Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām nav vienojušies par to, vai Āgenskalna tirgum pieguļošais sakņu paviljons tiks tikai daļēji demontēts vai nojaukts pilnībā, informē LETA.

Atbilstoši izsoles nolikumam Īpašuma departaments pagājušajā nedēļā sāka demontēt Āgenskalna tirgus teritorijā esošos vecos kioskus un nojumes, kuras nav reģistrētas zemesgrāmatā un kuras agrāk izmantoja «Rīgas Centrāltirgus». Kā pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), savā laikā šos kioskus uzcēla tirgus apakšnomnieks SIA «Rovex», ar kuru nomas līgums tika pārtraukts, jo tirgus netika atbilstoši apsaimniekots.

Burovs arī pastāstīja, ka šīs būves zemesgrāmatā reģistrēt nevar un, ka «Rovex» nomas maksu centrāltirgum par tām neesot maksājis, par ko centrāltirgus arī vērsies tiesā.

Tuvākajā laikā tika plānots daļēji demontēt arī teritorijā esošo sakņu paviljonu, kurš uzcelts 1959.gadā.Pēc Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītāja Oļega Burova teiktā, 2014.gadā veiktais tehniskais apsekojums norāda uz to, ka paviljons atrodas avārijas stāvoklī un kopš tā brīža izmantots netiek.

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Vakar īpašā pasākumā Rīgā plašākai publikai tika atrādīts Latvijas EXPO paviljons Astanā.

Pasākuma laikā klātesošie varēja vērot tiešraidi no Kazahstānas galvaspilsētas Astanas, izmēģināt virtuālās realitātes brilles un izstaigāt ar tām mūsu paviljonu, kā arī iepazīties ar Squalio izstrādāto interneta platformu www.expolatvia.lv.

LASI ARĪ:

Latvijā atklāts Astanas Expo virtuālais paviljons

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Rīgas Centrāltirgū buksē vairāku projektu virzība – Gastronomijas paviljons tiks atklāts tikai nākamgad, arī multimodālā centra būvniecība aizkavēsies

Par šo projektu virzību un plāniem stāsta jaunais Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņš plāno izveidot modernu tirgu, īpašu uzsvaru liekot uz kultūras sadaļu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

RCT vadītāja amatā tikāt izvēlēts sīvā konkursā no 19 pretendentiem. Kas būs jūsu galvenās prioritātes?

Tas ir labs izaicinājums sev pašam, zinot, cik šī vide ir sensitīva un cik daudz kaislību virmo ap tirgu. Protams, tas nebija vienkāršs lēmums, bet nevienu brīdi nenožēloju. Runājot par izaicinājumiem, jāņem vērā vairāki faktori. RCT gandrīz visas ēkas ir vēstures pieminekļi, un tas nav mazsvarīgi. Jārēķinās, ka mēs nevaram vienkārši risināt šos jautājumus, tie ir komplicēti. Jārēķinās ar to, lai mēs būtu interesanti Rīgas viesiem, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt rīdzinieku interesi. Mums ir liela konkurence – savas pozīcijas diezgan stingri iekarojuši lielveikali ar saviem piedāvājumiem. Tas ir mūsu izaicinājums – pierādīt rīdziniekiem, ka tirgus var piedāvāt plašāku, interesantāku sortimentu. Un to nevar noliegt, ka šobrīd piedāvājam plašāko sortimentu Rīgā.

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākuma ietvaros šodien atklāts Latvijas nacionālais stends Ķīnas pilsētā Ninbo, kā arī Latvijas paviljons.

Latvijas nacionālajā stendā pārstāvēti dažādu nozaru uzņēmumi – Yayoi aksesuāri, Munio Candela sveces, Libertu bērzu sulas dzirkstošais vīns, Nella Ulla saldumi, Rāmkalni sukādes, Pinumu pasaule, Baltic Dairy Farm produkti, 55 marites tējas u.c. Nacionālajā stendā Latvijas produkti būs apskatāmi un nogaršojami kopumā četras dienas.

Tāpat šodien tika atklāts Latvijas paviljons, kas ir ilgtermiņa izstāžu zāle, kur apskatāmi Latvijas produkti. Tajā šobrīd pārstāvētas Cido sulas, Rāmkalni sukādes, Nella Ulla šokolāde, dažādu uzņēmumu zivju konservi, an&angel dizaina trauki u.c. produkti. Šis paviljons tiks regulāri papildināts ar Latvijas produktiem un uzņēmēji var pieteikties savai dalībai tajā.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagarinājusi EXPO Osaka 2025 metu konkursa pieteikumu termiņu.

Latvija izstādē EXPO Osaka 2025, kura notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2025. gada 13. oktobrim Osakā, Kansai reģionā Japānā piedalīsies ar kopīgo Baltijas (Latvijas un Lietuvas) paviljonu.

Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskās organizācijas un to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni viesu. Tā ir lieliska iespēja prezentēt Latviju un Baltijas reģionu kopumā kā tirdzniecībai, investīcijām un sadarbībai tūrisma jomā pievilcīgu vietu. Sākotnējā iecere paredzēja, ka izstādē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis. Tieši šādu piedāvājumu izteica izstādes organizatori, tomēr Igaunija kā vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieņēmusi lēmumu izstādē nepiedalīties, tādēļ Baltijas reģionu pārstāvēs Latvija un Lietuva. Ar Baltijas paviljonu vēlamies demonstrēt reģiona unikalitāti un tehnoloģisko attīstību, tādēļ tiek gaidītas radošas idejas, kā pārsteigt pasauli.

Lai arī oficiālā Latvijas Expo paviljona atklāšana notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 10. jūnijā, šodien klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar mūsu valsts paviljonu virtuālajā vidē un vērot tiešraidi no notikuma vietas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Svinīgajā pasākumā piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs un Astana Expo 2017 komisārs Jānis Endziņš, kurš tikko atgriezies no Kazahstānas, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, arhitekte Agnese Lāce, IT uzņēmuma Squalio pārstāvis Mareks Gruškevics, kā arī tiešajā translācijā no Astanas klātesošos uzrunāja Latvijas paviljona direktors Ansis Egle.

Pasākumā bija iespēja uzzināt par pirmo tematisko jeb izglītības nedēļu, kā arī virtuālā tūrē izstaigāt Latvijas paviljonu, sajūtot klātbūtnes efektu caur 3D brillēm. Tāpat notika arī Expo 2017 mājas lapas www.expolatvia.com prezentācija un tika stāstīts par iespējām uzņēmējiem dibināt kontaktus ar Kazahstānas un citu valstu uzņēmējiem attālināti, izmantojot iespēju nofilmēties un pārstāvēt sevi, savu uzņēmumu un valsti digitālā formā.

Naftas korporācijas Shell paviljons ir veidots saskaņā ar izstādes vadmotīvu «Nākotnes enerģija» un apmeklētājiem piedāvā ieskatu dažādos alternatīvās enerģijas ieguves veidos.

Lai arī kompānijas pamata darbības virziens ir naftas ieguve un pārstrāde, tā intensīvi iegulda finanšu līdzekļus jaunu un inovatīvu enerģijas avotu izpētei. Shell ir viens no lielākajiem Kazahstānas investoriem, kas gadu laikā ir ieguldījis aptuveni 13 miljardus eiro.

Shell paviljons ir sadalīts vairākās izstāžu zālēs, kur apmeklētāji tiek iepazīstināti ar videi draudzīgas enerģijas veidiem. Pirmais stends ir veltīts saules enerģijai, kas katru dienu nodrošina dzīvību uz zemes. Lai pasauli pilnībā nodrošinātu ar saules enerģiju, būtu nepieciešams uzstādīt saules paneļus 497 kvadrātkilometru platībā, salīdzinājumam - Spānijas teritorija aizņem nepilnus 506 kvadrātkilometrus.

Izstādes EXPO 2017 mājinieku paviljons ir redzams jau pa gabalu. Tā ir milzīga stikla konstrukcija, kurā ir apskatāmi vairāki desmiti dažādu alternatīvās enerģijas ieguves projektu.

Paviljonam ir vairāki stāvi, kuros ir iespējams apskatīt eksistējošos zaļās enerģijas ieguves projektus, kā arī ļauj ielūkoties nākotnē ar ambicioziem mērķiem apgūt kosmosa apslēpto potenciālu. Atšķirībā no daudziem Olimpiskajiem ciematiem, kuri pēc spēlēm tiek atstāti novārtā, Kazahstānas paviljons tiks saglabāts un to varēs apskatīt ikviens interesents.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Līdz Astanas EXPO 2017 (Kazahstāna) atklāšanai atlikušas 96 dienas, tādēļ Latvijas uzņēmēji tiek aicināti pieteikt savu dalību Latvijas nacionālajā paviljonā. Expo 2017 tematika ir Nākotnes enerģija, un ar virtuālās realitātes, interneta un futūristiska dizaina palīdzību Latvijas paviljons darīs visu iespējamo, lai sev piesaistītu gan izstādes apmeklētājus, gan tās dalībniekus - uzņēmējus no visas pasaules.

Expo 2017 kopējais apmeklētāju skaits būs robežās no 2 līdz 5 miljoniem un tas ietvers apmeklētājus no 110 valstīm. No šī skaita aptuveni 85% veidos vietējie Kazakhstānas iedzīvotāji un uzņēmēji, bet 15% būs starptautiskie apmeklētāji. Izstādes kompleksa kopējā platība ir 25 hektāri, no kuriem 365 m² ir veltīti Latvijas paviljona izveidei. Izstāde norisināsies no 2017. gada 10. jūnija līdz 10. septembrim. Expo ietvaros tiks organizētas arī tematiskās nedēļas, kas Latvijas paviljonā atspoguļos mūsu transporta un loģistikas sektora, IKT risinājumu, reģionālo īpatnību un citas stiprās puses.

«Uzņēmēji joprojām ir aicināti pieteikties dalībai Expo. LTRK fokuss ir vērsts divos virzienos. Pirmkārt, nodrošināt Latvijas uzņēmumu dalību Expo un, otrkārt, veicināt uzņēmumu kontaktu dibināšanu ar potenciālajiem Kazahstānas un citu valstu partneriem. Lai nodrošinātu uzņēmumu veiksmīgu dalību Expo, LTRK sadarbojas arī ar Latvijas vēstniecību Kazahstānā un Kazahstānas Tirdzniecības un rūpniecības kameru,» informēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

AS Valmieras stikla šķiedra meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd. ražotā Atex® membrāna izmantota paviljona izveidē Vācijā, informē uzņēmumā.

Paviljons ir veidots no tērauda karkasa, kas pārklāts ar Atex® 5000 tekstilmembrānu 500 kvadrātmetru platībā.Deviņus metrus augstā paviljona platība ir gandrīz 170 kvadrātmetri, un tas piedāvā telpu izstādēm, semināriem un pasākumiem, kas saistīti ar sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām, vides aizsardzību un dabas resursu atbildīgu izmantošanu.

Klimata paviljona koncepts balstīts zaļajā domāšanā un ilgtspējā. Būve tiek uzturēta ar atjaunojamo enerģiju, un tā pati saražo nepieciešamo enerģijas daudzumu ikdienas apgaismošanai un gaisa kondicionēšanai ar īpaši izstrādātiem, uz jumta uzmontētiem Saules ziediem jeb Saules lietussargiem. Arī būves materiālu izvēlē priekšroka dota tādiem, kas rada labvēlīgus priekšnoteikumus zaļa dzīvesveida piekopšanai un efektīvas energoefektivitātes nodrošināšanai.

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar pilnu sparu tiek aizvadīta pasaules izstādes Expo pirmā nedēļa. Katra valsts steidz atrādīt savas inovācijas un piedāvā dažādus ar nākotnes enerģiju saistītus risinājumus. Viens no tādiem ir Ravon-2030.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Izstādes galvenā tēma ir nākotnes enerģija ar lielu uzsvaru uz tā saucamo «zaļo enerģiju». Un kas gan var būt vēl zaļāks par bezmaksas enerģiju, kuru mūsu planēta saņem jau vairākus miljardus gadu no mums tuvākās zvaigznes – Saules!? Uzbekistānas auto inženieri ir radījuši patiesi iespaidīgu nākotnes auto.

Ravon tulkojumā no uzbeku valodas nozīmē «uz priekšu», un saskaņā ar oficiālo informāciju uz priekšu tas dodas ar 320 km/h lielu ātrumu. Savukārt unikālais elektroauto ar pilnu uzlādi spēj pieveikt 700 kilometru lielu distanci. Par uzlādi nav jāuztraucas, jo uz jumta izvietotie saules paneļi astoņu stundu laikā spēj pilnībā uzlādēt Ravon baterijas.

Otrdien, 24. oktobrī tika atklāta 27. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 28. oktobrim pulcēs vienkopus starptautisko modes sabiedrību.

Riga Fashion Week (RFW) laikā gaidāmas ne tikai Latvijas dizaineru modes skates, bet arī vairāki radoši un izglītojoši pasākumi, kas tiek organizēti, lai Rīgā svinētu modi un mākslu.

Šoruden RFW programma ietvers tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Anna Led, Atis Artemjevs, Dace Bahmann, Katya Katya, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Talented, KULT, AntiStar, Bulichev, QooQoo, Aristocrat Kids un Paade Mode, kā arī ārvalstu dizaineru skates: BIRYUKOV(Krievija), Lena Lumelsky(Beļģija), DiLiborio(Itālija) un Diana Arno(Igaunija).

27. Rīgas modes nedēļas ietvaros tiek plānoti vairāki radoši pasākumi, viens no tiem – ievērojamajam modes namam Christian Dior veltītas izstādes «Dior» atklāšana Modes muzejā, Grēcinieku ielā 24.

Nu nevedas Latvijas valstī nedz ar publiskajiem iepirkumiem, nedz ar EXPO rīkošanu. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nākusi klajā ar aicinājumu arhitektiem nepiedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izsludinātajā metu konkursā Latvijas dalībai EXPO 2020 Dubaijā.

Galvenais iemesls - nedz konkursa darba sagatavošanai paredzētais laiks, nedz arī projekta izstrādei noteiktais termiņš nav atbilstošs konkursa priekšmetam un ir nepietiekams izstrādei profesionālā līmenī. LTRK konkursu izsludināja 23. novembrī, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 10. decembris, kas gan vēlāk pagarināts līdz 17. decembrim. Konkursa piedāvājumu izvērtēšana paredzēta līdz 28. decembrim.

Savā paziņojumā LAS norāda, ka «konkrēto metu konkursu uzskata par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu». Jānorāda, ka tieši pārāk īsie termiņi piedāvājuma iesniegšanai ir viena no lielākajām arhitektu un projektētāju sāpēm. LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožukalna jau sausu muti izrunājusi visās publiskajiem iepirkumiem veltītajās konferencēs un semināros, uzsverot, ka pasūtītāju noteiktie pārāk īsie termiņi ir nozares kvalitātei graujoši un diskreditē arhitektu un projektētāju darbu. Kāpēc šoreiz, kad iepirkumu organizē nevis publiskais sektors, bet uzņēmējus (!) pārstāvoša nevalstiska organizācija, ir noteikti tik īsi termiņi un atkal gatavošanās EXPO saistīta ar ķildām? Jāatzīst, ka kājas aug no publiskā sektora – šoreiz Ekonomikas ministrijas.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt, piesaistot investorus, pastāstīja Centrāltirgus pārstāvis Aleksandrs Šuņins.

Šī ir RCT valdes oficiālā nostāja un nedēļas laikā tā tiks iesniegta izvērtēšanai kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam (S). Pēc Šuņina teiktā, šis ir RCT viedoklis, taču Rīgas dome var izvēlēties jebkuru no iespējamajiem tirgus attīstības scenārijiem. «Mums patlaban ir ļoti daudz projektu, kas saistīti ar Centrāltirgus teritorijas atjaunošanu. Esam gatavi jebkādā veidā iesaistīties Vidzemes tirgus atjaunošanā, neuzņemoties papildus finansiālos slogus,» sacīja Šuņins.

Kopumā uzņēmums SIA «Colliers International Advisors» izstrādājis trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēs arī domes vadībai.

Spilvē, Rīgā, taps daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons "Riga Stages", aģentūru LETA informēja Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas pārstāve Ilze Samīte.

Rīgas domes Kamīnzālē 19.novembrī no plkst.8.15 līdz 8.45 ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (P) un Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs parakstīs sadarbības memorandu par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi.

"Riga Stages" iecerēts kā daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons, kas piedāvās iekštelpu filmēšanas iespējas. Trīs hektāros Spilvē taps vairākas studijas, zemūdens filmēšanas baseins, āra filmēšanas laukums, palīgtelpas, noliktavas, biroji un autostāvvieta.

Samīte norāda, ka no 2017. līdz 2023.gadam Latvijā ir īstenoti 53 ārvalstu filmu projekti un Latvijā izlietotais finansējums veido aptuveni 55 miljonus eiro.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot dalību «Astana EXPO 2017» uzskata, ka izvirzītie mērķi ir sasniegti, par ko liecina uzņēmēju atsauksmes, interese par Latviju ne tikai Kazahstānā, bet arī citu «EXPO» dalībnieku vidū, kā arī saņemtais Latvijas paviljona apbalvojums, informē LTRK Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Sākot gatavoties «Astana EXPO 2017», LTRK par mērķi izvirzīja veicināt Latvijas labu attiecību veidošanu ar Kazahstānu, kā arī radīt cienījamu iespaidu par valsti kopumā globālā līmenī. Savukārt no uzņēmēju viedokļa, biedrības vēlējās nostiprināt jau izveidotās attiecības ar Kazahstānas partneriem, kā arī palīdzēt iegūt jaunus sadarbības partnerus. «Analizējot izstādes norisi un rezultātus, varu droši teikt, ka sākumā noteiktie mērķi ir sasniegti un ceram, ka nākotnē nesīs lielu pienesumu Latvijas ekonomikai,» sacīja LTRK valdes loceklis un «EXPO 2017» komisārs Jānis Endziņš.

Par vienu no centrālajiem notikumiem uzskatāma «Latvijas dzelzceļa» (LDz) kopā ar partneriem rīkotā Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros LDz rīkoja konferenci «Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls», kā arī tematiskās diskusijas par Konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas teritorijā un «Zaļās ekonomikas» attīstību transporta sektorā, kā arī citus pasākumus. LDz prezidents Edvīns Bērziņš ir pārliecināts, ka atbalsts dalībai šajā izstādē ir devis ļoti ievērojamu pienesumu: «Mūsu dalība šajā izstādē bija ļoti nepieciešama ne tikai transporta nozarei, bet visai valsts tautsaimniecībai. Mūsu piedalīšanos ļoti novērtēja Kazahstānas partneri, par ko liecina fakts, ka ļoti īsā laikā pēc izstādes - septembra beigās Rīgā ieradās Kazahstānas pirmais vicepremjers Askars Mamins. Viņa vizītes ietvaros mēs parakstījām sadarbības memorandu ar Kazahstānas dzelzceļu par konteinermaršrutu attīstību, vienojāmies par sadarbību Kazahstānas jaunā loģistikas mezgla, Horgosas attīstībā, kā arī kopīgiem spēkiem noorganizējām konteinervilcienu no Urumči uz Rīgu, kura maršruts bez Kazahstānas nav iespējams.»