Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

Tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošā uzņēmuma SIA «MD Galerija Azur» īpašnieks, Lietuvā reģistrētais uzņēmums «KS Holding» tirdzniecības centra «Galerija Azur» rekonstrukcijā plāno ieguldīt apmēram 35 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja tirdzniecības centra «Galerija Azur» direktore Ilze Brazeviča.

Pēc «Galerija Azur» direktores teiktā, 2016.gada oktobrī Lietuvas uzņēmums «KS Holding» iegādājās tirdzniecības centra «Azur» pārvaldošo uzņēmumu «MD Galerija Azur» ar mērķi veikt vērienīgu tirdzniecības centra rekonstrukciju.

Viņa atgādināja, ka pēc tirdzniecības centra rekonstrukcijas ir plānots atvērt ceturto «K Senukai» veikalu Rīgā ar vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru platību. Tas būs pirmais jaunā «K Senukai» koncepta veikals Baltijas valstīs. Kopējā ēkas platība pēc rekonstrukcijas ir plānota ap 29 500 kvadrātmetru. Pārveidotajā tirdzniecības centrā jaunās telpās darbosies veikals «Rimi», kā arī citi mazāka formāta veikali, tostarp dažādu ikdienas, interjera un saimniecības preču, kā arī pakalpojumu sniedzēji.

Tirdzniecības centra "Galerija Centrs" īpašnieks SIA "BH Galerija Centrs" pagājušajā gadā strādāja ar 5,637 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8% vairāk nekā 2022.gadā, bet kompānija cieta 5,682 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka zaudējumu galvenais iemesls ir ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības samazinājums, Eiropas Centrālās bankas aizdevumu bāzes likmes paaugstinājums un uzkrājumu šaubīgiem debitoriem palielinājums.

Pagājušā gada zaudējumus plānots segt no iepriekšējo un nākamo gadu peļņas, teikts ziņojumā.

Kā norāda vadība, pērn "BH Galerija Centrs" turpināja ieviest jaunu tirdzniecības centra konceptu, uzlabojot nomnieku struktūru, piesaistot starptautiski pazīstamus nomniekus, kā arī uzlabojot tirdzniecības centra infrastruktūru.

Arī šogad kompānijas vadība plāno turpināt darbu pie tirdzniecības centra darbības attīstīšanas, nomnieku struktūras uzlabošanas un infrastruktūras.

Nekustamā īpašuma fonds “Baltic Horizon Fund” (BHF) ir parakstījis līgumu ar sporta klubu “MyFitness” par divus tūkstošus kvadrātmetru lielu telpu nomu “Galerija Centrs” Rīgā.

Šis ir jau trešais pēdējā laikā noslēgtais ilgtermiņa partnerības līgums par tik plašu telpu nomu, – nesen fonds parakstīja tikpat nozīmīgus līgumus tam piederošajos īpašumos Tallinā un Viļņā.

Jaunais “MyFitness” sporta klubs “Galerija Centrs” tiks atklāts šī gada beigās. Tas būs aprīkots ar “Technogym” trenažieriem un piedāvās dažādas grupu nodarbības, tostarp studiju ar “Pilates Reformer” aprīkojumu.

“Esam gandarīti, ka mūsu panākumu stāsts, kura pamatā ir mūsu jaunā stratēģija un ieguldītais darbs, turpinās. Noslēgtais līgums ar “MyFitness” ir lielākais kopš 2019. gada, kad “Baltic Horizon Fund” iegādājās “Galerija Centrs”. “MyFitness” darbojas arī divos citos BHF piederošajos īpašumos Tallinā – tirdzniecības centrā “Pirita” un tirdzniecības centrā “Postimaja”, tāpēc mēs augstu vērtējam mūsu partnera izrādīto uzticību, paplašinot sadarbības apjomu un ģeogrāfiju. Sadarbības līgums ar “MyFitness” “Galerija Centrs” telpās šobrīd noslēgts uz 14 gadiem un iezīmē šī tirdzniecības centra pārveides sākumu, kur atradīsies sporta klubs,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

Tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" nākamnedēļ, 27.februārī, atvērs garšu un notikumu telpu "Burzma", informē tirdzniecības centra vadītāja Sanita Krīgere.

"Garšu un notikumu telpa vienuviet pulcēs vairāk nekā desmit autentiskas un mūsdienīgas Latvijas kafejnīcas, restorānus un bārus, kas viesus gaidīs vidē ar vienotu interjera dizaina un viesmīlības konceptu. Tās platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetru," atzīmē Krīgere. Viņa arī informē, ka garšu un notikumu telpa "Burzma" atradīsies tirdzniecības centra ceturtajā stāvā.

Atklāšanas pasākums notiks plkst.17.

Garšu un notikumu telpas atklāšanas dienā par atmosfēru rūpēsies Burzma zīmola līdzautors Arvis Zēmanis, kas apmeklētājiem būs sarūpējis vairākas aktivitātes un pārsteigumus. Pasākuma laikā apmeklētājus pārsteigs grupa Citi Zēni, savukārt pasākuma norises laikā par muzikālo pavadījumu rūpēsies DJ Aspirins, DJ Linda Samsonova un perkusiju pavēlnieks Oskars Deko.

Investējot divus miljonus eiro, tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" taps jauna koncepta vieta - garšu un notikumu telpa, informē "Galerija Centra" vadītāja Sanita Krīgere.

Jaunā koncepta vieta darbu sāks 2023.gada sākumā.

Kā norāda centrā, projektu īsteno nekustamo īpašumu fonds "Baltic Horizon Fund", savukārt konceptu izstrādā un pārvalda nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un konsultāciju uzņēmums "CBRE Baltics".

"Garšu un notikumu telpa vienuviet pulcēs vairāk nekā 10 autentiskas un mūsdienīgas Latvijas kafejnīcas, restorānus un bārus, kas viesus gaidīs vidē ar vienotu interjera dizaina un viesmīlības konceptu. Tās platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, un tā atradīsies tirdzniecības centra 4. stāvā," atzīmē Krīgere.

Projekta interjera konceptu un zīmolu radījis uzņēmums SIA "Kirson Design Group", komandā apvienojot bāru un restorānu konsultantus, viesmīlības ekspertus un dizainerus.

Tirdzniecības centra «Galerija Azur» pārvaldošais uzņēmums SIA «MD Galerija Azur» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 27,3 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «Luminor Bank AB» ieķīlājis prasījuma tiesības. Komercķīla reģistrēta 18.oktobrī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «MD Galerija Azur» kopā ar jaunreģistrēto kīlu ir aktuālas divas komercķīlas. Otra komercķīla arī reģistrēta 18.oktobrī, tās devējs ir SIA «MD Galerija Azur» īpašnieks Lietuvas uzņēmums UAB «KS Holding», kas ieķīlājis tam piederošās SIA «MD Galerija Azur» 848 kapitāldaļas. Ķīlas ņēmējs ir «Luminor Bank AB», un arī šīs ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 27,3 miljoni eiro.

Šobrīd sākta tirdzniecības centrs «Galerija Azur» rekonstrukcija, kurā plānots ieguldīt 35 miljonus eiro, un tirdzniecības centrs tāpēc ir slēgts. Centra rekonstrukcijas ietvaros ir plānots atvērt jaunu «K Senukai» veikalu Rīgā, kura platība būs vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru. Tirdzniecības centra pēc rekonstrukcijas plānots atvērt 2019.gada otrajā pusgadā.

Tirdzniecības centru “Galerija Centrs” turpmāk vadīs Sanita Krīgere, šajā amatā aizstājot līdzšinējo centra vadītāju Ivetu Priedīti.

“Galerija Centrs” ir viens no nozīmīgākajiem īpašumiem “Baltic Horizon Fund” portfelī, kā vērtība šobrīd ir 67,4 miljoni eiro.

"No sirds pateicos Ivetai par konsekvento, mērķtiecīgo un rezultatīvo darbu un vēlu panākumus turpmākajā karjeras ceļā. Vienlaikus esmu gandarīts šajā amatā sveikt pieredzējušu jomas profesionāli – Sanitu Krīgeri, kura var lepoties ar bagātu, kopš 2004.gada krātu pieredzi mazumtirdzniecībā, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un tirdzniecības vietu iznomāšanas jautājumos. Esmu pārliecināts, ka Sanitas daudzpusīgā pieredze ļaus viņai tirdzniecības centru ne vien efektīvi pārvaldīt, bet arī attīstīt," norāda “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

“Galerija Centrs” esošajā garšu un notikumu telpā Burzma atvērts jauns restorāns Bo, kas piedāvā autentiskas vjetnamiešu virtuves garšas un Āzijas kulināro tradīciju iedvesmotus ēdienus.

Šis ir jau devītais restorāns līdzās diviem bāriem, kas Burzmā. “Garšu un notikumu telpa Burzma, kas piedāvā dažādas virtuves zem viena jumta ar Rīgas panorāmas skatu, ir viens no mūsu veiksmīgākajiem konceptiem “Galerija Centrs”. Ar BO pievienošanos mēs speram vēl soli tālāk, pilnveidojot garšu izvēli - mēs zinām, ka mūsu klienti jau ir sajūsmā par šo unikālo vjetnamiešu restorānu,” tā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” vadītāja Lāsma Vilande.

Vairāk nekā 1500 kvadrātmetros plašajās telpās, Burzma vienuviet pulcē 11 kafejnīcas, restorānus un bārus, piedāvājot malkas krāsnī ceptas picas, tradicionālas latviešu karbonādes, Meksikas, Gruzijas, Āzijas virtuves, suši un kokteiļus.

"Galerija Centrs", kas atrodas Vecrīgā un ir viens no "Baltic Horizon Fund" īpašumiem, ir pirmais tirdzniecības centrs Latvijā, kas ieguvis sertifikātu "COVID-19 drošs tirdzniecības centrs" (Safe Retail Destination).

Sertifikāts saņemts no vienīgās starptautiski atzītās tirdzniecības centru drošības sertifikācijas programmas "SAFE Shopping Centers". Šis Covid-19 atbilstības sertifikāts apliecina, ka tirdzniecības centrā ir apņemšanās sniegt vislabāko iespējamo drošību gan apmeklētājiem, gan mazumtirgotājiem, gan darbiniekiem.

Sertifikācijas pamatā ir "Riska, noturības un drošības standarts" (Risk, Resilience and Security Standard). Tas ir sadalīts sešās galvenajās jomās, kurās ir vairāk nekā 850 kritēriju, kas paredzēti, lai aptvertu visus operacionālā riska aspektus tirdzniecības centru pārvaldībā. Sākotnējam novērtējumam sekos arī divas ikgadējas atbilstības pārbaudes.

Sekojot tendencei, ka arvien vairāk cilvēku strādā attālināti, Vecrīgā, tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” atvērta kopstrādes telpa.

Tajā vienlaikus, ievērojot valstī noteikto 2 m distanci, var strādāt 18 - 20 cilvēki un telpas izmantošana ir bez maksas.

Interesentiem pieejamas dažāda tipa darba vietas – brīvas atmosfēras iekārtojumā ar dīvāniem un atpūtas krēsliem, kā ar standarta darba vietas ar koka galdiem un krēsliem.

“Mūsdienās arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt ārpus biroja, arī mācīties var attālināti, daudziem ikdienas gaitās ir līdzi datori un citas mobilās ierīces, kas ļauj strādāt, neatrodoties vienā konkrētā vietā. Tādējādi strādāt un mācīties iespējams no jebkuras vietas pasaulē, kas ļauj cilvēkiem plānot savu darba laiku atbilstoši savām vēlmēm un būt mobilākiem. Sekojot šīm tendencēm un ņemot vērā “Galerijā Centrs” apmeklētāju plūsmu, nolēmām piedāvāt ērti pieejamu telpu darbam mūsu klientiem bez maksas,” komentē “Galerija Centrs” pārstāve Ilona Skuja.

Picērija Čili Pica atbalstījusi tirdzniecības centra Galerija Centrs vēsturisko vērtību saglabāšanu, restaurējot telpas pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem raksturīgajā stilā.

Picērija Čili Pica tirdzniecības centrā Galerija Centrs tika atvērta 2006. gada 25. septembrī, bet šā gada 9. aprīlī tika slēgta uz telpu restaurāciju.

Galerija Centrs ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām celtnēm Rīgā, kas kā aktīva tirdzniecības vieta veiksmīgi darbojas jau kopš 1938. gada. Laikiem mainoties šī iepirkšanās vieta arvien saglabājusi īpašo Rīgas sabiedriskās dzīves simbola statusu. Galerija Centrs ēka celta laika posmā no 1936. līdz 1940. gadam Armijas ekonomiskā veikala (AEV) vajadzībām.

Šā gada 3. maijā apmeklētājiem durvis vēra restaurētā Čili Pica.

Kaut arī pagaidām izziņota divu veikalu atklāšana, Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai Hennes and Mauritz (H&M) tāda izmēra pilsētā kā Rīga trīs veikali būtu minimums.

To šodien Latvijas Tirgotāju asociācijas rīkotajā diskusijā par zīmola ienākšanu Rīgā atzina asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, BPT Asset Management vadītājs Andžejs Neguliners un Retail Baltic eksperts Zulfukars Tosuns.

Neguliners uzsvēra, ka Rīgā vēsturiski izveidojušies trīs lielākie tirdzniecības centri - Galerija Centrs, kas tendēta uz galvaspilsētas tūristu plūsmu, Alfa un Spice, ko iecienījuši attiecīgi abu Daugavas pušu iedzīvotāji.

«Veikala atvēršana Spicē būtu nākamais loģiskais solis,» sacīja Tosuns.

Neguliners uzskata, ka H&M ienākšanas dēļ konkurentu bankroti nav gaidāmi, jo Rīga uzskatāma par miljonu pilsētu, taču, visticamāk, tiktu samazināta atsevišķu veikalu klientu plūsma, piemēram, Vecrīgā.

“Galerija Centrs” paziņo par jaunu enkurnomnieku – jau 2023. gada nogalē tirdzniecības centrā tiks atvērts pirmais zviedru modes un dzīvesstila zīmola ARKET veikals Latvijā.

ARKET jaunajā veikalā pircējiem būs pieejamas mūsdienīgas modes apģērbu un aksesuāru kolekcijas vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī preces modernai mājas iekārtošanai. ARKET koncepts paredzēs arī veģetāro kafejnīcu ar āra terasi.

ARKET ir Zviedrijā (Stokholmā) 2017. gadā radīts un lielu atsaucību ieguvis zīmols, kas sniedz iedvesmu skaistākai ikdienas dzīvei. Zīmola dizaina filozofija sakņojas 20. gadsimta skandināvu modernisma kustībā, kuras mērķis ir savienot mākslas, amatniecības un funkcionālo formu pasauli un reizē radīt plaši pieejamas modes preces. Visi produkti un preces ir izstrādāti, domājot par ilgtspējību.

"Mēs ticam, ka nekustamo īpašumu vērtība galvaspilsētas centrā tikai pieaugs. Reģiona ekonomiskā attīstība un pilsētu attīstības piedāvātās iespējas liecina, ka šo aktīvu izaugsme nākotnē būs ievērojami straujāka nekā to varam plānot citiem mūsu aktīviem. Mēs turpinām īstenot “Baltic Horizon Fund” ieguldījumu stratēģiju un izmantojam fonda centrālajās lokācijās esošo unikālo nekustamo īpašumu potenciālu. Pēdējos gados, tostarp "Galerijā Centrs", Rīgā īstenotās pārmaiņas mūsu attīstības stratēģijas ietvaros nodrošina šo aktīvu un fonda ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Kā liels institucionālais ieguldītājs ar gadu desmitiem ilgu pieredzi Baltijas valstīs, mēs turpināsim investēt "Galerijā Centrs". Lielie publiskās infrastruktūras projekti pilnībā izmainīs Rīgas centru. Mēs būsim liecinieki tradicionālā pilsētas iepirkšanās centra pārtapšanai par - uz pieredzi balstītu Dzīvo Strādā Izklaidējies vides centru gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem," komentēja Tarmo Karotams, “Baltic Horizon Fund” fonda pārvaldnieks.

Eksponējot piecas lielformāta fotogrāfijas, tirdzniecības centra (t/c) Galerija Centrs skatlogi ļauj sajust, kā tas ir – būt vairāku simtu metru augstumā, paverot skatu, ko ikdienā liegts ieraudzīt. Skatlogu bilžu autors ir Reinis Vilnis Baltiņš, kurš ar dronu iemūžinājis neskaitāmi daudz ainavu.

«Jau pašos t/c Galerija Centrs pirmsākumos skatlogi tika iekārtoti kā nelielas, sadzīviskas gleznas. Vaļņu ielas garāmgājējiem tiek atainotas piecas skaistākās galvaspilsētas ainavas, kas notvertas no putna lidojuma,» stāsta tirdzniecības centra vadītāja Zita Siliņa.

Skatlogu bilžu autors R. V. Baltiņš skaidro: «Rīgas pilsētai ir ļoti izteiksmīga panorāma un, raugoties no augšas, gandrīz ikviena tās vieta izskatās satriecoši. Video un foto ir viens visspēcīgākajiem kanāliem, kā saviem sekotājiem nodot brīvības atainojumu!»

T/c Galerija Centrs skatlogos iespējams ieraudzīt, kā pilsētu redz Sv. Pētera Baznīcas gailis un kā izskatās Rīga caur Brīvības pieminekļa trīs zvaigznēm.

Tirdzniecības centrā "Galerija Centrs" atklāts pirmais skandināvu modes un dzīvesstila zīmola ARKET veikals Latvijā.

"Jaunajā veikalā būs atrodams plašs šī zīmola modes un aksesuāru klāsts sievietēm, vīriešiem un bērniem. Turklāt tas piedāvās arī interjera preču kolekcijas, kas veidotas tā, lai preces būtu vieglāk izvēlēties un tās iedvesmotu skaistākai ikdienai. Esam gandarīti paziņot par pirmā ARKET veikala atvēršanu Latvijā "Galerija Centrs", kas vēl vairāk nostiprinās mūsu centra kā mazumtirdzniecības tendenču noteicēja reputāciju," sacīja "Baltic Horizon Fund" vadītājs Tarmo Karotams (Tarmo Karotam).

Veikalā mājos arī kafejnīca ARKET, kuras izveidē ir piedalījies pazīstamais zviedru šefpavārs Martins Bergs.

ARKET rīkotājdirektore Pernilla Volfārta (Pernilla Wohlfahrt) saka: "Mēs esam ļoti priecīgi atvērt mūsu jauno Rīgas veikalu un piedāvāt Latvijas klientiem visu ARKET preču klāstu."

Linstow Center Management apsaimniekotajos Galactico tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs kopējais apgrozījums 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gada rādītājiem, pieaudzis par 4%, informē kompānijā.

«Īpaši augstus rādītājus 2014. gadā uzrādījuši tirdzniecības parks Alfa, kura apgrozījums ir pieaudzis par +7%. Līdzīgus rezultātus uzrāda arī tirdzniecības centrs Mols, kura apgrozījums pieaudzis par +6%,» komentē Linstow Center Management Tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska.

Galactico tirdzniecības centros, 2014. gadā pircēju skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu vidēji starp visiem tirdzniecības centriem ir palicis nemainīgs. Daži tirdzniecības centri tomēr uzrāda arī nelielu pirkumu skaita pieaugumu.

2014. gadā par +5% ir pieaugusi veiktā vidējā pirkuma summa salīdzinājumā ar 2013 gadu. Vislabākos rādītājus vidēji par vienu pirkumu uzrāda tirdzniecības parks Alfa, kur vidējais pirkums pieaudzis par +6%, kam seko tirdzniecības centrs Origo ar +5% pieaugumu, un Galerija Centrs, Mols un Dole ar +3% pieaugumu vidējā pirkuma summai.

Tērbatas, Barona un Vaļņu ielai katrai ir savs fanu pulks, kas tieši konkrēto ielu redz kā piemērotāko, lai izveidotu to par iepirkšanās ielu. Ideju virzītāji norādījuši, ka projekti var tikt īstenoti paralēli un savā starpā tie «neēdas».

Barona iela tiek pozicionēta kā garāko iepirkšanās ielu Baltijā. Tramvaja satiksme (ko citi atzīmējuši kā traucējošu faktoru) drīzāk uzskatām par plusu nevis mīnusu – tas atved mums apmeklētājus; iepirkšanās ielai nav obligāti jābūt gājēju ielai, skaidro Zulfukars Tosuns (Zulfukar Tosun), Barona biedrības piesaistītais konsultants. Barona biedrībā iesaistījusies Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), citi interesenti, kas virza Barona ielas attīstības projektu.

Lai iela veiksmīgi darbotos kā iepirkšanās iela ir nepieciešami vairāki standarta komponenti. Ir jābūt t.s. enkuriem – vietām, veikaliem, kas piesaista lielākas cilvēku plūsmas. «Barona ielā šādi enkuri ir, tostarp Bērnu pasaule, Barona centrs un arī Galerija Centrs – mēs to pieskaitām arī pie Barona ielas,» klāsta Z. Tosuns. Svarīgi, lai katras ēkas pirmajā stāvā būtu telpas ar skatlogiem, viņš turpina. Esot svarīgi arī, lai iepirkšanās ielā nedominētu ēdināšanas iestādes – maksimāli 15% no kopējā nomnieku sastāva varētu būt restorāni. Ja to ir par daudz, tā vairs nav iepirkšanās iela. Šīs ielas atbalstītāji ir izveidojuši mājas lapa baronastreet.com. Maijā būšot gatava karte, ko plānots izplatīt ostā, lidostā, dzelzceļa stacijā.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Zīmols Double Coffee ir atvēris restorānu Art Deco stilā, uzsverot t/c Galerija Centrs seno vēsturi.

«Jaunās vietas dizains saistīts ar 30. gadu kultūru, kurā valda Art Deco šarms un elegance,» šo konceptu komentē ģenerāldirektors Rūdolfs Melnis.

«Vēsturiskās interjera detaļas nav vienkārši stilizētas, bet radītas, rūpīgi izpētot Armijas Ekonomiskā veikala interjeru, piemēram, kāpņu koka paneļi ir gandrīz tādi paši, kādi tie šajā vietā bija pirms teju 80 gadiem, arī lielās griestu lampas ir rūpīgi atjaunotas un greznojas jaunajā restorānā,» stāsta t/c Galerija Centrs direktore Zita Siliņa.

Double Coffee remontdarbus uzsāka šā gada 8.janvārī. Īpaša uzmanība tika pievērsta interjeram. Interjera mēbeles, gaismekļi, detaļas, motīvi, ornamenti, toņi, materiāli, formas un sajūtas aizgūtas no Art Deco stila raksturīgākajām iezīmēm. Sienu un rempju detaļās parādās panelējuma motīvs, kā arī grīdas seguma paterns aizgūts no Galerijas Centrs vēsturiskajām liecībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta ēkas vēsturiskajiem griestu gaismekļiem.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu apģērbu cenas pavasara/vasaras kolekcijām ir samazinājušās par 5-10%, bet pirkumu skaits pieaudzis par 10-20%, liecina tirdzniecības centra Galerija Centrs apkopotā veikalu informācija.

Viens no faktoriem, kas ir veicinājis pirkumu apjoma pieaugumu, esot laikapstākļu uzlabošanās, ziemas aiziešana un pavasara atnākšana. Siltās un saulainās dienas labvēlīgi ietekmējot cilvēku emocionālo stāvokli un radot vēlmi nomainīt ziemas apģērbu uz pavasarīgāku. Lielākā daļa apģērbu tiekot iegādāti gaišos un košos toņos.

«Lai cik mēs būtu «civilizēti», tomēr no dabas prom tikt nevaram. Dabā notiekošais ietekmē mūs visus. Ārā paliek gaišāks, siltāks un cilvēks kļūst atvērtāks. Gaidot vasaru, kas vēl nāks, neviļus parādās domas arī par savu ķermeni – vēlēšanās izkustēties, mainīties un uzsākt ko jaunu. Mūsu sabiedrībā kaut kā jauna sākšanās bieži reducējas ar jauniem pirkumiem,» norāda psihologs Ansis Jurģis Stabingis.

Par Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas Hennes and Mauritz (H&M) ienākšanu tirgū visvairāk jāsatraucas vietējiem mazajiem tirgotājiem, norāda tirdzniecības centru apsaimniekotāja SIA Linstow Center Management valdes loceklis Mārcis Budļevskis.

Viņš laikraksta Vesti Segodna pielikumam Delovije Vesti saka, ka par H&M ienākšanu starptautiskajiem zīmoliem, piemēram, Lindex un Cubus, nav jāsatraucas, jo viņi konkurē ar H&M arī citos tirgos, piemēram, Skandināvijā.

«Jāsatraucas tiem vietējiem mazajiem tirgotājiem, kuri atrodas līdzīgā cenu grupā, bet neizceļas ar īpašu kvalitāti. Vai arī tiem, kuri par to pašu kvalitāti prasa lielāku cenu. Ja kāds pirms tam piemēroja augstākas cenas un pelnīja vairāk, to nāksies koriģēt,» brīdina eksperts.

Tomēr Budļevskis ir pārliecināts, ka vietējie apģērbu tirgotāji spēs pielāgoties jaunajai situācijai.