Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā, īstenojot Skolas piena programmu, kas nosaka papildu prasības piena produktiem, kas tiek izplatīti pirmskolas un skolas vecuma bērniem izglītības iestādēs, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā izstrādātas, lai turpmāk programmas īstenošanā ņemtu vērā arī vides apsvērumus un izglītojamiem piegādātu īpaši augstiem kvalitātes standartiem atbilstošus produktus. Turklāt šādas prasības ir saskaņā arī ar zaļā publiskā iepirkuma principiem.

ZM skaidro - zmaiņas nosaka, ka produktam ir jābūt ražotam atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības shēmas vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) prasībām. Saskaņā ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas sniegto informāciju bioloģiski ražotie produkti, kas iegūti, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm, ir iedzīvotājiem visvairāk piemērotā pārtika. Savukārt NPKS visi produkta ražošanas posmi ir izsekojami un produkta pirmapstrādes un pārstrādes veicējs ir sertificēts atbilstoši prasībām, kas nodrošina konkrētas īpašības un kvalitāti, ievērojami pārsniedzot komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību.

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

Kamēr fantazējam par nākotni, citas valstis steidz ieņemt arī mūsu izsapņoto nišu

Atsaucoties uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sacīto, atklājot šī gada starptautisko pārtikas izstādi Riga Food, inovācijas un bioloģiskā pārtika ir Latvijas nākotnes stāsts. Šodien, kad bioloģiskā pārtika vēl ir tikai nišas produkts (ko bieži balsta gan tās ražotāju, gan ēdēju entuziasms), veikalu plauktus aizpilda «parastie» pārtikas produkti. Var sapņot par to, lai drīzumā saplūstu jēdzieni «vietējais» un «bioloģiskais», taču pagaidām tās ir tikai fantāzijas, jo nav nedz audzēšanas un pārstrādes jaudu, nedz pircēju kvoruma, kuri ar maku un izpratni par labu pārtiku būtu gatavi balsot par bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiskās pārtikas ražošanas attīstību (lai gan bioloģiskās ēšanas entuziasti atrod veidus, kā šos produktus iegādāties faktiski par industriālo produktu cenām, piemēram, bioloģiskās tiešās pirkšanas pulciņos). Vēl vairāk: kaut kas daļai pircēju liek novērsties ne tikai no bioloģiski sertificētiem produktiem, bet no Latvijā ražotiem produktiem vispār.

Ekoloģiski audzētas Latvijas zemnieku produkcijas klāsts aug, nozari ietekmēs Lauku attīstības programmas gala versija , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nervozus brīžus Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pavadījis Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komitejas sēdē 19. martā, jo programma tiek precizēta arī attiecībā uz bioloģiskajiem lauksaimniekiem un tiem šajā periodā pieejamo atbalstu.

LBLA valdē gadskārtējā kopsapulcē šonedēļ G. Norkārklis pārvēlēts LBLA priekšsēdētāja amatā, kā arī ievēlēta jauna valdes locekle – kādreizējā asociācijas vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Bioloģiskā lauksaimniecība attīstās acīmredzami, progress notiek straujiem tempiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un visā pasaulē, stāsta G. Norkārklis.

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits – pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Tas ir pozitīvs rādītājs. Lauksaimnieki sapratuši, ka saimniekot bioloģiski var diezgan veiksmīgi, un arī pieprasījums pēc biopārtikas aug. Sabiedrība vairāk sākusi domāt par veselību un veselīgu pārtiku – arī skolas un ēdināšanas uzņēmumi savos iepirkumos aizvien vairāk iekļauj bioloģisko pārtiku,» atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Tomēr viņš arī norāda, ka daļai patērētāju joprojām ir virspusīgs priekšstats par to, cik daudz pūļu un atbildības lauksaimniekam jāiegulda, lai viņa produkcija tiktu oficiāli marķēta kā bioloģiskā un to iegādātos pircēji.

Robežkontroles punktā Terehova, pārbaudot no Krievijas vestu pārtikas produktu kravu, Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis 263 kilogramus dažādus nedeklarētus un pavaddokumentos nenorādītus pārtikas produktus.

Nelegālajā kravā bija nereģistrēti uztura bagātinātāji, diedzēšanai paredzētas sēklas, eļļas augu sēklas, eļļas, graudaugi un to izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, kā arī pārstrādāti augļi un rieksti bez pavaddokumentiem.

Daži no šiem pārtikas produktiem bija marķēti kā bioloģiskā pārtika, taču kravas ievedējs nevarēja uzrādīt pārbaudes sertifikātu bioloģiskās ražošanas produktu importam Eiropas Savienībā.

Ja pārtika no trešajām valstīm neatbilst prasībām, to, saskaņojot ar kravas īpašnieku, vai nu nosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti, uz kādu citu trešo valsti, izmanto citiem – ne pārtikai paredzētiem mērķiem vai arī nosūta iznīcināšanai.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aicina sekot Somijas piemēram un pārtraukt atbalstu intensīvajai lauksaimniecībai

Kā vērtējat Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam bioloģiskajai lauksaimniecībai (BL) atvēlēto atbalstu – 151 milj. eiro?

Summa aprēķināta, lai segtu esošās saistības – 180 tūkst. hektāru, taču, tā kā BL popularitāte aug, platības palielināsies, bet naudas pietrūks. Šis gads būs kā atskaite, lai saprastu, kā BL attīstīsies. Esam aprēķinājuši, ka 2018. gadā BL atbalsta shēma atkal būs jāslēdz jaunajām saimniecībām. Atbalsta saņemšanas nosacījumi ir nedaudz mainījušies, sāpīgākā no izmaiņām – finansējums samazināts zaļajai lopkopībai. Nezinu citu nozari, kur samazinājums būtu tik dramatisks, atbalsts sarucis vairāk nekā par 30%. Tā ir cīņa starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem lauksaimniekiem, izmantojot lobijus, kas ietekmē Zemkopības ministrijas galavārdu. Esam ievadījuši sarunas, ka no 2016. gada varētu nākt klāt papildu atbalsts BL lopkopībai. Latvija ir unikāla ar to, ka BL tiek ieskaitīti arī savvaļas dzīvnieki, tostarp kamieļi un strausi, kā arī trofeju bizness, lai gan Eiropas Savienībā tas viss netiek atzīts kā BL. Eiropā mūsu briežu gaļu nevar marķēt kā bioloģisku, taču Latvijā atbalsts šīm saimniecībām apēd lielu finansējuma daļu, vairākus miljonus. Viņi ir jāatbalsta, bet nesaistīti ar BL. Esam panākuši, ka papildus atbalsts būs dārzeņkopībai, augļkopībai. Šīs nozares varētu attīstīties, jo bija atpalikušas, kaut gan iespējas ir plašas, piemēram, skolu ēdināšana. Iepriekšējā periodā pa priekšu aizgāja intensīvā lauksaimniecība. Politiķi bieži runā, ka BL ir mūsu iespēja, mūsu Nokia. Tomēr, pieņemot lēmumus, darbība notiek pretējā virzienā.

Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" apbalvots zīmola "Rāmkalni" ražotājs SIA "Rāmkalni Nordeco" no Siguldas novada, informē ministrijā.

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" piešķirta bioloģijas doktorei, laukaugu patoloģijas grupas vadītājai Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olgai Treikalei un lauksaimniecības maģistrei, pētniecei, vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītājai Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vijai Strazdiņai.

Apbalvojumu "Ģimene lauku sētā" saņēma Ozoliņu ģimene no zemnieku saimniecības "Jāņkalni" Madonas novadā.

"Jaunais veiksmīgais zemnieks" - Lauris Ikaunieks no zemnieku saimniecības "Druvas" Rēzeknes novadā, bet "Gada veiksmīgākā kopdarbība" titulu saņēma lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi".

Lai atvieglotu orientēšanos produktu piedāvājumā, kas ir marķēti ar ekomarķējumu, izveidota jauna tīmekļa vietne ekomarķējums. Tīmekļa vietnē ir iekļauta informācija par ekomarķējuma zīmēm, kā arī ieteikumi, kā izvēlēties produktus atbildīgi, lai tie mazāk ietekmētu vidi un cilvēku veselību, teikts paziņojumā medijiem.

Tīmekļa vietne izveidota, lai pircējiem palīdzētu iegaumēt dažas biežāk sastopamās, uzticamās ekomarķējuma zīmes, kas patiešām apstiprina mazāku ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.

Tīmekļa vietnes atklāšana paredzēta ceturtdien, 1.oktobrī Latvijas Dabas muzeja vides mēneša izstādes Paēdis un vesels! atklāšanas pasākumā.

Izstāde Paēdis un vesels!, kas organizēta ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, aicina sabiedrību iepazīt foto stāstus, piedalīties aktivitātēs, pārbaudīt zināšanas dažādu pārtikas produktu atpazīšanā, gūt priekšstatu par pārtikas produktu ceļu no izejvielu iegūšanas līdz pārstrādei.

Latviešiem trūkst patriotisma par pašmāju pārtikas ražotāju produkciju, bet vēl mazāk tā ir mūsu mazumtirgotājiem

Turies pie sarkanbaltsarkanās karotītes! Tā, pārfrāzējot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kampaņas saukli, varētu mudināt iedzīvotājus Lieldienu galdam izvēlēties vietējos produktus. Ņemot vērā citzemju pārtikas produktu ievērojamo patēriņu, «vidējam pircējam» uzklāt svētku galdu tikai ar pašmāju produktiem būtu zināms izaicinājums. Vienlaikus – arī iespēja demonstrēt lojalitāti pašmāju lauksaimniecības produkcijai un mūsu zemē tapušiem produktiem. Pircējiem tā būtu arī izdevība pārvērtēt iepirkšanās paradumus. Varbūt dienišķā maize vai olas krāsošanai un ripināšanai nav jāmeklē lielveikala bezpersoniskajās aukstuma vitrīnās, bet gan tiešās pirkšanas pulciņā vai pat bioloģiskā zemnieka sētā.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Bioloģisko graudaugu un ārstniecības augu audzēšanu apvienojot ar rekreācijas pakalpojumu sniegšanu vasarā, ļauj sabalansēt ienākumus ar tēriņiem

Šādu ekonomiskās darbības modeli ir izvēlējies Māris Gulbis, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pašlaik zemnieks un viesu mājas īpašnieks. «Pēc sava tēva nāves mantoju gan tūristu bāzi (piecas mājiņas) pie Mežezera 5 ha platībā, gan arī 47 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un vēl vairākus nekustamos īpašumus, un šis ir nosacīti pirmais gads, kad saimniekoju laukos,» savu nonākšanu zemnieka statusā skaidro M. Gulbis.

Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē ir modes kliedziens – bioloģiskā pārtika, kuras cenas ievērojami pārsniedz tā dēvētās konvencionālās pārtikas cenas. «Latvija ir izcili piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo pašmāju zemnieku rocība nav ļāvusi īstenot ķimizāciju – lietot dažādus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus,» skaidro M. Gulbis. Viņš atzīst, ka iepriekš ar lauksaimniecību ir bijis uz «jūs», taču tagad dzīve piespiedusi un pārgājis uz «tu». «Noklausījos bioloģiskās lauksaimniecības kursus, nokārtoju pārbaudījumus un saņēmu atbilstošu sertifikātu, un varu strādāt bioloģiskās lauksaimniecības nozarē,» uz jautājumu par zemniecības iemaņām un prasmēm atbild M. Gulbis.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness Igaunijas lielākā mazumtirgotāja Tallinna Kaubamaja Grupp AS valdes priekšsēdētājs Rauls Pūseps (Raul Puusepp) saka: tuvākajā nākotnē Selver lielveikali Latvijas tirgū neatgriezīsies. Jāatgādina, ka uzņēmums bija sācis veidot Selver lielveikalu ķēdi, taču Latviju pameta krīzes laikā.

«Grupā ir 45 Selver veikali, un tie nodrošina aptuveni 70% no tās apgrozījuma. Veikali ir visā Igaunijā, un varētu teikt, ka tas ir mūsu pamatbizness,» teic Marita Voremē (Marit Vooremäe), Tallinna Kaubamaja Grupp AS finanšu direktore. Selver tirgus daļa 2015. gadā bija 16,3%, un tas bija trešais lielākais spēlētājs Igaunijas pārtikas veikalu tirgū aiz Coop ar 20,8% tirgus daļu un Maxima ar 18,7% tirgus daļu. Runājot par to, kā mainās pārtikas veikali, R. Pūseps teic, ka viena no tendencēm ir saistīta ar kvalitāti: cilvēki izvēlas augstvērtīgu gatavo pārtiku, un šis segments strauji aug. Tāpat īpaši iecienītas ir arī kvalitatīvas maltīšu pamatsastāvdaļas, lai pagatavotu ēdienu mājās. «Dažreiz cilvēkiem nav laika, un viņi izvēlas jau gatavu ēdienu veikalā, bet citā dienā iegādājas produktus, lai paši gatavotu maltīti mājās. Augoša tendence ir vietējie produkti – pircēji labprātāk izvēlas vietējo. Tas vairāk attiecas uz pārtiku, bet pamazām ienāk arī citās jomās – dizaina precēs, kosmētikā utt.,» viņš stāsta. Tāpat aktuāla ir bioloģiskā pārtika.

Pārbaudot bisfenola A jeb BPA normas plastmasas iepakojumā, PVD pārkāpumus nav konstatējis, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tikmēr portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai ierobežotu bisfenola A (BPA) izmantošanu. Bisfenolu A iegūst no naftas produktiem – no fenola un acetona un to lieto plastmasas ražošanā. Problēma ir tāda, ka bisfenolu nevar pilnībā pārvērst par plastmasu, paliek atliekas, un tām ir nelāga spēja nokļūt vidē. Šo vielu lieto arī kases čeku ražošanā. Tās nokļūšana apkārtējā vidē un pārtikā ir nevēlama, jo bisfenols A labi uzsūcas cilvēka organismā. Gan Eiropas Savienībā, gan ASV BPA ir aizliegts izmantot bērnu pudelīšu sastāvā, taču tas ir sastopams daudzos citos pārtikas iepakojumos. Savukārt Francijā kopš 2015. gada bisfenols A ir aizliegts pārtikas iepakojumā vispār – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pēdējā laikā šis jautājums ir saasinājies ne tikai Eiropā un ASV, bet par to tiek diskutēts arī Latvijā.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA) arī turpmāk vadīs Gustavs Norkārklis informē asociācijā.

Valdē ievēlēti arī bioloģiskajās graudkopības un lauku tūrisma saimniecības Kalnavoti saimnieks Jānis Dzenis, SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors Jānis Garančs, biedrības Cēsu rajona zemnieku apvienība vadītāja Dace Kalniņa un asociēta profesore un Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskās studiju programmas Lauksaimniecība direktore Dzidra Kreišmane.

Jauno LBLA padomi veido 15 nodaļu vadītāji un 13 nozaru vadītāji, kas saimnieko graudkopības, piena lopkopības, augļkopības, biškopības un citās nozarēs.

G.Norkārklis apstiprina, ka LBLA arī turpmāk aktīvi pārstāvēs bioloģisko lauksaimnieku intereses Latvijas un Eiropas līmenī, kā arī informēs sabiedrību par to, kas ir bioloģiska pārtika un kā to atpazīt, popularizējot bioloģiskās lauksaimniecības produkciju.

Darīt, nevis tikai sapņot - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētājs.

Enno Ences darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar tirdzniecību – viņš bijis gan tirdzniecības pārstāvis, gan uzņēmuma vadītājs vairumtirdzniecības uzņēmumos, līdz ar to viņam bijusi iespēja piedzīvot, kā vēl Latvijā nezināmi, bet pasaulē labi atpazīstami zīmoli iekaro savu vietu vietējā tirgū. Tā ir bijusi ļoti laba un neatsverama pieredze E. Ences profesionālajā darbībā, viņš dzīvē saskāries ar visu to, kas pašam ir ļoti noderējis. Tāpat ir bijusi noderīga pieredze, strādājot B2B sektorā telekomunikācijas nozarē. E. Ence strādājis uzņēmumā Tele2. Tas arī bijis laiks, kad radusies ideja par savu uzņēmumu.

Ilgstoši strādājot tirdzniecībā, ar laiku E. Ence sapratis, ka noteikti nākotnē vēlēsies pats savu ražošanas uzņēmumu, atlicis tikai nonākt pie īstās idejas un laika tās īstenošanai. “Kad ģimenē parādījās bērni, ar sievu sapratām, ka bērniem paredzētie produkti bieži vien ir pārsaldināti, tiem pievienotas dažādas E vielas, kas mūsos radīja ideju par veselīgo brokastu pārslu izveidošanu, jo nevēlējāmies bērniem dot ko tādu, ko paši neēstu. Tad arī sākām eksperimentēt mūsu pašu virtuvē, līdz nonācām pie zinātnieku piesaistes produktu izveidošanā,” stāsta E. Ence. Tas ir uzņēmuma Milzu! sākums.