Tehnoloģijas

Virtual CEO: Ir gan idejas, gan nauda

Gunta Kursiša,07.05.2012

Jaunākais izdevums

«Nauda projektu realizācijai nav problēma, jo investori apzinās jaunu projektu rentablitātes iespējas. Diemžēl Latvijā inovāciju joprojām ir maz,» pauž SIA Virtual CEO valdes loceklis Nikolajs Adamovičs, kura uzņēmums organizē Komercializācijas reaktoru – zinātnieku un uzņēmēju tikšanās.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) ir vilinošs aspekts zinātniekiem no Krievijas un NVS valstīm, kurās attīstīt uz jaunām tehnoloģijām balstītu biznesu, kas aptvertu arī ES, ir ļoti grūti, pauž N. Adamovičs, norādot, ka liela daļa jaunu tehnoloģiju iegulst zinātnisko izstrādņu arhīvu plauktos. Viņš stāsta, ka tehnoloģiju integrācijā jaunos produktos un pakalpojumos, kas vērsti uz noietu ES valstīs, ļoti ieinteresēti ir dažādu valstu investori.

«Manuprāt, šie apstākļi ir lielisks resurss, kā Latvijai panākt būtisku izrāvienu inovatīvas biznesa vides izveidei. Jau šobrīd redzams, ka šim biznesa virzienam ir ne vien liels potenciāls, bet jau arī labi rezultāti,» uzskata SIA Virtual CEO valdes loceklis, kā piemēru minot to, ka Komercializācijas reaktora ietvaros, sadarbojoties Latvijas, Krievijas un NVS valstu zinātniekiem, uzņēmējiem un uzņēmējdarbības iesācējiem, izveidojušies 17 jauni uzņēmumi, no kuriem seši jau guvuši finansējumu.

«Aptuveni 73% no industriālajām inovācijām nepārtop veiksmīgos produktos, jo neatbilst lietotāju prasībām. Tātad būtiskākais ir atrast veidu, kā jaunās tehnoloģiju iespējas savienot ar patērētāju vēlmēm,» norāda N. Adamovičs.

Viņš skaidro, ka «tikai aptuveni 20% Latvijas uzņēmumu laika posmā no 2006. - 2008. gadam ir izstrādājuši un ieviesuši ražošanā jaunus vai būtiski uzlabotus produktus. Inovāciju ieviešanas jomā Latvija ierindojas 30. vietā no 33 ES dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Latvijā ir arī viens no zemākajiem valsts un privātā sektora investīciju apjomiem pētniecībā un attīstībā ES, un tas būtiski kavē lietišķās pētniecības attīstību, to rezultātu komercializāciju un inovatīvu komercdarbību,» norāda Virtual CEO valdes loceklis. Vienlaikus viņš atzīst, ka «Latvijā ir ļoti augsti kvalificēts un radošs darbaspēks, kas ir izcils resurss inovāciju ieviešanai».

Db.lv jau vēstīja, ka nākamais Komercializācijas reaktora pasākums norisināsies šā gada 15. un 16. maijā, Swedbank galvenajā ēkā, savukārt dalībnieki var reģistrēties pasākumam līdz 9. maijam.

Jau rakstīts, ka plānotās tikšanās laikā ir iecerēts prezentēt divpadsmit zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas, kuras varētu kļūt par veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatu. Piemēram, vāju signālu reģistrācija, kas dod iespēju «nolasīt» informāciju par vairāku tūkstošu kilometru attālumā notiekošo, dabas masīvu monitorings, kas ļauj brīdināt par ugunsgrēku iespēju, specifisku atkritumu utilizācijas tehnoloģija u.c. Vienas dienas laikā būs iespējams iepazīties ar zinātniekiem no Krievijas, Armēnijas, Kazahstānas un Ukrainas un pārrunāt kopīga uzņēmuma izveidošanu. Tikšanās rezultātā izveidotajiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt finansējumu izstrādāto projektu realizācijai no tādām Latvijas un starptautiskajām kompānijām kā Imprimatur Capital, Seed Fund of Russiuan Venture Company, Amber Sea Business Angel Club u.c.. Projekti var pretendēt arī uz «paātrinājumu» – 25 tūkst ASV dolāru saņemšanu tūlītējai projekta realizācijai. Šajā jomā «Komercializācijas Reaktors» sadarbojas ar Amber Sea Business Angel Club, Start-up Academy Skolkovo u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo astoņu mēnešu laikā starptautisko izstāžu rīkošana ir viena no tām nozarēm, kas pandēmijas dēļ piedzīvojusi pilnīgu dīkstāvi. Tomēr paralēli ziņām par pārceltām un atceltām izstādēm pasaulē, izstāžu organizatori ir meklējuši veidus un formātus tālākai nozares pastāvēšanai un spēruši milzīgu soli digitalizācijas virzienā, proti, ir notikusi pāreja uz jauna formāta biznesa izstāžu organizēšanu. Tāds piemērs ir arī virtual.MEDICA, kas ir pasaulē vadošās medicīnas izstādes MEDICA digitālā formāta izstāde.

Messe Düsseldorf, kas ir šīs izstādes organizatori, ir izveidojuši konceptu, kas veidots no trīs sadaļām: konferences un forumu skatuves, dalībnieku un produktu prezentācijas telpas, kā arī tiešo kontaktu un komunikācijas zonas. Šī gada konferences un forumu programma veltīta koronavīrusam, militārajai, vispārējai un sporta medicīnai, kā arī atsevišķu inovāciju un pētījumu prezentācijām.

Atšķirībā no klātienes izstādes tiešsaistes biznesa platformas darbība nav ierobežota laikā, tā sniedzas pāri noteiktajām četrām izstādes dienām. Tā arī virtual.MEDICA gadījumā, konferenču un forumu tiešās translācijas vācu un angļu valodās notiks katru dienu visu izstādes laiku no 16. līdz 19. novembrim. Turpretim virtual.MEDICA.de biznesa jeb dalībnieku un produktu prezentācijas telpa darbojas jau kopš oktobra vidus un būs pieejama veselu gadu. Tā veidota balstoties uz produktu dalījumu grupās, kur izmantojot dažādus atlases un meklēšanas rīkus, var iegūt papildus informāciju par uzņēmumu, produktiem un cenām, kā arī tiešsaistē sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža Nasdaq Riga trešdien, 29.novembrī plkst. 10:00 tiešraidē organizē investoru konferenci «CEO Meets Investors». Konferencei TIEŠRAIDĒ varat sekot portālā www.db.lv:

Pasākums vienkopus pulcē uzņēmumus, kas Nasdaq Baltijas tirgum pievienojās nesen. Prezentācijas par aktualitātēm un ieguldījumu iespējām Latvijas uzņēmumos sniedz MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners, New Hanza Capital valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks, mogo finanšu direktors Māris Kreics un mogo valdes loceklis Aleksandrs Čerņagins. Savukārt, no Lietuvas piedalās East West Agro valdes priekšsēdētājs Gediminas Kvietkauskas.

Prezentāciju sniedz arī Igaunijas uzņēmums EfTEN Real Estate Fund III, kas plāno savas akcijas iekļaut Baltijas Oficiālajā sarakstā šā gada decembra sākumā. Šo Baltijas komercīpašumu fondu pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Viljar Arakas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste,11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu

Db.lv,09.05.2024

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu, bet 53% ir optimistiski par ieņēmumu pieaugumu, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse", kas ir veikts šī gada martā un aprīlī visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% uzņēmumu vadītāju Eiropā patlaban ir optimistiskāki par globālo ekonomisko izaugsmi, nekā tie bija pirms gada, kamēr 56% uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmumu vadītāju Eiropā sagaida augstākus ieņēmumus salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bet 60% vadītāju patlaban plāno augstāku uzņēmuma peļņu.

Bet 12% uzņēmumu vadītāju noskaņojums par ekonomisko izaugsmi patlaban ir pasliktinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, 9% vadītāju ir pesimistiskāki par uzņēmuma peļņu, bet 8% ir sliktākās domās par ieņēmumu pieaugumu.

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka uzņēmēji, tostarp Latvijā, jau ilgāku laiku saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un veidojas pārliecība, ka ar tām ir iespējams tikt galā. Proti, vadītāji ir pieskaņojušies augstākām kapitāla izmaksām, pārskata savus investīciju plānus un ir piemērojušies ģeopolitikas riskiem, tostarp dažādiem piegāžu traucējumiem un sankciju atbilstības jautājumiem. Vadītāji ir pieraduši pie esošās situācijas un jaunas pārmaiņas tiek gaidītas tagad jau ar mērenu optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Uzņēmējs: Krievijas tehnoloģijas Latvijas uzņēmēji nereti var iegūt gandrīz par brīvu

LETA,30.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā izstrādātas tehnoloģijas ir zelta ādere, kuru Latvijas uzņēmēji nereti var izmantot gandrīz bez maksas, norāda Latvijas uzņēmuma Naco Technologies izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs.

Viņš atklāj, ka Krievijai nanotehnoloģiju nozarē ir ievērojama pieredze, bet Krievijas zinātnieku iestrādes Naco Technologies rīcībā nonākušas gandrīz bez maksas, pateicoties 2009.gada rudenī Rīgā notikušajam pasākumam Komerciālais reaktors, ko kopīgi organizēja Krievijas Starptautiskais zinātniski tehnoloģiskais centrs (SZTC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī uzņēmējdarbības sākšanas atbalsta kompānija Virtual CEO.

Krievijas zinātnieki regulāri ģenerē lieliskas idejas, tomēr komerciāli tās bieži vien ir negatavas.

Parfinovičs skaidro, ka Komerciālā reaktora galvenā ideja ir palīdzēt tehnoloģijām atrast uzņēmējus, nav svarīgi, kur. SZTC galvenokārt galvenokārt sadarbojas ar zinātniekiem no valstīm, kur saprot krieviski, tostarp Krievijas, Ukrainas, Armēnijas un Gruzijas. Tāpēc tikšanās ar investoriem ir ērti rīkot tur, kur saprot krievu valodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu

Oksana Lentjušenkova, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore,14.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

5G Techritory spriedīs par 300 miljardu eiro vērto Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu

Db.lv,24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar Rīgas «biznesa eņģeļu» atbalstu Krievijas un Latvijas kopuzņēmums būvēs augsto tehnoloģiju rūpnīcu

Gunta Kursiša,28.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju un Krievijas zinātnieku kopuzņēmums Pogritek Innovaciji ieguvis finansējumu 650 tūkstošu latu apmērā uzņēmuma attīstības pirmajam etapam. Darbībai Eiropas Savienības (ES) tirgū drīzumā plānots Latvijā atvērt Maskavā bāzētās metāla pulveru ražošanas kompānijas OOO Pogritek Innovaciji pārstāvniecību, kā arī pirmo komerciālo ražotni.

Pogritek Innovaciji (Погритек Инновации) ir neorganisko pulveru ražošanas uzņēmums, kurš bāzēts Maskavā, liecina informācija rusventure.ru. Uzņēmumam finansējumu piešķīris Rīgā bāzēts Latvijas «biznesa eņģeļu» klubs – Amber Sea Business Angel Club, kā arī Krievijas riska kapitāla fonds Russian Venture Capital Seed Fund, kas fokusējas uz investīciju veikšanu Krievijas kompānijās.

Ideja par neorganisko pulveru ražošanu, kā arī inovatīva pulveru apstrādes metode, ko var izmantot dažādās ražošanas nozarēs, tika prezentēta Rīgā notiekošajā pasākumā «Komercializācijas reaktors». Šī pasākuma mērķis ir vienuviet pulcēt zinātniekus, uzņēmējus un investorus un rezultātā komercializēt Latvijā un NVS valstīs radītas tehnoloģiskās izstrādes, izveidojot jaunus uzņēmumus. Ideju prezentēja Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Prūsis kopā ar kolēģi - zinātnieku no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

11 Latvijā prezentētas tehnoloģijas tiks iedzīvinātas biznesa projektos

Gunta Kursiša,14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienpadsmit jaunas tehnoloģijas, tostarp risinājumi medicīnas nozarē un inovācijas mašīnbūves un metālapstrādes jomā, pārtaps biznesa projektos. Latvijas, Krievijas, Armēnijas un Kazahstānas tehnoloģijas tika prezentētas Rīgā notiekošajā starptautiskā tehnoloģiju attīstības un komercializācijas pasākumā Commercialization Reactor.

Pasākuma ietvaros Latvijas uzņēmēji, biznesa konsultanti, kā arī cilvēki, kas vēlas kļūt par uzņēmējiem augsto tehnoloģiju nozarēs, varēja tikties ar dažādu tehnoloģiju izstrādātājiem no Latvijas un NVS valstīm un apspriest iespējamo biznesa projektu izveidi šo tehnoloģiju ieviešanai praksē.

Šajā pasākumā zinātnieki prezentēja:

• preparātu ātrākai apdegumu dziedēšanai,

• jauna tipa fosfora materiālu LED gaismas sistēmām,

• inovatīvu ierīci zobu sakodiena korekcijai,

• risinājumu OLED displeju ražošanā,

• mobilo neitronu terapiju smadzeņu audzēju ārstēšanā,

• augstas precizitātes diagnostikas un ārstēšanas aparātu,

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Komercializācijas reaktorā prezentēs specifisku atkritumu utilizācijas tehnoloģiju

Gunta Kursiša,03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā norosināsies starptautisko tehnoloģiju attīstības projekta «Komercializācijas rekators» jaunu dalībnieku – zinātnieku un uzņēmēju – tikšanās, kuras laikā tiks prezentētas 12 tehnoloģijas, tostarp specifisku atkritumu utilizācijas tehnoloģija un dabas masīvu monitoringu.

««Komercializācijas reaktors» zināmā mērā ir unikāls, jo uz to iespējams atnākt, bruņojoties tikai ar entuziasmu, bet aiziet ar jau parakstītu līgumu par atbalstu jauna uzņēmuma izveidei,» norāda pasākuma organizatori, aicinot tajā piedalīties ne tikai uzņēmējus, bet arī «cilvēkus, kas tikai sapņo uzsākt savu biznesu, tostarp studentus».

«Nav noslēpums, ka izcili zinātnieki ne vienmēr ir talantīgi uzņēmēji. Savukārt uzņēmējiem, tiecoties pēc biznesa virsotnēm,

nav laika strādāt laboratorijās,» norāda SIA Virtual CEO valdes loceklis Nikolajs Adamovičs.

Maijā notiekošais «Komercializācijas reaktors» ir piektā organizētā uzņēmēju un zinātnieku klātienes tikšanās, un tās laikā ir iecerēts prezentēt divpadsmit zinātnieku izstrādāts tehnoloģijas, kuras varētu kļūt par veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatu. Piemēram, vāju signālu reģistrācija, kas dod iespēju «nolasīt» informāciju par vairāku tūkstošu kilometru attālumā notiekošo, dabas masīvu monitorings, kas ļauj brīdināt par ugunsgrēku iespēju, specifisku atkritumu utilizācijas tehnoloģija u.c. Vienas dienas laikā būs iespējams iepazīties ar zinātniekiem no Krievijas, Armēnijas, Kazahstānas un Ukrainas un pārrunāt kopīga uzņēmuma izveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs,09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas teju miljona eiro apjomā ļāva skolēniem no Latgales un Zemgales izstrādāt desmit inovatīvas biznesa idejas.

Projektā “Creazone”, kas izstrādāts cīņai ar bezdarbu Latgalē un Zemgalē un ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, mentoringa un pieredzes apmaiņas programmā tika investēti 952 853,57 eiro, no tiem ES finansējums bija 90% (857 568,21 eiro). Rezultātā skolēni no Latgales un Zemgales prezentēja desmit inovatīvas biznesa idejas.

“Statistika rāda, ka jau ļoti daudzus gadus jauniešu skaits reģionos strauji samazinās, vienlaikus bezdarbs saglabājas iepriekšējā līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt projektu, kas veicinātu reģionu attīstību, sniedzot jauniešiem iespēju īstenot savas ambiciozās biznesa idejas pieredzējušu mentoru vadībā. Projektā “Creazone” piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas, taču nebūt ne visi izturēja līdz galam un prezentēja žūrija savas biznesa attīstības idejas. Līdz galam izturēja tikai vislabākie un motivētākie,” stāsta ES projektu daļas projektu koordinators Jurijs Dubatovka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas

Žanete Hāka,24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas, informē VARAM.

No visām iesniegtajām biznesa idejām, lielākais skaits – 90 idejas saņemtas no Rīgas reģiona, kam seko Vidzemes reģions ar 84 idejām, Latgales reģions ar 52 biznesa idejām, Kurzemes reģions ar 44 idejām, savukārt no Zemgales saņemtas 43 idejas.

Konkursam pieteiktas biznesa idejas par dažādu produktu un pakalpojumu attīstību pārtikas ražošanas, medicīnas, tekstilrūpniecības, reģionālā tūrisma, lauksaimniecības, kultūras un citās nozarēs.

«Uzņēmējdarbības attīstībai būtiski priekšnoteikumi ir reģionu konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība. Esam gandarīti par pieteikumiem no visiem Latvijas reģioniem, kas apliecina iedzīvotāju gatavību attīstīt uzņēmējdarbību. Pieteiktās idejas liecina par konkursantu spēju prast izmantot reģionālos resursus, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību savam reģionam,» atzīmē VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Latvijā ir zemu nodokļu vide

Didzis Meļķis,28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zemu nodokļu vide. Turīgākie zviedri, spāņi vai franči būtu laimīgi, ja viņu valstīs būtu šādi nodokļi, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness, saka SEB Luxembourg privāto klientu aktīvu plānošanas vadītājs Jorgens Grēnlunds (Jörgen Grönlund).

Ja es būtu jūsu klients ar svaigi nopelnītiem dažiem miljoniem eiro un jautātu, ko man darīt, lai maksimāli lielu apjomu no šīs summas paturētu sev, ko jūs man kā Luksemburgas privāto klientu baņķieris ieteiktu?

Ja runājam par nodokļiem, tad ir notikusi ļoti liela pārmaiņa, kā tiek pārvaldīta šāda privātā bagātība. Iepriekš tika lietoti holdingi un trasti jūsu aktīvu strukturizācijai, un zināmā mērā tas aizvien notiek, tomēr pasaulē vispārīgi ir redzama ļoti liela pārbīde par labu aktīvu pārvaldības caurskatāmībai. Tie risinājumi, kas darbojās pirms desmit vai 15 gadiem un balstījās darījumu slepenībā un dažkārt arī nodokļu apiešanā, vairs nedarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Ģeopolitikas situācijas dēļ 29% uzņēmumu pārtraukuši plānotās investīcijas

Db.lv,09.11.2022

EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitikas situācijas dēļ 29% uzņēmumu ir pārtraukuši plānotās investīcijas, informē auditorkompānijas "Ernst & Young" (EY) pārstāvji, atsaucoties uz vispasaules pētījuma "EY CEO Outlook Pulse" datiem.

Kompānijā norāda, ka ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ uzņēmumi pārskata attīstības plānus, proti, 95% dažādu nozaru uzņēmumu vadītāju atzīmējuši, ka ir pārskatījuši stratēģiskos ieguldījumu plānus atbilstoši ģeopolitiskajai situācijai, tostarp 43% ir atlikuši jaunas investīciju ieceres līdz ģeopolitiskā situācija uzlabosies, bet 29% plānotās investīcijas ir pārtraukuši.

Tikmēr 40% respondentu atklāj, ka viņu vadītie uzņēmumi maina piegādes ķēdes, 39% pārvieto savas darbības aktīvus, bet 30% pamet noteiktus darbības tirgus.

EY pētījumā 69% respondentu pauduši uzskatu, ka inflācija un tās apkarošanai veiktā valdību rīcība negatīvi ietekmēs uzņēmumu finanšu rādītājus un izaugsmi. Tam nepiekrīt 22% biznesa līderu pasaulē. Līdztekus pastāv zems ticības līmenis, ka valstu valdības veiksmīgi tiks galā ar inflāciju, neradot būtiskas negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi un attīstībai - tam tic 16% biznesa vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa vidē atgriezies optimisms, bet trūkst darbinieku

Māris Ķirsons,16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē redz potenciālu attīstībai, uzņēmumu vadītājos ir atgriezies optimisms, taču pieaug bažas par kvalificētu darbinieku piesaisti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022) atklāj vairākas interesantas tendences.

Fragments no intervijas

Kāda ir kopējā situācija uzņēmumu vadītāju skatījumā?

2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida atgriešanos pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, tāpēc viens no PwC Baltic CEO Survey nozīmīgākajiem secinājumiem: biznesa vidē saglabājas optimisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

UniCredit Bank mainās vadītājs

Žanete Hāka,19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS UniCredit Bank valdes priekšsēdētājs Aļģimants Kundrots (Algimantas Kundrotas) ir pieņēmis lēmumu aiziet no bankas, lai turpinātu karjeru UniCredit Bank Austria.

Kā informē bankas pārstāvji, Aļģimants Kundrots strādājis UniCredit Bank 13 gadus, sākot karjeru bankā 2000. gadā kā Uzņēmumu apkalpošanas vadītājs. 2006. gadā viņš tika ievēlēts par bankas valdes locekli un uzņēmējdarbības attīstības direktoru (CBO), bet kopš 2012. gada jūnija A. Kundrots bija bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors (CEO).

No 2014. gada janvāra A. Kundrots pievienosies UniCredit Bank Austria AG, kur viņš būs atbildīgs par Centrālās un Austrumeiropas nodaļas stratēģiskās attīstības projektiem.

Tiklīdz būs saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi, bankas izpilddirektora (CEO) amatu ieņems Ginters Frīdls (Günter Friedl), tagadējais bankas valdes loceklis un finanšu direktors (CFO).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākoņvirtuve kā jauna tendence ēdināšanas biznesā

Līsa Ristala, "Wolt" vadītāja Baltijā,07.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā pēc diviem sarežģītiem pandēmijas gadiem un jau vairāk nekā gadu ilgā Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ esam aizvien jaunu satricinājumu priekšā.

Straujais inflācijas kāpums un energoresursu cenas daļai no uzņēmējiem jau atkal licis izvērtēt savu tālāko darbību un iespējas.

Meklējot aizvien jaunus risinājumus ikdienas izmaksu optimizēšanā un vienlaikus paplašinot restorāna piedāvājumu un klientu skaitu, populāras kļuvušas tā saucamās mākoņvirtuves, kas joprojām ir jaunums Latvijas restorānu biznesā. Kamēr citi to uzskata par iespēju jaunajiem uzņēmējiem, pieredzējušie nozares pārstāvji mākoņvirtuves izmanto par platformu jaunu piedāvājumu un zīmolu attīstīšanai.

Kas ir mākoņvirtuve?

Mākoņvirtuves, dēvētas arī par spoku vai virtuālajām virtuvēm (cloud-kitchens, ghost-kitchens, virtual-kitchens), pagatavotās maltītes piedāvā tikai caur pasūtījumu tiešsaistē un attālināto piegādi. Tā kā nav jāmaksā augsta īre, jāiegādājas nekustamais īpašums, jāiegulda līdzekļi interjera dizainā, kā arī neveidojas lielākas darbaspēka izmaksas un, pateicoties mazākām telpām, arī komunālie maksājumi nav tik lieli, mākoņvirtuves var būt izmaksu ziņā efektīvākas, nekā klātienes restorāni. Šis ir veids, kā pārliecināties par savas biznesa idejas ilgtspēju, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, bet sākotnēji visus resursus koncentrējot uz ēdienkartes izstrādi un kvalitatīvu maltīti.

Komentāri

Pievienot komentāru