksmi un minētā iecere par «nolikto atslēgu principa» iestrādi tiesību aktos ir «iestrēgusi» Maksātnespējas likuma grozījumu jūklī Saeimas Tautsaimniecības komisijā.

Vienlaikus, kamēr Saeimā it kā tiek meklēts dažādu interešu kompromiss, atbildības nasta pilnā mērā gulstas uz tiem līdzcilvēkiem, kas ir nonākuši finansiālās grūtībās un joprojām ir spiesti bargi maksāt, lai gan kredītā ņemtais dzīvoklis jau zaudēts. Nereti šie parādnieki, kas jau zaudējuši mājokļus, milzīgo piedzenamo summu dēļ vēl zaudē arī krietnu daļu savu ienākumu, jo bankas atsavinātais dzīvoklis izsolē pārdots tik lēti, ka guvums sedz vien niecīgu daļu no kredīta, kas ņemts tā paša mājokļa iegādei. Turklāt šādi tiek novārdzināta arī valsts, jo parādu sloga dēļ tās iedzīvotāji ir spiesti doties labākas dzīves meklējumos ārvalstīs vai arī pieprasīt darba devējam maksāt algu aploksnē, slēpjot ienākumus no tiesu izpildītājiem.

«Tas ir sīkums. Daudz vairāk mani satrauc, kāds būs eiro kurss pievienošanās brīdī vai īsu brīdi pirms tam. Tas, ko tagad sola... Es neticu nevienam valdošo politiķu solījumam,» tā, vaicāta, vai pēc eiro ieviešanas necelsies cenas, laikrakstam Neatkarīgā atbildējusi ekonomiste Raita Karnīte.

«Savulaik solīja nesamazināt pensijas, bet uzreiz pēc vēlēšanām samazināja. Ja divas dažādas ekonomiskas sistēmas ar divām dažādām valūtām saplūst vienā, tad mazākās sistēmas valūtu pielāgo lielajai. Un valūtu segums ir ekonomika. Nezinu, kā var šodien apgalvot, ka, pievienojoties eiro, pašreizējais stingrais lata piesaistes kurss pret eiro paliks nemainīgs. Es tur neredzu nekādu loģiku,» uzsvērusi ekonomiste.

«Kurss nevar palikt nemainīgs. Tas mainīsies. Varbūt ne gluži tajā pašā dienā, bet tuvu tai dienai, kad lats tiks nomainīts ar eiro, kurss tiks pielāgots. Mani satrauc, kā notiks šī pāreja, vai tiešām būs tas neticamais gadījums, ka piesaistes kurss būs bijis tāds pats kā reālais un pārejas brīdī nemainīsies. Ja mēs ticam tam, ka eirozonā ekonomikas apstākļi uzlabosies, tam līdzi, protams, celsies cenas. Cenu kāpums gan ir tīrais sīkums, salīdzinot ar to, kas notiks pēc tam - neattīstītai sistēmai iestājoties attīstītā,» viņa skaidrojusi Neatkarīgajai.

Sociālais portāls Facebook atvēris savu pirmo datu centru Eiropā. Tas atrodas Zviedrijas ziemeļos Lulea pilsētiņā, netālu no Ziemeļu polārā loka.

Zviedrijā izvietotais datu centrs aprīkots ar Facebook speciālistu izplānotu dzesēšanas sistēmu, kas izmanto reģionā valdošos aukstos vējus. Savukārt serveru darbības saražotais siltums tiek izmantots, lai apsildītu darbinieku telpas. Facebook datu centram nepieciešamā elektroenerģija tiek saražota, izmantojot hidroelektrostaciju. Kompānija, uzskatot, ka hidroelektroenerģija ir pietiekoši stabils elektrības avots un jaunajā datu centrā ievērojami samazinājusi rezerves strāvas ģeneratoru skaitu.

Jaunais Facebook datu centrs Zviedrijā kompānijai arī palīdzēšot sasniegt savu mērķi par 25% palielināt patērētās enerģijas īpatsvaru no atjaunojamiem energoresursiem.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kas paredzētu ar šo nodokli neaplikt reinvestēto peļņu, tāpat kā tas ir Igaunijā, var atdurties pret naudas trūkumu budžetā

Tādu iespējamo ainu attēlo vairāki aptaujātie, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr topošās jaunās valdības kontekstā par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli tiek jau runāts gandrīz kā par darbu, kurš būtu jāiekļauj valdības deklarācijā. Savulaik, redzot Igaunijas piemēru, ne viens vien Latvijas uzņēmējs aicināja arī Latvijas tā brīža valdošos atbrīvot no peļņas nodokļa maksāšanas to naudu, kas novirzīta investīcijām, tomēr konstruktīvas diskusijas vietā bieži vien skanēja, ka Igaunijai šo praksi pēc iestāšanās ES liegs un tāpēc nav vērts pat iespringt sarunās par šāda modeļa iedzīvināšanu. Igaunija, tāpat kā Latvija, iestājās ES 2004. gada 1. maijā, bet kaimiņvalstī reinvestētās peļņas nodokļa atlaide darbojas joprojām.

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Kompānija Valdo Latvijas tirgū sākusi piedāvāt jaunu alu, kas ražots Lietuvas pilsētā Biržos.

Kā teikts uzņēmuma izplatītajā informācijā, šis alus pēc senatnīgām receptēm tiek izgatavots alusdarītavā Rinkuškiai. Latvijas tirgū tiek ieviests tumšais nefiltrētais un gaišais alus.

Šī alusdarītava dibināta 1991. gadā un šobrīd ar 4 % Lietuvas tirgū ieņem 5. vietu aiz četrām lielākajām alus kompānijām. Starp privātajiem miestiņa brūvētājiem Rinkuškiai ir lielākā Lietuvā.

Valdo zīmola īpašnieks SIA Voldemārs nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību un šobrīd izplata arī tādu zīmolu alus kā Bauska, Tērvete, Piebalga un Užava. SIa Voldemārs piegādā preces Rimi Latvia, Mego, Maxima Latvija u.c.

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Deputāts Gunārs Rusiņš no neatkarīgo deputātu grupas, kas pieder pie valdošās koalīcijas, pagājušonedēļ nāca klajā ar iniciatīvu, ka ziemas riepas automobiļiem būtu jāuzliek agrāk, nekā patlaban paredz likums.

Tomēr valdošās koalīcijas deputāti no Saeimas komisijām, kurām par šādu priekšlikumu būtu jālemj, pret to pagaidām ir visai atturīgi. Savukārt Drošas braukšanas skolas eksperts Andris Pļavenieks laikrakstam Diena norādījis, ka šādas izmaiņas varētu nozīmēt lielāku avāriju skaitu ziemas vidū, kad agrāk uzlikto ziemas riepu radzes jau būtu nodilušas.

Piemaskavas reģions iekūlies pamatīgos parādos, un nekas neliecina, ka būs labāk. Visai drīz krievu teiciens «mums kā Grieķijā – viss ir» varētu iegūt nelāgu piepildījumu, jo Rjazaņas apgabals Krievijā ir uz maksātnespējas robežas, ziņo laikraksts Kommersant.

Pašlaik reģiona valdības parādsaistības ir 17 miljardi rubļu jeb 300 miljoni latu, kas šogad pieaugs vēl par 90 miljoniem un pārsniegs 75% no vietējā budžeta ienākumu daļas. Vietējā politiskā opozīcija – komunisti, Taisnīgā Krievija un Yabloko uzskata, ka jāseko bankrotam un «pārvaldības no ārpuses» ieviešanai, ko Eiropā pazīst arī kā tehnokrātisku valdību. Pati vietējā valdība turpina apgalvot, ka ierakstās Krievijas finanšu ministrijas noteiktajos rāmjos.

Vēl nesen gadu mijā reģions ir ņēmis aizdevumu budžeta deficīta dzēšanai 11,5 miljonu latu apmērā, ziņo laikraksts. Tā avots vietējā pārvaldē skaidro, ka budžeta saistības nav izdevies pildīt nepietiekamās ienākumu nodokļa iekasēšanas dēļ. Proti, ekonomiskā situācija nav tik spoža, lai pildītu visas budžetā ietvertās saistības, bet ar nodokļiem apliekamās bāzes attīstība gubernatoru maz interesējot, Kommersant sūdzas vietējās komunistu frakcijas vadītājs. Ražošanai reģionā nav attīstības tendences, tāpēc paredzams, ka budžeta situācija kļūs tikai sliktāka.

Ikgadējo budžetu ne tikai Latvijā, bet it visur civilizētā pasaulē ir pieņemts uzskatīt par gada galveno politikas dokumentu, kurš saliek visus punktus uz «I», skaidri parādot, kuru jautājumu risināšana ir prioritāte valdošo politiķu darbos un kuru - tikai vārdos.

Līdz ar četru gadu garumā ilgušās izdevumu cirpšanas un sporādiskas nodokļu paaugstināšanas aiziešanu pagātnē daudz klusāki kļuvuši ne tikai dažādu interešu grupu, bet arīdzan opozīcijas iebildumi pret valdības piedāvāto naudas sadalīšanas plānu.

Tas gan nenozīmē, ka slēgtajos ministru semināros, diskusijās ar sociālajiem partneriem un valdības sēdēs Valda Dombrovska (Vienotība) trešajai valdībai būtu izdevies radīt budžeta likumu, kas ir pati pilnība. Protams, sava taisnība ir finanšu ministram Andrim Vilkam, kurš saka, ka «nozaru ministriju pieprasījumi pamatā bija saprotami un atbalstāmi, jo līdz šim visas nozares ir strādājušas līdzekļu samazināšanas režīmā, taču jāapzinās, ka viena gada laikā nav iespējams atjaunot finansējumu visām nozarēm uzreiz». Realitāte ir vēl skaudrāka - vajadzību un vēlmju allaž būs vairāk nekā resursu to segšanai. Ne tikai taupības apstākļos, bet arī treknos gados. Jo ātrāk to sapratīsim, jo labāk.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pirmdien, 28.septembrī uz Saeimu nesīs tālajos 80. gados ražotu portfeli ar sabrukuma stāvoklī nonākušu valsts autoceļu un tiltu nolietojuma aktiem, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādi akti ir noformēti par 61 valsts ceļu un tiltu, kas lielākoties pēdējo reizi kapitāli remontēti vēl padomju stagnācijas gados - laikā, kad tika izgatavots portfelis, kurā ievietoti nolietojuma akti.

Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek laipni lūgts kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem «krusttēvu» un panākt sava «krustbērna» izārstēšanu (remontu), teikts LCB paziņojumā.

«Viņš kā neviens cits Saeimā vislabāk zina, cik bēdīgā stāvoklī ir ceļš Koknese-Ērgļi, kas pēdējo reizi remontēts laikā, kad deputāts bija jauns zinātnieks un rakstīja disertāciju. Vietējie iedzīvotāji skumji joko, ka drīzumā, lai nokļūtu līdz lielākai autostrādei, viņiem būs jāpārsēžas brieža vilktās kamanās. Taču, ja ceļš nesagaidīs remontu, tad uz tā ne tikai automašīnas lūzīs, bet arī briedis kāju salauzīs,» - tā, piemēram, sagatavotajā aktā viens no deputātiem tiek lūgts uzņemties atbildību par autoceļa sakārtošanu.

(Pievienots bankas komentārs)

No Kijevas Žuljanas lidostas VIP termināļa ceturtdien izlidojis jau 51 čarterreiss ar valdošās partijas deputātiem un citām personām, raksta obozrevatel.com.

Iepriekš tika ziņots, ka Ukrainas parlamenta spīkers Vladimirs Ribaks pametis Kijevu, un pirms tam viņš ar ģimeni redzēti Žuljanas lidostā. Savukārt no Ukrainas Doņeckas lidostas izlidojušas divas lidmašīnas ar Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča dēlu ģimenēm.

Savukārt ceturtdienas vakarā kāda no privātajām lidmašīnām, kura devusies uz Vīni, atgriezusies Kijevā, jo Austrijā tai liegts nosēsties, bet kādai citai lidmašīnai nav ļauts nosēsties Vācijas lidostās.

Pašlaik lauksaimnieku sabiedrībā radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti uzskata, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī, informē LLKC.

Konsultantu apsekojumi liecina, ka ziemu vislabāk būs pārlaiduši ziemāji (rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis) Kurzemē un Zemgalē.

Pēdējo dienu pazeminātās temperatūras, kas nepārsniedza -7 grādus, sējumiem nav kaitējušas, jo tie pašreiz vēl ir ziemošanā. Mūsu Kurzemes un Zemgales konsultanti atzīmē, ka nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās. Daži rapšu lauki, kas vizuāli izskatās tukšāki, lielākoties jau bija cietuši no rudenī valdošā sausuma, kad rapšiem smagākās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība.

«Vidzemes un Latgales reģionus pašreiz klāj 5–10 cm bieza sniega sega, kas ļoti labi pasargā sējumus no zemajām temperatūrām. Konsultanti uzskata, ka janvārī valdošā ziema, kad dažos reģionos valdīja aukstums un nebija sniega segas, sējumiem postu lielos apmēros nebūs nodarījusi. Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās vizuāli gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, tapa skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bijušas rapšu lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala, » informē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Īsi pirms vasaras saulgriežiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja paziņojums par reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas vadošajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

No normatīvo aktu viedokļa teorētiski vērtējot šo situāciju, ir atzīstami, ka mazākumdalībnieki izmanto Koncernu likumā noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret nepieļaujamu ietekmes izmantošanu. Latvijas juridiskajā praksē tas notiek ļoti reti. Tomēr, iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo prasības pieteikumu, jākonstatē, ka tās iesniedzēji koncernu tiesību mehānismus ir izmantojuši pretēji to mērķim un jēgai.

Pirmkārt, prasītājs lūdz piedzīt visu zaudējumu summu solidāri no visiem atbildētājiem, lai gan Koncernu likumā ir noteikta atbildība par zaudējumiem, kas radīti konkrētas prettiesiskas darbības – pamudinājuma noslēgt neizdevīgu darījumu vai veikt pasākumu – rezultātā. Tādējādi no prasības izriet, ka viens atbildētājs būtībā ir atbildīgs par cita atbildētāja veiktajām darbībām. Šāds regulējums neizriet no koncernu tiesību normām, kā arī ir pretrunā ar vispārējiem civiltiesiskās atbildības principiem.

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.